Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 8.februārī
- 08 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Tiesībsargs vēlas Latvijai savas vadlīnijas bērnu seksuālās uzvedības izvērtēšanai; Jēkabpilī pieaug saslimstība ar gripu; un Krustpils centrā novēroti trīs strazdi.
Valdības koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti neatbalsta šobrīd Ministru kabineta uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses, rast labākos risinājumus, kā ikkatram Latvijas bērnam nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību. ZZS deputāti paziņojumā medijiem norāda: valdībai un atbildīgajai ministrijai ir rūpīgi jāieklausās pašvaldību viedokļos, izvērtējot situāciju katrā novadā un pilsētā. ZZS Saeimas frakcijas deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst pierobežas reģioniem, kur izglītības pieejamība ir skatāma valsts drošības kontekstā.
Tiesībsargs Labklājības ministrijai rekomendē izstrādāt Latvijai adaptētas vadlīnijas bērnu seksuālās uzvedības izvērtēšanai, trešdien medijiem sacīja tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, prezentējot tiesībsarga atzinumus bērnu dzimumaudzināšanas jomā. Tiesībsargs kopumā izstrādājis divus atzinumus - vienu, kas skar metodiskos materiālus profesionāļiem par bērniem kaitējošas seksuālās uzvedības izvērtēšanu, un otru - analizējot grāmatas bērniem. Tiesībsargs secinājis, ka profesionāļiem, kas strādā ar bērniem, trūkst normatīvajiem aktiem atbilstošu metodisko materiālu bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanai un kaitējošas seksuālās uzvedības atpazīšanai, jo valsts šādu materiālu izstrādē ir ļoti pasīva. Informācijas vakuumu cenšas aizpildīt nevalstiskās organizācijas, taču tiesībsargu satrauc tas, ka NVO materiāli nav adaptēti Latvijas tiesību sistēmai.
Līdz 2030. gadam pa dzelzceļa līniju "Rail Baltica" ir jāsāk pārvadāt kravas un pasažierus - turklāt ar vai bez savienojuma ar Rīgas centrālos staciju, tā intervijā Latvijas Radio uzstāja Eiropas Komisijas Ziemeļjūras Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane. Ja pamattrase tiks izbūvēta, tad komisijai būs pamats turpināt finansēt "Rail Baltica" projektu. Trautmane sarunā ar Latvijas Radio korespondentu Artjomu Konohovu arī uzsvēra, ka ir jāpārstāj runāt un jāsāk darīt. To viņa paudusi arī "Rail Baltica" draugu grupas sanāksmē Francijas pilsētā Strasbūrā. Nevienu lielu projektu nav iespējams realizēt uzreiz. Tā notiek tikai pasakās, nevis dzīvē. Tādēļ tagad notiek lielas diskusijas, jo arī Baltijas valstīs ir vērojama zināma vilcināšanās un pārdomas. Tāpēc galvenā trase ir svarīgākais no tā, ko pašlaik ir iespējams finansēt. Tas nenozīmē, ka stacijas, lidostas un reģionālās stacijas netiks savienotas. Bet, ja mēs vēlamies, lai šim projektam arī turpmāk būtu pieejams šāds finansējums, tad ir jāparāda, ka varam sasniegt taustāmu rezultātu un, ka galvenā līnija 2030. gadā pārvadās pasažierus.
Ukrainas parlaments atbalstījis mobilizācijas likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk karavīru. Likumprojekts ticis vērtēts pretrunīgi un izpelnījies kritiku sabiedrībā un politiķu vidū. Militārpersonas jau mēnešiem ilgi lūgušas valdību iesaukt armijā vairāk karavīru, līdz pusmiljonam, un atbrīvot spēkus izsmēlušās armijas daļas. Kā iepriekš atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, karavīru skaits Ukrainas armijā šobrīd ir aptuveni 880 tūkstoši. Pēc parlamenta atteikšanās debatēt par likumprojektu pagājušajā mēnesī vakar pirmajā lasījumā to apstiprināja 243 deputāti. Tiesa, likumprojekts vēl tiks grozīts otrajā lasījumā. Iepriekš Ukrainā valdošās partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija prognozēja, ka arī otrais lasījums varētu notikt februārī.
Romā atklāta vērienīga imperatora Konstantīna statuja, kas darināta ar 3D tehnoloģijas palīdzību, par pamatu ņemot oriģinālās statujas fragmentus. Konstantīns I, kurš bija Romas imperators no 306. gada līdz nāvei 337. gadā, pasūtīja savu statuju pēc 312. gada. Statujas 13 metrus augstā replika tika veidota, izmantojot 3D modelēšanas tehnoloģiju, par pamatu ņemot deviņus marmora fragmentus no oriģinālās statujas. Rezultātā tapis iespaidīgs sēdoša imperatora tēls, kas, tērpies apzeltītā tunikā un turot scepteri un valsts ābolu, noskatās uz Romu no Kapitolija muzeja dārza. Rekonstruētā statuja novietota netālu no muzeja pagalma, kur tika atrasti oriģinālās statujas fragmenti.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā Latvijā turpināja pieaugt saslimstība ar gripu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Tā liecina arī, ka šajā gripas sezonā miruši 13 pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu. Visiem mirušajiem bijušas vairākas blakus saslimšanas un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā. Pagājušajā nedēļā dubultojies laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits, sasniedzot 79 gadījumus, kur 77 paraugos noteikta A tipa gripa, bet 2 – B tipa gripa.
Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies tūkstoš 24 pacienti, no kuriem 346 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze "gripa". Saslimšanas gadījumi reģistrēti visā Latvijā. Tajā skaitā Jēkabpils novadā reģistrēti 232,9 saslimušie uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Jēkabpilī nedēļas laikā saslimstība ar gripu pieaugusi vairāk kā divas reizes, jo pirms nedēļas tā bija 116,5 saslimušie uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt gripas monitoringā piedalās un datus sniedz no novadā esošās 31 ģimenes ārstu praksēm tikai divas. Tas nozīmē, ka reāli ir krietni vairāk saslimušo.
Gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr lielākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta vecuma grupā līdz 4 gadu vecumam. Pagājušajā nedēļā Latvijā vispārējās izglītības iestādes apmeklēja vidēji 84,3 procenti reģistrēto bērnu, kas ir par 1,5 procentiem mazāk kā iepriekšējā nedēļā. Jēkabpils novadā skolu apmeklējums saslimstības dēļ bija nedaudz augstāks kā vidēji valstī - 87,9 procenti, kas ir par 1,9 procentiem mazāk kā iepriekšējā nedēļā. Tikmēr bērnudārzu apmeklējums vidēji valstī bija zemāks nekā skolu, jo kā jau minēts, visvairāk slimo mazie bērni - 62,2 procenti, kas ir par 1,3% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Jēkabpils novadā pagāšajā nedēļā reģistrēts zemākais pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējums valstī - 55,9 procenti reģistrēto bērnu, kas ir par 5,8 procentiem mazāk, kā iepriekšējā nedēļā.
Tikmēr Covid-19 gadījumu skaits Latvijā samazinājies – laboratoriski apstiprināti 52 Covid-19 gadījumi, nedēļu iepriekš 96. Stacionēto Covid-19 pacientu skaits samazinājies līdz 79 pacientiem. Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās divi pacienti. Reģistrēti arī trīs Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "80 gadi un vairāk". Vismaz vienā gadījumā Covid-19 bijusi kā pamatdiagnoze. Mediķi atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija. Speciālisti aicina īpaši veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošināto vakcinācijas iespēju, kā arī ļoti ieteicams vakcinēties tiem, kuriem paredzētas plānveida operācijas vai kādas citas medicīniskās manipulācijas ārstniecības iestādēs.
Un vēl
Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete Gita Losāne, kuras hobijs ir fotografēt putnus un pastāstīja, ka trešdien, 7.februārī pie mājas barotavā novērojusi trīs mājas strazdus. Putni iestiprinājušies barotavā, dzīvojušies piemājas koka zaros, kā arī viens no tiem pat ielīdis putnu būrī, izpētīt situāciju. Par savu novērojumu Gita Losāne ziņojusi arī vietnei dabasdati.lv. Plašāk lasiet un mājas strazdu bildes skatieties portālā radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: CVK nereģistrē Eiroparlamenta vēlēšanām Ždanokas finansiāli atbalstītas partijas sarakstu; Pieaugot gripas izplatībai, aicina vakcinēties plānveida operāciju pacientus; un Cik putnu saskaitīti pie barotavām Latvijā?
Saeima šodien lems par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība rosina demisijas pieprasījumu Briškenam, to pamatojot ar ministra nespēju uzņemties atbildību par nozares vadību. Pēc Nacionālās apvienības domām, Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība, kā arī ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus
Centrālā vēlēšanu komisija nav pieņēmusi divu iesniedzēju kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viens no tiem ir partiju apvienības "Pamats-LV", kuras kodolu veido Latvijas Krievu savienības politiķi, tajā skaitā Tatjana Ždanoka, kas iemaksājusi drošības naudu. Deputātu kandidātu sarakstu dalībai Eiroparlamenta vēlēšanās trešdien neizdevās iesniegt arī partijai "Tautas varas spēks”. CVK skaidro, ka iemesli abos gadījumos ir identiski. Likums "Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām" noteic, ka kopā ar kandidātu sarakstiem ir jāiesniedz arī izziņa no bankas par iemaksāto drošības naudas depozītu 8 tūkstoši eiro. Un abos gadījumos iemaksājušas bija nevis partijas, nevis šie politiskie spēki, bet gan fiziskas personas, ko likums neparedz. Šāda situācija izveidojusies, jo visas latvijas bankas abiem polutiskajiem spēkiem atteikušas atvērt kontus. Saskaņā ar likumu, abiem politiskajiem spēkiem ir tiesības pārsūdzēt komisijas lēmumu.
Pašvaldības no valdības un parlamenta cer sagaidīt, ka nākotnē netiks pieņemti lēmumi, kas atstās negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis informējis valdības vadītāju par reālo finanšu situāciju pašvaldībās. Viņš norāda, ka vairākus gadus samazināti pašvaldību ieņēmumi un rezultātā pašvaldībām trūkst pašām savu ieņēmumu un tās ir spiestas palielināt saistības, aizņemoties līdzekļus investīcijām.
Šodienas problēmas esot radītas 2018.gadā nodokļu reformas rezultātā. Toreiz ticis solīts, ka valsts pašvaldībām kompensēs radušos ieņēmumu samazinājumu, kas netika darīts.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu noraidījis palestīniešu teroristu organizācijas "Hamās" piedāvātos nosacījumus miera atjaunošanai Gazas joslā. Netanjahu uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā esot iespējama "pilnīga uzvara" pār "Hamās". Netanjahu uzsver, ka nav iespējama tāda vienošanās, kas ļautu "Hamās" saglabāt pilnīgu vai daļēju kontroli pār Gazas joslu.
Ukraina prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka armijā veidos īpašus dronu spēkus. Bezpilota vadāmās iekārtas jau pierādījušas savu efektivitāti kaujas laukā un kļuvušas par neatņemamu modernā kara daļu. Komentējot lēmumu, Zelenskis uzsvēra, ka tas nav nākotnes jautājums. Tam jau tuvākajā laikā vajadzētu dot konkrētus rezultātus, un šim gadam jākļūst izšķirošam daudzos aspektos, tai skaitā kaujas laukā. Arī rietumvalstu eksperti atzīst, ka, lielā mērā pateicoties droniem, Ukrainas armijai līdz šim izdevies atvairīt Krievijas iebrucēju uzbrukumus pie Kupjanskas un Avdijivkas.
Turpinām ziņas
Pieaugot gripas izplatībai, tiek aicināti vakcinēties plānveida operāciju pacienti. Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija. Speciālisti aicina īpaši veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošināto vakcinācijas iespēju, kā arī ļoti ieteicams vakcinēties tiem, kuriem paredzētas plānveida operācijas vai kādas citas medicīniskās manipulācijas ārstniecības iestādēs. Vakcinācijas iestādēm pašlaik arī ir iespēja izmantot to rīcībā esošās valsts apmaksātās vakcīnas pret gripu, lai vakcinētu ikvienu iedzīvotāju, proti, arī ārpus riska grupām. Neraugoties uz gripas epidēmiju, vakcinācija joprojām ir ieteicama, jo gripas epidēmija parasti ilgst desmit nedēļas, bet vakcinācijas izraisīta imunitāte veidojas 10-14 dienu laikā. Tāpēc cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš to nav saņēmis, sākoties gripas epidēmijai.
Līdz ar mācību procesa atsākšanos pēc Ziemassvētku brīvdienām vairumā Daugavpils vispārizglītojošo skolu būtiski ir mainījusies skolēnu ēdināšanas kārtība. Lielākajā daļā mācību iestāžu izglītojamajiem pusdienās piedāvā izvēles iespējas jeb tā saucamo "zviedru galdu". Līdz 1. martam to plānots nodrošināt arī tajās skolās, kur "zviedru galda" ieviešanu aizkavējusies iepirkumu pārsūdzību dēļ. Kopš janvāra mainījusies ir arī pusdienu apmaksas kārtība pilsētā – iepriekš pusdienas skolās visiem skolēniem bija par brīvu, jo šīs izmaksas sedza pašvaldība, bet patlaban pamatskolu un vidusskolu klašu grupās pusdienas skolēniem ir pieejamas tikai ar vecāku līdzfinansējumu. No pusdienu pilnīgas apmaksas visiem izglītojamajiem pašvaldībai nācies atteikties pārtikas un citu izmaksu strauja pieauguma dēļ pēdējos gados, kā arī pašvaldības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ.
Un vēl
Šoziem pie barotavām 278 vietās Latvijā novēroti 10 tūkstoši 294 putni, pārstāvot 56 putnu sugas. Šogad janvāra beigās septīto gadu pēc kārtas notika ornitologu biedrības akcija "Ziņo par putniem dārzā". Visdaudzskaitlīgāk ziņotās sugas šoziem ir lielā zīlīte – 2 tūkstoši 154 putni, lauku zvirbulis – 1 tūkstoš 863 putni, zaļžubīte - 750 putni, mājas zvirbulis - 649 putni, dzeltenā stērste - 513 putni, svilpis - 501 putns, zilzīlīte - 421 putns, pelēkā vārna - 363 putni, meža pīle - 334 putni un sīlis - 159 putni.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima noraida demisijas pieprasījumu Briškenam; Latgalē par narkotiku apriti aizturētas piecas personas; un Baltijas valstu iedzīvotājus visvairāk satrauc pārtikas un elektrības cenu kāpums
Saeima šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības rosināto neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Par demisiju balsoja 39 deputāti, bet "pret" bija 49. Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs pieprasījuma vārdā pauda, ka neviens nesakot, ka satiksmes ministra amats ir viegls, taču Briškens pirms kļūšanas par satiksmes ministru ieņēma vairākus ietekmīgus amatus, kas saistīti ar satiksmes nozari, bet, viņaprāt, tagad Briškens nevēlas uzņemties atbildību. Vitenbergs kritizēja Briškenu par to, ka viņš neesot aizstāvējis savu nozari budžeta veidošanas sarunās, necīnoties par to, lai satiksmes nozere tiktu iekļautu valdības prioritātēs, uzsverot, ka satiksmes nozarē ir tik daudz problēmjautājumu, kuru risināšanu nevar atlikt.
Pēc divām "Valsts nekustamie īpašumi" izsludinātajām cenu aptaujām noskaidroti četri būvnieki žoga izbūvei 64,9 kilometru garumā uz Latvijas-Krievijas robežas. Līgumi par žoga izbūvi astoņās lotēs kopā 64,9 kilometru garumā tiks slēgti ar uzņēmumiem - SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", SIA "Nordes būve" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Kopējā līgumu summa par žoga izbūvi astoņās lotēs ir 50,2 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, 5% iedzīvotāju krīzes gadījumā atteiktos evakuēties, savukārt ar visu nepieciešamo iespējams apgādāt tikai 2% iedzīvotāju. Ar civilās aizsardzības plānu vakar, iepazīstināta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānā ir ietverti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, patvertņu izveidošana un būvniecība, kā arī vadlīnijas pašvaldībām, kā ierīkot pulcēšanās un pagaidu izmitināšanas vietas. Ne tikai nokļūt drošākā vietā, bet tur arī saņemt segu, matraci, uz kā gulēt, un citas pirmās nepieciešamības lietas militāra apdraudējuma gadījumā varētu tikai nepilni 2% no Latvijas iedzīvotājiem. Skaitļos tie ir ap 40 tūkstošiem iedzīvotāju – apmēram tikpat daudz, cik dzīvo Jēkabpils novadā. Aizsardzības plānā kā iespēju izvērtē par patvertnēm atzīt arī ēku pagrabus. Latvijā tie ir aptuveni 30 tūkstoši. Bet pirms tam pagrabi ir jāapseko, un to var izdarīt vien aptuveni 300 cilvēku Latvijā. Arī pašvaldībām ir jāizveido plāns ārkārtas gadījumiem. Pašlaik gan vēl nav zināms, cik daudzām pašvaldībām tas ir izstrādāts.
Atcelta šomēnes iecerētā Krievijas diktatora Vladimira Putina vizīte Turcijā, un Kremļa propagandas izdevumi tagad vēsta, ka vizīte varētu provizoriski notikt aprīļa beigās vai maija sākumā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putins nav apmeklējis nevienu NATO valsti, un Turcija ar tās īpašo nostāju daudzos jautājumos būtu kļuvusi par pirmo.
Sociālo tīklu platformas "Facebook" un "Instagram" mātes kompānija "Meta" nākusi klajā ar paziņojumu, ka turpmāk marķēs jeb vizuāli izcels visus viltus mākslīgā intelekta attēlus. Sociālo tīklu gigants apgalvo, ka ieviesīs tehnoloģiju, kas spēj šādu funkciju veikt un pauž cerību, ka jaunā tehnoloģija radīs "impulsu" nozarei, lai cīnītos pret mākslīgā intelekta viltojumiem. Britu raidsaibiedrības "BBC" aptaujātie eksperti gan apgalvo, ka šādi rīki jeb detektori ir "viegli apejami".
Amerikas Savienoto Valstu medijs "Business Insider" vēsta, ka Krimas tilts varētu tikt iznīcināts jau šogad. To intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitro Gordonam solījis Ukrainas jūras spēku komandieris Oleksijs Ņežpapa. 19 kilometrus garais Kerčas tilts tika atklāts četrus gadus pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimas pussalu. Tiltam ir būtiska loģistiskā nozīme, jo pār to tiek nodrošinātas militārās tehnikas piegādes starp Krievijas teritoriju un okupēto Krimu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiltu nosaucis par ienaidnieka veikumu, jo tas uzbūvēts nelikumīgi.
Vakar Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kas nodrošinās to, lai pārskaitītie līdzekļi dažu sekunžu laikā nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā ES. Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, par kuru jau panākta vienošanās ar ES dalībvalstīm, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotā eiro maksājumu telpas noteikumi.
Turpinām ziņas
Valsts policija februāra sākumā Latgalē par nelikumīgu narkotisko vielu apriti aizturējusi kopumā piecas personas, tajā skaitā arī kādas organizētas grupas pārstāvi. 1.februārī policija Rēzeknē aizturēja noziedzīgas organizētas grupas pārstāvi - 1976.gadā dzimušu vīrieti. Kratīšanas rezultātā tika izņemta stratēģiskas nozīmes prece - GPS un mobilo tīklu signāla slāpēšanas ierīce un aptuveni 60 tabletes nezināmas izcelsmes, iespējams, psihotropās vielas. Aizturēšanas brīdī vīrietis vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā un bez tiesībām. Citā kriminālprocesā policija 2.februārī par nelikumīgu narkotisko vielu glabāšanu, pārvietošanu un realizāciju, aizturēja 1990.gadā dzimušu vīrieti, kurš kopā ar 1986.gadā dzimušu Lietuvas pilsoni pārvadāja 200 gramus amfetamīna. Tāpat 3.februārī profilaktiskās pārbaudes laikā policija Daugavpilī aizturēja 1983.gadā dzimušu vīrieti, pie kura atradās divi grami amfetamīna, bet 6.februārī Līvānos aizturēts 1979.gadā dzimis vīrietis, kurš pārvadāja 15 gramus amfetamīna.
Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus neuzķerties uz telefona krāpnieku jaunāko veikumu – īsziņu, kurā piedāvā atgūt pārmaksātos nodokļus. Patlaban kibernoziedznieku radītā vietne jau bloķēta un nav zināms, cik daudzi iekrituši krāpnieku nagos. Taču noziedznieku izdoma ir neizmērojama un jau drīzumā gaidāms nākamais krāpšanas vilnis, solot atgūt hipotekārā maksājuma procentus. Īsziņas saturs, ko it kā sūtījis Valsts ieņēmumu dienests (VID), ir intriģējošs – iespēja atgūt nodokļu pārmaksu, tikai jāspiež uz norādītās saites. Savā ziņā – atkal precīzs krāpnieku trāpījums. Daudzi tiešām gaida 1. martu, lai iesniegtu gada ienākumu deklarāciju un atgūtu pārmaksātos nodokļus. Taču ir trīs lieli "bet" – pirmkārt, pirms 1. marta tas vienkārši nav iespējams. Otrkārt, deklarāciju var iesniegt, tikai pašam autorizējoties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Treškārt, VID nemaz nesūta īsziņas. Nekad! Tāpēc ja ir saņemta īsziņa it kā no VID, tad pavisam droši tā ir krāpnieciska. Jau pavisam drīz prognozē jaunu krāpšanas vilni, krāpniekiem solot izmaksāt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem.
Un vēl
Baltijas valstu iedzīvotājus 2024.gada sākumā visvairāk uztrauc pārtikas cenu pieaugums, savukārt Latvijā krietni biežāk nekā kaimiņvalstīs iedzīvotāji raizējas par veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto Baltijas iedzīvotāju aptauja. Pārtikas cenu kāpums satrauc 64% iedzīvotāju Latvijā, 66% Lietuvā un 76% Igaunijā, un visās Baltijas valstīs to visbiežāk norādījuši iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem. Tāpat no ikdienas pakalpojumiem iedzīvotājiem ir aktuālas elektrības cenas un to pieaugums - to minējuši 50% respondentu Latvijā, 48% Lietuvā un 55% Igaunijā. Bažas par apkures un mājokļa apsaimniekošanas izdevumu pieaugumu ir 44% respondentu Latvijā, 32% Lietuvā un 46% Igaunijā. Latvijā un Igaunijā šo atbildi biežāk snieguši iedzīvotāji, kuri ikdienā dzīvo galvaspilsētās, savukārt Lietuvā - reģionu pilsētu iemītnieki.