Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 24.janvārī
- 24 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Konstatēti ļoti augsti riski jaunā ES fondu plānošanas perioda ieviešanā; No kurām Latvijas pilsētām izlozēts visvairāk jauniesaucamo aizsardzības dienestā? Un Latvijā sarūk gan mežu, gan lauku putnu populācijas.
Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam. ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bijis īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas. Latvija, par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, ir izmantojusi visu ES fondu 2014.-2020.gada piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus konstatēti ļoti augsti riski jaunā ES fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam. Finanšu ministrijā norāda, ka nākotnes finansējuma zaudēšana ir absolūti nepieļaujama. Lai nodrošinātu ES fondu investīciju ieplūšanu, visām nozaru ministrijām līdz 2.februārim būs jāsniedz priekšlikumi iespējamiem grozījumiem ES fondu 2021.-2027.gada programmā. Jaunajā plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Pašvaldībām piešķirs nepilnus 25 miljonus eiro bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, paredz valdības pieņemtie noteikumi par atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai pašvaldībās. Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldību izglītības iestāžu izglītojamie, sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un sociālās aprūpes saņēmēji, pašvaldības kultūras darbinieki, amatiermākslas kolektīvi un veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji. Plānots, ka pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai tiks iegādāti vismaz 38 bezemisiju transportlīdzekļi, bet jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā sasniegs vismaz 323 tūkstoši lietotāju. Atbalstu plānots piešķir granta veidā. Priekšroka tiks dota projektiem, kuros plānots pārtraukt ekspluatēt pašvaldības īpašumā esošus ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmus transportlīdzekļus.
Ukrainas bēgļu atbalstam piešķirti 15,6 miljoni eiro. Minētie līdzekļi paredzēti, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies 2023.gada decembrī un 2024. gadā, nodrošinot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. Tajā skaitā līdzekļi paredzēti izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai, sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai.
ASV investīciju kompānija "Blackstone" gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg". Atsaucoties uz informētiem avotiem, "Bloomberg" raksta, ka par bankas pārdošanu "Blackstone" apspriežas ar konsultantiem un darījums varētu notikt jau šogad. Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" vēlas, lai potenciālā pārdošanas cena būtu 1,2 reizes lielāka par uzņēmuma bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2022. gada beigās bija 1,6 miljardi eiro, raksta "Bloomberg". Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.
Viļņā vakar sākās zemnieku protesta akcija, kuras laikā Lietuvas galvaspilsētā zemnieki no visas valsts ieradās ar lauksaimniecības tehniku un kuru Lietuvas Lauksaimniecības padome plāno turpināt līdz piektdienai. Lietuvas Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs Igns Hofmans informēja, ka lauksaimnieki no visas Lietuvas devušies uz galvaspilsētu, kur gaidāma 850 tehnikas vienību ierašanās. Saistībā ar protesta akciju gaidāmi satiksmes ierobežojumi Viļņas centrā. Protesta akcija formāli noslēgsies piektdien, tomēr zemnieki ir gatavi jauniem protestiem. Lauksaimnieku mērķis ir pievērst uzmanību sarežģītajai situācijai, sabiedrības sašķeltībai, būtiskām atšķirībām starp pilsētām un laukiem.
Turpinām ziņas
Pēc izlozes par obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā tuvākajās dienās visvairāk pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm saņems jaunieši no Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Ogres, Tukuma un Jūrmalas. Trešajā aizsardzības dienesta iesaukumā, nesavācot pietiekamu skaitu brīvprātīgo, pirmo reizi notika obligātā atlase, kurā pēc nejaušības principa izraudzīti jaunieši, kuri saņems pavēstes par veselības pārbaudēm. Atbilstoši atlases rezultātiem pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudēm tuvāko dienu laikā nosūtīs 107 Rīgā deklarētiem jauniešiem, 13 Daugavpilī deklarētiem jauniešiem, desmit Liepājā, desmit Ogres novadā, deviņiem Tukuma novadā, deviņiem Jūrmalā, kā arī astoņiem Valmieras novadā un tikpat Jelgavā deklarētiem jauniešiem. Pārējos novados iesaucamo skaits nepārsniedz septiņus, piemēram, Līvānu, Valkas, Varakļānu un Ventspils novados pavēstes no katra novada saņems pa vienam jaunietim.
Preiļu novada pašvaldība skolēnu vešanai uz skolu šajā mācību gadā izlietos 283 tūkstoši 651 eiro. Skolēnu vešanas ar pašvaldības autobusiem indikatīvās izmaksas 2023./2024.gadam ir 266 tūkstoši 651 eiro, sabiedriskā autobusa biļešu maksa ir 17 tūkstoši eiro. Preiļu novadā visiem skolēniem ir iespēja nokļūt uz un no mācību iestādes ar sabiedriskā transporta autobusu vai pašvaldības skolēnu autobusiem, kuri brauc pa apstiprinātu maršrutu. Skolēnu vadāšanai uz skolu pašvaldība vēl šomēnes saņems divus jaunus skolēnu autobusus ar 19+1 sēdvietām. Kopš pašvaldību reformas 2021.gada Preiļu novadā nav slēgta neviena skola. Ir reorganizēta Rušonas pamatskola un Rimicānu pirmsskolas izglītības iestāde.
Un vēl
Latvijā sarūk gan mežu, gan lauku putnu populācijas. Jaunākie monitoringa rezultāti rāda, ka kopš 2005.gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Monitoringa laikā tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji - meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par putnu populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005.gada, lai gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga. Ornitologi norāda, ka pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Valstij būtu jāveic mērķtiecīgus pētījumus, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām.
Iedzīvotājus, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem, un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, aicina vērsties ornitologu biedrībā, rakstot uz e-pastu "putni@lob.lv".
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam; No rītdienas (24.01.) spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni.
SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta jeb IKP pieauguma prognozi šim gadam no 2,2% līdz 2%, bet IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam saglabāta 2,7% apmērā, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook". Tādējādi SEB analītiķi šogad Latvijā sagaida straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm, kamēr nākamajā gadā Latvijā ir prognozēta lēnākā izaugsme starp Baltijas valstīm, minimāli atpaliekot no Lietuvas. Lietuvas ekonomikā SEB joprojām šogad prognozē pieaugumu par 1,5%, bet 2025.gadā - par 2,8%. Savukārt Igaunijas ekonomikā SEB analītiķi atbilstoši jaunākajām prognozē šogad sagaida kritumu - SEB prognozē, ka Igaunijas IKP šogad samazināsies par 0,5% pretstatā iepriekš prognozētajam pieaugumam par 0,4%, bet 2025.gadā Igaunijas IKP pieaugums joprojām tiek lēsts 3,5% apmērā.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, minot plašākus argumentus Latvijas palikšanai Otavas konvencijā, izceļ nopietnas problēmas ar pretkājnieku mīnu iegādi. Tviterī komandieris norādījis, ja būsim pirmie un vienīgie konvencijas lauzēji, tad ir liela iespējamība zaudēt sabiedrotos, tajā skaitā Kanādu, kas Latvijā ir vadošā valsts NATO Kaujas grupā. Kalniņš minējis, ka pretkājnieku mīnu iegādes iespējas būs ārkārtīgi ierobežotas. Civilizētās valstis tās neražo un nepārdod, bet ievieš sankcijas pret valstīm, kas to dara. Ja Latvijas uzņēmumi mēģinās sākt pretkājnieku mīnu ražošanu paši, tad nokļūs sankciju sarakstos un nebūs spējīgi iegādāties izejmateriālus, norādījis Kalniņš.
Latvijā viens no risinājumiem bumbu patvertņu izveidošanā varētu būt konteinertipa būves, kas būtu līdzīgas tām, kādas izmanto Izraēlā, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pieļāva Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Apskatot ārvalstu pieredzi patvertņu veidošanā un uzturēšanā, Reinsons norādīja uz Izraēlu, kur publiskās vietās izvietotas konteinertipa būves. Šādas būves varētu būt risinājums, ja gadījumā jāsaskaras ar apdraudējumu daudz ātrāk nekā tiktu ieviesti pasākumi, kas paredzēti valsts civilās aizsardzības plānā. Šāds risinājums arī finansiāli mazāk izmaksātu.
Turcijas parlaments vakar ar lielu balsu vairākumu atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO. Zviedrijas uzņemšanas protokols balsojumā parlamentā tika ratificēts ar 287 balsīm pret 55. Četri deputāti no balsošanas atturējās. Jau ziņots, ka Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija. Pēc Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas parlamentā to vēl jāparaksta Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam un tas jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai tas stātos spēkā. Pēc Turcijas atbalsta Ungārija paliek vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
NATO vakar parakstīja vienošanos par 220 tūkstošu 155 milimetru artilērijas lādiņu iegādi, lai ne tikai atjaunotu alianses dalībvalstu rezerves, bet daļu no tiem piegādātu Ukrainai. NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra 1,1 miljarda eiro vērto darījumu noslēdza Beļģijas, Spānijas un Lietuvas uzdevumā. Lādiņus ražos Francijas uzņēmums "Nexter" un Vācijas kompānija "Junghans", bet pirmās artilērijas lādiņu piegādes ir paredzētas 2025. gada beigās. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc vienošanās parakstīšanas paziņoja, ka tas veicinās Eiropas un Ukrainas aizsardzību.
.
Ukraina pagājušajā vasarā katru dienu izšāva 4000 līdz 7000 šāviņu, bet Krievija – 20 000, liecina Eiropas Savienības dati. Krievijas militārā industrija ir ievērojami lielāka par Ukrainas kara rūpniecību, tāpēc Kijivai ir nepieciešama palīdzība, lai stātos pretī Maskavas agresijai. Tomēr šāviņi netiks piegādāti ātri. Pasūtījumu piegādēm vajadzīgi no 24 līdz 36 mēnešiem, norāda NATO aģentūra. ES plāni saražot miljonu šāviņu Ukrainai nav piepildījušies, un sasniegta ir tikai trešā daļa šī mērķa. Augsta ranga ES amatpersonas tagad pieļauj, ka ES aizsardzības industrija līdz gada beigām spēs sasniegt apjomu miljons šāviņu gadā.
Turpinām ziņas
Autotransporta direkcija šogad rosinās pārstrukturēt autobusu maršrutu tīklu vienlaicīgi ar intervāla grafika ieviešanu dzelzceļa elektrificētajās līnijās. Autotransporta direkcijā skaidro, ka pirmie virzieni attiecībā uz šo jautājumu veikti jau pērn, kad Sabiedriskā transporta padome apstiprināja jauno sabiedriskā transporta tarifa un biļešu sistēmu. Savukārt šogad direkcija plāno pārstrukturēt autobusu maršrutu tīklu, papildinot, ka šie pasākumi aptvers gan lielāku akcentu uz pasažieru pievešanu vilcienam, gan paralēlo autobusu maršrutu mazināšanu, gan starppilsētu autobusu maršrutu pārplānošanu, sasaistot tos ar lielākajiem pārsēšanās mezgliem - dzelzceļa stacijām. Vienlaikus autotransporta direkcija atzīmē, ka pasažieriem būs nepieciešams mainīt paradumus, proti, ceļot ar pārsēšanos.
Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz, ka bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni varēs bez maksas braukt arī pilsētu sabiedriskajā transportā. Jaunie grozījumi paredz, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī augstskolās un koledžās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus arī pilsētas nozīmes maršrutā. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka braukšanas maksas atvieglojumi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pienākas tikai reģionālās nozīmes maršrutā.
Un vēl
No šodienas spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni upēs. Atkušņa un nokrišņu ietekmē sākusi paaugstināties upju notece, straujāk Latvijas rietumdaļas upēs. Tajās atsevišķos posmos ūdenslīmenis aizvadītajā diennaktī paaugstinājies par 29…63 cm. Savukārt Daugavā pie Polockas ūdenslīmenis paaugstinājās par 3 cm, posmā Verhņedvinska-Krāslava pazeminājās par 5…6 cm, bet posmā Daugavpils-Jersika paaugstinājās par 1 cm diennaktī. Tikmēr Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties pazeminājās par 2…19 cm diennaktī. Savukārt Daugavā pie Jēkabpils pēdējo dienu laiku ir apstājusies ūdens līmeņa pazemināšanās, patlaban tas ir 4,85 metri virs noteiktās atzīmes. Vidējais ledus biezums Daugavā pie Pļaviņām 20 centimetri un zem ledus ir 18 centimetri vižņu slānis.
Sinoptiķi prognozē, ka tuvākajās dienās turpināsies atkusnis, gaidāmi arī nokrišņi, tāpēc turpināsies noteces palielināšanās, paaugstināsies arī ūdenslīmenis. Sāks applūst upju palienes un zemākās vietas, vairāk rietumu un centrālās daļas upju baseinos, bet arī daļā upju, kas atrodas austrumos. Paaugstinoties ūdenslīmenim, vietām ledus tiks pacelts, veidosies piekrastes vaļumjoslas. Atsevišķos posmos sakustēsies ledus, var sākties ledus iešana, tās gaitā var veidoties sastrēgumi. Nedēļas nogalē atgriezīsies sals un pakāpeniski sāks samazināties upju notece.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valstī varētu mazināt skaidras naudas apriti; Jēkabpilī šorīt divu kravas auto sadursmē bojā gājis autovadītājs; un Vairākos autobusu maršrutos Madonas novadā no februāra būs izmaiņas
Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valstī varētu mazināt skaidras naudas apriti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam ieviešot e-rēķinu elektroniskās aprites sistēmu, kā arī privātpersonām būvdarbos, kas aptver vairāk nekā 170 kvadrātmetru platību, obligāti iesaistot būvkomersantu, paredz Finanšu ministrijas izstrādātais un valdības otrdien atbalstītais projekts "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam". Lielāko daļu zaudējumu ēnu ekonomikas dēļ sastāda darbaspēka nodokļi. Vērtēs arī vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju ieviešanu. Plāns paredz arī uzlabot informācijas apriti starp uzņēmumiem un nodokļus kontrolējošajām iestādēm. Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, paredzētas izmaiņas, kas attiektos arī uz privātpersonām. Veselības nozarē varētu pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā. Tikmēr uzņēmēji plānus vērtē kā nepietiekami ambiciozus, norādot, ka šāds ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns bijis jāskata kopā ar nodokļu politiku, jo šiem jautājumiem jāiet roku rokā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.–2025. gadam ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi; veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība; kā arī - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.
Lai no nākamā mācību gada pilnvērtīgi uzsāktu Valsts aizsardzības mācības obligātā priekšmeta īstenošanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, Jaunsardzes centram ir nepieciešamas vēl 75 finansētas jaunsargu instruktoru amata vietas, kā arī atbalsta personāls 9 cilvēku sastāvā. Kopumā tās ir 84 papildus finansētas amata pozīcijas. Šobrīd Jaunsardzes centra rīcībā ir 244 apmācīti jaunsargu instruktori un Jaunsardzes centrs valsts aizsardzības māčības ieviešanu jau nodrošina 182 Latvijas izglītības iestādēs, kuras šai programmai pieteikušās brīvprātīgi.
Bijušais Rīgas mērs un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs iesniedzis Tieslietu ministrijā pieprasījumu kompensēt morālo kaitējumu 5 tūkstoši eiro par nepamatoti celtu apsūdzību. Eiroparlamenta deputāts norāda, ka Tieslietu ministrijā iesniedzis pieprasījumu atbilstoši Latvijas likumiem pēc kompensācijas par tēriņiem, kas saistīti ar advokātu darbu samaksu. Tāpat Ušakovs pieprasa publiski atvainoties. Jau ziņots, ka ir stājies spēkā Ušakovu attaisnojošs tiesas spriedums apsūdzībās par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu viņa kabinetā laikā, kad Ušakovs bija Rīgas mērs.
Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē Briselē Baltijas valstu ministri centās noskaidrot, vai arī citas ES dalībvalstis būtu gatavas atbalstīt Krievijas graudu importa aizliegumu. Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministri atbalsta Latvijas nostāju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu. Tas gan neattiektos uz graudu tranzītu, kas iet uz trešās pasaules valstīm, kur bads ir ļoti nopietna problēma. Ziemeļvalstis idejiski piekrīt baltiešu nostājai, bet gribētu, lai Eiropas Komisija izvērtē, kā tas ietekmētu iekšējo tirgu. Savukārt ES lielvalstis Vācija un Francija neatbalsta ideju par sankcijām Krievijas lauksaimniecības produkcijai. Šo priekšlikumu varētu neatbalstīt arī Spānija, kas šobrīd ir lielākā Krievijas lauksaimniecības produktu importētāja – gan sausuma, gan lopbarības trūkuma dēļ. Raugoties no ES valstu pozīcijām, problēma ir arī tajā, ka lauksaimniecības produkcijas eksports no Krievijas uz ES ir trīsreiz mazāks nekā ES pārtikas eksports uz Krieviju. ES valstis uz Krieviju eksportē daudz alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, šokolādi. Tāpēc, raugoties nevis no morālā, bet ekonomiskā skatu punkta – brīdī, kad būs Krievijas pretreakcija ES pārtikas sankcijām, Eiropas pārtikas bizness būs zaudētājos.
Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pēc tikšanās ar Ēģiptes ārlietu ministru Samehu Šukriju žurnālistiem uzsvēra, ka Izraēlai nevar būt veto tiesības uz palestīniešu tautas pašnoteikšanos. Borels norādīja, ka Apvienoto Nāciju Organizācija atzīst un ir daudzkārt atzinusi palestīniešu tautas pašnoteikšanās tiesības, tādēļ neviens tam nevar uzlikt veto. Borela komentāri izskanējuši pēc Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē, kur diplomāti norādījuši, ka Izraēlai būtu jāpieņem divu valstu risinājums. Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu tam nepiekrīt un publiski noraidījis, ka risinājums pēc kara Gazas joslā varētu būt Palestīnas valsts izveide.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, šorīt Rīgas ielā iepretim bijušās cukurfabrikas teritorijai jeb pie degvielas uzpildes stacijas Circle K notikusi divu kravas auto frontālā sadursme. Policija informē, ka šorīt īsi pirms pulksten pieciem saņemta informācija par to, ka Jēkabpilī, Rīgas ielā notikusi frontālā sadursme starp diviem kravas automobiļiem. Ceļu satiksmes negadījumā dzīvību zaudēja viens no transportlīdzekļu vadītājiem – kāds 1968. gadā dzimis vīrietis. Notikuma vietā ir bloķēta satiksmes kustība 100 metru garumā. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti satiksmes negadījuma apstākļi.
Savukārt ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija liecina, ka "šorīt, pusseptiņos no rīta, saņemts izsaukums uz Rīgas ielu Jēkabpilī, kur bija notikusi divu smago automašīnu sadursme. Ugunsdzēsēji glābēji ar hidraulisko instrumentu palīdzību no smagās automašīnas atbrīvoja bojāgājušo. Pēc tam ar absorbenta palīdzību ugunsdzēsēji glābēji savāca uz ceļa braucamās daļas izlijušos šķidrumus. Astoņos no rīta ugunsdzēsēji glābēji darbu notikuma vietā noslēdza.
Tautas sportam no valsts budžeta šogad paredzēts tērēt pusmiljonu eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn, tomēr nozarē lēš, ka atvēlētā summa ir pārāk maza, lai gaidītu drīzus uzlabojumus sabiedrības veselībā. Saeimas Sporta apakškomisijā, apspriežot valsts politiku tautas sporta veicināšanā, bija redzams, ka jautājumu risināšanā iesaistītajām ministrijām ir ierasts darboties katrai par sevi. Līdzās deputātiem un ministriju pārstāvjiem Sporta apakškomisijas sēdē uzaicinātie lielāko tautas sporta pasākumu rīkotāji rosināja izveidot caurspīdīgu un pārskatāmu valsts finansējuma sistēmu, bet tēriņus par sporta nodarbībām iekļaut personu attaisnojamos izdevumos. Tautas sporta pārstāvji arī aicināja pārdēvēt tautas sportu par veselības sportu.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā nedaudz pazemināsies gaisa temperatūra, būs maz nokrišņu un pūtīs lēni vēji, prognozē sinoptiķi. Naktī uz ceturtdienu palaikam līs. No rīta un dienā vējš iegriezīsies no ziemeļiem, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 18 metriem sekundē, gaisa temperatūra būs 0..+3 grādi un daudzviet turpināsies nokrišņi - pārsvarā slapjš sniegs. Sākot ar piektdienu, nokrišņu būs maz - vietām nedaudz uzsnigs, vietām valstī uzspīdēs saule. Vējš būs pārsvarā lēns un mainīga virziena. Gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz 0..-5 grādiem, dažviet, izklīstot mākoņiem, gaidāms nedaudz lielāks sals, un maksimālā gaisa temperatūra dienas laikā būs +2..-3 grādi. Sagaidāms, ka nākamnedēļ gaisa temperatūra pārsvarā svārstīsies ap nulli, reizēm gaidāms sniegs un lietus.