2024.gada 17. jūnijs

Artis, Artūrs, Arturs

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 16.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 16.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbildīgā komisija neatbalsta Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu; Samazinājies lauku saimniecību skaits; un VUGD atgādina par drošību pie ūdens.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts. Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā. Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā. Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Prokuratūra nosūtījusi Latgales rajona tiesai krimināllietu, kurā 12 personu grupa apsūdzēta par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu realizācijas nolūkā un šo vielu neatļautu realizāciju. Tāpat personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 39 tūkstoši 880 eiro. Saskaņā ar pirmstiesas procesā iegūtajiem pierādījumiem un apsūdzībā norādīto viens no apsūdzētajiem, izciešot brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā, būdams organizētās grupas vadītājs, no cietuma iesaistīja pārējās apsūdzētās personas, lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu. Organizētās grupas pastāvēšanas laikā neatļauti tika realizēta viena no narkotiskajām vielām - karfentanils -, kas ir ļoti spēcīgs opioīdu pretsāpju līdzeklis, ko izmanto veterinārajā medicīnā lielu dzīvnieku, piemēram, ziloņu un degunradžu, anestēzijai. Tas ir 10 tūkstoši reižu spēcīgāks par morfīnu. 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā. Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Īrija vēl līdz maija beigām atzīs Palestīnas valsti, paziņojis ārlietu ministrs Maikls Mārtins, pagaidām gan vēl nenosaucot konkrētu datumu. Martā Spānijas, Īrijas, Slovākijas  un Maltas vadītāji kopīgā paziņojumā norādīja, ka ir gatavi atzīt Palestīnas valstiskumu. Arī Slovēnija maija sākumā pavēstīja, ka ir sākusi darbu pie Palestīnas valsts atzīšanas. Īrija jau sen ir teikusi, ka tai principā nav iebildumu pret Palestīnas valsts oficiālu atzīšanu, ja tas varētu palīdzēt miera procesam Tuvajos Austrumos. 

Francijas pilsētā Kannās sācies ikgadējais starptautiskai kinofestivāls. Par galveno balvu – Zelta palmas zaru – tajā sacentīsies 22 kinolentes. 77. Kannu kinofestivāls norisināsies līdz 25. maijam, un tā žūriju vadīs amerikāņu filmu veidotāja un aktrise Greta Gērviga. Pasākumā,  protams, neizpalika  gājiens pa sarkano paklāju, un starp "zvaigznēm" mirdzēja aktrises Žiljeta Binoša un aktrise Džeina Fonda. Šī gada īpaša festivāla viešņa ir vēl viena amerikāņu aktrise Merila Strīpa, bet Zelta palmas zaru par īpašiem nopelniem saņems "Zvaigžņu karu" un "Indianas Džonsa" "tēvs" Dzordžs Lūkass. Festivāla programmā "Īpašais skatiens" šogad iekļauta arī mūsu valsts režisora Ginta Zilbaloža jaunā animācijas filma “Straume”.

Taivāna ziņo, ka trešdien tās tuvumā ir novērotas 45 Ķīnas militārās lidmašīnas, kas ir lielākais to skaits vienas dienas laikā šogad. Kā informē Taivānas Aizsardzības ministrija, salas tuvumā bija vērojami arī seši Ķīnas karakuģi. Ministrijas paziņojumā teikts, ka 26 no šīm lidmašīnām šķērsoja Taivānas šauruma viduslīniju. Dienu iepriekš Taivānas varasiestādes ziņojušas, ka salas tuvumā divu stundu laikā novēroti 23 Ķīnas lidaparāti, tai skaitā reaktīvie iznīcinātāji un droni. Pēdējos gados Ķīna ir pastiprinājusi militāro spiedienu uz Taivānu, ko tā uzskata par savu teritoriju. Kārtējā Ķīnas militāro muskuļu izrādīšana notikusi nepilnu nedēļu pirms 20. maija, kad Taivānas prezidenta amatā tiks inaugurēts līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde, kurš janvārī uzvarēja Taivānas prezidenta vēlēšanās.

Turpinām ziņas

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkstoši lauku saimniecību, kas ir par 11,6 tūkstošiem jeb 17 % mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Viena ekonomiski aktīvā lauku saimniecība apsaimnieko vidēji 34,8 hektāri lauksaimniecības zemes, kas ir par 6,3 hektāriem vairāk nekā 2020. gadā.

Šonedēļ Latvijā atklāta oficiālā peldsezona un tā kā šīs nedēļas laikapstākļu prognoze daudzus mudinās doties atpūsties pie ūdens, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem. Dienests arī atgādina, ka pērnā gada peldsezonā no ūdenstilpēm tika izglābti 12 cilvēki, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 50 cilvēkiem. Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Rīgā un Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē biežāk nelaimes notika upēs, Latgalē - ezeros, savukārt Vidzemē nelaimes notikušas jūrā, upē un ezerā. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši. VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Aicina nepārvērtēt savus spēkus un jo īpaši peldvietās pieskatīt bērnus. Gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas! Jāatceras, ka piesardzība atpūtā uz ūdens un objektīvs savu spēju novērtējums ir drošas un izdevušās peldsezonas priekšnosacījums!

Un vēl

Stājušies spēkā spēkā satiksmes ierobežojumi valsts reģionālā autoceļa Aizkraukle – Jēkabpils posmā no Salas līdz Jēkabpilij. Šajā posmā atļautais braukšanas ātrums ierobežots līdz 50 kilometriem stundā. Transportlīdzekļu vadītāji aicināti būt vērīgiem un ņemt vērā satiksmes organizācijas izmaiņas. SIA “Ošukalns” informē, ka izmaiņas noteiktas saistībā ar gājēju – velosipēdistu ceļa izbūvi. 

Jau ziņots, ka gar autoceļu paredzēts izbūvēt gājēju un veloceliņu. Darbus veic SIA “Ošukalns”, ar ko noslēgts līgums par vairāk nekā 1,5 miljoniem eiro, ieskaitot PVN. Darbi tiek finansēti no valsts budžeta. Tāpat arī vēstīts, ka Salas aktīvie iedzīvotāji jau gadiem cīnījās par ideju savienot Jēkabpili un Salu ar gājēju un veloceliņu, jo daudzi iedzīvotāji šajā maršrutā ik dienu mēro ceļu uz darbu un uz mājām un daudzi izvēlas pārvietoties kājām vai ar velosipēdu. Paredzēts, ka līdz gada nogalei iedzīvotāju vēlme beidzot tiks īstenota.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē Latvijas izaugsmi šogad; Likteņdārzā vasarā iecerēts dzejiski muzikālupasākumu cikls; un Lietotni "112 Latvija" lejupielādējuši 30 000 Latvijas iedzīvotāju 

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu šogad notiks lēna izaugsme 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognoze. Neliela recesija ir gaidāma tikai Igaunijā. Tiek plānots, ka Latvijas izaugsme pārsniegs vidējo Eiropas Savienībā un sasniegs 1,7% no IKP.  alīdzinājumam – Lietuvas ekonomika šogad pieaugs nedaudz straujāk, proti par 2%. Tikmēr Eiropas komisijas jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 1,7%. Komisija Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabājusi nemainīgu salīdzinājumā ar februārī izteiktajām prognozēm. Vienlaikus trešdien publiskotajās pavasara prognozēs Eiropas komisija sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,6%, nevis par 2,7%, kā tika lēsts ziemas prognozēs. Tāpat Eiropas komisija sagaida, ka inflācija Latvijā šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,6% un 2%.

Atbildīgo amatpersonu paustais liecina, ka pašlaik nav juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai, norāda Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienības politiķe Daiga Mieriņa. Politiķe atzīmēja, ka komisijas sēdē arī Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir notikusi būtiska virzība, veicot nepieciešamos precizējumus finanšu lietās un ka valstij nav pamata Rēzeknei nepiešķirt aizdevumu. Mieriņa vērsa uzmanību, ka uz viņas jautājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē nav varējuši atbildēt, vai pašvaldībai ir kādas grūtības pašlaik veikt tās autonomās funkcijas. Tāpēc komisijas sēdē ZZS deputāti vakar balsojumā atturējās, savukārt ZZS frakcija kopīgi lems, kā rīkoties balsojumā Saeimā.

Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, vakar atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts. Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Saeimas deputāti šodien konceptuāli skatīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Savukārt, lai sekmētu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, galīgajā lasījumā parlaments plāno lemt par likuma grozījumiem, kas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par kolektīvā iesnieguma "Latvijas lauku skolām būt" turpmāko virzību, kā arī deputātu pieprasījums satiksmes ministram par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos. Saeimā iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, un to vidū ir interešu konflikta novēršanas likuma grozījumi, lai varētu novērst līdzšinējo praksi, ka valsts amatpersonas ieņem vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tāpat Saeimā iesniegti likuma grozījumi, kas paredz, ka par seksuālu uzmākšanos varēs piemērot naudas sodu līdz 2 tūkstoši eiro.

Slovākijas mediji ziņo, ka premjerministrs Roberts Fico ticis ievainots apšaudē un nogādāts slimnīcā. Incidents noticis Handlovas pilsētā, aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. Aizdomās turamais ir aizturēts. 59 gadus vecais Fico sašauts vēderā. Incidenta laikā atskanējuši četri šāvieni. Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Ļubošs Blaha apstiprināja incidentu parlamenta sēdes laikā un pārtrauca tā darbu līdz turpmākam paziņojumam, vēsta Slovākijas ziņu aģentūra TASR. Incidents notika pēc valdības sēdes pie vietējā kultūras nama, kur Fico bija ieradies, lai tiktos ar atbalstītājiem. 

Jau ziņots, ka Fico premjerministra amatā stājās oktobrī. Fico kreisā partija "Smer" uzvarēja 30.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ar prokrievisku un pretamerikānisku platformu. Kritiķi bažījas, ka Fico vadītā Slovākija atteiksies no prorietumnieciskā kursa. Jaunā valdība nekavējoties apturēja oficiālās valdības ieroču piegādes Ukrainai.

Par 300 miljoniem eiro tiek pārdota pēdējā privātīpašumā esošā zeme Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā. 15 tūkstoši akru jeb vairāk kā 6 tūstoši hektāri lielais zemes gabals atrodas pusceļā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Pasaules nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Knight Frank”, kas pārstāv uzņēmumu, kuram pieder zeme, norāda, ka tā ir unikāla vide, turklāt tā ir filantropiska tās saglabāšanas iespēja. Svalbārai ir ārkārtīgi liela stratēģiskā nozīme, jo tie būtībā ir vārti uz Arktiku, teikts pārdošanas brošūrā, norādot, ka vieta ir ideāli piemērota, piemēram, navigācijas un gaisa satiksmes kontrolei Ziemeļu Ledus okeānā. Svalbāra, kas atrodas starp kontinentālo Norvēģiju un Ziemeļpolu, ir viena no pasaules vistālāk apdzīvotajām teritorijām. Gandrīz 3 tūkstoši cilvēku dzīvo deviņās galvenajās Svalbāras salās, kurām ir sava universitāte, un cita starpā tā ir slavena ar Svalbāras globālo sēklu glabātuvi. Tiek norādīts, ka zemi pārdos augstākajam solītājam. Vienīgais ierobežojums attiecībā uz to, kurš var iegādāties zemi, ir valsts, kas ratificējusi Svalbāras līgumu. Saskaņā ar Wikipedia datiem visā pasaulē ir gandrīz 50 šādas valstis, tajā skaitā Krievija un Ķīna.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpilī, Krustpils pilī, Izglītības iniciatīvu centrs organizēs "Darbīgo kopienu simpoziju", kurā tiksies aktīvie iedzīvotāji no Latgales, lai dalītos pieredzē par kopienu aktivizēšanu un saliedēšanu. Iniciatīvā "Darbīgās kopienas" reģiona kopienu līderi piekto gadu stiprina sadarbības, pilsoniskās līdzdalības prasmes un motivāciju uzlabot savu dzīves vidi. Kopš 2019.gada Latgalē nodibināti desmit kopienu resursu centri, atbalstītas 32 kopienu iniciatīvas un kopumā "Darbīgo kopienu" aktivitātēs iesaistījušies ap 6 tūkstoši dalībnieku. Simpozijā pirmoreiz klātienē tiksies visu Latgales darbīgo kopienu pārstāvji, lai dalītos pieredzē un labajā praksē, kā arī gūtu idejas turpmākajām aktivitātēm. Simpozijā piedalīsies ap 70 dalībnieki. 

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš norāda, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot. Darba devēji rosina risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā pēc iespējas samazinot no darba devēja puses apmaksāto dienu skaitu. Patlaban Latvijā no pirmajām deviņām darba nespējas dienām uzņēmēji sedz astoņas darba dienas, Igaunijā - piecas darba dienas, bet Lietuvā - divas darba dienas, tādēļ arī Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram.

Un vēl

Lietotni "112 Latvija" lejupielādējuši vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas savos viedtālruņos saņēma arī vairākus brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem. Plānots, ka 20.maijā pirmo reizi paziņojumu par trauksmes sirēnu pārbaudi "112 Latvija" lietotāji saņems arī savos viedtālruņos. "Lietotnes "112 Latvija" jaunās iespējas īpaši palīdz tiem cilvēkiem, kuriem stresa situācijās ir grūti koncentrēties, un ļauj palīdzību izsaukt, veicot izvēlnes lietotnē. Tāpat noderīgi, ka jaunā lietotne ļauj ērti saņemt paziņojumus sava viedtālruņa ekrānā par iespējamo apdraudējumu, piemēram, sarkanā vai oranžā līmeņa brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem, trauksmes sirēnu pārbaudi un citiem notikumiem, kas liek iedzīvotājiem būt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa iedzīvotāju nekavējošu rīcību. Tādēļ VUGD aicina ikvienu lejupielādēt savā viedtālrunī bezmaksas lietotni "112 Latvija", kas palīdzēs ērti informēt operatīvos dienestus, ja nepieciešama palīdzība, kā arī saņemt brīdinājuma paziņojumus, piemēram, par trauksmes sirēnu pārbaudi.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Disciplinārsodus par Kariņa lidojumiem saņem arī citi Valsts kancelejas darbinieki; Aicina samazināt darba devējiem apmaksājamo darbinieka darba nespējas pabalstu; un Biržu baznīca piedāvā plašu programmu Baznīcu nakts pasākumam.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lietā Valsts kancelejā vērtē vairāku personu disciplināratbildību, izriet no premjeres Evikas Siliņas sacītā Latvijas Televīzijai. Disciplinārlieta ir ierosināta ne tikai pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, bet arī vēl citiem kancelejas darbiniekiem, norādīja Siliņa. Konkrētu skaitu un vārdus gan viņa nenosauca, jo izmeklēšana neesot premjeres, bet gan Valsts kancelejas rosināta. Siliņa uzsvēra, ka pēc saņemtajiem Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras norādījumiem Valsts kancelejā ir jānovērš nepilnības iepirkumu jomā.

Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri atrodas vizītē Gruzijā uzreiz pēc tam, kad parlamentā tika apstiprināts valdošās partijas "Gruzijas sapnis" virzītais, pēc Krievijas parauga veidotais "ārvalstu aģentu" likums. Vizītes laikā noticis dīvains incidents. Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs medijiem apgalvojis, ka tikšanās laikā baltieši esot piekrituši, ka Gruzijas valdība rīkojās pareizi, neklausot Eiropas kolēģus un neieviešot sankcijas pret Krieviju. Visi trīs Baltijas valstu ārlietu ministri kategoriski noliedz, ka būtu ko tādu teikuši. 

2023. gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību -attiecīgi 13,3% un 3,3%, informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji” secinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, piemēram, skolēnu, studentu un pensionāru vidū – 129,2 tūkstoši jeb 29,9%. Starp bezdarbniekiem 16% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa - 31,6% Latgales reģionā. Statistikas dati liecina, ka personu ar augstāku izglītību vidū tikpat kā nav bezdarba, salīdzinot ar personām, kurām ir pamata vai vidējā izglītība.

Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tajā skaitā veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, ielu tirdzniecības vietas un vairumtirdzniecības uzņēmumus. 36% gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi. No veiktajām pārbaudēm 11% gadījumu konstatēts, ka patērētājiem netiek sniegta informācija par preču izcelsmi vai arī tā ir maldinoša. Četros gadījumos konstatēta arī nereģistrēta darbība pārtikas apritē. Par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīti 30 akti par produktu izņemšanu no apgrozības. Izņemti vairāk nekā 700 kilogrami bojātu citronu, ābolu, biešu, paprikas, kartupeļu, zemeņu, bumbieru, sarkano sīpolu, tomātu, brokoļu, ziedkāpostu un citu preču. 16 gadījumos uzņēmumiem piemērotas soda sankcijas un naudas sodi.

Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena aicinājusi būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo, ka Ungārijas uzņēmumi vēlas iegādāties Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor" un Lietuvas daudznozaru koncernu  "Achemos grupe". Viņa norāda, ka Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības. Čmilīte-Nilsena atgādināja, ka Lietuvā ir ieviesti institucionāli drošības pasākumi, piemēram, īpaša valdības komisija, kas izvērtē darījumus saistībā ar stratēģiskajiem uzņēmumiem. 

Jau vēstīts, ka aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem, maija sākumā ziņoja, ka banku "Luminor" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā. Pēc "Bloomberg" rīcībā esošās informācijas, OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete. Latvijas Banka norādījusi, ka šāds piedāvājums jāvērtē Igaunijas uzraugam kopā ar Eiropas Centrālo banku, jo Latvijas un Lietuvas filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.

Parīzes olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs mākslīgā intelekta rīks sargās sportistus un citus dalībniekus no naida izpausmēm sociālajos medijos. Ļauni un naidīgi komentāri sociālajos medijos ir kļuvuši par būtisku problēmu sportā, kas grauj atlētu psihisko veselību un posta viņu emocionālo stāvokli. Vairākas sporta organizācijas ir ieviesušas atbalsta sistēmu, lai savus atlētus sargātu, un līdzīgu soli sper arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kas cīņā pret naida runu sadarbosies ar tehnoloģisko risinājumu uzņēmumu. Mākslīgais intelekts analizēs miljoniem datu uzstādījumu, lai tūlītēji atklātu pret sportistiem un citām aizsargātajām personām vērstus apvainojumus. Mākslīgā intelekta sistēma identificēs apdraudējumu ar mērķi nepieļaut to skatījumu lietotāju ierīcēs. Jau vēstīts, ka Parīzes olimpiskās spēles notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam, savukārt paralimpieši Francijas galvaspilsētā sacentīsies no 28. augusta līdz 8. septembrim.

Saule izlaidusi lielāko uzliesmojumu gandrīz desmit gadu laikā, kas seko nesenajām saules vētrām, kas pagājušajā nedēļā izraisīja ziemeļblāzmu, paziņojusi ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde. Saskaņā ar izdevuma „Live Science” datiem, šis uzliesmojums ir daudz spēcīgāks nekā tas, kurš skāra mūsu plānētu pagājušonedēļ. Tiek norādīts, ka saules plankums, no kura izcēlies uzliesmojums, atrodas pašā Saules redzamās puses malā. Sagaidāms, ka atsevišķās mūsu planētas daļās, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, būs radio sakaru pārtraukumi. Tomēr jaunākais saules uzliesmojums neizraisīs nekādas ģeomagnētiskās vētras vai ziemeļblāzmas aktivitāti, kā iepriekš. NASA apgalvo, ka 25. Saules cikls tagad tuvojas Saules maksimumam - periodam, kad šādi izvirdumi kļūst arvien izplatītāki. Debesu vērotājiem visā pasaulē pagājušās nedēļas debesu drāma izvērtās satriecošā ziemļblāzmā, kas krāsoja debesis koši rozā, zaļā un purpursarkanā nokrāsā. No Ziemeļeiropas līdz Austrālijas Tasmānijai debesu vērotāji varēja uzņemt satriecošas fotogrāfijas, pateicoties retajām parādībām.

Turpinām ziņas

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš norāda, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot. Darba devēji rosina risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā pēc iespējas samazinot no darba devēja puses apmaksāto dienu skaitu. Patlaban Latvijā no pirmajām deviņām darba nespējas dienām uzņēmēji sedz astoņas darba dienas, Igaunijā - piecas darba dienas, bet Lietuvā - divas darba dienas, tādēļ arī Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram. 

No 1. jūlija iecerēts ieviest vēl vienu nodokli, kas vairāk vai mazāk, bet skars visus apģērbu pircējus. Visvairāk dabas resursu nodoklis tekstilizstrādājumiem ietekmēs pircējus, kas iepērkas lietoto apģērbu veikalos. Tie ir apmēram 25 procenti Latvijas iedzīvotāju. Arī lietoto apģērbu tirgotāji par jauno nodokli nav sajūsmā. Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents salīdzina, ja tagad krekls maksā 50 centus, tad no jūlija tā cena būs 80 centi, kas ir par 30 centiem dārgāk jeb gandrīz puse no cenas, kas nāk klāt. Tikmēr jauno apģērbu pircējus var nomierināt, ka, visticamāk, tie nekļūs dārgāki, bet ja kļūs, tad minimāli. Piemēram, blūzei, kas sver aptuveni simts gramus un maksā 39,95 eiro, pievienojot dabas resursu nodokli, gala cena varētu augt vien par 5 centiem, veidojot blūzes kopējo cenu 40 eiro. Taču, ņemot vērā drastisko cenas pieaugumu lietotajiem apģērbiem, portālā manabalss.lv pašlaik notiek parakstu vākšana par dabas resursu nodokļa atcelšanu šiem tekstilizstrādājumiem. Parakstījušies jau gandrīz 5 tūkstoši iedzīvotāju.

Un vēl

Kristīgās kultūras notikums ”Baznīcu nakts” šogad norisināsies sestdienā, 1. jūnijā. Tajā pašā dienā notiks “Atvērto baznīcu diena”, kad ikviena draudze ir aicināta turēt savu dievnamu atvērtu viesiem no pulksten desmitiem rītā. Notikuma tēma šogad ir veltīta bērniem. Biržu Svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze ir izveidojusi plašu pasākumu norises programmu un ikvienu, īpaši bērnus, aicina ciemos! “Atvērto baznīcu dienas” un “Baznīcu nakts” pasākumā  Biržu baznīca interesentiem būs atvērta no pulksten desmitiem līdz pusnaktij. Visas dienas garumā apmeklētājiem būs iespēja apskatīt baznīcu un piedalīties dažādas aktivitātes. Ar pasākuma programmu var iepazīties portālā Radio1.lv sadaļā Jēkabpils novads/Kultūra izglītība. Biržu baznīcā nereti notiek dažādu kristīgās mūzikas izpildītāju koncerti un arī Baznīcas atvērto durvju dienā pulksten četros pēcpusdienā būs dzirdams kristīgās mūzikas grupas JORSPEIS koncerts. 

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nacionālajai apvienībai draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu; Aizsargdambja būvdarbi Jēkabpilī notiekot pēc grafika; un Latvijā atgriežas meteoroloģiskā vasara.


Nacionālajai apvienībai draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu un prasība atmaksāt aģitācijā pārtērētos 210 tūkstoši eiro, vēsta žurnāls "Ir". Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatējis, ka 2022. gadā Nacionālā apvienība ir pārsniegusi politiskajai aģitācijai noteikto budžeta tēriņu limitu par 210 tūkstoši 673 eiro, un gatavo lēmumu par šīs summas atmaksāšanu valstij. Par šo pārkāpumu partijai arī draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu. Tie būtu 752 tūkstoši eiro, kas partijai gadā pienākas no valsts kases pēc starta 14. Saeimas vēlēšanās. Kā atgādina žurnāls, nodokļu maksātāji ik gadu tērē prāvu summu, lai nodrošinātu partiju finansiālo neatkarību, taču šai naudai līdzi nāk strikti noteikumi. Partijas drīkst izlietot valsts finansējumu tikai trim mērķiem: biroju uzturēšanai, partijas saturiskajam darbam un politiskajai aģitācijai vai komunikācijai ar sabiedrību. Nevienai no izdevumu grupām nedrīkst tērēt vairāk par 60% no valsts finansējuma, vēsta žurnāls. Tieši šo limitu Nacionālā apvienība pārsniegusi.  

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos komersantus pieteikties Eiropas Savienības fondu atbalstam, lai investētu līdzekļus dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā. Pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir divi miljoni eiro. Kohēzijas fonda finansētu projektu īstenošanai aicināti pieteikties atkritumu apsaimniekotāji, kuri ar ES fondu atbalstu varēs iegādāties dažādu veidu atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Plānots, ka šīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās ES fondu programmas projektu īstenošanas rezultātā šķiroti savākto atkritumu daudzums sasniegs 4 tūkstoši 750 tonnas gadā. Projektus var iesniegt līdz 15.jūlijam, savukārt to īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2025.gada beigām.

Iestājoties siltam un periodiski arī lietainam laikam, zāle aug griezdamās. Tas nozīmē, ka sākusies zālāju pļauja. Jautājumu, cik bieži zālāji pļaujami, aktualizējis Latvijas Dabas fonds, kur eksperti izstrādājuši ieteikumus pašvaldībām – cik bieži, kad un cik zemu zāli pļaut. Gandrīz visās pašvaldībās šobrīd ir noteikums, ka zāle nevar augt garāka par 20 centimetriem - tā secinājis Latvijas Dabas fonds, un uzskata, ka tas rada pretrunas, jo eksperti aicina teritorijas sakopt videi draudzīgāk, bet tie, kuri zālei ļauj augt, var saņemt sodu. Dabas fonda eksperti rosina pašvaldības mainīt savus saistošos noteikumus. Proti, noteikt prasību par zāles augstumu centimetros vien atsevišķās vietās - pie ietvēm un brauktuvēm. Rosinātie ieteikumi gan nenozīmē obligāti pļaut zāli retāk. To īpašnieks varētu izvēlēties pats. Taču eksperti vērš uzmanību - pļaušana tikai divas reizes gadā, zālājam nāktu tikai par labu. Sevišķi tas attiecas uz pirmo pļaušanu, kas ieteicama maijā.

Igaunijas valdība apspriedīs likumprojektu, kas visā Igaunijā izveidotu tā dēvēto krīzes veikalu tīklu, lai uzlabotu sabiedrības noturību krīzes gadījumā, ziņo "postimees.ee". Elektrības padeves pārtraukuma gadījumā veikalos būs iespēja iegādāties pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un medikamentus. Veikalā tiks garantēta arī bankomātu darbība. Šim nolūkam tiks organizēta elektroģeneratoru piegāde 110 komerctelpām, kurām būs jānodrošina maksājumu pakalpojumu funkcionēšana, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču loģistika. Ģeneratori būs aprīkoti ar riteņiem, kas ļaus nepieciešamības gadījumā tos pārvietot. Šāda nepieciešamība var rasties, piemēram, ja kādā konkrētā vietā tiks slēgts veikals un šajā rajonā būs jāmeklē jauns “krīzes veikals”. Visu pasākumu plānots īstenot trīs gadu laikā. 

Krievija atklājusi milzīgas naftas rezerves Antarktīdā, apgabalā, ko Lielbritānija uzskata par savu - nu tas ir aizsācis cīņu par vērtīgajiem resursiem, un ir sagaidāma Krievijas rīcība konflikta izraisīšanā reģionā, ziņo err.ee. Saskaņā ar pierādījumiem, kas pagājušajā nedēļā tika iesniegti Apvienotās Karalistes valdībai, Krievija Antarktīdā ir atklājusi naftas lauku, kas aptuveni desmit reizes pārsniedz visu Ziemeļjūras ieguves apjomu pēdējo 50 gadu laikā. Lielākā daļa naftas atradņu atrodas Vedelas jūrā - tieši Antarktikas pussalas austrumu daļā un Lielbritānijas Antarktikas teritorijā, ziņo laikraksts The Telegraph. Antarktīdā robežas starp dažādu valstu teritorijām ir nosacītas, un šīs teritorijas tieši nevienam nepieder. Ir svarīgi atzīmēt, ka bez Apvienotās Karalistes pretenzijas uz konkrētu teritoriju ir izteikušas arī Čīle un Argentīna, taču šī ir lieliska iespēja Krievijai radīt dažādas problēmas. Tas, iespējams, ir padarījis Folklenda salas par dārgāko īpašumu pasaulē.

Turpinām ziņas

Aizsargdambja būvdarbi Jēkabpilī ir atsākušies un notiek pēc grafika. Šādā objektā darbi parasti notiek no aprīļa līdz septembrim, kad upē ir salīdzinoši zemāks ūdens līmenis. Ņemot vērā tehnoloģiskos pārtraukumus, visu projektu plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Kā ziņots, 2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība un "Jēkabpils PMK" parakstīja līgumu par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro. Pilsētas aizsargdambis cieta plūdos, atsevišķās vietās tas tika izskalots un bija steidzami jālabo. Pašlaik dambis un Pļaviņu iela ir būvlaukums un remontdarbu laikā aizliegts šeit braukt ar transportu vai pastaigāties. Ar ierobežojumu shēmu var iepazīties portālā Radio1.lv.

Atbilstoši plānotajiem termiņiem būvfirma SIA "Nordes būve" ir sākusi žoga izbūvi uz Latvijas un Krievijas robežas Balvu novadā. Patlaban notiek stabu un žoga sekciju montāža, pirmie darbi paveikti jau vairāk nekā 1000 metru garumā. Nākamais darbu posms būs dzeloņstieples un vārtu montāža. Izbūvējot žogu purvainajās vietās, tiks izmantotas betona pontonu konstrukcijas, kuras speciāli šim projektam izgatavo SIA "LT Betons" un SIA "Skonto Prefab" ražotnēs Latvijā. "Nordes būve" ieguva tiesības veikt žoga izbūves darbus Balvu un Ludzas novadu teritorijā, kopumā 25 kilometru garumā. Atbilstoši līgumam darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Un vēl

Diennakts vidējai gaisa temperatūrai paaugstinoties virs +15 grādiem, Latvijā pakāpeniski sākas meteoroloģiskā vasara, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Meteoroloģiskā vasara iestājas, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas nenoslīd zemāk par +15 grādiem, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām.Rucavā jau 29.aprīlī sākās meteoroloģiskā vasara, jo šajā novērojumu stacijā no 29.aprīļa līdz 4.maijam diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +15 grādu robežu. 15.maijā vairākās novērojumu stacijās vidējā temperatūra bija vismaz +15 grādi, bet valstī kopumā līdz šai atzīmei pietrūka dažas grāda desmitdaļas, tādēļ par meteoroloģiskās vasaras sākumu Latvijā varētu kļūt 16.maijs. Sinoptiķi prognozē, ka šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra vietām sasniegs +25, +26 grādus, savukārt nākamnedēļ iespējams vēsāks laiks. Vietām gaidāms īslaicīgs lietus, no svētdienas tiek prognozēti plašāki nokrišņi.

Agrākais datums, kurā meteoroloģiskā vasara sākusies visas valsts mērogā, ir 9.maijs 2018.gadā. Parasti meteoroloģiskā vasara sākas jūnija pirmajā pusē. Pērn Rīgā tika pārspēts garākās meteoroloģiskās vasaras rekords - galvaspilsētā tā sākās 11.maijā un noslēdzās tikai 3.oktobrī, tādējādi meteoroloģiskās vasaras garums sasniedza 146 dienas. Arī valstī vidēji meteoroloģiskais rudens 2023.gadā iestājās 4.oktobrī, par 17 dienām pārspējot vēlākā rudens sākuma rekordu. Solārā vasara jeb gada gaišākais ceturksnis sākās maija sākumā un beigsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara šogad iestāsies 20.jūnijā pulksten 23.50, kad būs saulgrieži.

Atstājiet komentāru