2024.gada 24. oktobris

Modrīte, Mudrīte, Renāte

Jēkabpils radio1 ziņas 2024.gada 7.oktobrī

Jēkabpils radio1 ziņas 2024.gada 7.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjere gatava diskusijai par nelietderīgi naudu tērējušu iestāžu iespējamu sodīšanu; Jēkabpils Lūši gust kārtējo uzvaru, un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Šogad pirmo reizi skolotāju dienu atzīmēja noteiktā datumā – 5.oktobrī, kas šogad iekrita sestdienā. To paredz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča virzītie grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma pavasarī. Turpmāk šis datums paliks nemainīgs. Skolotāju dienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēlēja pedagogiem spēku dažkārt apstāties un parūpēties pašiem par sevi un vienam par otru. Rinkēvičs uzsvēra, ka valstij ir vajadzīgs ikviens pedagogs. Tāpat arī viņš atzīmēja, ka skolas gadus atceramies visu mūžu, un no skolotājiem atkarīgs, kādas būs šīs atmiņas.  

Jāvērtē, vai un kā sankciju piemērošana nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm ietekmētu iestāžu pakalpojumu saņēmējus - iedzīvotājus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa. Līdztekus Siliņa piebilda, ka piedāvāto iniciatīvu vēl nav pārrunājusi ar prezidentu un plāno to darīt tuvākajā tikšanās reizē. Jau ziņots, ka prezidents intervijā TV3 sacīja, ka nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm, iespējams, jāpiemēro finansiālas sankcijas.

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā jeb nedziedināmi slimu pacientu aprūpe. 2016.gadā Latvijā paliatīvā aprūpe dienestā tika nodrošināta 199 bērniem. Tikmēr 2023.gadā to unikālo pacientu skaits, kas saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus mājās, bija 301. Pēdējo desmit gadu laikā veselības aprūpes sistēmās visā pasaulē ir pieaudzis to smagi slimo bērnu un jauniešu skaits, kuru dzīvildze ir palielinājusies vai slimības iznākums vairs nerezultējas ar nāvi. Savukārt pieprasījuma pieaugums pēc paliatīvās aprūpes mājas pakalpojuma saistāms ar medicīnas un tehnoloģiju straujo attīstību. Piemēram, šobrīd enterālās barošanas, mākslīgās plaušu ventilācijas un skābekļa terapijas izmantošana ir iespējama arī mājās, bet šiem pakalpojumiem nepieciešams papildu atbalsts.

ANO Drošības padome paudusi pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, kuru Izraēla pasludinājusi par nevēlamu personu jeb "persona non grata". Izraēlu tieši vārdā neminot, piecas Drošības padomes pastāvīgās un desmit nepastāvīgās dalībvalstis uzsvēra, ka visām dalībvalstīm ir jāuztur produktīvas un efektīvas attiecības ar ģenerālsekretāru. Padome arī aicināja dalībvalstis atturēties no jebkādām darbībām, kas kaitē viņa darbam un viņa birojam.

Nepilns mēnesis atlicis līdz 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās republikānis Donalds Tramps mērosies spēkiem ar demokrātu izvirzīto kandidāti Kamalu Harisu. Dažos štatos jau ir sākusies iepriekšējā balsošana, bet vairums ASV politikas analītiķu ir vienisprātis, ka abu kandidātu izredzes ir ļoti līdzīgas. Tas nozīmē, ka arī šoreiz, līdzīgi kā pirms četriem gadiem, kad demokrāts Džo Baidens pārspēja Trampu, cīņa būs ļoti sīva un vēlēšanu naktī uzvarētājs, iespējams, vēl nebūs zināms, jo vairākos štatos turpināsies balsu skaitīšana. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils "Lūši" un "Robežsardze"/"Rīga" sestdien "Cronimet" Baltijas volejbola līgas jauno sezonu sāka ar uzvarām. Jēkabpils komanda viesos ar 3-1 apspēlēja "Parnu". "Lūšu" labā 16 punktus guva Pāvels Jemeļjanovs, bet vēl 13 un 11 punktus guva attiecīgi Eduards Stieģelis un Leo Štolcs. 

Ielu un māju nosaukumu norāžu sakārtošanai Aizkraukles novadā būs divu gadu ilgs pārejas periods, paredz novada domes apstiprinātie saistošie noteikumi, kuru mērķis ir palīdzēt ātri atrast adresācijas objektu. Tie nosaka kārtību, kādā novada administratīvajā teritorijā izvietojamas ēku numurzīmes, māju un ielu nosaukumu norādes. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ēku numurzīmes un māju nosaukumu norādes jāizvieto un jāuztur kārtībā ēku īpašniekiem, valdītājiem vai apsaimniekotājiem. Norādēm jābūt no ūdensizturīga materiāla, tīrām, bez redzamiem bojājumiem, ar skaidri salasāmiem uzrakstiem valsts valodā.

Un vēl

Šī nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, savukārt nedēļas vidū laiks būtiski mainīsies, prognozē sinoptiķi. Nedēļa iesāksies ar labvēlīgiem laika apstākļiem. Rīt debesīs brīžiem būs novērojami mākoņi, bet diennakts gaišajās stundās arī uzspīdēs saule, un diena būs sausa. Atsevišķos rajonos naktī veidosies migla. Nakts stundās gaiss atdzisīs līdz -1…+4 grādiem. Dienās maksimālā gaisa temperatūra būs +9…+14 grādu robežās. Nedēļas vidū gaisa spiediens pakāpeniski pazemināsies un laika apstākļus noteiks ciklonu darbība. Mākoņu debesīs būs vairāk, gaidāms arī lietus un austrumu vējš, kas brāzmās sasniegs 15 līdz 18 metrus sekundē.

Nedēļas vidū Latvijā ieplūdīs siltāka gaisa masa, un minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +6…+12 grādi, bet dienās gaiss iesils līdz +13…+18 grādiem. Nedēļas otrajā pusē gaidāmi mainīgi laika apstākļi - atsevišķās dienās un teritorijās līs, tomēr debesis vietām skaidrosies un uzspīdēs pa kādam saules staram. Vējš pūtīs lēni līdz mēreni, vietām tas būs brāzmains. Diennakts gaišajās stundās gaisa temperatūra varētu paaugstināties līdz +14…+19 grādiem. Sinoptiķi norāda, ka šogad rudenīgi vēsais laiks iestājās strauji - aktīvais veģetācijas periods nedēļas izskaņā noslēdzās, tāpēc no šīs nedēļas salna kā atsevišķa laika parādība prognozēs vairs netiks izdalīta.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Sēlija vēlas savu vēlēšanu apgabalu un plānošanas reģionu; No šodienasJēkabpilī  sākas pieteikšanās akcijai “Dzīvo vesels”; un Sākas labo darbu nedēļa.


Svētdien no Libānas ar Lietuvas militāro reisu Šauļos ieradušies 9 Latvijas valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi, lai no turienes atgrieztos Latvijā. Kopā ar evakuētajiem Latvijas valstspiederīgajiem no Beirūtas izceļojuši arī 18 Lietuvas pilsoņi. Ārlietu ministrija  stingri aicinājusi neceļot uz Izraēlu, Libānu un Irānu, jo reģionā pastāv drošības apdraudējuma riski. Kopumā Latvijas valstspiederīgo skaits Libānā esot ap 80 cilvēku, no kuriem lielākā daļa uzturas vai ir pārvietojušies uz Libānas ziemeļu un kalnaino daļu, kur ir drošībā un evakuēties pagaidām neplāno.

Jēkabpils novada Viesītē sestdien aizvadīts 11. Sēlijas kongress. Sanākot kopā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un politiķiem, pārspriests, kā veicināt izaugsmi teritorijai, kas ir Latvijas mazākā un mazapdzīvotākā vēsturiskā zeme. Vai Sēlija ir arī reģions, kam nepieciešams arī savs vēlēšanu apgabals un plānošanas reģions? Sēļi uzskata, ka jā, jo ar atbalstu kultūrai vien nepietiek. "Stendera biedrības" valdes loceklis Pēteris Stradiņš atzīmē, ka Sēlija nav reprezentēta augstākajā Latvijas varas vietā, un tas ir ļoti nepieciešams. Stradiņš norāda, ka Sēlija ir sadalīta starp Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabaliem, taču tai būtu jābūt kā vēlēšanu apgabalam. Otra ambīcija ir savs plānošanas reģions. 

Šogad Ukrainas iedzīvotāju plūsma Latvijā saglabājas mērena un stabila, turklāt lielākā daļa Latviju šķērso tranzīta nolūkos, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai. Šogad deviņos mēnešos Latvijā pār ārējo robežu ir ieceļojis 17 tūkstoši 871 Ukrainas pilsonis. Patlaban sistēmā ir iekļauti 46 tūkstoši 512 Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir noteikts Latvijas pagaidu aizsardzības statuss. Vienlaikus pašvaldībās kā aktīvi patlaban reģistrēti 32 tūkstoši 304 Ukrainas iedzīvotāji, bet ar pašvaldību starpniecību patlaban izmitināti 3 tūkstoši 143 Ukrainas iedzīvotāji. Brīvo izmitināšanas gultas vietu skaits pašvaldībās ir 401.

Turpinām ziņas

No šodienas sākas pacientu pieteikšanās akcijai “Dzīvo vesels”, kas Jēkabpils slimnīcā norisināsies jau devīto gadu. Šogad akcijas norisē ieviests būtisks jauninājums, par to plašāk stāsta akcijas organizators ārsts traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris.

AUDIO 

Jēkabpils pilsētas un novada, kā arī apkārtējo novadu iedzīvotāji aicināti pieteikties labdarības akcijai "Dzīvo vesels". Pieteikšanās norisināsies no šodienas, 7.oktobra līdz ceturtdienai, 10.oktobrim, savukārt traumatologu un ķirurgu konsultācijas norisināsies piektdien, 11.oktobrī, bet operācijas -  9.novembrī. Pieteikties akcijai var zvanot - 26143109. 

Akcija "Dzīvo vesels" sniegs iespēju trūcīgiem un maznodrošinātiem pensionāriem, invalīdiem un politiski represētām personām bez maksas saņemt medicīnisko palīdzību, divu dienu laikā nodrošinot līdz 90 konsultācijām un astoņām mazinvazīvām ķirurģiskām manipulācijām vairāku vadošo speciālistu uzraudzībā. Labdarības akciju "Dzīvo vesels" finansiāli atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība un SIA "Ošukalns".

Un vēl

No šodienas līdz 13.oktobrim labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv" rīkos akciju "Labo darbu nedēļa", kurā dalībnieki aicināti veikt kādu labu darbu.  Nedēļas laikā pasākuma dalībnieki tiek aicināti interaktīvā kartē atzīmēt ieplānoto un īstenoto labo darbu tīmekļvietnē "labodarbunedela.palidzesim.lv". Kartē var aplūkot arī iepriekšējo gadu labo darbu piemērus. Ja zināms kāds, kam noderētu palīdzība, par to var informēt organizāciju, šādā veidā kopīgi ierosinot akcijas dalībniekus vienoties kopēja, liela labā darba veikšanā. Pērn akcijā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - ap 20 tūkstoši cilvēku. Akcijas rīkotāji aicina šo skaitu šogad pārspēt.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā visvairāk ietekmēs darba tirgu; Putnu vērošanas dienās Latvijā novēro teju 90 000 putnu; un Rotko muzejā Daugavpilī notiks Rīgas Starptautiskā kino festivāla klātienes seansi.

Pērn Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā – tas samazinājies par 11,1 tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī dzimušo skaits Latvijā samazinās vidēji straujāk nekā citās Eiropas valstīs, un pērn piedzimušie 14,5 tūkstoši bērnu ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Vienīgā iepriecinošā ziņa – iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies migrācijas rezultātā. Kā norāda ekonomisti, iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk ietekmēs darba tirgu. Papildus tam ir arī ļoti augstā mirstība no ārstējamiem nāves cēloņiem, kur lielu lomu spēlē veselības sistēmas problēmas un naudas trūkums, un tas, ka daudzas ārstējamas slimības Latvijā netiek izārstētas. 

Jau ziņots, ka dzimstības kritums Latvijā ir lielāks nekā citās Eiropas valstīs. Tāpat arī pie mums joprojām ir augstākā mirstība Eiropā.  Tomēr statistikas pārvaldes skatījumā, ir kāda pozitīva ziņa – Latvijā ir aktīvi seniori, kas pēc pensionēšanās turpina strādāt un ir labs papildinājums darba tirgum.

Arvien biežāk obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai tiek veiktas nepilnīgi, turklāt Latvijā ir 4 tūkstoši 600 cilvēku, par kuriem iemaksas nav veiktas vispār.  Obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai pilnā apmērā ir veiktas par 76,1% strādājošo. Tikmēr nepilnā apmērā tās veiktas par 22,6% jeb 347 tūkstoši 100 darba ņēmēju. No tiem vecumā virs 60 gadiem ir 65 tūkstoši 400 cilvēki. Likums paredz, ka gadījumā, ja darba devējs nav veicis noteiktās iemaksas, persona, sasniedzot pensijas vecumu, var veikt tās pati. Līdz šī gada augustam 100 personas to izdarījušas pašas, iemaksājot summas robežās no 3,60 eiro līdz 3 tūkstoši 557 eiro.

Pagājušās nedēļas laikā Latgalē fiksēti vairāki uz objektiem uzzīmēti atbalsta simboli "Z" Krievijas sāktajai karadarbībai Ukrainā. Valsts policija informē, ka pagājušajā svētdienā policija saņēma informāciju, ka Balvu novada Rugāju pagastā uz autoceļa posma Ruduki-Medņi uz divām ceļa aizsargbarjeru atstarojošajām ceļa zīmēm ar zaļu krāsu uzzīmēti burti "Z". Trešdien, policijas amatpersonas fiksēja, ka Daugavpilī uz koka ceļa malā uzzīmēts melns "Z" burts. Bet svētdien, 6.oktobrī, uzzīmētu simbolu "Z" policijas darbinieki fiksēja uz pamestas ēkas Augšdaugavas novadā. Valsts policija norāda, ka šajos gadījumos saskatāma militāras agresijas un karu slavinošas simbolikas izmantošana publiskā vietā. Visos gadījumos ir sākts administratīvais pārkāpuma process.

ASV šogad visticamāk tiks uzstādīts jauns bezpajumtnieku skaita rekords, jo uzskaitīts, ka lielvalstī uz ielas dzīvo vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Izdevuma “The Wall Street Journal” apkopotajos datos no vairāk nekā 250 bezpajumtnieku organizācijām līdz šim ir uzskaitīts vismaz 550 tūkstoši bezpajumtnieku, kas ir par 10% vairāk nekā pagājušā gada ziņojumos. Augošā tendence nozīmē, ka ASV, iespējams, sasniegs un pārsniegs 2023. gada aplēses par 653 tūkstoši bezpajumtnieku. Tas ir lielākais skaitlis, kopš valdība sāka kopīgot šādus datus 2007. gadā.

Kompānijas "Meta" dibinātājs un līdzīpašnieks Marks Zakerbergs apsteidzis "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu un kļuvis par otru bagātāko cilvēku pasaulē. Viņa īpašumu kopējā vērtība sasniegusi 206,2 miljardus ASV dolāru.  Mediji atsaucas uz "Bloomberg" miljardieru indeksu un vēsta, ka Zakerberga īpašumu vērtība šajā gadā palielinājusies par 78 miljardiem ASV dolāru, un tas ir lielākais pieaugums starp 500 pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Saraksta trešās vietas ieguvēja Bezosa īpašumu vērtība ir  apmēram 205,1 miljards dolāru, bet pirmo vietu ar 256 miljardiem dolāru ieņem uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs un sociālās saziņas vietnes "X" īpašnieks Īlons Masks.

Turpinām ziņas

Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas putnu vērošanas dienu 2024 jeb "EuroBirdwatch 2024" laikā novēroti vairāk nekā 3,5 miljoni putnu, Latvijā - 89 tūkstoši. Šogad 24 miljoni 614 tūkstoši dalībnieku 29 valstīs novērojuši 3 miljoni 573 tūkstoši 508 putnus, tai skaitā, Latvijā 310 dalībnieki kopumā ziņojuši par 88 tūkstoši 549 putniem. Visbiežāk ziņots par novērotām baltvaigu zosīm, mājas strazdiem un žubītēm. Līdzīgi arī Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi šoruden bijuši par mājas strazdiem, žubītēm un baltpieres zosīm.

Šogad augļu, ogu un dārzeņu ražas Latvijā ir ļoti atšķirīgas, skaidroja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Āboli un mellenes ir padevušies labi, bet ķiploku un sīpolu raža šogad ir zemāka nekā citus gadus. Tomēr zemnieki saka, ka vietējam tirgum galvenās kultūras pietikšot. Šobrīd ir ražas novākšanas laiks, bet ne visur tirdzniecībā ir pieejami vietējie dārzeņi, piemēram, vietējās galda bietes, kāposti vai burkāni.

Un vēl

Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas norisināsies no 17. līdz 27.oktobrīm, savā 11.sezonā paplašina klātienes seansu ģeogrāfiju un piedāvā filmu izlasi Rotko muzejā Daugavpilī. Četros seansos daugavpilieši varēs noskatīties spilgtākos šī gada Ziemeļeiropas kino atradumus, kas ar panākumiem izrādīti Berlīnē un Kannās. Filmu seansi Rotko muzejā notiks divās festivāla nedēļas nogalēs, iezīmējot tematisko Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas kino tradīciju un jaunās paaudzes autoru redzējumus.

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: PVN likumā plānots vienādot prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem; Jēkabpilī apturēta izglītības reformas virzība; un Mēneša nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.

Finanšu ministrija  izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Paredzēts, ka likuma normām jāstājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaudzis par 0,8%, kas ir mazāk nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji, taču atbilst eirozonas vidējam radītājam, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" šodien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm. Lielākais kāpums reģistrēts Luksemburgā (+17,3%), bet lielākais kritums bijis - Igaunijā (-2,7%). 

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam no 21. līdz 27.oktobrim, Ārlietu ministrija aicina rūpīgi izvēlēties ceļojuma galamērķi un neapmeklēt nedrošās valstis. Ministrija norāda, ka notikumi Tuvajos Austrumos ietekmējuši situāciju arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Eiropā. Terora aktu līmenis paaugstināts Austrijā, Beļģijā un Zviedrijā, bet būt piesardzīgiem aicina Eiropas valstu drošības dienesti, piemēram, Vācijā. Turpinoties drošības situācijas saspīlējumam Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija stingri aicina neceļot uz Izraēlu, Libānu un Irānu. Tāpat saistībā ar augstiem drošības riskiem un neprognozējamo situāciju ministrija stingri iesaka neceļot arī uz Baltkrieviju.

Šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta ASV zinātniekiem Viktoram Embrosam un Gerijam Ravkanam par mikroribonukleīnskābju atklāšanu un to lomu gēnu regulācijā, paziņojusi Nobela prēmiju žūrija. Embross pētījumus, par kuriem viņš saņēmis Nobela prēmiju medicīnā, veica Hārvarda Universitātē. Pašlaik viņš ir dabaszinātņu profesors Masačūsetsas Universitātes Medicīnas skolā. Ravkans savus pētījumus veica Masačūsetsas Vispārējā slimnīcā un Hārvarda Medicīnas skolā.

Selekcionāri Amerikas Savienotajās valstīs izaudzējuši graudu ieguvei domāto kukurūzu, kas ir divreiz īsāka nekā parastie augi.  Šādā veidā tā kļūst izturīgāka pret spēcīgu vēju un augšanas laikā patērē mazāk ūdens. Jaunas šķirnes izveidošana prasa ilgus gadus, un sākotnēji lauksaimnieku interese nebija pārāk liela. Tas mainījās pēc spēcīgās vētras Vidējos Rietumos 2020. gada augustā, kas nodarīja zaudējumus 11 miljardu dolāru apmērā, un lielākie cietēji bija tieši kukurūzas audzētāji.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils novada pašvaldības Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejā tās priekšsēdētājs, deputāts Ainars Vasilis sēdes dalībniekus informēja par aktuālāko saistībā ar izglītības reformas virzību Jēkabpils novadā.

AUDIO

Jau ziņots, ka atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem kritērijiem skolu tīkls pašlaik ir sakārtots tikai  astoņās pašvaldībās. Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirtu pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls.  Ja modeli ieviestu šogad, trūkstošo finansējumu vairāk par vienu miljonu eiro būtu jāpiemaksā arī Jēkabpils novadam. Modeļa ieviešana šogad pašvaldībām būtu izmaksājusi kopumā 16,4 miljoni eiro.  Atbilstoši valdības apstiprinātajam pedagogu zemākās algas likmes pieauguma grafikam, 2025.gadā tā pieaugtu no 9,54 eiro līdz 10,35 eiro. Pie esošā skolu tīkla un nosacījuma, ka likme gada laikā nemainās, pašvaldībām savos budžetos būtu jāatrod kopumā 17,8 miljoni eiro. Skaidrību par galīgo pašvaldību skaitu, kurām nāksies līdzfinansēt jauno modeli, ministrija sola pēc lēmumu pieņemšanas par modeļa ieviešanu.

Un vēl

Oktobra beigās notiks ikgadējā pāreja uz ziemas laiku, kad pulksteni būs nepieciešams pagriezt stundu atpakaļ. 27. oktobrī jeb mēneša pēdējā svētdienā 4 no naktī pulkstenis būs jāpagriež stundu atpakaļ. Viedierīcēs šis process notiks automātiski un par griešanu manuāli nebūs jāuztraucas. Tas arī nozīmēs, ka naktī no sestdienas uz svētdienu varēs gulēt stundu ilgāk. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to arī nākamgad, 2025.gada 31.martā, atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kas būs spēkā līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Atstājiet komentāru