Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 30.aprīlī
- 30 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas IKP pirmajā ceturksnī provizoriski sarucis par 0,2%; Maija svētku brīvdienās mainīts autobusu kursēšanas grafiks; un Dons devies uz Zviedriju, lai gatavotos Eirovīzijas konkursam.
Latvijas iekšzemes kopprodukts jeb IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,4% un pakalpojumu nozarēs par 1,1%. Par 0,4% mazāk iekasēti produktu nodokļi, bet produktu subsīdiju, kas samazina IKP, apmērs samazinājies par 60,2%. Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bija pieaugums par 0,7%. Savukārt 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 0,8%.
Šī gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Gada griezumā pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,7%, autodegvielas – palielinājās par 11,9%. Salīdzinot ar 2023. gada martu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā. Savukārt apgrozījuma kritums bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces.
Saeimā turpinot diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu laikā, rosina likumā nošķirt administratīvi un krimināli sodāmus pārkāpumus. Saeimā diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanas regulējumu sāka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, rosinot grozījumus likumā. Tāpēc likumā rosināts pielikt atsauci tiem aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tomēr reklāmas nozares pārstāvji vakar diskusijā norādīja, ka tādā gadījumā skaidri jānodefinē, kādos gadījumos jābūt atsaucei uz mākslīgā intelekta rīkiem, jo reklāmas materiālu veidošanā tos plaši izmanto gan teksta, gan attēlu uzlabošanā. Tādējādi atsauce uz šo rīku izmantošanu būtu jāpievieno faktiski ikkatram reklāmas materiālam. Saeimā Priekšvēlēšanu likuma grozījumi vēl jāskata divos lasījumos, ko plānots izdarīt līdz gada beigām, un papildinātais regulējums attiektos uz nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Baltijas valstu ārlietu ministri pieļauj, ka Krievija, radot GPS signālu traucējumus, veic hibrīduzbrukumus Tartu lidostai, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees". Pagājušās nedēļas beigās divas reizes Somijas nacionālās lidsabiedrība "Finnair" lidmašīnas, kas bija ceļā no Helsinkiem, nevarēja nolaisties Tartu lidostā GPS aprīkojuma darbības traucējumu dēļ. Baltijas valstu ārlietu ministri brīdinājuši, ka Krievija rada GPS signālu traucējumus, kas ir ļoti bīstami un agri vai vēlu var novest pie aviokatastrofas. Kā pauž eksperti, GPS signāla traucējumus var radīt ar salīdzinoši lētu aprīkojumu. Lai gan neviens nav uzņēmies atbildību par signāla traucējumu radīšanu, reģiona amatpersonas nešaubās, ka tos gan no savas pamatteritorijas, gan Kēnigsbergas anklāva rada Krievija.
Turpinām ziņas
1.un 6. maijā Jēkabpils pilsētas autobusi kursēs pēc svētdienas grafika. Tas nozīmē, ka pirmais maršruts, kas kursē no galapunktiem Poliklīnika – Ceļu Satiksmes Drošības direkcija, nekursēs. Iedzīvotājiem nebūs pieejams arī otrais autobuss, kura galapunkti ir Poliklīnika un Pils rajons. Neaties autobusi ceturtajā maršrutā, kas ved no Salas Kultūras nama līdz Ābeļu pamatskolai un otrādi. Tāpat arī sestajā un septītajā maršrutā svētku dienās autobusi nekursēs. Korekcijas šajās dienās būs arī trešajā un astotajā maršrutā, savukārt devītajā un piektajā autobusā SIA “Jēkabpils autobusu parks” izmaiņas nav paredzējis.
Maija svētku brīvdienās - 1., 4 un 6. maijā – Latvijā kopumā būs izmaiņas 467 reģionālo autobusu maršrutos. Autotransporta direkcija arī šajos svētkos aicina iedzīvotājus pirms katra brauciena pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu mājaslapā atd.lv sadaļā “Kustības saraksti” vai portāla 1188 sadaļā “Satiksme”. Izmaiņas gaidāmas maršrutos, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 14 pārvadātāji, tajā skaitā arī AS “Liepājas autobusu parks” un SIA “Tukuma auto”, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus Aizkraukles, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novados.
Autotransporta direkcija atgādina, ka 4. maijā visi “Goda ģimene” apliecības īpašnieki var braukt reģionālajos autobusos un arī vilcienā bez maksas - katram pasažierim jāuzrāda sava “Goda ģimene” apliecība un personu apliecinošs dokuments vai skolēna / studenta apliecība. Dokumentiem jābūt līdzi ne tikai biļetes iegādes brīdī, bet arī brauciena laikā.
Un vēl
2024. gada Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursā Dons jau vakar, 29. aprīlī devās uz Malmi, Zviedrijā, lai gatavotos savam priekšnesumam, kas izskanēs 9. maija vakarā. Mūziķis Latvijas televīzijai atklājis, ka nekas no tā, kas redzams Supernovā nebūs uz Eirovīzijas lielās skatuves - ja nu vienīgi apģērba krāsas. Tiesa, tērpam esot vairākas versijas. Ekrāna saturs esot pavisam savādāks, arī scenogrāfija. Nāks klāt vēl viens bekvokāls, plašāk Dons neatklāj, piebilstot, ka pārējais lai paliek kā pārsteigums. Tāpat arī viņš uzver, ka darīšot visu, kas viņa spēkos! Galvenais esot nodziedāt godam! Dons sola, ka ar lepnumu sirdī pārstāvēs Latviju!
Jau ziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkursā Malmē, Zviedrijā, Latvijas dziesma izskanēs otrajā pusfinālā 9. maijā. Tajā piedalīsies arī Albānija, Armēnija, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Grieķija, Gruzija, Igaunija, Izraēla, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice. Eirovīzijas pirmais pusfināls notiks 7. maijā, savukārt fināls norisināsies 11. maijā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Budžeta iztrūkumu nākamgad piedāvā mazināt uz pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanas rēķina; Ģimenes ārstu asociācijai virkne iebildumu par priekšlikumiem primārās veselības aprūpes stiprināšanai; un Rīt svinēsim Darba svētkus.
Nākamā gada budžetā pašlaik iezīmējas iztrūkums jeb "negatīva fiskālā telpa" 275 miljonu eiro apmērā, kuru varētu mazināt, palielinot atļauto strukturālo deficītu, vakar pēc koalīcijas partneru sanāksmes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Pašlaik likums atļauj strukturālo deficītu 0,5% apmērā, taču koalīcijā iezīmējies atbalsts likuma grozījumiem, kas ļautu strukturālo deficītu palielināt līdz 1%, līdz ar to nākamgad negatīvo fiskālo telpu varētu samazināt līdz 56 miljoniem eiro. Ašeradens gan vēl neatmet cerības, ka pie optimistiska scenārija valsts var nonākt arī pie neitrālas fiskālās telpas 2025.gadā. Tikmēr šogad, visticamāk, gaidāmi par 185 miljoniem eiro mazāki ieņēmumi nekā plānots pieņemtajā budžetā. Pēc Ašeradena vārdiem, ja valdība neuzņemsies papildu līdz šim neparedzētas saistības un budžeta deficīts tiks noturēts ne vairāk kā 2,9% apmērā, nekādi taupības pasākumi šogad nebūšot jāveic.
Latvijas pašvaldībām nepieciešams prognozējams un stabils finansējums, pirmdien tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienību akcentēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pārstāvji. Organizācijas eksperti norādīja, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds nav slikts mehānisms, taču pašvaldību ieņēmumiem ir jābūt prognozējamākiem, un vietvarām šis jautājums ir jārisina politiskās sarunās ar centrālo valdību. Kā vienu no risinājumiem finansējuma bāzes nostabilizēšanai, eksperti piedāvā atvēlēt pašvaldībām lielāku daļu no nodokļu ieņēmumiem. Vienlaikus nepieciešama arī vietējo uzņēmumu attīstība un pašvaldību efektivitātes celšana.
Latvijas drošības stiprināšanai tuvākajos gados bruņotajos spēkos veidos septiņus jaunus bataljonus. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš jau parakstījis pavēli par pirmo trīs jaunu bataljonu izveidi. Pirmais ir augstas gatavības rezerves kājnieku bataljons Mehanizētās brigādes sastāvā. Bataljons jūnijā sāks darboties, lai nodrošinātu no valsts aizsardzības dienesta atvaļināto karavīru iekļaušanu šajā vienībā. Bataljons patlaban dislocēsies Ādažos. Otrais jaunais speciālā atbalsta bataljons izveidots tiešā NBS pakļautībā un būs orientēts uz augstajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu pilna apjoma informācijas ieguvi pareizu un laicīgu lēmumu pieņemšanu. Plānots, ka šis bataljons operacionālo gatavību sasniegs 2025.gada sākumā. Trešais jaunais bataljons būs Zemessardzes sastāvā un tas nodrošinās elektroniskās karadarbības spēju palielināšanu. Tas apvienos Zemessardzes spējas kiberaizsardzības jomā.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Ukrainai vēl nav par vēlu uzvarēt karā, piekrītot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Kijivai nepieciešams vairāk ieroču. Stoltenbergs norādīja, ka Ukraina jau mēnešiem ilgi bijusi spiesta racionāli un taupīgi izmantot munīciju. Taču vēl neesot par vēlu, lai Ukraina gūtu pārsvaru, kopīgā preses konferencē ar Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs. Stoltenbergs atzina, ka ASV militārās palīdzības ilgstošā kavēšanās radījusi nopietnas sekas kaujas laukā, bet uzsvēra, ka palīdzība ir ceļā. Jau ziņots, ka arī Zelenskis mudināja sabiedrotos paātrināt piegādes, lai stiprinātu frontes līniju.
NATO militārās plānošanas dokumentos par vienu no neaizsargātākajām vietām aliansē atzīts Suvalku koridors. To nereti dēvē par NATO Ahilleja papēdi. Suvalku koridors ir aptuveni 70 kilometrus gara josla uz Lietuvas un Polijas robežas, un tā vienlaikus atdala Krievijas Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) anklāvu no Baltkrievijas. Lai trenētos aizsargāt šo stratēģiski ievainojamo teritoriju, Lietuvas dienvidos noritēja militārās mācības. Aptuveni pusotrs tūkstotis karavīru no Lietuvas, Polijas, ASV un Portugāles taktiskajās mācībās "Brave Griffin" pārbaudīja dažādus scenārijus, kā aizsargāt Suvalku koridoru. Tie izstrādāti, pamatojoties uz slepeno Oršas plānu, ko Lietuva un Polija pieņēma 2022. gadā. Tas paredz savstarpēji savienojamus pasākumus abās robežas pusēs, garantējot drošību un reaģējot uz draudiem.
Turpinām ziņas
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija aicina ģimenes ārstu praksēm no 2025.gada apmaksāt arī nepilnas slodzes papildu darbinieku, lai varētu piesaistīt piemērotus darbiniekus, kuri nevar strādāt pilnu slodzi, piemēram, studentus, jaunās māmiņas un vecākus cilvēkus, teikts asociācijas Veselības ministrijai adresētajā vēstulē ar virkni iebildumu par priekšlikumiem primārās veselības aprūpes stiprināšanai. Ģimenes ārsti pārmet, ka Veselības ministrija neesot ieklausījusies vairāku organizāciju viedoklim, ka papildu darbinieku jāļauj pieņemt ar elastīgu darba slodzi, bet ministrija tā vietā paredz tikai pilnas slodzes nodarbināšanas iespēju. Asociācija lūdz papildu darbiniekam paredzēt māsas atalgojuma likmi, nosakot tādu slodzes apmēru, kāds ir iespējams budžeta ietvaros, piemēram, 0,7 vai 0,5 slodzes. Ģimenes ārsti izvirzījuši arī vēl vairākas citas prasības prakšu stiprināšanai.
Biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" paplašina izdales punktu tīklu Eiropas atbalstu paku saņemšanai, nodrošinos iespēju tās turpmāk saņemt arī Balvos, Rēzeknē un Ludzā. Samariešu apvienība teju desmit gadus aktīvi Eiropas sociālā fonda Pluss programmā materiālās nenodrošinātības mazināšanai sniedzot atbalstu cilvēkiem, kuri atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem, vai nonākuši krīzes situācijā. Līdz šim atbalsta komplektus varēja saņemt izdales punktos Jēkabpilī, Viļānos, Kuldīgā, Preiļos un Rīgā. Samariešu apvienība Eiropas Sociālā fonda plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai atbalsta komplektu izdalē darbojas jau kopš 2015.gada, mēnesī izsniedzot vairāk nekā 1000 pārtikas pakas un 800 higiēnas preču komplektus.
Un vēl
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte šodien rīkos dabas vērošanas zibakciju "Viena diena Latvijā", un aicina iedzīvotājus iesūtīt sezonālo dabas norišu fotogrāfijas. Iedzīvotājus aicina nofotografēt tuvplānus parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Fotogrāfijas jānosūta zinātniekiem, izmantojot vietni "https://ej.uz/gadalaiki2024". Ja tuvumā nav atrodamas visas sugas, iedzīvotāji aicināti iesūtīt pieejamo sugu attēlus, piemēram, tikai mājas ābeles tuvplānus vai, piemēram, trīs vai četru āra bērzu fotogrāfijas, kuri atrodami tuvākajā apkaimē. Fotogrāfiju daudzums nav limitēts. Dabas ritmu jeb fenoloģiskie novērojumi tiek uzskatīti par vieglāko un ērtāko veidu, kā pamatot klimata pārmaiņas, izmaiņas ainavā, jo augi un dzīvnieki visjūtīgāk reaģē uz izmaiņām apkārtējā vidē.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Onkoloģisko aprūpi piesaka kā nacionālo prioritāti; Latvijā piektdien sāksies meža ugunsnedrošais laikposms; un Rīt – 1.maijs darba svētki.
Veselības ministrija, uzsākot darbu pie jauna veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.–2027. gadam, pieteikuši onkoloģisko aprūpi kā nacionālo prioritāti, iniciatīvu, īstenojot trīs līmeņu aktivitātes, kas apvieno politisko, ierēdniecisko un sabiedrisko darbību, kuru rezultāti ietverami onkoloģiskās aprūpes plānā 2025.–2027.gadam. Pirmā aktivitāte ir augsta politiskā līmeņa atbalsts onkoloģijai kā nacionālajai prioritātei veselības aprūpē. Otra aktivitāte ir labākās ekspertīzes iesaistē civildienesta līmenī, plānojot jaunu un ambiciozu onkoloģiskās aprūpes plānu. Savukārt trešā aktivitāte ir sabiedrības informēšana, mainot stereotipu par vēzi kā nāvējošu slimību – kā sadarbības partnerus iesaistot Latvijas augstākās izglītības iestādes un mediju pārstāvjus.
Ministru kabinets šodien atbalstīja ieceri nākamgad pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.maiju, un pirmdienu, 17.novembri. Labklājības ministrija izstrādātajā rīkojuma projektā skaidro, ka 2025.gadā ir divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, proti, 2.maijs iekrīt starp svētku dienu 1.maijā un sestdienu, 3.maiju, bet 17.novembris iekrīt starp svētdienu, 16.novembri, un svētku dienu, 18.novembri. Rīkojuma projekts paredz, ka darba dienu no piektdienas, 2.maija, plānots pārcelt uz sestdienu, 10.maiju, bet no pirmdienas, 17.novembra, uz sestdienu, 8.novembri.
Jau rīt Latvijā stāsies spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija, kuru Latvija parakstīja jau 2016. gadā, taču pēc gadiem ilgām politiķu debatēm tika ratificēta vien pirms pieciem mēnešiem. Nenoliedzami – ar pašu ratificēšanas faktu sākas pāršķirtās lappuses smagā daļā – tajā atrunāto pienākumu ieviešana dzīvē. Kļūstot par konvencijas dalībvalsti, Latvija beidzot tiks iekļauta konvencijas uzraugošās iestādes – “Grevio” – monitoringa sistēmā. Skaidrs, ka ar rītdienu dzīve krasi nemainīsies un netiks grozīti visi likumi. Valstis parasti visas šīs izmaiņas veic jau gatavojoties ratifikācijai. No juridiskā rāmja gandrīz viss, kas konvencijā ir iekļauts, jau ir izpildīts šo gadu gaitā. Šobrīd Latvijā nav izveidoti centri personām, kas cietušas no seksuālās vardarbības. Šāda prasība ir arī Stambulas konvencijas sastāvā. Tāpat Latvijai beidzot būs jāievieš plāns vardarbības novēršanai. Šobrīd šis plāns jau ir izveidots un gaida apstiprināšanu.
ANO eksperti nosūtījuši ANO Drošības padomei ziņojumu, kurā ir apstiprināts, ka Krievija uzbrukumā Ukrainai ir izmantojusi Ziemeļkorejā ražotu ballistisko raķeti, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". ANO ekspertu ziņojumā runa ir par "Hvason-11" tipa tuvas darbības rādiusa ballistisko raķeti, kuras atlūzu atrada pēc 2. janvārī notikušā Krievijas uzbrukuma Harkivas pilsētai. Ja apstiprināsies, ka Krievija patiešām ir saņēmusi no Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes, tad Krievija būs pārkāpusi pašas 2006. gadā ANO Drošības padomē atbalstītās sankcijas pret Ziemeļkoreju. Ziemeļkorejas raķešu uzbrukumos ir nogalināti vismaz 24 civiliedzīvotāji un nopietni ievainoti vēl vairāk nekā simts cilvēku. Tikmēr Maskava noliedz, ka tā saņem bruņojumu no Ziemeļkorejas.
Ukrainā izstrādā vadāmus kaujas robotus, kas spēj veikt dažādus uzdevumus frontē. Speciālisti neslēpj, ka idejas aizgūtas no līdzīgiem rietumvalstu analogiem. Apmēram divdesmit cilvēku lielā komanda sākotnēji izgatavoja dronus, bet vadāmus virszemes robotus sāka izstrādāt pērn. Pirmais prototips tapa pusgada laikā, bet patlaban mēnesī iespējams saražot 15 iekārtas. Robots spēj pārvadāt 200 kilogramu smagu kravu ar ātrumu līdz 11 kilometriem stundā. Tā parastais darbības rādiuss ir apmēram divarpus kilometri, bet akumulators nodrošina divarpus stundu darbību. Tie var piegādāt pārtiku vai munīciju, veikt evakuāciju, atmīnēt vai pildīt kamikadzes lomu.
Turpinām ziņas
Latvijā piektdien, 3.maijā, sāksies meža ugunsnedrošais laikposms, liecina Valsts meža dienesta publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Meža ugunsnedrošais laikposms nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. Par to neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Tāpat bez saskaņošanas ar tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
Aizkraukles novada Sērenes pagastā pirmdien degusi meža zemsedze viena hektāra platībā, ziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šis bijis plašākais no aizvadītajā diennaktī VUGD reģistrētajiem ugunsgrēkiem. Kopumā ugunsdzēsēji aizvadījuši mierīgu diennakti - neviens cilvēks ugunsnelaimēs nav cietis vai gājis bojā. Degušas divas pirtis, jumts, divas vieglās automašīnas, elektroskrejritenis, sadzīves mantas, krūmi un piecos gadījumos – atkritumi.
Un vēl
Rīt, 1.maijā, visā pasaulē svinēs Darba svētkus. Tā ir arī strādnieku solidaritātes diena. Latvijā 1. maijā atzīmē arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanu. 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas vēlāk izstrādāja jaunās Latvijas valsts pamatlikumu jeb Satversmi. Starptautiski 1. maiju svin, pieminot strādnieku kustības cīņu par sociāliem un ekonomiskiem sasniegumiem. Vēsturiski - 1889. gadā Parīzē sanākušais starptautiskais strādnieku kongress nolēma, ka 1. maijs būs tā diena, kad visās zemēs un pilsētās notiks starptautiskas manifestācijas ar prasību valdībām likuma ceļā noteikt astoņu stundu darbadienu. Kopš tā laika 1. maijs kā strādājošo starptautiskās solidaritātes diena tiek atzīmēts katru gadu. Protams, mūsdienās jautājums par astoņu stundu darbadienas ieviešanu vairs nav aktuāls, taču risinājumu prasa daudzas citas problēmas — strādājošo zemais atalgojums, pieaugošais bezdarbs, zemais iedzīvotāju dzīves līmenis, nepietiekamās sociālās garantijas, demokrātijas neievērošana darba attiecībās un citas