Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 12.martā
- 12 marts 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Uzbrukumā Latvijas Okupācijas muzejam nodarīts kaitējums aptuveni 15 000 eiro apmērā, Viens no risinājumiem varētu būt indeksēt visas pensijas 100% apmērā, un Durbes ērgļu novērošanai – desmitgade.
Uzbrukumā Latvijas Okupācijas muzejam nodarīts kaitējums aptuveni 15 tūkstoši eiro apmērā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna atzīmē, ka plānots veikt Okupācijas muzeja direktores kabineta atjaunošanu tuvākā mēneša laikā. Tāpat Vārna uzsvēra, ka Okupācijas muzejs ir apdrošināts. Jau ziņots, ka naktī uz 27.februāri Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā būtiski cieta muzeja direktores kabinets.
Pēc ilgstošām diskusijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padome nolēmusi izteikt neuzticību akadēmijas rektoram Guntaram Prānim un aicina viņu atkāpties no amata. Ja rektors atteiksies atkāpties no amata, mūzikas akadēmijas padome aicinās Senāta priekšsēdātāju Ilonu Meiju pēc iespējas ātrāk izskatīt šo lēmumu Senāta ārkārtas sēdē. Padome norāda, ka lēmums pieņemts, lai mazinātu pāridarījuma sajūtu cietušajām studentēm, lai arī padomes locekļi apzinās, ka tas ir praktiski neiespējami. Tāpat padomes locekļi uzskata, ka šis lēmums palīdzēs ātrāk veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu jelkādus seksuālās vardarbības gadījumus akadēmijā. Padomes ieskatā šis lēmums palīdzēs ātrāk atgūt mūzikas augstskolas reputāciju.
Pērn Latvijā saražoti 52,19 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, un, salīdzinot ar 2022.gadu, 2023.gadā saražots par 18,8% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Ražošanas apmēru samazinājums pērn bija vērojams raudzēto dzērienu līdz 6% alkohola satura ražošanā - par 11,3%, raudzēto dzērienu virs 6% alkohola satura grupā - par 18,5%, starpproduktu virs 15% un līdz 22% alkohola satura grupā - par 12,9%, vīna ražošanā - par 0,2% un pārējo alkoholisko dzērienu grupā - par 22,5%. Savukārt ražošanas apjomu palielinājums bija vērojams starpproduktu līdz 15% alkohola satura ražošanā, kas pieauga par 10,2%.
Nedēļas nogalē daudzu Igaunijas valsts iestāžu tīmekļa vietnes skāra līdz šim lielākais piekļuves atteices uzbrukumu vilnis, taču, pateicoties veiktajiem pasākumiem, to ietekme nebija liela, vēsta laikraksts "Postimees". Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde pirmdien paziņoja, ka sestdien un svētdien uzbrukumi bija vērsti pret vairākiem desmitiem valsts sektora tīmekļa vietņu. Galvenie mērķi bija Policijas un robežsardzes departaments, Nodokļu un muitas departaments un Tieslietu ministrija, kuru tīmekļa vietnes sestdienas pēcpusdienā tika pakļautas visintensīvākajiem uzbrukumiem. Igaunijas Informācijas sistēmu pārvaldei izdevies tos atvairīt.
Vācijas vilcienu mašīnisti šonedēļ rīko jaunu 24 stundu streiku, jo ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn" nespēj vienoties par darba samaksu un īsāku darba nedēļu, paziņojusi arodbiedrība. Streiks pasažieru vilcienu līnijās sākās šonakt pulksten vienos un turpināsies līdz trešdienai pulksten vieniem naktī. Savukārt kravas vilcienu līnijās streiks tika sākts dažas stundas agrāk. Šis ir jau sestais streiks pašreizējā strīdā par algām, un tas seko pagājušajā nedēļā notikušajam 35 stundu streikam, kas izraisīja ceļošanas apgrūtinājumus tūkstošiem dzelzceļa pasažieru.
Turpinām ziņas
Pennsionāru atbalstam, viens no risinājumiem varētu būt indeksēt visas pensijas 100% apmērā, kas dotu apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu. Kopumā Labklājības ministrija izskatīšanai Senioru padomē, kurā ir iesaistītas pensionāru organizācijas, bija sagatavojusi trīs četrus variantus pensiju indeksācijai. Kā labākais tika izvēlēts viens - indeksēt visas pensijas 100% apmērā ar patēriņa cenu indeksu un ar algu indeksu. Labklājības ministrs Uldis Augulis aģentūrai LETA norādījis, ja skatāmies uz sliekšņiem, tad nav taisnīgi, ja indeksē pensijas, piemēram, līdz 609 eiro un neindeksē 610 eiro pensijas. Visi pensionāri ir bijuši nodokļu maksātāji, un tagad šķirot cilvēkus pensijas vecumā, neesot pareizi. Vērtējot esošo pensiju sistēmu, ministrs norāda, ka ministrijai ir prognozes līdz pat 2050.gadam. Tāpat tā rēķinās ar to, ka pirmais reālais trīs līmeņu pensiju sistēmas dalībnieks pensionēsies 2036.gadā.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savas vecumdienas vēlētos pavadīt ceļojot un atpūšoties, un tikai 5% labprāt turpinātu darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, informē bankas Citadele pārstāvji, atsaucoties uz veikto Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju. Ceļot un atpūsties pensijas vecumā vēlētos 44% Latvijā, 38% Lietuvā un 31% Igaunijā. Mierīgi pavadīt vecumdienas savās mājās vēlētos 25% Latvijā, 24% Lietuvā un 31% Igaunijā. Savukārt 6% Latvijas respondentu vecumdienas neplāno, jo prognozē, ka līdz pensijas vecumam nenodzīvos. Līdzīgās domās ir 7% Lietuvā un 5% Igaunijā. Vien 5% Latvijā, 3% Lietuvā un 6% Igaunijā redz sevi turpinām profesionālā darba gaitas arī vecumdienās.
Un vēl
Šogad aprit desmit gadi, kopš interesentiem ir iespēja sekot līdzi "dabas seriālam" jūras ērgļu ligzdai Durbē. Tā tiek uzskatīta par vienu no skatītākajām tiešsaistes dabas kamerām ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Kopš kameras uzstādīšanas Durbē tai bijuši aptuveni 18 miljoni skatījumu. Durbes ligzda arī ir iekļuvusi "National Geographic" topā par interesantākajām ligzdām, ko ieteikts skatīties. Tā bija vienīgā, kas nav Amerikā un vienīgā ligzda Eiropā. Ik gadu kadros no Durbes tiešsaistē lūkojas cilvēki no aptuveni 100 valstīm, izjūtot saikni ar Latvijas dabu. Savas pastāvēšanas laikā ligzda ir vairākas reizes nokritusi, bet ērgļi vienmēr to ir atjaunojuši. Arī šogad noticis tieši tas pats.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno pārskatīt neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā nepieciešamo ārstniecības personu skaitu; Jēkabpils uzņēmējs piedalās skolu augļu un piena programmā; un Būs stingrākas prasības rotaļlietu drošībai.
Veselības ministrija plāno pārskatīt neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā nepieciešamo ārstniecības personu skaitu. Ministrija skaidro, ka līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātiem ārstiem speciālistiem un minētais maksājums sedza tikai ārstu speciālistu darbu, paredzot katram ārstam vienu māsu. Taču uzņemšanas nodaļas darbā ir iesaistītas arī citas ārstniecības personas un jaunākais medicīnas personāls, kura darba apmaksai slimnīcas finansējumu pārvirzīja no citiem finanšu resursiem, kas slimnīcām radīja papildu finansiālo slogu. Attiecīgi jaunā apmaksas sistēma paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojuma apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
AS "Pasažieru vilciens" segs rehabilitācijas izdevumus vilciena "Rīga-Daugavpils" Lielvārdes stacijā 8.martā cietušajām pasažierēm. 8.martā vilciena, kas no Rīgas izbrauca pulksten 12.48, Lielvārdes stacijā pēdējie vagoni apstājušies zonā, kur nav platformas, un divas vecāka gadagājuma sievietes nespēja no tāda augstuma droši izkāpt. Kāpjot ārā no vilciena, pirmā pasažiere nokritusi uz muguras, bet otrai ar šķembām pāršķelta piere, kas redzami asiņojusi, iepriekš stāstīja aculieciniece. Savukārt vilciens vienkārši aizbraucis tālāk, un neviens nav interesējies par cietušo pasažieru stāvokli. Pasažieru vilciens ir sazinājies ar abām pasažierēm un uzņemas atbildību par kaitējumu abu pasažieru veselībai. Vilciens ar pagarināto sastāvu apstājies precīzi pie pirmā vagona apstāšanas atzīmes, par to liecinot videoieraksts, uzsver uzņēmumā. Patlaban posmā "Lielvārde - Skrīveri" tiek veikti remontdarbi, iespējams, remontu dēļ nav bijusi pareizi izvietota apstāšanās zīme, tāpēc lūgts Dzelzceļa inspekciju veikt pārbaudi.
“Apvienotā saraksta” Saeimas deputāti iesnieguši finanšu ministra, partijas “Vienotība” priekšsēdētāja Arvila Ašeradena demisijas pieprasījumu pēc izskanējušajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu partijā “Vienotība”. Jau ziņots, ka bijušais partijas “Vienotība” biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas. “Apvienotais saraksts” šajā kontekstā norāda, ka Ašeradens vada gan Finanšu ministriju, gan ir partijas “Vienotība” priekšsēdētājs, un ka tieši Finanšu ministrija ir atbildīga par godīgas nodokļu politikas realizāciju un ēnu ekonomikas apkarošanu.
Līdz vasarai 12 ukraiņu piloti, kas izgājuši desmit mēnešu apmācību Dānijā, Lielbritānijā un ASV, būs gatavi darbam ar iznīcinātājiem F-16, vēsta laikraksts "New York Times". Tiesa gan, tad Ukrainā no 45 iznīcinātājiem, ko apsolījuši Eiropas sabiedrotie, būs tikai seši. Saglabājas zināma neskaidrība par to, kad un cik lidmašīnas nodos pārējās Eiropas valstis, cik ātri būs iespējams sagatavot pilotus un kā Ukraina varētu nodrošināt cilvēkus, kas spēs pienācīgā veidā apkalpot šīs lidmašīnas.Katrai lidmašīna ir vajadzīgs astoņu līdz 14 cilvēku liels personāls. Ukraiņu pilotu apmācības darbam ar Rietumu lidmašīnām notiek teju zibens ātrumā, jo tās ilgst nevis gadus, bet mēnešus. Tomēr apmācības ir ilgākas, nekā bija cerējusi Ukraina, jo ukraiņu pilotiem bija jāapgūst angļu valoda un Rietumu pilotāžas tehnika, lai efektīvi izmantotu F-16.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pagājušajā nedēļā Floridā tikās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, Ungārijas televīzijai paziņojis, ka Tramps pēc atgriešanās prezidenta amatā grasās pilnībā pārtraukt palīdzību Ukrainai. Orbāns uzsvēris, ka Tramps Ukrainai nedošot ne centa karam, tādēļ karš beigšoties, jo esot acīmredzami, ka Ukraina nevar pretoties karā bez atbalsta. Orbāns arī paudis, ja amerikāņi nedos naudu, tad eiropieši vienatnē neesot spējīgi finansēt karu Ukrainā, tādēļ tas beigsies.
Ķīnas, Krievijas un Irānas karakuģi šonedēļ Omānas līcī piedalās kopīgos flotes manevros. Manevri ilgs visas nedēļas garumā. To mērķis ir “kopīgi uzturēt reģionālo jūras drošību”, teikts Ķīnas Aizsardzības ministrijas paziņojumā sociālajos tīklos. Ķīna dalībai manevros nosūtīs eskadras mīnu kuģi ar vadāmajām raķetēm “Urumqi”, fregati ar vadāmajām raķetēm “Linyi” un palīgkuģi “Dongpinghu”, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot. Šīs trīs valstis šajā pat reģionā manevrus rīkoja arī pērn martā.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, pieminot komunistiskā genocīda upurus, 25. martā pulksten 11.00 Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies piemiņas dievkalpojums, bet plksten 12.00 – atceres brīdis pie piemiņas akmens “Staļina represijās cietušajiem. Piemineklis atrodas blakus Krustpils Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, atklāts 1989. gada 25. martā. Pirms 75 gadiem Māras diena esot bijusi bez saules, vējaina, šur tur vēl ir bijis sniegs un daudziem Latvijas un arī Jēkabpils apkārtnes cilvēkiem trauksmes pilns bijis tās dienas rīts un arī dienas ritējums. Pirms 75 gadiem, 1949.gada 25.martā, no savas Dzimtenes – Latvijas – tika aizvesti 42 tūkstoši 125 iedzīvotāji, no Jēkabpils rajona svešumā izsūtīja tūkstoš 677 cilvēkus. Šī ir viena no skumjākajām Latvijas vēstures lappusēm, tādēļ ik gadu 25.martā aicina godināt izsūtīto cilvēku piemiņu.
Programmai “Piens un augļi skolai” ir pavasarīgi jaunumi! Lauku atbalsta dienests, Zemkopības ministrija un SIA “Sedumi” ir sagatavojuši stādu kastu komplektus, kas līdz marta vidum tiks piegādāti pirmsskolas izglītības iestādēm. Mūsu veselībai vispiemērotākie ir augļi un dārzeņi, kas audzēti tieši Latvijā. Tādēļ šajā pavasarī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem sniegs lielisku iespēju iesēt un izaudzēt gardus salātus un aromātiskas dilles, kas labi noderēs veselīgu un vitamīniem bagātu maltīšu pagatavošanai. Programmai “Piens un augļi skolai” ir būtiski bērnu vidū veicināt veselīgu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, kas būtu noturīgi visu turpmāko dzīvi. Izglītojošās aktivitātes un praktiskās nodarbības ļauj saprast, kā veidojas interesantā augu pasaule. Informatīvais materiāls un noderīgi padomi par diļļu un salātu audzēšanas gaitu ir skatāmi programmas tīmekļa vietnē.
Un vēl
Eiropas Parlaments prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu. Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas. Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām. Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde atklāj tabakas izstrādājumu kontrabandas kanālu; kratīšanas veiktas arī Jēkabpilī; Varakļānos ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks; un Kāda bijusi aizvadītā ziema sinoptiķu vērtējumā?
Aptuveni 20 cilvēku šodien politiskās kustības "Par" rīkotajā piketā pie Ministru kabineta ēkas pieprasīja apturēt mangāna rūdas tranzītu caur Latviju, novērojusi aģentūra LETA. Tāpat tiek pieprasīts slēgt robežu ar Krieviju. Piketētājiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem "Kāpēc jūs finansējat Kremli?", "Siliņa, rīkojies!", "Stop asiņainajam tranzītam", "Mangāna rūda+Krievija=nogalināti ukraiņi". Uz plakātiem uzzīmēti sarkanu plaukstu nospiedumi, norādot uz Krievijas Ukrainā nogalināto cilvēku asinīm. Kustība "Par" uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad Latvijas valsts kapitālsabiedrība "LDz Loģistika" caur Latvijas teritoriju piegādā preces Krievijai kara turpināšanai.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām kontrabandu lielā apmērā no Krievijas Federācijas caur Igauniju. Atklājot iespējamo noziedzīgo nodarījumu, valsts budžetam novērsti zaudējumi vairāk nekā 165 tūkstūkstoši eiro. Februārī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas rūpīgi plānotu darbību rezultātā, atklāja vairāku personu organizēto tabakas izstrādājumu kontrabandas kanālu, kuri, izmantojot vairāku transporta uzņēmumu starpniecību, no Krievijas Federācijas caur Igauniju ieveda kontrabandas cigaretes. Noziedznieki faktiski tika pieķerti “pie rokas”. Veiktas procesuālās darbībās pie citām ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītajām personām. Kratīšanas veiktas Rīgā, Jūrmalā, Jēkabpilī un Rēzeknē, tajā skaitā, 11 kratīšanas iesaistīto personu faktiskajās un deklarētajās dzīves vietās un teritorijās. Tika izņemtas 922 tūkstoši 40 cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām un citi kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti. Piecas personas atzītas par aizdomās turētām.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis neatkāpsies no amata, jo saredz savu atbildību par notiekošo akadēmijā un redz veidu, kā situāciju vērst par labu, šodien preses konferencē norādīja akadēmijas vadītājs. Tikmēr viens no mācībspēkiem ir atstādināts, otram - piemērots disciplinārsods. Prānis atzīmēja, ka viņam ir sāpīgi par radušos situāciju. Viņš norādīja, ka akadēmijas vadība iestājas pret jebkāda veida vardarbību. Rektors klāstīja, ka, saņemot pirmo iesniegumu, sekojusi rīcība - nekavējoties tika izdots rīkojums, uzskaitot visas normas, kuras akadēmijā ir jāievēro. Viņš uzsvēra, ka ar aptaujā nosauktajiem mācībspēkiem bijušas skarbas sarunas, kā arī pieprasīti skaidrojumi. Prānis norādīja, ka viņam plānota tikšanās arī ar Valsts policiju.
Partijas "Vienotība" valde lēmusi no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām "Vienotībā", kā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu. To Latvijas Radio atzina partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tāpat pēc raidījumā "Nekā personīga" izskanējušajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu valdību veidojošās partijas "Vienotība" birojā politiskais spēks vērsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu šo informāciju pārbaudīt. Ašeradens pilnībā noliedz nelegālas naudas plūsmas partijas kasē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē. Līdzīgu informāciju, atsaucoties uz militārpersonām, snieguši arī Rietumu specdienesti un mediji. Zelenskis intervijā Francijas medijiem norādīja, ka iebrucēji iznīcināja Avdijivku un viņiem izdevās ieņemt nelielas teritorijas, taču viņi vairs nespēj virzīties uz priekšu. Viņš īpaši pieminēja iznīcinātās pretinieka lidmašīnas un uzbrukumus ienaidnieka kuģiem Melnajā jūrā. Zelenskis atzīmējis, ka Ukrainas armijai bija grūtības artilērijas munīcijas, pretgaisa aizsardzības un tālās darbības rādiusa ieroču trūkuma dēļ. Tomēr Ukrainas aizstāvji sekmīgi darbojās pret Krievijas gaisa spēkiem, kā arī spējuši atjaunot situāciju Ukrainas austrumos, kur tika apturēts Krievijas ofensīvas mēģinājums.
Zemei tuvoties turpina astronomiem labi zināmā Ponsa–Brūksa komēta – tā ir tā dēvētā periodiskā komēta, kas mūsu planētai pietuvojas reizi 71 gadā. Komēta jau fiksēta un nofotografēta Itālijas un citu valstu observatorijās, taču astronomiem amatieriem un citiem interesentiem labāk sagaidīt 2. jūniju, kad tā būs vistuvāk Zemei. Komētu, kuras diametrs ir apmēram 30 kilometri, pirmo reizi ieraudzīja 1812. gadā.
Turpinām ziņas
Vakar ugunsgrēkā Varakļānu novadā gājis bojā cilvēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pirmdien pēcpusdienā saņēma izsaukumu uz Varakļānu novadu, kur dega vienstāva daudzdzīvokļu koka dzīvojamā māja 140 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks.
Jēkabpilī sācies kūlas dedzināšanas neprāts. Pirmais ugunsgrēks tika fiksēts nelielā platībā pagājušās nedēļas nogalē Ķieģeļu ielas mikrorajonā. Sausā zāle dedzināta arī pagājušajā diennaktī. Nameja ielā dega kūla 700 m2 un Slimnīcas ielā Jēkabpilī – 1 hektāra platībā. Vakar ugunsdzēsēji saukti dzēst arī degošas mantas piecstāvu ēkas balkonā Ķieģeļu ielā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Par kūlas dedzināšanu paredzēts sods. Lai gan daudzi kūlas dedzinātāji domā, ka viņi uguns liesmas spēs kontrolēt, diemžēl ikgadējā skarbā statistika liecina par pretējo – nodedzinātās ēkas un automašīnas, cietušie cilvēki un izdegušie vairāki desmiti hektāru teritorijas liecina par to, ka uguni un ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt! Tā ir bīstama un nesaudzē neko, ko savā ceļā sastop.
Un vēl
2023.-2024.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,9 grādi jeb 0,5 grādus augstāka par 1991.-2020.gada vidējo rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Lielākā temperatūras novirze no normas ziemā kopumā bija valsts dienvidos, Daugavpilī tā sasniedza 1,3 grādus, savukārt tikai divās novērojumu stacijās - Ainažos un Rūjienā - ziema bija aukstāka par normu, trīs mēnešu vidējai gaisa temperatūrai noslīdot attiecīgi 0,3 un 0,1 grādu zem normas. Decembra vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija atbilstoša normai, janvāris bija 2,2 grādus aukstāks, februāris - 3,7 grādus siltāks nekā ierasts.