Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 7.martā
- 07 marts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai tiešu militāru draudu nav, bet nākotnē neko nevar izslēgt, Pēc varmākas tuvošanās lieguma atcelšanas prasa izvērtēt tiesneša Muižnieka profesionalitāti; un Aizvadīts tumšākais februāris pēdējos piecos gados.
Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem dažāda veida provokācijām un hibrīdkara elementiem, uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Nacionālie bruņotie spēki otrdien izplatīja paziņojumu, norādot, ka Krievija, mēģinot uzturēt esošo militāro spēju un tempu turpināt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā, līdz ar to Krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti. Tāpēc NBS aicina informatīvajā telpā izskanējušās tendenciozās spekulācijas no dažādiem avotiem par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tajā skaitā Latvijā, vērtēt kritiski. Rinkēviča ieskatā NBS vēstījums par to, ka iedzīvotājiem, vērtējot ziņas, jābūt kritiskākiem, ir pareizs. Valsts prezidents norādīja, ka Latvijai nav tiešu militāru draudu, bet nākotnē mēs nevaram izslēgt nevienu scenāriju.
Neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā, 16.martā, kā arī tai sekojošo Krievijas prezidenta "vēlēšanu" laikā Valsts policija Latvijā strādās pastiprinātā režīmā un bez mazākās žēlastības vērsīsies pret jebkuru Krievijas īstenotās agresijas slavinātāju. Tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēs pašreizējais Krievijas diktators Vladimirs Putins, un kurās varēs piedalīties arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, notiks nākamajā dienā pēc 16.marta, kad Latvijā tradicionāli notiek Kremļa nīstie neoficiālie leģionāru piemiņas pasākumi. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Latvijas televīzijā dalījās novērojumos, ka pēdējā laikā Latvijā ir nedaudz pieaugušas Krievijas īstenotās agresijas atbalsta izpausmes.
Izglītības un zinātnes ministrija kā iespējamo risinājumu skolotāju pārslodzei redz maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaita noteikšanu. Darba slodze pedagogiem šobrīd ir noteikta 36 stundas nedēļā, taču trešdaļa skolotāju jeb 34% strādā vairāk nekā vienu slodzi. Turpretim katrs ceturtais skolotājs strādā mazāk par pusslodzi. Ministrijas vērtējumā, tieši mācību stundas veido pārslodzi - liela daļa skolotāju kontaktstundām velta vidēji 34 stundas nedēļā. Ministrija piedāvā noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu. Šie limiti varētu būt atšķirīgi, atkarībā no skolas vadības un mācību priekšmeta.
Ieslodzījumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija aicinājusi tautiešus tā dēvēto Krievijas prezidenta vēlēšanu dienā protestēt pret diktatoru Vladimiru Putinu. Jūlija Navaļnaja video, kas publiskots vietnē "YouTube", atbalstīja aicinājumu vēlēšanu dienā 17.martā lielā skaitā vienā laikā pulcēties pie vēlēšanu iecirkņiem, tos pārslogojot. Arī Navaļnijs vienā no saviem pēdējiem ierakstiem sociālajos tīklos pirms nāves atbalstīja šo protesta akciju. Navaļnija atraitne nodēvēja Krievijas prezidenta vēlēšanas, kas plānotas no 15.marta līdz 17.martam, par krāpšanu, norādot, ka visiem skaidrs, ka Putins safabricēs sev tīkamus rezultātus.
Septiņi Indijas pilsoņi ir ierakstījuši paziņojumu, kurā vēršas pēc palīdzības, jo viņus ar viltu esot piespieduši iesaistīties karadarbībā Ukrainā Krievijas pusē. Video, kas nonācis Indijas telekanāla NDTV rīcībā, redzams, ka vīrieši atrodas vāji izgaismotā telpā un ir tērpti militārā apģērbā. Televīzijā rādītajā videomateriālā indieši apgalvo, ka pērnā gada nogalē viņi ieradās Krievijā kā tūristi. Pēc tam kāds ceļojumu aģents it kā esot piedāvājis doties uz Baltkrieviju, kam viņi piekrituši, nezinot, ka ieceļošanai nepieciešama vīza. Ierodoties Baltkrievijā, aģents grupai palūdza naudu un tad nozuda. Drīz pēc tam vīriešus aizturēja baltkrievu milicija, kura viņus nodeva Krievijas varasiestādēm. Bez tulka palīdzības viņi tika piespiesti parakstīt dokumentus krievu valodā. Tad viņus nosūtīja uz 15 dienas ilgām apmācībām, pēc kurām nogādāja karadarbības zonā. Indiešus brīdināja, ka pretējā gadījumā viņiem draudētu desmit gadu ilgs cietumsods. Pagājušajā nedēļā Indijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pēc palīdzības ir vērsušies 20 Indijas pilsoņi, kas pret savu gribu nonākuši Krievijas armijā.
Turpinām ziņas
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs rosinājis veikt Zemgales rajona tiesas tiesneša Valda Muižnieka profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, jo konstatētas tiesneša nepietiekamas zināšanas no ģimenes tiesībām izrietošos strīdos. Pārbaude sākās pēc Muižnieka lēmuma, ar kuru atcelta pagaidu aizsardzība sievietei, kuru apdraudējis vardarbīgs vīrs, informē Augstākā tiesa. Strupišs rosina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai izvērtēt tiesneša Valda Muižnieka profesionalitāti. Ar viņa lēmumu februārī atcēla pagaidu aizsardzību sievietei Jēkabpilī, kura bija cietusi no varmākas. Tai pašā dienā minētais varmāka mēģināja sievieti nolaupīt. Pārbaudē konstatēts, ka tiesnesis nav pietiekoši izvērtējis aizsargājamai personai pastāvošos draudus. Augstākā tiesa norāda, ka apstākļi liecina par nepietiekamām tiesneša zināšanām par vardarbības cikliskumu un upura psiholoģiju. Muižnieka novērtēšanu veiks Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Mediķi rosina, ka bērna neierašanos izglītības iestādē līdz pat piecām darba dienām varētu attaisnot vecāku sniegtā informācija. Tiek norādīts, ka šādas izmaiņas mazinās birokrātiju, atslogos ģimenes ārstu darbu, gan arī aicinās vecākus uzņemties atbildību, izvērtējot bērna veselību, un mācoties palīdzēt bērnam situācijās, kad ārsta apmeklējums nav nepieciešams. Mediķi pamato piecu dienu skolas kavējumu attaisnojošu zīmi, balstoties uz cilvēka ķermeņa fizioloģiski akūtajiem procesiem. Patlaban top jaunie skolas noteikumi, kas stāsies spēkā no nākamā mācību gada sākuma. Tikmēr Veselības ministrija norāda, ka likumā nav noteikts, ka pēc slimošanas atgriežoties skolā bērnam noteikti nepieciešama ārsta zīme, to pieprasa skolas vai bērnudārzu vadība, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, ne likumdošanu.
Un vēl
Centrālā statiskas pārvalde tīmekļvietnē "X" publicējusi īsu pārskatu par saules spīdēšanas ilgumu Rīgā pēdējos gados un apstiprinājusi daudzu iedzīvotāju bažas, ka šogad februāris ir bijis īpaši tumšs. Latvijā, saules spīdēšanas ilgums februārī tik tiešām ir mainījies pēdējo piecu gadu laikā. Šogad sveču mēnesis ir bijis tumšākais pēdējā piecgadē, ar tikai 6 stundām saules gaismas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, var novērot būtisku samazinājumu saules spīdēšanas stundās februārī. Jāpiemin, ka 2022. gadā februāris bija ļoti spilgts ar 28 stundām saules gaismas, savukārt 2021. gadā tika reģistrētas 41 saules stundas, kas padarīja februāri par vienu no gaišākajiem mēnešiem. Salīdzinot ar šiem gadiem, 2020. gadā februāris pavadīts ar 25 stundām saules gaismas, bet 2019. gadā bija nedaudz vairāk - 26 saules stundas. Šie dati liecina par ievērojamu klimatisko svārstību Latvijā un atgādina par nozīmi, kādu saules gaismas daudzums spēlē mūsu ikdienas dzīvē.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolu tīklu nākamajā mācību gadā kārtos 12 pašvaldības; Jēkabpilī joprojām augsta saslimstība ar gripu; un
Skolu tīklu kārtot vēl nākamajā mācību gadā nolēmušas 12 pašvaldības. Vietvarām lēmumi par izglītības iestādes reorganizāciju bija jāpieņem līdz 1.martam, sešus mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma. Par savu lēmumu pašvaldības informē Izglītības un zinātnes ministrijas, iesniedzot dokumentus un lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Astoņas pašvaldības esot darījušas zināmu, ka lēmumu par skolu reorganizēšanu pieņems līdz maijam, bet deviņu pašvaldību skolu tīkls jau atbilst ministrijas piedāvātajiem kritērijiem. Gada pirmajos divos mēnešos saskaņoti pašvaldību lēmumi par 15 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu, no tiem septiņi bija par bērnudārziem. Pērn Latvijā slēgtas vai reorganizētas 52 izglītības iestādes.
Sabiedrības integrācijas fonds jeb saīsinājumā SIF izveidojis rīku - atbalsta kalkulatoru, kur iedzīvotāji var vienuviet atrast informāciju par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm dažādās Latvijas pašvaldībās. Atbalsta rīku kalkulators, kas atrodams tīmekļvietnē "vietagimenei.lv", izveidots, lai palīdzētu iedzīvotājiem ātri un ērti uzzināt par ģimenēm pieejamo valsts un pašvaldību sniegto atbalstu. SIF izstrādātais rīks sniedz iespēju vienkopus redzēt mērķēto valsts un pašvaldību atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī modelēt situācijas, ja tiek plānots ģimenes pieaugums, lai jau laikus varētu noskaidrot pieejamo pakalpojumu grozu. Pieejamos datus par atbalsta iespējām aktualizē un norāda katra pašvaldība individuāli.
Pēc pusotra mēneša – aprīļa vidū – būs pagājis gads, kopš Jēkabpils novadā Leons Rusiņš savu bērnu priekšā ar cirvi nogalināja viņu māti. Slepkava joprojām ir uz brīvām kājām, jo likuma sargiem nav izdevies viņu atrast un aizturēt. Valsts policija ne reizi vien ir aicinājusi iedzīvotājus ziņot, ja ir zināma Rusiņa atrašanās vieta. Pie Latvijas televīzijas vērsās skatītājs, kurš pamanījis Rusiņam līdzīgu vīrieti, zvanījis policijai, taču saņēmis izsmejošu attieksmi un atbildi, ka policijai nav helikoptera ar ko lidot. Lūdzot komentēt šādu atbildi, Latvijas televīzijai policijā atzina, ka notikusi neveiksmīga komunikācija. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko atzina, ka, noklausoties sarunu ierakstus, var secināt, ka komunikācija nav bijusi veiksmīga un abas puses bijušas "diezgan emocionāli satrauktas". Tikai pēc atkārtotiem zvaniem valsts policija beidzot reaģējusi un sazinājusies ar pašvaldības policiju, kas tajā laikā bijusi notikuma vietai vistuvāk. Pārbaudot Rusiņam līdzīgo personu tika konstatēts, ka šis nav Rusiņa kungs.
Krievi trešdien ar raķetēm apšaudījuši Ukrainas dienvidu ostas pilsētu Odesu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Grieķijas premjera Kirjaka Micotaka tikšanās laikā, un, pēc Zelenska teiktā, ir bojāgājušie un ievainotie. Kā vēsta Grieķijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Grieķijas valdībā, raķete trāpīja Zelenska autokolonnā, kad viņš bija kopā ar Grieķijas delegāciju. Sprādziens notika neilgi pirms līderu tikšanās 150 metru attālumā no Grieķijas delegācijas atrašanās vietas. Tiek ziņots, ka neviens no delegācijas locekļiem nav ievainots. Pēc Micotaka teiktā, trieciena brīdī viņi atradās Odesas jūras ostā. Zelenskis un viņa darbinieki izrādīja ostu un runāja par tās nozīmi un par to, kas nepieciešams, lai paplašinātu jūras koridora kapacitāti civiliem kuģiem. Triecienu Odesai Zelenska un Micotaka vizītes laikā nosodījis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, uzsverot, ka uzbrukums Odesai prezidenta Zelenska un premjerministra Micotaka vizītes laikā ir vēl viena Krievijas gļēvulīgās taktikas pazīme tās agresijas karā pret Ukrainu. Tas ir nosodāmi un ir pat zem Kremļa normu līmeņa.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem liegta dalība Parīzes paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijās. Starptautiskā Paralimpiskā komiteja abu valstu sportistiem ir noteikusi stingrākus ierobežojumus nekā Starptautiskā Olimpiskā komiteja Parīzes olimpiskajām spēlēm, kas tiks atklātas mēnesi iepriekš. Olimpiskā komiteja decembrī noraidīja visu Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu Parīzes spēlēm iebrukuma Ukrainā dēļ. Tā kā sportisti piedalīsies spēlēs individuālā un neitrālā statusā, viņi nepiedalīsies spēļu atklāšanas ceremonijā 28.augustā un spēļu noslēguma ceremonijā 8.septembrī. Paralimpiskajās spēlēs un olimpiskajās spēlēs kopumā ir vienādi kritēriji, kā sportisti tiek atzīti par neitrāliem. Viņi nedrīkst būt aktīvi kara atbalstītāji un nedrīkst būt saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas militārajām un valsts drošības iestādēm.
Musulmaņu svētā mēneša ramadāna pirmajā nedēļā Izraēla ļaus Aksas mošeju Jeruzalemē apmeklēt tikpat daudz musulmaņiem kā iepriekšējos gados. Izraēlas premjerministra birojs skaidro, ka drošības situācija tiks izvērtēta katru nedēļu un tiks pieņemts attiecīgs lēmums. Aksas mošeja atrodas Tempļa kalnā, kas ir trešā svētākā vieta islāmticībā, kuru musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā ierodas daudz ticīgo. Vienlaikus tā ir arī ebreju svētvieta, jo tur atradušies divi ebreju tempļi. Šogad ramadāns Izraēlā tiks aizvadīts saspringtā gaisotnē, ņemot vērā Izraēlas karu ar palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" Gazas joslā. Šogad ramadāns sāksies 10.martā.
Turpinām ziņas
Latvijā pagājušās nedēļā salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinājās inficēto un arī slimnīcās ārstēto Covid-19 pacientu skaits, tomēr saslimstība ar gripu turpina turēties iepriekšējo nedēļu līmenī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Nedēļas laikā gripa izdzēsusi četru cilvēku dzīvības, sasniedzot kopumā 30 nāves gadījumus šajā gripas sezonā. Visiem mirušajiem vēl bez gripas bijušas arī vairākas blakussaslimšanas un neviens no viņiem nav bijis vakcinēts pret gripu šajā sezonā.
Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 914 pacienti, no kuriem 314 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu noteikta diagnoze "gripa". Gadījumi reģistrēti desmit Latvijas pilsētās. Tajā skaitā Jēkabpilī reģistrēti 396 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Augstākā saslimstība un lielākais saslimstības pieaugums novērojams vecuma grupā līdz 4 gadiem un pusaudžu vidū.
Latvijā Covid-19 gadījumu skaits turpina samazināties – laboratoriski apstiprināti 40 gadījumi, kopumā veikti 644 laboratoriskie testi uz vīrusa klātbūtni. Stacionēti 47 Covid-19 pacienti. Pagājušajā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās divi pacienti. Reģistrēti astoņi Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Mediķi atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties no nopietnas saslimšanas ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija. Speciālisti aicina īpaši veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošināto vakcinācijas iespēju, kā arī ļoti ieteicams vakcinēties tiem, kuriem paredzētas plānveida operācijas vai kādas citas medicīniskās manipulācijas ārstniecības iestādēs.
Un vēl
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bieži vai pat ļoti bieži paraksta līgumus, kurus nav rūpīgi izlasījis vai pilnīgi neizprot to saturu, un katrs piektais juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām, liecina pētījuma centrs SKDS veiktā aptauja. Kopumā vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem. Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, šādi uzskata 76% aptaujāto. 66% norāda uz naudas trūkumu, bet 41% norāda, ka traucē zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības, bet 20% norāda uz laika trūkumu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ieviesīs paaugstinātu 10% Nekustamā īpašuma nodokli; Aicina prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Gloriju Grevcovu par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu, un Latvijas Pasts izdod pastmarku par godu Viļa Plūdoņa 150. jubilejai.
No amata lēmis atkāpties uzņēmuma "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Viņš Latvijas televīzijai skaidro, ka ir uzņēmies atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, tāpēc esot laiks atkāpties. Pārējie divi "Pasažieru vilciena" valdes locekļi – Aldis Daugavvanags un Raitis Nešpors – amatus saglabā. Grigulis "Pasažieru vilciena" valdes locekļa amatu ieņēmis kopš 2017. gada. 2022. gadā uzņēmuma padome viņu pārvēlēja amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", ar kuru sankcijām pakļautu personu īpašumiem paredzēts noteikt 10% nekustamā īpašuma nodokli un atcelt citus atvieglojumus. Paredzēts, ka ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības apliks sankciju subjekta īpašumā esošos nekustamos īpašumus, un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nebūs piemērojami sankciju subjekta īpašumā esošajam nekustamajam īpašumam. Tāpat paredzēts, ka sankcijām pakļauto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības. Sankcijām pakļautās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tajā skaitā brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Saeimas komisija aicinās valdību meklēt veidus, kā atslogot slimnīcas no būvniecības jautājumu pārvaldības, sēdē par Stradiņa slimnīcas būvniecības gaitu norādīja deputāti. Pēc līguma laušanas ar būvkompāniju "Velve" Stradiņa slimnīcas jaunbūvē darbi atsāksies vien nākošgad. Slimnīca atklātā konkursā meklēs jaunu būvnieku, kam celtniecība jāpabeidz līdz 2026. gada beigām. Tikmēr tiks veikti neatliekamie darbi un būvobjekta iekonservēšana. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis lēsa, ka ēkas pabeigšanai vajadzīgi 67 miljoni eiro.
Lietuvā gatavojas nojaukt sliktā tehniskā stāvoklī esošas daudzdzīvokļu mājas un to vietā uzbūvēt jaunas, liecina Vides ministrijas plāni. Ministrija gatavo arī juridisku ietvaru, kas paredz sliktā stāvoklī esošu namu pārvaldniekiem likt pārbūvēt ēkas. Namu apsaimniekotāju asociācijas norādīja, ka ministrijas iecere piespiedīs daudzus gados vecākus cilvēkus iznomāt dzīvokļus, nevis būt to īpašniekiem. Padomju laika daudzdzīvokļu mājas bija jāremontē 30 gadus pēc to uzcelšanas, bet daudzas no tām nav skartas jau 40 līdz 60 gadus. Tieši uz šīm ēkām ir vērsti Vides ministrijas plāni tās nojaukt.
Pretēji ārstu ieteikumiem, Vācijā kāds 62 gadus vecs vīrietis 217 reizes vakcinējies pret Covid-19, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "The Lancet Infectious Diseases" vēstīja britu raidsabiedrība BBC. Vairāk nekā 200 vakcīnas vīrietis saņēmis 29 mēnešu laikā. Erlangenes-Nirnbergas Universitātes pētnieki gan norādīja, ka viņš nav cietis no kādām kaitīgām blaknēm. Vīrietis pētniekiem sniedzis svaigus asins un siekalu paraugus. Pētnieki pārbaudīja arī dažus viņa sasaldētus asins paraugus, kas bija uzglabāti pēdējos gados. Un viņu mērķis bija uzzināt, kā imūnsistēma reaģē uz šādu vakcīnu apmēru. Blaknes netika konstatētas. Tāpat netika atklātas nekādas pazīmes, ka vīrietis jebkad būtu inficējies ar Covid-19.
Turpinām ziņas
Valsts drošības dienests 27. februārī ir aicinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu. Kriminālprocesu pret Grevcovu drošības dienests uzsāka saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu saistībā ar videokoplietošanas platformā "TikTok" toreizējās deputātes publicētu videouzrunu, kurā Grevcova apšaubīja Latvijas Okupācijas muzejā izvietotās un gida paustās informācijas atbilstību patiesībai. Grevcovas publicētajos videomateriālos drošības dienests konstatēja Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu.
Jēkabpils novada domes vadībai preses konferencē Radio1 jautāja par pašvaldības īpašumā esošo ēku drošības pārbaudēm, kas būtu jāveic ik pēc 10 gadiem. Pēc Zolitūdes traģēdijas problēma tika aktualizēta un pārbaudes veiktas visās pašvaldībās. Tad kā viens no objektiem, kur atklātas būtiskākas problēmas, tika no¬saukts bijušais tiesu nams, ko šobrīd izmanto gan neatliekamās palīdzības dienests, gan nevalstiskās organizācijas. Domes vadībai tika jautāts, vai ir veikta atkārtota ēkas pārbaude, kā arī, vai regulāri tiek sekots līdzi citu sabiedrisko ēku drošībai? Pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers stāsta, ka būvvaldes rīcībā esošajā savulaik veiktajā tiesu na¬ma apsekošanas aktā sa¬rakstīts daudz trūkumu, bet atzinums ir, ka būve ir piemērota un derīga turpmākajai ekspluatācijai atbilstoši izmantošanas veidam. Lielā¬kie trūkumi, uz ko norādīts, esot nosēdusies pagraba grīda, pamati, galvenās ie¬ejas kāpnes un vestibils. Laiks, līdz kuram šis atzinums ir derīgs, esot beidzies, un šogad būtu jāveic jauna apsekošana. Skreivers atzīst, ka tiesu nama uzlabošanā būtiski kapitālieguldījumi līdz šim nav veikti. Atkārtotai ēkas apsekošanai nauda budžetā neesot konkrēti iezīmēta, bet budžetā esot sadaļas ar vispārinātu mērķi, un, skatoties, kas nepieciešams, naudu varot atvēlēt no tām.
Un vēl
Latvijas Pasts, godinot izcilā latviešu dzejnieka un pedagoga Viļa Plūdoņa 150 gadu jubileju, izdod īpaši veidotu pastmarku un aploksni. Filatēlijas izdevuma pirmās dienas zīmogošana paredzēta 8. martā Rīgas 10. pasta nodaļā. Jaunajā pastmarkā ir attēlots Viļa Plūdoņa portrets, ko papildina 1921. gadā izdotā dzejas krājuma No Nakts līdz Rītam vāka fragments. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere, kura vizuālajā noformējumā izmantojusi Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas materiālus. Jaunizveidotās pastmarkas nominālvērtība – 1,65 eiro. Tā paredzēta sūtījumiem svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā.