Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 24.septembrī
- Radio1.lv --
- 24 septembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 600 miljonus eiro; Turpinās remontdarbi 64 valsts autoceļu posmos; un ATD oktobra vidū aicina iesaistīties Bērniem drošas pārvietošanās dienā.
Latvija starptautiskajos finanšu tirgos pagājušajā nedēļā aizņēmusies 600 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija. Valsts kase otrdien Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi septiņu gadu eiroobligācijas 600 miljonu eiro apmērā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2032.gada 24.janvāris. Obligāciju ienesīgums ir 3,138%, bet kupona likme ir 3%. Investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām sasniedzis vēsturiski lielāko apmēru - gandrīz piecus miljardus eiro, atzīmē Valsts kasē.
Valsts kanceleja no decembra iecerējusi izslēgt no valsts iestāžu amatu sarakstiem ilgstoši vakantās amata vietas un izveidot "vakanču banku" – sava veida datu bāzi par ilgstoši brīvām vietām valsts pārvaldē, kuras jauna darbinieka nepieciešamības gadījumā iestāde varēs no bankas "izņemt". Tādējādi izpaliks neērtības, analizējot un meklējot, no kurienes brīvo amata vietu pārcelt, kā arī kopumā ar laiku samazināsies amata vietu skaits valsts pārvaldē. Valsts pārvaldē pašlaik ir aptuveni 12% vakantu amata vietu jeb aptuveni 750 līdz tūkstoš 200 ilgstoši vakantās amata vietas. "Vakanču banku" īstenos no 1. Decembra.
Daugavpilī , Vienības nama telpās, 27.septembrī notiks Latgales biznesa forums, kurā diskutēs par ekonomikas attīstību reģionā, nākotnes izaugsmes prognozēm, eksporta iespējām un būtiskākajiem projektiem, kas veicina reģiona attīstību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Latgales speciālās ekonomikas zonas atbalsta programmām. Biznesa forumu rīko Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Daugavpils pilsētu, Latgales plānošanas reģionu un, Latgales Speciālo ekonomisko zonu un uzņēmējiem. Šodien ir pēdējā diena, kad var pieteikties dalībai forumā.
Pēdējo piecu gadu laikā Lietuvā no Apvienotās Karalistes atgriezušies vairāk nekā 43 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Šādu lēmumu lielākoties ietekmējusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Brexit" un Covid-19 pandēmija, skaidro eksperti. Turklāt daļa reemigrantu aizvien attālināti strādā ārvalstu uzņēmumos. Jau kopš 2017. gada dzimtenē atgriežas arvien vairāk lietuviešu. Samazinās arī to cilvēku skaits, kas valsti izvēlas pamest. Gadu gaitā mainījies arī iekārojamāko galamērķu tops. Ja 2017. gadā uz Apvienoto Karalisti emigrēja vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, tad 2021. gadā tie bija vairs 6 tūkstoši un vēl mazāk pērn. Visvairāk cilvēku pēdējos gados Lietuvā atgriezās 2021. gadā – ap 12 tūkstošiem. 2022. gadā tie bija 5 tūkstoši 500 cilvēki, bet pērn – ap 6 tūkstoši 500.
ASV republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps svētdien pārraidītā intervijā pieļāva, ka gadījumā, ja vēlēšanās šogad zaudēs, 2028.gadā vairs nekandidēs. 78 gadus vecais Tramps bija viesis mediju kompānijas "Sinclair Broadcast Group" raidījumā "Full Measure", ko vadīja Šarila Atkisone un kas tika pārraidīts svētdienas rītā. Trampam 2028.gadā būtu 82 gadi, tas ir, viņš būtu gadu vecāks, nekā šobrīd ir prezidents Džo baidens.
Turpinām ziņas
No 1.novembra nebūtiski augs pašvaldības SIA "Aizkraukles siltums" tarifi, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pašlaik uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas gala tarifs ir 65,55 eiro par megavatstundu, bet no novembra tas būs 67,94 eiro par megavatstundu. Tas nozīmē, ka pieaugums ir 3,65%. Uzņēmumā tarifa pieaugumu skaidro ar dabasgāzes cenas palielināšanos.
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 54 posmos, un visvairāk darbu ir uz reģionālajiem autoceļiem. Uz valsts galvenajiem autoceļiem lielākie satiksmes ierobežojumi ir Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei. Ierobežojumi noteikti arī autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene posmā no Cesvaines līdz krustojumam ar autoceļu Vecaduliena-Kaipi. Papildus "Latvijas valsts ceļi" informē, ka līdz nedēļas vidum Cēsu, Madonas un Aizkraukles novados rallija treniņbraucienu laikā būs periodiski ierobežojumi uz atsevišķiem valsts vietējiem autoceļiem, satiksmi regulēs Valsts policija un pašvaldības policija.
Un vēl
Autotransporta direkcijas informatīvās kampaņas "Mazs pasažieris-lielāka uzmanība!" laikā šogad 17.oktobrī atzīmēs Bērniem drošas pārvietošanās dienu. Tajā varēs iesaistīties ģimenes, skolas un pašvaldības no visas Latvijas, organizējot izglītojošas aktivitātes bērniem par drošību uz ceļa. Kampaņu organizē, lai sniegtu informāciju par to, kā rīkoties dažādās situācijās, piedaloties ceļu satiksmē un pārvietojoties ar reģionālo sabiedrisko transportu - kā droši šķērsot ceļu pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta, kā rīkoties, ja esi izkāpis nepareizajā pieturā, un kur vērsties pēc palīdzības, ja esi aizmirsis savu maršrutu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Izdienas pensijas vecuma celšanu politiķi redz kā "rūpīgi vērtējamu jautājumu"; Valdība lems par naudas piešķiršanu katastrofu pārvaldības centra būvniecības sākšanai Preiļos; un Pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES.
Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu. Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju. Pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju. Finanšu ministrijā norāda, ja viņi ir spējīgi izpildīt pienākumus citur, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā.
Līdz 2028.gada 31.decembrim svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem paredzēts piemērot samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa likmi. Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme - 2025.gadā 17,1 miljons eiro, 2026.gadā 19,1 miljons eiro, 2027.gadā 23,4 miljoni eiro un 2028.gadā 24 miljoni eiro.
Sociālajos medijos turpinās vakcīnu noliedzēju un sazvērestību teorētiķu emocionālā vardarbība pret Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem. Slimnīcā to sauc par nebijušu apmelošanas kampaņu. Tur notikumus uztver sāpīgi arī tāpēc, ka ir miris bērns, kurš būtu varējis dzīvot. Nespējot noraudzīties uz nomelnošanas turpināšanos, slimnīcas valdes locekle Zane Straume sola vērsties tiesībaizsardzības iestādēs un lūgt šos gadījumus izvērtēt ar vislielāko bardzību. Jo nevienam ārstam, nevienai māsai nevajadzētu nākt uz darbu Bērnu slimnīcā un baidīties izteikt savu viedokli, savu profesionālo viedokli un baidīties darīt savu darbu.
Izraēlas triecienos Libānas dienvidos pirmdien nogalināti 182 cilvēki un 727 ievainoti, pavēstīja Libānas Veselības ministrija. Teju gadu ilgstošajos triecienos uz Izraēlas un Libānas robežas tik liels upuru skaits līdz šim nebija pieredzēts. Izraēla pirmdien veikusi desmitiem gaisa triecienu Libānas dienvidu un austrumu teritorijām. Tikmēr Izraēlas armija pirmdien aicinājusi libāniešus atstāt to objektu apkārtni, kas saistīti ar šiītu bruņoto grupējumu "Hizbollah". Kā teikts Izraēlas armijas paziņojumā, pirmdien tika veikti triecieni 300 mērķiem, kas saistīti ar "Hizbollah" ieroču noliktavām.
Polijā turpinās seku likvidācija pēc vētras "Boriss" izraisītajiem plūdiem valsts dienvidu daļā. Jau patlaban iesaistīti vairāk nekā 26 tūkstoši karavīru glābšanas darbos un infrastruktūras atjaunošanā. Šie spēki tiks iesaistīti pretplūdu aizsargdambju stāvokļa uzraudzībā un vajadzības pēc arī nostiprināšanā, kā arī medicīniskās palīdzības sniegšanā, plūdu skartajās teritorijās esošo īpašumu aizsardzībā un komunālo pakalpojumu atjaunošanā. Tikmēr sākotnējās plūdu radīto zaudējumu aplēses ir 4,2 miljardi zlotu jeb gandrīz 983 miljoni eiro. Vislielākie zaudējumi ir Lejassilēzijas vojevodistē – tur zaudējumi līdz šim aprēķināti vismaz 3,8 miljardu zlotu jeb gandrīz 900 miljonu eiro apmērā. Skaitlis pieaugs, tā kā vēl nav iekļauta informācija par plūdu sekām Silēzijas vojevodistē.
Turpinām ziņas
Valdība šodien lems par 40 tūkstoši 838 eiro novirzīšanu katastrofu pārvaldības centru būvniecības sākšanai Preiļos un Siguldā. Jau ziņots, ka Latvijā plānots uzbūvēt vai ir jau sākts būvēt 34 katastrofu pārvaldības centrus. Šajos centros atrastos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas ceļu policijas tīkla organizētajā satiksmes drošības akcijā "Roadpol drošības dienas" Latvijā konstatēti 3 tūkstoši 300 pārkāpumi ceļu satiksmē un nav izdevies iztikt bez avārijās bojāgājušajiem. Policisti akcijas laikā visā valsts teritorijā papildu ikdienas satiksmes uzraudzībai pastiprināti pievērsta uzmanība, vai autovadītāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus. 18.septembrī norisinājās "Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem", taču tās izskaņā Gulbenes novada Lizuma pagastā notika viens no pēdējos gados Latvijā traģiskākajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kurā bojā gāja četri jaunieši. Akcijas laikā valstī kopumā notika 816 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 104 satiksmes dalībnieki.
Un vēl
Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē piektdien, 27.septembrī, un sestdien, 28.septembrī, būs pazemināts ūdenslīmenis. Ūdens pazemināšana Ķeguma HES paredzēta, lai veiktu Pļaviņu HES lejas bjefa apsekošanu un mērījumus, kas nodrošina stratēģiskas nozīmes hidrotehnisko būvju uzturēšanu un drošumu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pļaviņu HES apsekošanu lejas bjefā var veikt tikai tādos apstākļos, kad ir pilnībā apturēta stacija un līdz minimālajam ūdenslīmenim pazemināts līmenis Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Līmenis ūdenskrātuvē tiks pazemināts līdz 30,55 metru atzīmei Latvijas normālā augstuma sistēmā, kas ir ikdienas ekspluatācijas režīma zemākā robežvērtība laika periodam no 1.septembra līdz pavasara ledus iziešanas beigām.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Bankas prezidents mudina rīkoties, lai "pastumtu" ekonomisko izaugsmi; Jēkabpils siltums iesniedzis regulatoram tarifa izmaiņas; un Nedēļas nogalē tiks atjaunots ūdenslīmenis Pļaviņu HES.
Latvijas ekonomikas izaugsme pašlaik ir vājāka, nekā gaidīts un ir virkne lietu, kas Latvijai ir darāmas, lai izaugsmi "pastumtu" uz priekšu. Kazāks intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka ekonomikas aktivizēšanai ir svarīga Eiropas Savienības struktūrfondu savlaicīga un gudra izmantošana, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, lai ekonomiku padarītu ražīgāku. Nākamais ir administratīvais slogs. Gadījumos, kur tas ir pārmērīgs, tas ir jāmazina bez vilcināšanās. Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu arī būtu jāmaina domāšana, nosakot mērķus. Piemēram, kā galveno mērķi nevajag uzstādīt jaunu darbavietu izveidi, jo Latvijā darbinieku ir maz, un tas nav neierobežots resurss. Tā vietā labāk fokusu mainīt uz efektīvāku procesu izveidi, uz jaunu produktu un uz augstākas ražības darbavietu veidošanu.
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas starp Ukrainu un agresorvalsti Krieviju. Satversmes aizsardzības birojs sagatavojis analītisku publikāciju par faktoriem, kas ietekmē šādu miera sarunu iespējamību un to iespējamo iznākumu. Birojs norāda, ka Ukrainas un Krievijas gatavību uzsākt miera sarunas visvairāk ietekmēs stāvoklis frontē. Ukrainas līderiem ir jārēķinās ar sabiedrības viedokli, jo ukraiņi nebūtu gatavi pieņemt "netaisnīgu mieru". Putina režīms Krievijā varētu vieglāk nodrošināt sabiedrības atbalstu arī bez pilnīgas uzvaras. Rietumvalstis baidās no karadarbības eskalācijas, tādēļ mēģinās panākt ātrāku kara izbeigšanu. Taču piekāpšanās agresorvalstij Krievijai radītu bīstamu precedentu. Pat ja tiktu noslēgts miera līgums, Ukraina vēl ilgi nespētu uzticēties Krievijai, kas vēlas, lai tās kaimiņvalstis būtu vājas un viegli ietekmējamas. Tāpēc ilgstošs miers reģionā nebūs iespējams bez šo Krievijas ārpolitikas uzstādījumu maiņas.
Koalīcija vienojusies apstiprināt Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma jauno modeli. Informatīvais ziņojums, ko drīzumā paredzēts skatīt valdībā, paredz kolektīvu vadītāju mērķdotācijas pieaugumu divas reizes, kas nozīmē, ka pašvaldībās nonāks finansējums atalgojuma pieaugumam. Pašvaldībām arī tiks noteikts par pienākumu sniegt finansējuma atskaites par to, kā tad šī mērķdotācija tiek izlietota, kas arī ilgtermiņā ļaus izvērtēt, kā pašreizējā sistēma strādā. Un skatīties, kā šī atalgojuma sistēma var attīstīties ilgtermiņā.
ASV nosūta nelielu skaitu papildu karavīru uz Tuvajiem Austrumiem, reaģējot uz kraso vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Libānas bruņoto grupējumu "Hizbullāh", kas palielinājusi plašāka reģionāla kara risku, pirmdien paziņoja Pentagons. Arvien skaļāki kļūst brīdinājumi, ka Izraēla un "Hizbullāh" ir uz pilna mēroga kara robežas. ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs ģenerālmajors Pats Raiders gan nepateica, cik daudz karavīru tiks nosūtīti un kādi būs viņu uzdevumi. Pašlaik Tuvajos Austrumos ir apmēram 40 tūkstoši ASV karavīru.
Igaunijā patērētāji kļuvuši par lieciniekiem mazumtirdzniecības tīklu reklāmas saukļu kariem. Pirmie šajā vārdu spēlē iesaistījās veikalu tīkli "Prisma" un "Maxima". Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka vispirms "Prisma" ķēde izvietoja reklāmu ar saukli: "Kāpēc mēs vienkārši neejam uz Prismu?" Pavisam drīz konkurents "Maxima" nāca klajā ar savu reklāmas uzrakstu: "Jo mēs ejam uz Maximu!" Pēc tam jau "Rimi" nepalika vārdu parādā un izvietoja reklāmu ar tekstu: "Mēs atbrauksim pie jums." Tad jau kārta bija "Maxima" grupas uzņēmumam "Barbora", kas savā reklāmā atbildēja Rimi: "Jo "Barbora" jau ir bijusi un atvedusi!" Arī "Lidl" un "R-Kiosk" nevarēja atturēties no iesaistīšanās, un pirmais no tiem paziņoja, ka "cenu čempions seko līdzi spēlei". Kā odziņa uz kūkas bija "Coop" ar savu reklāmas tekstu: "Kamēr konkurenti savā starpā strīdējās, vietējie jau bija pie "Coop"."
Turpinām ziņas
SIA „Jēkabpils siltums” 23.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis siltumenerģijas tarifa izmaiņas. Plānots, ka siltumenerģijas tarifs būs 80.92 eiro par megavastundu, tarifa pieauums 0,42 procenti. Tas stāsies spēkā 1. novembrī.Jau ziņots, ka izmaiņas tarifā būs arī no 1.oktobra - siltumenerģijas tarifs paaugstināsies līdz 73.48 eiro par megavatsundu.
Līvānu novada pašvaldības Centrālā pārvalde saņem statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”. Līvānu novada pašvaldība novērtēta kā darba devējs, kas apliecinājis rūpes par savu darbinieku labbūtību un sekmējuši darbinieku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu. Iniciatīvas mērķis ir godināt ģimenēm draudzīgākos darba devējus, iekļaujot ne tikai privātuzņēmumus, bet arī valsts un pašvaldību pārvaldes un nevaldības organizācijas, līdztekus veicinot darba vides attīstību Latvijā.
Un vēl
27.septembrī Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē sāksies pakāpeniska ūdens līmeņa atjaunošana, noslēdzoties hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbiem ūdenslīmeņa mainīgajā zonā. Svētdien, 29.septembrī ūdenskrātuvē būs sasniegts normāls ikdienas ekspluatācijas ūdenslīmenis - 69,45 metru atzīme Latvijas normālā augstuma sistēmā. Ūdenskrātuves piepildīšanas temps būs atkarīgs no ūdens pieteces upē un pieprasījuma elektroenerģijas tirgū.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Atbalsta maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanu līdz 1% no IKP; Jēkabpils novadam pavasara plūdu seku likvidācijai piešķir 197 504 eiro; un Nākamnedēļ Jēkabpilī un Brodos hlorēs ūdensapgādes sistēmu.
Valdība šodien atbalstīja maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanu no 0,5% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā. Patlaban Fiskālās disciplīnas likums noteic, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par 0,5% no attiecīgā gada Iekšzemes kopprodukta. Šis nosacījums ir jāievēro, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" plāno piesaistīt vairāk nekā 200 jaunus darbiniekus dažādās nodaļās, tajā skaitā stjuartu, pilotu, tehniķu un citās pozīcijās. Šobrīd "airBaltic" piedāvā 120 vakances stjuartiem, 40 katrā no Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgā, Tallinā un Viļņā. Tāpat lidsabiedrība aicina darbā "Airbus A220-300" lidmašīnu kapteiņus ar atbilstošām licencēm un vecākos otros pilotus, kuriem tiek piedāvāta iespēja gada laikā saņemt paaugstinājumu uz kapteiņa pozīciju. Speciālistiem, kuri kvalificēsies amatiem un pievienosies "airBaltic", lidsabiedrība piešķirs 15 tūkstoši eiro bruto pieteikšanās prēmiju kapteiņiem un 10 tūkstoši eiro bruto pieteikšanās prēmiju vecākajiem otrajiem pilotiem.
Pagaidām nav zināms datums, kad tiesās Baltkrievijā aizturēto Latvijas pilsoni, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte. Viņa uzsvēra, ka ministrija ir saņēmusi Baltkrievijas iestāžu apstiprinājumu par Latvijas pilsoņa aizturēšanu, savukārt Konsulārais departaments ir saziņā ar viņa tuviniekiem. Eglīte akcentēja, ka ārvalstīs aizturētās personas tiek tiesātas valstī, kur izdarīts noziedzīgais nodarījums. Tiesas datums pagaidām nav zināms. Iespēja pārņemt personu no ārvalsts soda izciešanai Latvijā var būt tikai pēc notiesājošā sprieduma, kas nav pārsūdzams. Pārņemšanai ir jāpiekrīt notiesātajai personai, valstij, kurā persona tiesāta, kā arī pilsonības valstij.
Jau ziņots, ka ņemot vērā Baltkrievijas teritorijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamus drošības riskus un patlaban neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, Ārlietu ministrija stingri aicina neceļot uz Baltkrieviju un Baltkrievijā esošos Latvijas valstspiederīgos nekavējoties pamest valsti.
Šodien Ņujorkā sākas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālas asamblejas 79. sesija. Kā ierasti, to atklāja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, pēc kura uzstājās ASV prezidents Džo Baidens. Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna ir paredzēta trešdien, 25. septembrī. Tajā prezidents cita starpā pievērsīsies draudiem, ko rada Krievijas karš pret Ukrainu. Šā gada ANO Ģenerālas asamblejas galveno debašu temats ir "Neatstāt nevienu novārtā". Tādēļ valstu līderi tiek aicināti runāt par miera veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un cilvēka cieņu.
Senegālas karaflote ir atradusi zvejas laivu ar vismaz 30 migrantu līķiem, kas bija daļēji sadalījušies, ziņo Senegālas bruņotie spēki. Laiva tika atrasta dreifējot Atlantijas okeānā apmēram 70 kilometrus no Senegālas galvaspilsētas Dakaras. Līķu izcelšana un identifikācija ir sarežģītas to sadalīšanās pakāpes dēļ. Notiek izmeklēšana., lai noskaidrotu, kad, kur un ar cik cilvēkiem laiva izgāja jūrā, teikts armijas paziņojumā sociālo mediju kanālos. Jau vēstīts, ka no Senegālas un tās kaimiņvalstīm Rietumāfrikā cilvēki regulāri dodas vairāk nekā tūkstoš 500 kilometrus garos braucienos pa Atlantijas okeānu uz Spānijai piederošajām Kanāriju salām.
Turpinām ziņas
Valdība šodien nolēma Jēkabpils novada pašvaldībai pavasara plūdu seku likvidācijai piešķirt 197 tūkstoši 504 eiro. Līdzekļi pašvaldībai nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2024.gada pavasarī plūdu laikā cietušo pašvaldības ceļu atjaunošanu Jēkabpils novada teritorijā. Minētie līdzekļi paredzēti arī, lai kompensētu pašvaldības izmaksātos mājokļa atjaunošanas pabalstus iedzīvotājiem.Aizkraukles novadā tiks turpināta pirms nepilna gada sāktā pašvaldības SIA "Kokneses komunālie pakalpojumi", SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" un SIA "Skrīveru saimnieks" apvienošana. Pārmaiņu procesam noslēdzoties, būs izveidota kopīga Daugavas labajā krastā esošās Aizkraukles novada teritorijas iedzīvotājus, izņemot Aizkraukles pilsētu un pagastu, apkalpojoša kapitālsabiedrība SIA "LK komunālie pakalpojumi".
Un vēl
SIA "Jēkabpils ūdens" informē, ka nākamnedēļ no 30.septembra līdz 4.oktobrim tiks veikta ūdensapgādes sistēmas hlorēšana Jēkabpilī un Ābeļu pagastā. Uzņēmums aicina visus Jēkabpils un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus ūdens dezinfekcijas periodā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", notiek regulāri. Tālrunis uzziņām: 29992138.
Foto: jekabpils.lv