Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 10.aprīlī
- 10 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisijā atbalsta jaunus alkohola tirgošanas laika ierobežojumus ; Latvijā apstiprināts šogad pirmais putnu gripas gadījums ; un Latvijā uzstādīts jauns aprīļa siltuma rekords.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot ieviest jaunus alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus - no pirmdienas līdz sestdienai to varēs tirgot no pulksten 10 līdz 20, bet svētdienās - no pulksten 10 līdz 18. Alkohola tirgošanas laika ierobežojumi nebūs tieši sasaistīti ar darba dienām, brīvdienām vai svētku dienām, jo tas sarežģītu regulējumu. Tas nozīmē, ka piemēram, 1.maija brīvdienā, kas iekrīt darbadienā, alkoholu būs iespējams iegādāties līdz pulksten 20. Pašlaik alkohols mazumtirdzniecībā Latvijā ir pieejams visas nedēļas dienas no pulksten 8 līdz 22.
Kurzemes apgabaltiesa Valērijam Lazarevam par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam piesprieda divu gadu reālu cietumsodu. Iepriekš pirmās instances tiesa Lazarevu atzina par vainīgu un sodīja ar nosacītu cietumsodu saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu. Apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu atcēla par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Plānots, ka pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 23.aprīlī, un to vēl varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā.
Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē apstiprināja aktualizēto Nacionālo pretterorisma plānu, kuru izstrādājis Valsts drošības dienests. Nacionālais pretterorisma plāns ir klasificēts dokuments, kurā noteikti veicamie preventīvie pretterorisma pasākumi atkarībā no valstī izsludinātā terorisma draudu līmeņa. Plānā iekļauti vairāk nekā 500 dažādi preventīvie pasākumi vairāk nekā 20 institūcijām, kas iesaistītas terorisma draudu novēršanā. Plāns ir aktualizēts atbilstoši pēdējo gadu terorisma draudu tendencēm pasaulē. Plānā ir iekļautas divas jaunas preventīvo pasākumu jomas, kas vērstas uz bezpilota gaisa kuģu un sprāgstvielu prekursoru aprites uzraudzības pilnveidošanu. Tāpat plānā ir būtiski papildināti pasākumi cilvēku masveida pulcēšanās objektu drošības stiprināšanai pieaugošu terorisma draudu gadījumā.
Vismaz trīs strādnieki gājuši bojā eksplozijā hidroelektrostacijā Itālijas ziemeļos. Negadījuma vietā turpinās glābšanas darbi. Eksplozija notika spēkstacijā dienvidos no Boloņas pilsētas tehniskās apkopes darbu laikā. Tās rezultātā sagruva daļa no deviņstāvu pazemes struktūras, izcēlās ugunsgrēks un telpas dziļumā līdz 60 metriem appludināja ūdens. Vismaz četri cilvēki pazuduši bez vēsts, bet meklēšanas darbi tiek veikti uzmanīgi, jo pastāv konstrukciju sagrūšanas risks. Pieci cilvēki ievainoti, un trīs no viņiem hospitalizēti. Berdži hidroelektrostacija būvēta pirms gandrīz 100 gadiem, bet aizsprostam bojājumi nav nodarīti. Līdz ar to nepastāv apkaimes plūdu draudi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu. Lēmums Šveices lietā ir pirmais šāds Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret kādu valsti klimata pārmaiņu jautājumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma šādu lēmumu, atbildot uz Šveices vecāka gadagājuma sieviešu apvienības paustajām bažām par globālās sasilšanas sekām. Apvienība apgalvoja, ka Šveices varasiestādes nav pietiekami daudz darījušas, lai mazinātu klimata pārmaiņas.
Amerikas Savienotās Valstis ir nodevušas Ukrainai kājnieku ieročus un munīciju, kas Irānas spēkiem tika konficēta laikā, kad Teherāna to centās nodot hutiešu nemierniekiem Jemenā. Ukraina ieročus saņēma laikā, kad tai būtiski trūkst munīcijas un ASV likumdevēji aizvien bloķē lēmumu par kara plosītajai valstij paredzētās palīdzības piešķiršanu. ASV valdība Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodeva vairāk nekā 5 tūkstoši AK-47 šaujamieročus, ložmetējus, snaiperu šautenes, prettanku pārnēsājamās raķešu palaišanas iekārtas un vairāk nekā 500 tūkstoši 7,62 mm munīcijas. Šie ieroči palīdzēs Ukrainai aizsargāties pret Krievijas iebrukumu, un ar tiem var apgādāt vienu brigādi, teikts paziņojumā.
Turpinām ziņas
Latvijā apstiprināts šogad pirmais putnu gripas gadījums. PVD saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu meža zosij Valmieras novada Skaņkalnes pagastā. Dienesta pārstāvji aicina Latvijas mājputnu turētājus nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaut mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši - ūdens putniem, gulbjiem, pīlēm, kā arī pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs. Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novērotas slimības pazīmes, būtiski samazinās putnu barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.
Jau ziņots, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana un citas pazīmes. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.
Dvietes palienē atbūda tiek dēvēta par piekto gadalaiku. Tas ir process, kad Dvietes un Ilūkstes upes appludina līdz pat astoņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un plūdi var ilgt līdz pat četriem mēnešiem. Šogad atbūda palienē sākās martā, taču tad ūdens līmenis nokrita, bet aprīlī sagaidīts nākamais vilnis. Atbūda ir īpaša un raksturīga tieši Sēlijai, tas ir specifisks apvidvārds, kas būtībā nozīmē teritorijas periodiskas applūšanas. Atbūdas laiku īpašu padara tas, ka upes un pļavas applūst ilgstoši. Plūdi var ilgt no viena līdz pat četriem mēnešiem. Atkarībā no ūdens līmeņa Dvietes palienē var būt applūdusi no 3,4 līdz 8 tūkstošiem hektāru liela platība, un applūdusī teritorija var būt līdz pat 17 kilometriem gara. Dvietes paliene atbūdas laikā piesaista arī tūristus. Nu jau otro gadu pēc kārtas, iegūstot speciālu atļauju Dabas aizsardzības pārvaldē, pakalpojumu sniedzēji var izīrēt laivas laivošanai pa Dvietes palieni, un pieprasījums pēc laivām esot liels. Pērn atbūdas laikā aprīlī šo iespēju izmantoja un Dvietes palieni izlaivoja aptuveni 800 laivotāji. Individuālajiem laivotājiem, lai dotos piedzīvojumā pa Dvietes palieni ar savu personīgo laivu, atļauja nav nepieciešama.
Un vēl
Otrdien līdz pulksten 16 augstākā gaisa temperatūra valstī bija +26,0 grādi Daugavpilī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Iepriekšējais gada agrākais datums, kurā Latvijā reģistrēti +26 grādi, bija 21.aprīlis 1964.gadā, kad Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +26,6 grādiem. Līdz četriem pēcpusdienā 9.aprīļa un arī mēneša pirmās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords labots 17 novērojumu stacijās, tai skaitā Jēkabpilī, kur Zīlānu meteo punktā reģistrēts +24,2 grādi. Nav pārspēts visa mēneša rekords; tas ir +27,9 grādi 2000.gada 24.aprīlī Rīgā. Šodien Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte, kas atnesīs brāzmainu vēju un vēsāku gaisu, bet austrumu novados temperatūra vēl pakāpsies virs +20 grādiem, prognozē sinoptiķi.
Lai arī aprīļa pirmajā pusē visbiežāk Latvijā jau ir iestājies pavasaris un dominē temperatūra virs nulles, ir gadi, kad vēl snieg un valda sals. piemēram, 2013.gadā 9.aprīlīVidzemi klāja 50 līdz 70 centimetri sniega, savukārt Zemgalē temperatūrai noslīdot līdz -11 grādiem, tika sasniegts vietējas nozīmes 9. aprīļa aukstuma rekords.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ar ko saistīts lielais cenu kāpums martā? Aizkraukles novadā atjaunos tiltu pār Lauces upi; un Aicina piedalīties akcijā un glābt krupjus.
Relatīvi lielais cenu kāpums martā ir saistīts gan ar sezonāliem faktoriem, piemēram, apģērbu un apavu cenu pieaugumu pēc sezonas apģērbu izpārdošanas beigām, gan ar akcīzes nodokļu likmju pieaugumu no 1. marta. Tā jaunākos inflācijas datus vērtē ekonomisti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas Latvijā šī gada martā bija par 0,9% augstākas nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,2%. Kā norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, viens no marta dārdzības iemesliem ir apģērbu un apavu izpārdošanas sezonas beigas. Tāpat šajā mēnesī palielinājās akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš secina, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema, taču cenas kopumā turpina augt. Ekonomika pagaidām īsti neaug, tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi, visticamāk, nav beigušies.
Kravas auto rindas robežkontroles punktā "Grebņeva" sāka veidoties šī gada sākumā, taču šobrīd mašīnu skaits ir dubultojies un vietējie iedzīvotāji ceļ trauksmi. Līdzīga situācija ir arī Terehovas robežkontroles punktā. Grebņevā vairāku desmitu kilometru garumā šoseju A13 Kārsavas apkārtnē iespējams mērot vien pa pusotru joslu, satiksme ir lēna un apdraudēta. Iedzīvotāji uztraucas arī par epidemioloģisko situāciju pierobežā, jo gar kravas automašīnu rindu krājas atkritumu kalni. Pirmās kravas automašīnas stāv jau pat 20 kilometru attālumā no robežkontroles punkta "Grebņeva". Rindas abos kontrolpunktos ikdienā sāka veidoties pirms diviem gadiem, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, bet tik kritiska situācija pierobežā vērojama pēdējā mēneša laikā. Vairāk nekā 4 tūkstoši 500 preces iekļautas sankcionēto preču sarakstā, un tas arī paildzina pārbaužu laiku. Vidēji 20 kravas mēnesī, visbiežāk saskatot tajās militāru apdraudējumu, netiek laistas tālāk. Šī situācija praktiski nemainās jau divus gadus. Galvenā problēma - nav elektroniskās rindas. Diemžēl valsts līmenī to pagaidām nerisina.
Atbalstam lauksaimniecības attīstībai 2024.gadā būs pieejami 34 miljoni eiro. Atbalsts 23,5 miljonu eiro apmērā paredzēts kredītprocentu daļējai dzēšanai primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi. Astoņus miljonus eiro novirzīs lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, savukārt 2,5 miljonu eiro atbalsts rezervēts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, skaidro ministrijas pārstāvji.
Izraēla pirms plānotā uzbrukuma Rafahai pērk 40 tūkstoši telšu, lai izmitinātu teju pusmiljonu Gazas joslas iedzīvotāju. Izraēla izsludinājusi konkursu telšu piegādei. Runa ir par teltīm, kurās var izmitināt 12 cilvēkus katrā, un kopumā tie ir 480 tūkstoši cilvēku, teikts paziņojumā Izraēlas Aizsardzības ministrijas mājaslapā. Atbilstoši Izraēlas armijas aplēsēm Rafahā atrodas četri grupējuma "Hamās" bataljoni. Pilsētā līdzās robežai ar Ēģipti patvērušies vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzsver, ka sauszemes spēku uzbrukums Rafahai tiek plānots, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības centieniem Izraēlu no tā atturēt.
Pēc nesenajiem Krievijas plašajiem uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai Eiropas Savienība un atsevišķas bloka dalībvalstis ir nosūtījušas Ukrainai jaudīgus elektroģeneratorus miljoniem eiro vērtībā. Eiropas Savienība paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt papildu palīdzību Ukrainai. Izmantojot ES Civilās aizsardzības mehānismu, Austrija, Vācija, Zviedrija un Nīderlande ir nodrošinājušas Ukrainai 157 dažādas jaudas elektroģeneratorus. Turklāt ES ir nosūtījusi 10 lieljaudas elektroenerģijas ģeneratorus 3,57 miljonu eiro apmērā no savām stratēģiskajām rezervēm. Brisele paziņoja, ka katrs no šiem ģeneratoriem ārkārtas situācijās varētu apgādāt ar elektroenerģiju vidēja lieluma slimnīcu.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novadā tiks atjaunots tilts pār Lauces upi. Aizkraukles novada dome nolēmusi piešķirt līdzekļus kritiskā stāvoklī esošā tilta pār Lauces upi Seces pagastā remontam. Iepirkuma rezultātā tiesības veikt darbus ieguva SIA "Ceļinieks 2010" par kopējo līgumcenu - 167 tūkstoši 986 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Plānotās būvuzraudzības un autoruzraudzības kopējās izmaksas ir 6 tūkstoši 655 eiro ar PVN, kuras tiks segtas no pašvaldības 2024.gada budžeta līdzekļiem. Projekta laikā plānots veikt tilta infrastruktūras demontāžas un atjaunošanas darbus 0,03 kilometru garumā un piegulošās teritorijas attīrīšanu no krūmiem.
Pēc Aizsardzības ministrijas publiskotās kartes ar teritorijām, kurās valsts aizsardzības interesēs nebūtu atļaujama vēja parku būvniecība, Augšdaugavas novadā ir neskaidrība par industriālā parka attīstības iespējām. Augšdaugavas novada novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts izteicis bažas un neizpratni par to, ka Aizsardzības ministrijas sagatavotajā kartē gandrīz visa Augšdaugavas novada teritorija iezīmēta ar sarkanu krāsu, kas nozīmē, ka šajā zonā līdz 2027.gadam nav iespējams būvēt vēja ģeneratorus. Augšdaugavas industriālajā parkā bija paredzēti vairāki vēja ģeneratori, lai nodrošinātu zaļās enerģijas ražošanu un piegādi industriālā parka uzņēmumiem. Pašvaldība lūgusi skaidrojumu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Finanšu ministrijai, taču skaidrojumu tā arī neesot saņēmusi.
Un vēl
Dabas aizsardzības pārvaldes akcijā "Misija - Krupis. Izglāb princi!" jau ir pietiekušies 117 brīvprātīgie, kuri vakaros dodas uz apzinātajām migrācijas vietām visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpils novada Elkšņu pagasta Bīgestānos, lai palīdzētu abiniekiem šķērsot bīstamos posmus. Ar visām krupju migrācijas vietām var iepazīties kartē, kas publicēta Dabas pārvaldes mājaslapā. Dabas eksperti lēš, ka šajā nedēļā silto un lietaino laikapstākļu dēļ būs vērojama krupju migrācijas kulminācija un aicina jebkuru būt vērīgam un palīdzēt abiniekiem nokļūt nārsta vietās, kā arī pievienoties brīvprātīgo komandai. Galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā – no pulksten deviņiem līdz vienpadsmitiem vakarā. Neatkarīgi no glābšanas vietas, ikvienam brīvprātīgajam misijas īstenošanai nepieciešamas dažas vakara stundas, tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ar Kariņa speciālajiem avioreisiem radīti ap 545 tūkstoši eiro nepamatoti izdevumi; Vasaras sākumā turpinās iztiesāt bijušo Līvānu novada pašvaldības amatpersonu krimināllietu; un Ziedputekšņu alerģiju sezona rit pilnā sparā.
Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 tūkstoši eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Tā norāda, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 t ;ukstoti 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 tūkstoši 688 eiro izdevumus ES Padomei. Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.
Jau ziņots, ka Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata. Kariņam šodien ir pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.
Ministru prezidente Evika Siliņa izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei. Siliņa šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude. Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.
Eiropas Savienības Tiesa šodien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības sankcijas. Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam. Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota.
Turpinām ziņas
Bijušo Līvānu novada pašvaldības darbinieku krimināllietu par dienesta viltojumu Latgales apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 11.jūnijā. Iepriekš Daugavpils tiesa par dienesta viltojumu apsūdzētajiem piesprieda sabiedrisko darbu un naudas sodu. Spriedums tika pārsūdzēts. Lietā apsūdzēts agrākā Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, kuru 2022.gada aprīlī apstiprināja Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatā, kā arī bijusī pašvaldības Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne. Tiesa vienu amatpersonu sodīja ar sabiedrisko darbu uz 80 stundām, bet otru - ar naudas sodu 7 tūkstoši 440 eiro apmērā. Tāpat abām apsūdzētajām personām ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vienu gadu ieņemt amatu pašvaldībās un valsts iestādēs. Atgādinām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka aprīlī tāsdarbinieki uzsākuši plānveida valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu un sakārtošanu Jēkabpils novadā. Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam jāļauj veikt ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā. Aģentūras darbiniekiem ir darba apliecības, kuras nepieciešamības gadījumā var uzrādīt. Aģentūras darbinieki ir tērpti darba apģērbā, uz kura ir atpazīšanas zīmes - Aģentūras logo, ieņemamais amats un vārda iniciālis un uzvārds. Lauka apsekošanas darbi var skart jebkuru vietu novada teritorijā.
Un vēl
Iestājoties siltākam laikam, pilnā sparā ir sākusies arī ziedputekšņu alerģiju sezona. Šķaudīšana, acu asarošana, tekošs deguns, iespējams, arī krekšķēšana un klepošana. Tas viss var liecināt par ziedputekšņu alerģiju. To, kādi putekšņi šobrīd ir gaisā, regulāri mēra, nosaka un modelē Latvijas Universitātes Atmosfēras procesu un aerobioloģijas laboratorijā, atzīstot, ka putekšņi valstu robežas nepazīst un pa gaisu var ceļot ļoti lielu attālumu. Lai gan ziedputekšņu alerģija tipiski parādās bērniem un jauniešiem, tomēr no tās nav pasargāti arī pieauguši cilvēki, kuriem visu dzīvi šāda alerģija nav bijusi. Cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģijām palīdzēt var Latvijas un Lietuvas speciālistu izveidotā mobilā lietotne "Pasyfo", kas, ņemot vērā laika apstākļus un gaisa plūsmas, brīdina par to, kādi ziedputekšņi ir un būs gaisā.