Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.martā
- 06 marts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: ES fondu nezaudēšanai nolemj dažādiem projektiem pārdalīt 663 miljonus eiro; Latvijā aizliedz no Krievijas un Baltkrievijas importēt virkni dārzeņu un augļu; un Ziemas izskaņa Latvijā bijusi krietni siltāka par normu.
Eiropas Savienības fondu tematiskā komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus. Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro. Tam seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu eiro izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 34,8 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija - 24,7 miljoniem eiro, Finanšu ministrija ar 12,7 miljoniem eiro, Labklājības ministrija - 8,9 miljoniem eiro un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.
Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir izpildījis solījumu divu mēnešu laikā nodrošināt 95% vilcienu pieejamību, vakar preses konferencē sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Visi 17 vilcieni ir salaboti, tomēr ne visi tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos. Salabotie vilcieni tiek pārbaudīti un pēc tam pakāpeniski atgriezti pasažieru pārvadājumos, tajā skaitā šonedēļ pasažieru pārvadājumos būs pieejami 14 jaunie elektrovilcieni, savukārt vēl pēc nedēļas - kopumā 16.
Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro līdz tūkstoš eiro. Deputāti norāda, ka gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksnis šobrīd ir 600 eiro, un tas nav pārskatīts kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā toreizējā nodokļu reforma. Kopš tā laika vidējā alga valstī ir pieaugusi par 65,98%, no 926 eiro 2017.gadā līdz 1537 eiro 2023.gadā. Nacionālā apvienība rosina izlīdzināt pieļaujamo attaisnoto izdevumu apjomu atbilstoši vidējās algas kāpumam un esošo 600 eiro vietā ļaut iesniegt attaisnotos izdevumus kopsummā līdz tūkstoš eiro.
Alianse pirmo reizi sāk militārās mācības Somijas teritorijā, kurai ir tūkstoš 340 kilometrus gara kopīga robeža ar Krieviju, ziņo "dialog.ua". 4. martā Ziemeļatlantijas militārā alianse NATO sāka mācības "Nordic Response-2024", kurās piedalīsies vairāk nekā 20 tūkstoši karavīru no 13 valstīm - ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Kanādas, Dānijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas un Zviedrijas. Mācības notiks NATO ziemeļu valstīs - Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Tajās piedalīsies vairāk nekā četri tūkstoši somu karavīru, kas ir lielākā jaunpienācējas valsts dalība ārvalstu mācībās visā alianses pastāvēšanas vēsturē. Tiek uzsvērts, ka šī pasākuma mērķis ir praktizēt alianses aizsardzību nesen paplašinātajā teritorijā.
ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" vakar apturējis ražošanu Vācijas rūpnīcā saistībā ar netālu esošās augstsprieguma līnijas iespējamu ļaunprātīgu dedzināšanu, kas pārtraukusi elektrības piegādi kompānijas vienīgajai ražotnei Eiropā. Avārijas dienesti saņēmuši ziņojumu par augstprieguma līnijas balsta degšanu uz dienvidaustrumiem no Berlīnes, kur atrodas "Tesla" rūpnīca, un ugunsdzēsēji veikuši dzēšanas darbus. Taču šī incidenta dēļ pārtraukta elektroenerģijas piegāde "Tesla" rūpnīcai, kā arī blakus esošajiem ciemiem, un policija sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu ļaunprātīgu dedzināšanu.
Turpinām ziņas
Latvijā būs aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt virkni augļu un dārzeņu. To paredz valdībā vakar pieņemtie noteikumi, ar kuriem noteikti konkrēti produkti, kurus Latvijā nedrīkstēs ievest no Krievijas un Baltkrievijas. Konkrēto produktu importa aizliegums stāsies spēkā jau piektdien, 8. martā. Importa aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, ķiplokiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, dārza salātiem, burkāniem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem, gurķiem un saldētiem, īslaicīgai glabāšanai iekonservētiem un kaltētiem dārzeņiem, pākšaugiem un citiem augļiem un dārzeņiem. Noteikts arī, ka Latvijā no Krievijas nedrīkstēs ievest kviešus, kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus. Importa aizliegums attieksies arī uz miltiem, zivīm un citiem produktiem. Noteikumu virzītāji atzina, ka, ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot vidēji par 15 līdz 50 eiro tonnā lētāk.
Jāņa Akuratera muzejs Rīgā ceturtdien, 7.martā aicina uz "Lasījumiem Kamīnzālē", lai kopīgi lasītu Viļa Plūdoņa "Fantāziju par puķēm" un balādes, kā arī Jāņa Akuratera tēlojumu "Cattlea Sapho" un balādes. Reizi mēnesī Jāņa Akuratera muzejs aicina uz lasījumiem muzejā, lai kopīgi ar sanākušajiem visiem pārrunātu un pārdomātu Jāņa Akuratera, Laimas Akurateres un viņu laikabiedru literāros tekstus. Šoreiz Jāņa Akuratera muzejs aicina līdzās mājas kādreizējā saimnieka darbiem lasīt rakstnieka, kuram 9. martā svinama 150. jubileja, Viļa Plūdoņa darbus.
Un vēl
Pagājušais mēnesis Latvijā bija 3,7 grādus siltāks nekā ierasts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Februāra vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +0,6 grādus, un tas bija siltākais ziemas mēnesis kopš 2020.gada, kad februāra un janvāra vidējā temperatūra bija attiecīgi +2,2 un +3,1 grāds. Pagājušā mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -17,6 grādi 10.februārī Alūksnē, bet augstākā temperatūra bija +11,4 grādi 16.datumā Pāvilostā. Februārī tika pārspēti 11 siltuma rekordi. Vistuvāk normai - 2,3 grādus virs tās - mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kolkā, savukārt Daugavpilī februāris bija pat 4,8 grādus siltāks nekā ierasts. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 milimetri jeb 140% no normas. Liepājā, Rucavā, Jēkabpilī un Daugavpilī nokrišņu daudzums februārī vairāk nekā divas reizes pārsniedza normu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro; Pašvaldības ar zemākiem ienākumiem saņems valsts budžeta dotācijas; un Asares pagasta mežos tiek atjaunoti divi ceļi.
Ministru kabinets otrdien apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro. Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas. Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri rosina Pacientu tiesību likumā nostiprināt valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs. Veselības ministrs sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību ir sagatavojis minēto priekšlikumu, jo, viņaprāt, sniedzot publiskus pakalpojumus, ārstniecības iestādē darba vidē ir jālieto latviešu valoda. Abu Meri uzsver, ka Valsts valodas likums nosaka latviešu valodas lietošanu iestādēs un organizācijās, kas darbojas publiskajā sektorā, tajā skaitā veselības jomā. Ministrs atzīmē, ka jaunie ārsti kā vienu no apgrūtinošiem apstākļiem ir norādījuši darba vidi ārstniecības iestādēs un saziņu ar kolēģiem, kuri darba jautājumos savstarpēji nekomunicē latviski. Latvijas Jauno ārstu asociācija jau iepriekš ir aktualizējusi jautājumus par darba vides problemātiku ārstniecības iestādēs, kas papildus atalgojumam un izaugsmes iespējām ir viens no iemesliem, kas mudina jaunos ārstus izvēlēties darbu ārvalstīs.
Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība vakar izskatīja sēdes slēgtajā daļā. Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tajā skaitā 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā. Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija uz otro konkursa kārtu no 14 dalībniekiem nolēmusi virzīt sešus pretendentus. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un skaidros savu redzējumu par Dabas aizsardzības pārvaldes galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem un attīstības iespējām. Savukārt atlases trešajā kārtā tiks vērtētas tādas vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana, darbinieku motivēšana un attīstīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei iecelšanai amatā.
Zelta cena pasaules tirgū vakar sasniedza rekordaugstu līmeni saistībā ar prognozēm, ka ASV centrālā banka šogad varētu samazināt bāzes procentlikmi. Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, sasniegusi nedaudz vairāk kā 2 tūkstoši 141 dolāru par unci. Tādējādi salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn zelta cena palielinājusies par aptuveni 15%.
Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu ir licis Eiropai sākt mainīt attieksmi pret savu drošību un aizsardzību. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar stratēģiju un konkrētiem priekšlikumiem aizsardzības industrijas ražošanas jaudas palielināšanai. Tā uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzētu aktīvāk ieguldīt kopīgos projektos, tādējādi padarot šos ieguldījumus efektīvākus. Lai palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko gatavību, dalībvalstīm ir jāiegulda vairāk, labāk, kopā un Eiropā, pavēstījusi Eiropas komisija. Plānots, ka programma, kuru Brisele cer jau no paša sākuma attiecināt arī uz Ukrainas aizsardzības nozari, palīdzēs arī uzlabot ražošanas jaudu Eiropas Savienībā. Līdz šim tā 30 gadu laikā nepietiekamu investīciju dēļ ir samazinājusies.
Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks parakstījis likumu, ar kuru ratificēts protokols par Zviedrijas uzņemšanu NATO, likvidējot pēdējo šķērsli, kas kavēja tās pievienošanos aliansei. Ungārijas parlaments Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēja 26.februārī, un Šujoka paraksts bija nepieciešams, lai likums stātos spēkā. Jau ziņots, ka reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO. Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija. Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.
Vakar pēcpusdienā visā pasaulē pēkšņi pārstāja darboties ASV uzņēmuma "Meta" sociālās saziņas vietnes "Facebook", "Messenger" un "Instagram". Problēmas ar piekļuvi šīm platformām parādījās ap pulksten 17.20 pēc Latvijas laika. Aptuveni divu stundu laikā problēmas tika atrisinātas un lietotāji atkal varēja piekļūt šīm vietnēm. Incidents izraisījis diskusijas par lielāko sociālo mediju platformu stabilitāti un drošību.
Turpinām ziņas
Pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem piešķirs 7 miljoni 26 tūkstoši 996 eiro valsts budžeta dotāciju, paredz valdības n atbalstītais Ministru kabineta rīkojums. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2024.gadā piešķirs vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazinājumu par 30%. Tajā skaitā vienreizējā papildu dotācija Augšdaugavas novadam - 650 tūkstoši 751 eiro, Jēkabpils novadam - 259 tūkstoši 617 eiro, Līvānu novadam - 91 tūkstotis 747 eiro, Madonas novadam - 150 tūkstoši 145 eiro, Preiļu novadam - 255 tūkstoši 861 eiro un Varakļānu novadam - 56 tūkstoši 871 eiro.
Plānots, ka turpmāk vairs nebūs pašvaldības-maksātājas un pašvaldības-finansējuma saņēmējas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Finanšu ministrija ir izstrādājusi un uz apspriešanu ar visiem iesaistītajiem un atbildīgajiem virza jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa projektu, piedāvājot mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. Jaunais modelis paredz, ka finansējums tiks sadalīts, ņemot vērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatfinansējuma grozu. Sagatavotie priekšlikumi paredz, ka daļa no pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pēc faktiskās izpildes koeficientiem tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos, orientējoši 30% un netiek pakļauta tālākai izlīdzināšanai. Tiek piedāvāts no finanšu izlīdzināšanas izslēgt pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tos pilnībā atstājot attiecīgās pašvaldības rīcībā
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā nedaudz mazināsies anticiklona ietekme un debesis palaikam apmāksies, prognozē sinoptiķi. Sagaidāms, ka mākoņainākās dienas būs piektdiena un sestdiena. Vietām īslaicīgi iespējama migla, sarma un neliels sniegs. Atsevišķos autoceļu posmos var veidoties apledojums. Vējš pārsvarā būs lēns. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz 0..-5 grādiem, vietām zem skaidrām debesīm - līdz -6..-8 grādiem.
Visticamāk, nākamnedēļ laiks kļūs saulaināks un gaisa temperatūra būs līdzīga kā šonedēļ.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Austrumu pierobežas pašvaldības iesniegušas vērtēšanai vairāk nekā 360 divējādas lietojamības infrastruktūras objektu pieteikumus; Spriešanā par slimnīcu tīkla attīstību valdības līmenī būs jāiesaista pašvaldības; un Aicina atzī,ēt piesārņotākās vietas vietnē talkas.lv.
Austrumu pierobežas pašvaldības iesniegušas vērtēšanai gandrīz 300 divējādas lietojamības infrastruktūras objektu pieteikumus. Visi projekti sadalāmi divās grupās - mobilitātes infrastruktūra, kas ir ceļi un tilti, un pakalpojumu infrastruktūra, kas ir dažādas publiski pieejamas ēkas, piemēram, kultūras nami, skolas un citi, kuru telpās iespējams aprīkot patvertnes. VARAM no pašvaldībām saņēmusi 256 mobilitātes projektu pieteikumus par kopējo summu 1,27 miljardi eiro, pakalpojumu infrastruktūras objektiem - 106 projektu pieteikumi par vairāk kā 250 miljoniem eiro. Šie projekti tiks vērtēti trīs posmos, vispirms izvērtējot militārām vajadzībām un civilajai aizsardzībai nepieciešamos objektus, tad pirmajā kārtā atlasīto projektu atbilstību civilajam pielietojumam, un visbeidzot objektu tehnisko stāvokli. Martā ziņojums tiks iesniegts Ministru kabinetā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai) pusgada laikā izstrādāt labturības prasības savvaļas dzīvniekiem. Ministrija rosināja precizēt savvaļas sugu dzīvniekus, kurus ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atvasināt vai turēt pārdošanā vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā, kā arī ierobežot to pavairošanu. Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka patlaban ir viens kriminālprocesa nolēmums, bet tādi gadījumi ir regulāri, kas skar savvaļas bīstamos dzīvniekus. Piemēram, Latvijā tika nelegāli ievesti lūši, kurus turēja privātmāju rajonā, apraudot kaimiņus. Tāpat ir vairāki kriminālprocesi par eksotisko dzīvnieku turēšanu. Pārvaldes ieskatā, jābūt konkrētām dzīvnieku kategorijām, ko aizliedz turēt, un tāds regulējums ir vairākās Eiropas valstīs, pieļaujot minēto dzīvnieku turēšanu tikai zooloģiskajos dārzos, kam ir specifisks regulējums.
Lai izveidotu mūsdienīgu platformu e-vidē pilsoņu aktīvākai iesaistei svarīgu jautājumu izlemšanā vietējos pašvaldību referendumos, plāno piešķirt nepilnus 4 miljonus eiro, paredz valdības pieņemtais rīkojums. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 3 miljoni 995 tūkstoši 40 eiro apmērā. Tajā skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums paredzēts 3 miljoni 360 tūkstoši eiro, bet valsts budžeta finansējums - 635 tūkstoši 40 eiro apmērā. Risinājuma platforma aptvers parakstu vākšanas sistēmas izveidi pašvaldības referenduma ierosināšanai klātienē un elektroniski un interneta balsošanas sistēmas izveidi pašvaldību referendumu nodrošināšanai elektroniski. Projekts arī paredz izveidot vienotus, drošus un mūsdienīgus vēlēšanu digitālas platformas pamatus.
Zviedrijas bruņojuma eksports uz ārvalstīm pagājušajā gadā audzis par 18 procentiem, liecina Zviedrijas Stratēģiskas nozīmes preču inspektorāta publicētā informācija. Saražotā bruņojuma eksporta vērtība sasniedza 18 miljardus Zviedrijas kronu jeb 1,6 miljardus eiro. Lielākā daļa eksportēto preču tika nogādātas Eiropas Savienības valstīm un 39 citām partnervalstīm. Desmit lielāko Zviedrijas ieroču eksporta valstu vidū ir ASV, Brazīlija, Pakistāna, Lielbritānija, Vācija, Ungārija, Indija, Norvēģija, Francija un Čehija. Pēc iestādes sniegtās informācijas, Zviedrijas bruņojums ir ticis eksportēts arī uz Turciju. Uz šo valsti tika eksportēts bruņojums 356 tūkstošu eiro vērtībā. Jau ziņots, ka Zviedrija tuvākajā laikā kļūs par 32. NATO dalībvalsti.
Turpinām ziņas
Tāpat kā pašlaik skolu tīkla jautājumā, arī spriešanā par slimnīcu tīkla attīstību valdības līmenī būs jāiesaista pašvaldības, norāda Zaļo un zemnieku savienības politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Šādu redzējumu viņš pauda saistībā ar Veselības ministrijas saskaņošanai izpildvaras līmenī iesniegto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, no kura secināms, ka veicamos pasākumus plānots sākt īstenot jau šogad. Valainis prognozē, ka kopīgi ar veselības ministru tiks panākta vienošanās par valdības līmeņa sarunām ar pašvaldībām, uzsverot, ka slimnīcu tīkla attīstības jautājums būs sarežģītāks un citādāks par skolu tīklu. Slimnīcu jautājumā ir runa arī par kapitālsabiedrībām, kurās ir ieguldīta valsts nauda. Ja valsts plānotu atpirkt pašvaldībām piederošas slimnīcas-kapitālsabiedrības, tad būtu jāvienojas par cenu. Cits variants būtu valsts veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībās - tad būtu jāvienojas, uz kādiem nosacījumiem un kā valsts turpinās līdzdarboties veselības pakalpojumu nodrošināšanā attiecīgajā pašvaldībā. Katra situācija, katras reģionālās slimnīcas darbība būs jāskata individuāli.
Skolas direktors turpmāk varēs pieņemt lēmumu noteikt vardarbīgiem skolēniem mācības atbilstoši individuālam plānam līdz vienam mēnesim, ja ir pamatotas aizdomas vai informācija, kuras dēļ nav pieļaujama šo skolēnu atrašanās ar saviem vienaudžiem. Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nosaka trīs atšķirīgus izglītības ieguves nodrošināšanas veidus klātienē vardarbību veikušam skolēnam - citu telpu, citu laiku vai attālinātas mācības. Pieņemot lēmumu, skolas direktoram būs jāizvērtē konkrētā vardarbību veikušā skolēna interesēm piemērotākais izglītības ieguves nodrošināšanas veids un tā ilgums.
Un vēl
Gatavojoties Lielajai talkai, kas notiks 27.aprīlī, ikviens aicināts atzīmēt piesārņotās vietas tīmekļvietnē talkas.lv. Kā skaidro talkas pārstāvji, piesārņoto vietu karte ir noderīgs rīks, plānojot talkošanas aktivitātes, kas palīdzēs kopīgiem spēkiem padarīt Latviju tīrāku. Savukārt no 27. marta potenciālie talkas dalībnieki varēs reģistrēt savu izvēlēto talkošanas vietu Lielās talkas kartē. Kā skaidroja rīkotāji, pašvaldībām nosūtīti jau 300 tūkstoši atkritumu maisi, lai talkas norises dienā tie būtu pieejami ikvienam talkotājam. Par maisu saņemšanas procesu rīkotāji sola ziņot vēlāk.