Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 10.oktobrī
- Radio1.lv --
- 10 oktobris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Hibrīdkarš turpinās gan uz mūsu valsts, gan mūsu sabiedroto robežām; Sākti Krustpils pils parka pirmās kārtas pārbūves darbi; un Siguldā Zelta rudeni varēs izbudīt no 25 skatupunktiem.
Hibrīdkarš turpinās gan uz mūsu valsts, gan mūsu sabiedroto robežām, komentējot Aizkraukles novadā notikušo nelegālo imigrantu un viņu pārvadātāju aizturēšanu, norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pateicās Valsts robežsardzei un Valsts policija par darbu. Prezidents atzīmēja, ka noziedznieki šoreiz pielietojuši "interesantas metodes" - busiņu, kas izkrāsots Valsts policijas krāsās. Pēc Valsts prezidenta paustā, organizētās noziedzības apjoms parāda, ka šajā jomā ir svarīgs katrs elements, sākot ar žogu, līdz robežsardzes un policijas sadarbībai, kā arī tiesu sistēmai un prokuratūrai, kura sauc pie atbildības pārvadātājus un organizētājus. Rinkēvičs uzsvēra, ka tas ir kopdarbs.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas arī ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem. Visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemē un Vidzemē - par 0,4 procentpunktiem, bet Zemgalē - par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās bija 4,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
2023.gadā maksimālā vienam pacientam kompensējamām zālēm izlietotā summa bija 654 tūkstoši 144 eiro. Prezentējot publisko pārskatu, nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns skaidroja, ka šajā gadījumā tie ir vispārējā kārtībā piešķirtie medikamenti, nevis individuāli piešķirtā kompensācija. Kopumā pērn kompensējamiem medikamentiem un ierīcēm izlietoti 257 miljoni 630 tūkstoši 180 eiro.
Norvēģijas izlūkdienests paaugstinājis terorisma draudu līmeni līdz "augstam", bažījoties par Tuvo Austrumu spriedzes ietekmi uz situāciju pašu valstī. Policistiem, kas parastos apstākļos nav bruņoti, pavēlēts patrulējot nēsāt ieročus. Policija plāno pastiprināt preventīvos pasākumus, arī pastiprināt likumsargu klātbūtni potenciāli problemātiskās vietās vai pulcēšanās vietās, pastiprināt robežkontroli un novērošanu.
Spēcīgas lietusgāzes šogad sagādājuši lielas problēmas cilvēkiem visā pasaulē, tajā skaitā Eiropā. Taču Sahāras tuksnesī Marokā tās radījušas sirreālu ainu. Meteorologi informē, ka tik daudz nokrišņu šajā sausajā reģionā nav bijuši vismaz 30 gadus. Kādreiz reģionā bijis kāds ezers, kas izžuvis pirms 50 gadiem, bet ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas satelītu attēli liecina, ka tas atkal piepildījies. Zinātnieki arī prognozē, ka šis ūdens iztvaikojot palielinās gaisa mitrumu, un tas varētu atstāt ilgtermiņa ietekmi uz laika apstākļiem šajā Sahāras tuksneša daļā. Šeit nebūs retās, bet pierastās atmosfēras frontes, kas dažkārt atnes lietu, bet gan diezgan spēcīgi pērkona negaisi noteiktos reģionos. Par ūdeni tuksnesī priecājas nedaudzie vietējie iedzīvotāji.
Turpinām ziņas
Oktobra pirmajā nedēļā Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji apmeklēja sadraudzības pilsētu Mirgorodu Ukrainā, lai sniegtu atbalstu un gūtu pieredzi dažādu nozaru darbības nodrošināšanā ārkārtas un kara apstākļos. Tiekoties ar iestāžu vadītājiem, pašvaldības pārstāvji iepazina, kā kara apstākļos darbojas medicīnas un izglītības iestādes: kā tiek nodrošināta nepārtraukta medicīnas pakalpojumu sniegšana, bērnu izglītība un audzināšana biežu elektroenerģijas pārtraukumu, gaisa trauksmju laikā un kur meklēt patvērumu. Tāpat tika aplūkota katlu māju un komunālo pakalpojumu darbība. Mirgorodas televīzijas direktors dalījās pieredzē, kā tika nodrošināta iedzīvotāju informēšana un brīdināšana pirmajos kara mēnešos. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Īstenojot projektu "Iepazīsti parku tumsā", ir sākta Krustpils pils parka pirmās kārtas pārbūve. Būvdarbu gaitā plānots veikt parka apgaismojuma un gājēju celiņu pārbūvi, tilta dekoratīvās joslas atjaunošanu, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Būvdarbus plānots pabeigt 2025.gada pavasarī. Darbu rezultātā tiks uzlabota un atjaunota esošā Krustpils pils parka infrastruktūra, tādējādi parku veidojot kā tūristiem pievilcīgu galamērķi, vienlaikus saglabājot vēsturisko un dabas mantojumu. Projekta rezultātā tiks izstrādāti divi jauni tūrisma produkti - virtuālās realitātes Tumšās stundas tūre un Tumšās stundas ekskursijas gida pavadībā Krustpils pils parka. Kopējās projekta izmaksas Jēkabpils novada pašvaldībai ir gandrīz 380 tūkstoši eiro.
Un vēl
Siguldas novadā izbaudīt šī rudens ainavas varēs no 25 skatu punktiem. Rudens ceļvedī "Pakāpies augstāk" ir atlasīti 25 novada skatu punkti, kas papildināti ar pastaigu maršrutiem un ieteikumiem rudens baudīšanai Siguldas novadā. Šie maršruti ir izveidoti, lai piedāvātu izaicinājumu kā pieredzējušiem ceļotājiem, tā arī ģimenēm ar bērniem, kas vedīs ceļotājus piedzīvojumos pa pilskalniem, stāvām dabas takām, pilīm un muižām, kā arī noslēpumainām alām. Apskates objektos ir iekļautas ne vien tādas pazīstamas skatu vietas kā Turaidas pils skatu tornis, bet arī mazāk zināmās, kā, piemēram, bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" skatu platforma, kas ir augstākais skatu punkts Siguldā, no kura paveras plašākā panorāma pār Gaujas senieleju un pilsētu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klauieties;Samazinājusies saslimstība ar Covid-19; Aizkrauklē notiks uzņēmēju dienas; un Dabas muzejā būs skatāma ķirbju un paprikas izstāde.
Krievija jau ir tajā posmā, kad, nesabrūkot vai pilnīgi nemainoties bez revolūcijas, valsts kā kara mašīna turpinās funkcionēt. Ja pat šo karu Ukrainā izdosies apturēt vai iesaldēt, Krievijai pēc kāda laika būs nepieciešamība uzsākt jaunu karu, Latvijas Radio pauda bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, aizsardzības eksperts un Ziemeļvalstu noturības organizācijas pārstāvis Jānis Garisons. Ja Ukraina spēs saglabāt neatkarību kaut vai pie esošajām frontes robežām, tā jau būs Ukrainas uzvara karā, uzskata Garisons. Taču Latvijai un visai NATO ir svarīgi domāt, kā novērst to, kas nāks pēc tam. Sevišķi gadījumā, ja Ukrainai fronti noturēt tomēr neizdodas. Vienlaikus lielās rietumvalstis nonāk pretrunās, jo, baidoties no kodolieroču izmantošanas, nevēlas Krievijas sabrukumu. Tādēļ arī nav stratēģijas pret Ukrainu. Garisons pauda, ka vienīgais, kas Ukrainu pie miera sarunu galda var novest no spēka pozīcijām, ir Rietumiem piedraudēt Krievijai ar iesaisti konfliktā.
14.Saeimā nepārstāvētā partija “Kustība Par” iesniegusi Saeimas atbildīgajai komisijā aicinājumu grozīt Azartspēļu un izložu likumu, lai paredzētu krietni stingrāk regulēt azartspēles Latvijā. Partijas politiķi aicina aizliegt spēļu zālēs bezmaksas alkoholu un smēķēšanu, kā arī ierobežot laiku, kuru cilvēki tajās pavada. Ja personas rīcība, apmeklējuma skaits un to garums norāda uz atkarības riskiem, labprātīgi esot jāvirza personu uz profilakses un ārstēšanas iespējām. Politiskais spēks arī aicina samazināt spēļu zāļu skaitu, nosakot tām augstākas prasības, piemēram, divkārt palielinot mininmālo valsts budžeta iemaksājamo nodevu par katru spēļu zāli.
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir mazinājusies. Vēl augustā un septembrī Slimību profilakses un kontroles centrā secināja, ka slimo katrs piektais cilvēks, kurš testu veicis laboratorijā, bet patlaban slimību atklāj vidēji katram devītajam cilvēkam. Tāpat novērots, ka mazāk cilvēku ar kovidu nonāk arī slimnīcās. Šonedēļ Slimību profilakses un kontroles centrā sagaidāmi pirmie rezultāti arī par gripas monitoringu un citiem vīrusiem.
Eiropas Centrālā banka procentlikmes šogad jau trešo reizi, visticamāk, samazinās nākamnedēļ, ņemot vērā inflācijas kritumu, vakar paziņoja Francijas centrālās bankas vadītājs un centrālās bankas padomes loceklis Fransuā Vilruā de Galo. Iespējamība, ka centrālā banka 17.oktobra sanāksmē varētu samazināt procentlikmes, krietni palielinājās pēc tam, kad gada inflācija eirozonā septembrī saruka līdz 1,8%, pirmo reizi kopš 2021.gada nokrītoties zem bankas noteiktā 2% mērķa.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess mudinājis jaunos Eiropas Savienības noteikumus, kas attieksies uz robežpārkāpējiem un migrantiem, ieviest jau 2025.gadā, proti, gadu ātrāk, nekā plānots. Spānijā vērojams migrantu pieplūdums Kanāriju salās, bet Ungārija un Nīderlande tikmēr cenšas panākt, lai uz tām neattiecas bloka noteikumi par patvēruma piešķiršanu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības noteikumu, kas tika pieņemti maijā un stāsies spēkā 2026.gadā, mērķis ir sadalīt atbildību par migrantu uzņemšanu starp 27 bloka valstīm un paātrināt to personu izraidīšanu, kuras uzskatāmas par neatbilstīgām patvēruma saņemšanai.
Turpinām ziņas
18. un 19. oktobrī notiks Aizkraukles novada uzņēmēju dienas un uzņēmēji aicināti piedalīties gan izglītojošajās nodarbībās piektdien, kā arī atpūtas pasākumā un apbalvošanā sestdien. 18. oktobrī visas dienas garumā Aizkraukles kultūras centrā notiks informatīvi un izglītojoši semināri un diskusijas, kas palīdzēs izprast jaunākās aktualitātes, projektu un sadarbības iespējas. Uz šiem pasākumiem aicināti esošie un topošie uzņēmēji, kā arī jaunieši, kuri vēlas uzzināt vairāk par uzņēmējdarbību un tās iespējām. Savukārt 19. Oktobra vakarā Aizkraukles novada Sporta centrā notiks uzņēmēju godināšana “Gada uzņēmējs Aizkraukles novadā 2023”, kurā 13 nominācijās tiks pasniegtas balvas uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem. Apbalvos biznesa ideju konkursa laureātus, sveiks darbīgākos skolēnu mācību uzņēmumus.
Līvānu novada pedagogi pulcējās Skolotāju dienas pasākumā, kur tika pasniegtas Radošā darba stipendijas. Iniciatīvas ieviesējs un uzturētājs ir SIA “Light Guide Optics International” valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods. Stipendiju mērķis ir atbalstīt pedagogus un motivēt viņus ieinteresēt skolēnus dalībai mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Šis ir jau 10. gads, kad uzņēmums piešķir līdzekļus Radošā darba stipendijām. Kopējais Radošā darba stipendiju fonda apjoms šim gadam bija 20 tūkstoši eiro. Katrs pedagogs saņēma no 500 līdz 5 tūkstoši eiro, atkarībā no sasniegumiem. Plašāk par radošā darba stipendiju saņēmējiem lasiet Līvānu novada pašvaldības mājaslapā.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijas Nacionālajā dabas muzejā būs skatāma izstāde izstāde "Ķirbjaugi un paprika 2024". No 16. līdz 20.oktobrim sezonas noslēguma dārzkopības izstādē būs apskatāms plašs klāsts dažādu ķirbjaugu un paprikas šķirņu. Ķirbjaugu vidū būs ēdamie un dekoratīvie ķirbji, kabači, cukini, patisoni, arbūzi, melones, pepino, momordikas jeb balzāmbumbieri, melotrijas jeb peļu arbūzi. Izstādē varēs iepazīt kādu senu, bet Latvijā reti sastopamu šķirni - vaska ķirbi. Būs apskatāms par 2023.gada skaistāko ķirbi atzītais "Labais Gustiņš", kā arī lufa jeb sūkļa ķirbis, ko svaigā veidā var izmantot kulinārijā līdzīgi kā cukini, bet izkaltējot - kā sūkli jeb švammi. Tāpat īpaša vieta izstādē būs atvēlēta piparu ražai, piedāvājot apskatīt gan saldo papriku, gan aso piparu šķirnes.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi, Iedzīvotāji var balsot par labāko tūrisma objektu Zemgalē; un Nākamnedēļ noslēgsies ugunsnedrošais periods.
Mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi, to paredz Saeimā šodien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Militārā dienesta likumā. Tie paredz, ka vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi.
Investīciju projektu īstenošanai pašvaldības varēs aizņemties ne tikai Valsts kasē, paredz šodien valdības atbalstītie grozījumi Reģionālās attīstības likumā. Līdz ar to, ja kāds cits aizdevējs piedāvā pašvaldības izstrādātā pirmsskolas izglītības iestāžu, skolu, ceļu, ielu un tiltu investīciju projekta īstenošanai izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tos piedāvā Valsts kase, pašvaldība varēs izvēlēties citu aizdevēju. Ar šiem grozījumiem pašvaldībām tiks nodrošinātas plašākas aizdevēju izvēles iespējas un attiecīgi nodrošināta kredītiestādēm iespēja sniegt savus kreditēšanas pakalpojumus pašvaldībām.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiks aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai. Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.
Ķīna un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties. Tas uzskatāmi izpaužas tirdzniecības frontē. Pekina paziņojusi, ka ieviesīs papildu nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no Eiropas Savienības. Savukārt Brisele jau solījusi vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Visam par pamatu ir Ķīnas valsts subsidēto elektroauto ieplūšana Eiropas Savienībā. Par šo tēmu šonedēļ debatēja arī Eiropas Parlamenta deputāti. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības tirgu pārpludina lēti elektroauto no Ķīnas, radot negodīgu konkurenci blokā, Brisele par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem sāka izmeklēšanu un plāno noteikt nodevas. Tas saniknojis Ķīnu, un augustā Ķīna uzsāka savu izmeklēšanu – par Eiropas Savienības brendija nozari.
Ar dzimstības un iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu saskaras ne tikai Latvija, bet arī daudzas citas Eiropas valstis, tai skaitā Grieķija. Īpaši smaga situācija ir uz gleznainajām un tūristu iecienītajām Egejas jūras salām. Demogrāfi aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Grieķijā samazināsies par 2,5 miljoniem līdz apmēram 8 miljoniem. Dzimstības līmeņa koeficients šeit ir 1,3 jeb viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Valstī bērnu aprūpei patlaban novirza apmēram 1 miljardu eiro gadā, un nākamo desmit gadu laikā šo summu plānots dubultot. Taču skaidrs, ka arī materiālie stimuli spēs tikai samazināt problēmas aktualitāti, nevis to atrisināt.
Turpinām ziņas
Zemgales Tūrisma asociācija izsludinājusi balsošanai nomināciju "Zemgales Zelta dukāts 2024", lai noteiktu šā gada iecienītāko un aktīvāk apmeklēto tūrisma objektu. Par pieciem izvirzītajiem nominantiem kategorijā "Zemgales Zelta dukāts" var balsot internetā līdz 20.oktobra pulksten četriem. Viens no balsošanai izvirzītajiem nominantiem ir Aizkraukles novadā esošais Skrīveru pārtikas kombināts, kur kopš 1957.gada tiek ražotas oriģinālās konfektes "Skrīveru gotiņa". Ražotne ir vienīgā Latvijā, kurai piešķirta kultūras zīme "Latviskais mantojums". Papildus leģendāro konfekšu ražošanai uzņēmums piedāvā ekskursijas, degustācijas un konfekšu "Gotiņa" ietīšanas meistarklases. Nominantu vidū ir arī mākslas galerija "MANS'S" Jēkabpilī, kuras plašās un gaišās telpas ļauj iekārtot vērienīgas izstādes ar daudzu autoru piedalīšanos.
Latvijā ir nepieciešams hospisa pacientu dienas centrs vai centri, kuros sniegtu pacientiem tādus pakalpojumus, kas nav iespējami dzīvesvietā, piemēram, nomazgāšana ar tekošu ūdeni, friziera pakalpojumi, ārsta un/vai māsas konsultācijas, atsevišķu manipulāciju veikšana. Centri būtu arī iespēja socializēties, norāda biedrībā "Hospiss LV". Dienas centrs būtu starpposms starp aprūpi mājās un stacionāru, palīdzēu pacientam un viņa tuviniekiem pierast pie esošās situācijas un to pieņemt. Šim mērķim būtu iespējams novirzīt tos resursus, kuri patlaban tiek neefektīvi izmantoti paliatīvās aprūpes kabinetos, skaidro Biedrība. Stacionāram nav nepieciešams būt kā slimnīcai, tas drīzāk var būt kā sociālās aprūpes iestāde, bet ar pietiekama apjoma un pastāvīgu ārstniecības pakalpojumu un speciālistu pieejamību.
Un vēl
Valsts meža dienests no pirmdienas, 14.oktobra, visā Latvijas teritorijā atcels meža ugunsnedrošo laikposmu, kas bija spēkā no 3.maija. Dienestā norāda, ka šogad reģistrēti un dzēsti 225 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 65 hektāri meža zemes, kas ir būtiski labāks rādītājs nekā iepriekšējos gados. Pērn tika reģistrēti un dzēsti 653 meža ugunsgrēki 637 hektāru platībā, bet 2022.gadā - 391 meža ugunsgrēks 221 hektāra platībā. Meža ugunsgrēku skaita un izdegušo platību kritumu dienesta pārstāvji skaidro ar lietainajiem laika apstākļiem, kā arī iedzīvotāju apzinīgāku rīcību, atrodoties mežā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Darba devējiem būs jāinformē VID par skaidrā naudā izmaksātu algu; Jēkabpilī varēs nodot kritušās lapas bez maksas; un Jēkabpilī norisināsies asinsdonoru diena.
Darba devējam no nākamā gada būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, ja darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, paredz valdībā ārkārtas sēdē šodien pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Noteikumu anotācijā teikts, ka patlaban neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt informāciju par darba algas izmaksas veidu – skaidrā vai bezskaidrā naudā. Līdz ar to VID nav iespēju iegūt precīzu informāciju gan par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, gan arī par darba ņēmējiem, kuri darba ienākumus saņem skaidrā naudā.
Alūksnes pusē pagājušajā nedēļā likvidētā ir lielākā Latvijas likumsargu jebkad atklātā narkotiku ražotne, un tajā uzieta gatavā produkcija vismaz 400 miljonu eiro vērtībā. Policija aizturējusi astoņus starptautiskas noziedzīgas grupas dalībniekus. Starp aizturētajiem, kuri ir vecumā no 24 līdz 35 gadiem, ir pieci Ukrainas pilsoņi, divi Polijas un viens Armēnijas pilsonis. Sešām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Kriminālprocesuālās darbības notika vienlaikus vairākās Latvijas pilsētās, veiktas septiņas kratīšanas. Kopumā kratīšanās izņemts vairāk nekā tonna gatavās produkcijas - sintētiskās narkotikas klefedrona, vairāk nekā 38 tūkstoši litru dažādu ķīmisko šķidrumu, kas pēc ekspertu atzinuma ir prekursori jeb pamatvielas sintētisko narkotisku ražošanai. Tāpat izņemtas laboratorijas iekārtas un dažādi priekšmeti, kas saistīti ar narkotisko vielu izgatavošanu, pieci auto - trīs vieglās un divas kravas automašīnas, vairāki mobilie tālruņi, SIM kartes, rūteri, portatīvais dators un citi priekšmeti, kam ir nozīme izmeklēšanā. Aizvien turpinās ekspertīzes, lai noteiktu precīzu izņemto vielu svaru un sastāvu.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs noslēdzis līgumu ar iepirkumu konkursa uzvarētāju SIA Meditec par agrīnās brīdināšanas sistēmas papildināšanu ar šūnu apraides tehnoloģiju (ABS+). Turpmāko divu līdz trīs nedēļu laikā ar izstrādātāju saskaņos šūnu apraides sistēmas ieviešanas grafiku, paredzot septiņu mēnešu realizācijas termiņu. Šūnu apraides tehnoloģijas ieviešana Latvijā plānota 2025. gadā. Paredzēts, ka paziņojumus varēs saņemt mobilajos telefonos, kas darbojas visās mobilo sakaru tīkla paaudzēs.
Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs ierosinājis tos reģiona iedzīvotājus, kas izdarījuši administratīvus pārkāpumus, cita starpā arī ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, sūtīt uz fronti, vēsta tīmekļa medijs "Meduza". Kā platformā "Telegram" pauda Kadirovs, viņš uzdevis Krievijas Valsts domes deputātam Adamam Delimhanovam pārņemt šo jautājumu savā kontrolē. Kadirovs atzīmē, ka Čečenijā ir niecīga kategorija tādu cilvēku, kas piekopj dīku, amorālu dzīvesveidu, kā arī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un provocē konfliktus. Viņš uzsver, ka no šī brīža saruna ar viņiem būs īsa. Neievēro likumu - vai nu aiz restēm uz maksimālo termiņu, vai arī paraksti līgumu un dodies uz īpašās militārās operācijas zonu un tur tad rādi savu drosmi, nekaunību un brašumu.
Viesuļvētra "Miltons" trešdienas vakarā sasniedza sauszemi Amerikas Savienoto Valstu Floridas štatu. Tomēr tās spēks ir nedaudz samazinājies un postījumi, iespējams, būs mazāki par prognozētajiem. "Miltons" sauszemi sasniedza kā trešās kategorijas vētra, atnesot stipru vēju, lietu, augstus viļņus un potenciālus plūdus lielā štata daļā. Pastāvēja iespēja, ka "Miltons" kļūs par postošāko gadsimta vētru, un jau patlaban tiek ziņots par cilvēku upuriem un elektroenerģijas padeves traucējumiem vairāk nekā 2 miljoniem Floridas iedzīvotāju.
Vietām nokrišņu daudzums sasniedzis apmēram 15 centimetrus, sākušies plūdi, bet stiprais vējš radījis lielus viļņus piekrastē, kā arī norāvis mājām jumtus un lauzis kokus.
Turpinām ziņas
Ar radio1 sazinājās iedzīvotāji no Parka ielas Jēkabpilī un interesējās vai arī šoruden būs iespēja savākt un nodot izvešanai bez maksas kritušās koku lapas. Sazinoties ar SIA Jēkabpils pakalpojumi vadītāju Mārtiņu Gluhu noskaidrojām, ka uzņēmums koku lapas izved par maksu, savukārt par bezmaksas izvešanu, apmaksājot šo pakalpojumu iedzīvotājiem, jālemj pašvaldībai. Pašvaldības viedokli sniedza Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns.
Viņš norāda, ka arī šogad pašvaldība iedzīvotājiem apmaksās šo pakalpojumu. Lapu izvešana tiks organizēta Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē. Iedzīvotjiem, kuri vēlas, lai bez maksas izved no viņu īpašuma kritušās koku lapas un citus bioloģiski noārdāmos dārza un parka atkritumus, no 14. līdz 25. oktobrim jāpiesakās pie SIA “Jēkabpils pakalpojumi” jēkabpiliešiem vai pie pagastu pārvaldniekiem Aknīstē un Viesītē. Bioloģisko atkritumu izvešana norisināsies no 28. oktobra līdz 15. novembrim. Bezmaksas lapu izvešana vienā adresē tiks veikta tikai vienu reizi. No īpašuma tiks savākti atkritumi līdz 2 m3 jeb līdz diviem “Big bag” maisiem. Ja iedzīvotājs pieteiksies lapu izvešanai pēc 25. oktobra, tad šis pakalpojums būs maksas.
Atbildīgie dienesti atgādina, ka maisos drīkst mest tikai augus, puķes, zāli, koku lapas un sīkus zarus. Stingri aizliegts mest citus atkritumus- plastmasas pudeles, stikla taru, šīferi, akmeņus, būvgružus, makulatūru un tam līdzīgus atkritumus. Maisa novietošanai jāizraugās ērti pieejama vieta, kur nav traucēta atkritumu savākšanas automašīnas piekļuve. Maisus vēlams nenovietot zem elektrību vadiem un kokiem.
Un vēl
21.oktobrī, kā arī 11.un 25.novembrī no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās aicina uz asins donoru dienu Jēkabpilī! Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, valsts asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.