Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 19.novembrī
- 19 novembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: "Fitch" apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī; Iedzīvotājus aicina iesaistīties Līvānu novada attīstības programmas izveidē; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Šodien, 19. novembrī aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ukraina ik dienu pulksten 9 ar klusuma brīdi piemin un godina visus bojāgājušos cīnītājus. Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa un ārlietu ministre Baiba Braže šodien pulksten 9 aicina visu Latviju vienoties klusuma brīdī.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, mainot tā nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu. Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomiskās politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.
Aizsardzības ministrija sagatavojusi izmaiņas noteikumos, kas paredz ņemt vērā informāciju par valsts aizsardzības dienestā iesauktam jaunietim piemītošām fobijām un alerģijām. Ministrijā skaidro, ka personai piemītošās fobijas un alerģijas arī ir faktori, kas var būtiski iespaidot dienesta gaitu. Grozījumi paredz, ka Nacionālie bruņotie spēkiem jau savlaicīgi būtu iespējams paredzēt apstākļus, kuriem praktiski būs jāpielāgojas dienesta laikā. Vienlaikus šī informācija būs pieejama tikai attiecīgajai NBS vienībai, kura uzņems iesaucamo dienestā.
Eiropas Komisija nolēmusi piešķirt 60 miljonu eiro līdzfinansējumu pieciem projektiem, kuru vidū ir divi Latvijas militāro spēju attīstības projekti - "Patria" 6x6" bruņumašīnu un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" iepirkumi. Iepirkuma rezultātā Latvija saņems aptuveni 200 jaunus bruņutransportierus. Savukārt vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas Latvijas pasūtījuma līgumcena ir 600 miljoni eiro.
ASV prezidents Džo Baidens ir pilnvarojis Ukrainu izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, svētdien aģentūrai AFP pavēstīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Laikraksti "The New York Times" un "The Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, pirmie ziņoja par šo atļauju, norādot, ka tā dota, reaģējot uz Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Maskavas kara centienus.
Francijas laikraksts "La Figaro" savukārt vēsta, ka arī Francija un Lielbritānija devušas atļauju Ukrainai triecieniem dziļi Krievijas teritorijā izmantot tālās darbības raķetes. Francija un Lielbritānija atbildi par to ražoto raķešu izmantošanu triecieniem Krievijā gaidīja no ASV, jo sarežģītu operāciju veikšanai ar šīm raķetēm nereti jāizmanto ASV nodrošināti dati.
Turpinām ziņas
Rīt vienos dienā Līvānu novada Kultūras centrā notiks pašvaldības un iedzīvotāju sapulce, lai kopīgi veidotu novada attīstības programmu. Sanāksmes laikā plānots apspriest Līvānu novada nākotnes prioritātes un iespējas dažādās jomās. Sanāksmes tēmas ietver uzņēmējdarbību, dzīves vidi un pakalpojumus, satiksmes infrastruktūru un sakarus, izglītību un jaunatnes jomu. Plānots runāt arī par digitalizāciju, "zaļo virzienu" un drošību. Sanāksmē ir aicināti piedalīties novada iedzīvotāji, uzņēmēji, eksperti un sadarbības partneri.
Augšdaugavas novadā apgaismojuma atjaunošanā līdz nākamā gada septembrim plānots ieguldīt aptuveni vienu miljonu eiro. Šeit tiks īstenots projekts "Ielu apgaismojuma inženiertīklu izbūve" divās kārtās. Šiem mērķiem pašvaldība ņems Valsts kasē aizņēmumu uz 30 gadiem būvdarbu veikšanai. Projekta pirmajā kārtā izbūvēs apgaismojuma elektrotīklus gandrīz 10 tūkstoši metru garumā, uzstādīs 222 gaismekļu balstus un 228 gaismekļus. Savukārt projekta otrajā kārtā izbūvēs apgaismojuma elektrotīklus vairāk kā 12 tūkstoši metru garumā, uzstādīs 308 gaismekļu balstus un gaismekļus.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā valsts teritoriju šķērsos vairākas nokrišņu zonas, daudzviet valstī nesot lietu, šodien vietām arī slapju sniegu un sniegu, liecina sinoptiķu prognozes. Laikapstākļus nedēļas sākumā noteiks plašs ciklons, laiks būs lielākoties mākoņains, tikai vietām debesis skaidrosies. Tālākajās nedēļas dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi - debesis klās bieza mākoņu sega un daudzviet valstī gaidāmi nokrišņi, lokāli izveidosies viena līdz trīs centimetrus bieza sniega sega. Līdz nedēļas beigām vējš saglabāsies brāzmains. Laiks kļūs nedaudz vēsāks, nakts stundās vietām termometra stabiņš pazemināsies pat līdz -3 grādu atzīmei, atsevišķos rajonos ceļi būs slideni.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Nacionālā apvienība rosina liegt Krievijas un Baltkrievijas pedagogiem strādāt izglītības iestādēs; Jēkabpils novadā veidos jaunu dabas liegumu; un Šodien būs pārtraukta apkure no Dārzu ielas katlumājas Jēkabpilī.
Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, aicinot noteikt, ka izglītības iestādēs turpmāk nedrīkstēs strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādēs kā valstiski un stratēģiski svarīgās iestādēs būtu liegts strādāt personām ar pilsonisko piederību kādai no agresorvalstīm. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2024.gadā Latvijas skolās strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas pedagogi.
Pirmssvētku noskaņās Rakstniecības un mūzikas muzeja telpā “Tintnīca” noritēja Daiņa Īvāna un Māra Martinsona vēsturiskā romāna “Zeme, kas dzied. 1873. gads” atvēršanas pēcpusdiena. Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas “Zeme, kas dzied” scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus. Romāns “Zeme, kas dzied. 1873. gads” vēsta par izciliem Rīgas Latviešu biedrības saimnieciskajiem vīriem un literātiem. Romāns tapis vairāku gadu laikā, cieši sadarbojoties abiem autoriem. Dainis Īvāns materiālu veidojis ar vēsturiski korektiem faktiem, Māra Martinsona pārziņā atstājot stāsta un sižetisko līniju attīstību.
Biedrība "Zemnieku saeima" vietējo saimniecību un ražotāju atbalstam aicina slēgt lielveikalus svētdienās. Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka tas varētu veicināt biežāku Latvijas iedzīvotāju došanos uz laukiem, kur iepazīt zemnieku saimniecības, kā arī pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem. Kā skaidro Lazdiņš, šāda prakse ir ierasta vairākās Eiropas valstīs, turklāt, iegādājoties vietējos produktus no saimniecībām un lauku veikaliņiem, pircēji izvairītos no lielveikalu pārmērīgā uzcenojuma.
Jau ziņots, ka iepriekšējais zemkopības ministrs Didzis Šmits 2023.gada februārī paziņoja, ka Zemkopības ministrija rosinās izstrādāt likumprojektu par lielo tirdzniecības veikalu darba laika ierobežojumiem, līdzīgi kā tas ir Vācijā, Šveicē un Francijā, lai veicinātu mazo tirdzniecības vietu, ēdinātāju un lauku tirdziņu dzīvotspēju. Pagājušā gada aprīļa vidū Zemkopības ministrija sāka darbu pie likumprojekta sākotnējās redakcijas. Savukārt aprīļa beigās iepriekšējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone pauda, ka lielo tirdzniecības veikalu darba laika ierobežošana brīvdienās bez datos balstītiem argumentiem nav īstenojama.
Bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju. Bojājums konstatēts naktī uz pirmdienu. Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis, ir pārtraukti. Tā kā Somijai ir vairāki dažādi datu savienojumi, un viena no tiem pārrāvumu iedzīvotāji savā ikdienā var arī neizjust. Vairāk kā tūkstoš kilometrus garais kabelis savieno Somijas Santahaminas salu un Rostoku Vācijā. Tas ir vienīgais Somijas zemūdens kabelis, kas to tieši savieno ar Centrāleiropu. Sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.
Politiskās krīzes dēļ, kas izcēlusies pēc kanclera Olafa Šolca vadītās valdības izjukšanas, Lietuvā kavēsies brigādes izvietošana. Baltijas valstis uzņem vairāku citu NATO valstu karavīrus, kas ir daļa no NATO paplašinātās kaujas grupas. Lietuvā šobrīd jau ir Vācijas armijas spēki, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākās runas par Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā. Konkrētu lēmumu Vācija pieņēma pērn jūnijā, bet pērn decembrī Viļņa un Berlīne jau parakstīja vienošanos par Vācijas brigādes dislocēšanu. Taču valdības krīzes dēļ, kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs, process kavēsies.
Viena no pasaules slavenākajām arheoloģisko izrakumu vietām – Pompeji – ir noteikusi maksimālo dienas apmeklētāju skaitu. Šādi parka vadība mēģina cīnīties ar pārlieku lielu tūristu skaitu. Turpmāk Pompejus varēs apmeklēt ne vairāk kā 20 tūkstoši apmeklētāju dienā un uz visām biļetēm būs jābūt norādītām apmeklētāja vārdam. Līdzīgus ierobežojumus ievieš arī citas tūristu iecienītās vietas Itālijā.
Turpinām ziņas
Latvijā plānots izveidot 39 jaunus un paplašināt četrus esošos dabas liegumus, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumi Noteikumos par dabas liegumiem, kurus plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai no rītdienas, 20.novembra. Jēkabpils novadā tiks veidots liegums Dienvidsusējas ieleja, Dūņu pļavas, Elenengofas pļavas, Gardauņa pļavas, Ķikuru pļavas, Platgalvju pļavas un Vīķu ezera pļavas, Aizkraukles novadā plānots izveidot liegumu Bebrupes pļavas, Dambīšu pļavas un Vesetnieku pļavas un Līvānu novadā - Ošas un Sumankas upes pļavas. Grozījumi ļaus novērst pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 20.decembrim.
No 2025.gada 1.janvāra nedaudz kāps SIA "Aizkraukles siltums" apkures tarifs, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". "Aizkraukles siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai iesniedzis siltumapgādes tarifu, kas sasniedz 68,86 eiro par megavatstundu. Salīdzinot ar tarifu, kas būs spēkā decembrī - 67,12 eiro par megavatstundu -, pieaugums būs 2,59%. Uzņēmumā skaidro, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes cenas palielināšanos. Pašlaik uzņēmuma piegādātā siltuma tarifs ir 67,94 eiro par megavatstundu.
Un vēl
SIA “Jēkabpils Siltums” informē, ka rīt - 20.novembrī Jēkabpilī īslaicīgi netiks piegādāta siltumenerģija ēkām no Dārzu ielas katlumājas. Siltumenerģiju nepiegādās saistībā ar A/S “Sadales tīkls” plānoto elektroapgādes pārtraukumu 20.novembrī no pulksten 12 līdz 17 Jēkabpilī. Līdz ar to šajā laikā nenotiks siltumenerģijas piegāde ēkām, kuras apkurina no Dārzu ielas katlumājas. “Sadales tīkls” informē, ka plānotā elektroapgādes pārtraukuma laikā tiks veikta elektrotīkla remonts un modernizācija.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils advokāte Anna Nore saņem “Latvijas lepnums” balvu; Aizkraukles novadā aicina diskutēt par augstvērtīgajām lauksaimniecības zemēm un to turpmāko izmantošanu; un Sinoptiķi brīdina par sniegputeni.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā aizvadīta “Latvijas Lepnums” godināšanas ceremonija, kas šogad norisinājās 21. reizi. Vakara gaitā īpaši patriotiskā atmosfērā tika izcelti desmit saviļņojoši stāsti par cilvēkiem, kuri spējuši palīdzēt un iedvesmot. “Latvijas Lepnuma” balva 2024. gadā pasniegta arī jēkabpilietei Annai Norei nominācijā “Vairāk nekā prasa pienākums”. Anna Nore ir zvērināta advokāte, kuru plašāka sabiedrība iepazina pēc pašaizliedzīgā darba Leona Rusiņa vardarbības lietā, bez atlīdzības palīdzot cietušajai pusei un cīnoties par viņas drošību. Balvu viņai pasniedza Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Jānis Lapsa.
Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi bija vairāk kā 858 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Tajā skaitā parādi valsts pamatbudžetam šī gada 1.novembrī bija vairāk kā 368 miljonu eiro. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, veido 61,6% no kopējās parādu summas. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,6 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā liela daļa pierakstu līdz nākamā gada martam jau ir aizpildīti, intervijā TV3 atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis. Viņš cer, ka mazināt rindas uz pakalpojumiem palīdzēs infrastruktūras uzlabojumi. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ir ierobežots ārstu un māsu skaits, piebilda Vidzis, norādot, ka gaidāmajā piecu gadu pilnvaru termiņā viņš turpinās strādāt pie komandas saliedētības, esošo darbinieku noturēšanas un jaunu piesaistes. Viņaprāt, slimnīcas finanšu situācija patlaban ir gana stabila, un no valsts nākamgad tiek gaidīts līdzīgs finansējuma apjoms.
Zviedrija vakar sāka izsūtīt miljoniem brošūru ar ieteikumiem iedzīvotājiem, kā sagatavoties iespējamam karam, un Somija atklāja jaunu tīmekļa vietni. 32 lappušu biezā bukletā "Ja iestāsies krīze vai karš", ko sāka izplatīt no pirmdienas, ir iekļauta informācija par to, kā sagatavoties karam, dabas katastrofām un kiberuzbrukumiem vai terora uzbrukumiem. Padomi ietver pārtikas, kuru var glabāt ilgi, un ūdens krājumu veidošanu, skaidras naudas glabāšanu un augļu un dārzeņu audzēšanu dārzos.
Tikmēr Somijas valdība atsevišķā pasākumā atklāja tīmekļa vietni, kurā apkopota informācija par gatavību dažādām krīzēm. Somijai ir tūkstoš 340 kilometru (830 jūdžu) gara robeža ar Krieviju, un Helsinki ir uzturējuši augstāku sagatavotības līmeni. Helsinki arī paziņojuši par plāniem būvēt 200 kilometru garu robežas žogu ar Krieviju. Trīs metrus augsto žogu, kas aplikts ar dzeloņstieplēm, plānots pabeigt līdz 2026.gadam.
Savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins šodien parakstījis dekrētu, ar kuru apstiprināta atjaunotā valsts kodoldoktrīna. Tā paredz, ka kodolieročus iespējams izmantot arī pret jebkuru valsti, kam nav kodolieroču, ja tās "agresiju" pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem atbalsta kāda kodolvalsts. Putins dekrētu parakstījis neilgi pēc tam, kad ASV atļāva Ukrainai izmantot tās piegādātos tāla darbības rādiusa ieročus triecieniem dziļi Krievijas iekšienē.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada Attīstības nodaļa rīt tiešsaistē aicina piedalīties teritorijas plānojuma izstrādes darba grupā par augstvērtīgajām lauksaimniecības zemēm un to turpmāko izmantošanu. Augusta izskaņā un septembrī pašvaldības Attīstības nodaļa aicināja ikvienu interesentu piedalīties darba grupu sanāksmēs, kuras notika katrā no bijušo novadu centriem. Darba grupās tika pārrunāti jaunajā teritorijas plānojumā iekļaujamie risinājumi un uzklausīti iedzīvotāju viedokļi par tiem. Sanāksmju laikā, īpaši Kokneses novada apvienības pārvaldē, tika pievērsta uzmanība augstvērtīgo lauksaimniecības zemju noteikšanai teritorijas plānojumā. Līdz ar to gan lauksaimniecības nozari pārstāvošie uzņēmēji, gan ikviens interesents tiek aicināts piedalīties rītdienas attālinātā sanāksmē.
Zemkopības ministrijas eksperti reģionālajā seminārā Preiļos piektdien, 22.novembrī, lauksaimniekus informēs par aktualitātēm nozarē. Tāpat plānots runāt arī par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ieviešanu no 2025.gada. Seminārā piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze, kā arī Zemkopības Ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, kā arī citu par lauksaimniecību atbildīgo iestāžu eksperti. Pasākums notiks Preiļu kultūras namā pulksten 10.
Un vēl
Trešdien, 20. novembrī, Latvijā ievērojami pastiprināsies vējš, no rīta daudzviet gaidāma sniega sega, kas dienā galvenokārt nokusīs, prognozē sinoptiķi. No Centrāleiropas tuvojas ciklons, tuvākajā diennaktī tas pieņemsies spēkā un šķērsos Latviju. Stiprākie nokrišņi - lietus un sniegputenis - gaidāmi naktī un no rīta. Autoceļi kļūs sniegoti un slideni, snigšanas laikā pasliktināsies redzamība. Sniegs trešdien strauji kusīs, tomēr vietām - ar lielāko varbūtību Kurzemes vidienē - sniega sega var saglabāties. Naktī austrumu, dienvidaustrumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 11-16 metrus sekundē, savukārt dienas gaitā daudzviet gaidāmas dienvidu vēja brāzmas līdz 18-23 metriem sekundē, vietām piekrastē vējš var kļūt vēl nedaudz spēcīgāks. Minimālā gaisa temperatūra naktī uz trešdienu būs -1..+2 grādi, no rīta un dienā gaiss iesils līdz +2..+7 grādiem.
Nedēļas otrajā pusē laiks kļūs vēsāks, daudzviet snigs un autoceļi būs slideni. Sagaidāms, ka 24. vai 25. novembrī Latviju sasniegs jauns ciklons, gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjere mudina meklēt jaunus veidus Ukrainas atbalstam; SIA "Vidusdaugavas SPAAO" plāno ievērojami celt tarifus; un Zasā atvērts Latvijas pasta pakomāts.
Latvijai ir jāatrod jauns veids, kā atbalstīt Ukrainu, šodien pēc svecīšu nolikšanas pie Latvijas Okupācijas muzeja, pieminot bojāgājušos cīnītājus, kas aizstāvējuši Ukrainu Krievijas sāktajā karā, žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa norādīja, ka arī latviešu tautai šis ir bijis 1000 dienu līdzpārbaudījums Ukrainas tautai, jo no pašas pirmās kara dienas, kā arī jau pirms tam, Latvija ir atbalstījusi Ukrainu, lai tās tauta varētu iestāties par savu zemi, būt brīvi.
Esošajos apstākļos papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei var atrast Eiropas Savienības struktūrfondu programmās, taču problēmas risināšanai pašlaik pietrūkst politiskās gribas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares eksperti. Nākamajā gadā vienam skolēnam plānots atvēlēt par 30% lielāku finansējumu nekā šogad - no 28,3 eiro tas pieaugs līdz 35,2 eiro. Piemēram, izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva šādu pieaugumu vērtē kā ierēdņu un izglītības politikas veidotāju atrautību no realitātes. Par to var iegādāties, piemēram, vienu darba burtnīcu vienā mācību priekšmetā. Viņa kā piemēru izcēla kaimiņvalsti Lietuvu, kas mācību līdzekļu iegādei piesaistījusi līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
No šodienas līdz 19.decembrim var pieteikties atbalstam vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvām 440 tūkstoši eiro apmērā, liecina biedrības "Lauku partnerība Ziemeļgauja" publiskotā informācija. Atbalsts pieejams Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānā 2023.-2027.gadam. Projektu pieteikumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
No 2.decembra ASV vēstniecība Viļņā vairs nesniegs regulārus imigrācijas vīzu pakalpojumus, vēsta “tv3.lt”. ASV vēstniecība Zviedrijā paziņo, ka arī Latvijas, Igaunijas un Somijas pārstāvniecībās imigrācijas vīzu pakalpojumi vairs netiks sniegti. Arī ASV vēstniecība Latvijā informē, ka no 2.decembra ASV vēstniecība Rīgā nesniegs pakalpojumus ASV imigrācijas vīzu pieprasītājiem. Saskaņā ar ASV Valsts Departamenta lēmumu, imigrācijas vīzu pieprasījumus personām no Latvijas izskatīs ASV vēstniecība Stokholmā. Ja jūsu imigrācijas vīzas intervija jau notika ASV vēstniecībā Rīgā, tad ASV vēstniecība Rīgā tupinās lietvedību jūsu lietā, līdz tā tiks noslēgta.
Krievijā vērojams pamatīgs cenu kāpums un inflācijas krīze sasniedz jaunus apmērus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem sviests, daži gaļas veidi un sīpoli ir par aptuveni 25% dārgāki nekā pirms gada. Daži lielveikali sviestu sākuši glabāt aizslēgtos skapjos, un Krievijas sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir redzamas krājumu zādzības. Krievijā kopējais inflācijas līmenis ir nedaudz zem 10%, kas ir daudz augstāks, nekā paredzēja centrālā banka. Inflāciju veicina straujais algu kāpums, jo Kremlis militārajā rūpniecībā iegulda miljardus un sūta miljoniem iedzīvotāju karot Ukrainā, tikmēr uzņēmumi ārpus aizsardzības nozares nevar konkurēt par darbiniekiem, tā vēsta CNN.
Parīzes Dievmātes katedrāle decembrī atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministres Rašidas Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu. Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bez maksas. Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt 5 eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību, jo baznīcas vienmēr bijušas atvērtas visiem un iebilst pret ieejas maksas noteikšanu.
Turpinām ziņas
Pašvaldību SIA "Vidusdaugavas SPAAO" plāno ievērojami celt kopš 2019.gada nepārskatīto nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma tarifu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma maksa pašlaik ir 102,62 eiro par tonnu, bet to plānots celt līdz 144,14 eiro par tonnu. Līdz ar to pieaugums ir 40,46%. Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā 2025.gada 1.maijā. Spēkā esošā tarifa izmaiņas esot saistītas ar būtisku izmaksu palielinājumu visos izdevumu posteņos, tarifs nav mainīts kopš 2019.gada.
Viens no 2025.gada pasaules motokrosa čempionāta ekipāžām posmiem ir paredzēts Madonā, savā "Facebook" kontā paziņojuši sacensību rīkotāji. Čempionāta pagaidu kalendārā Latvijai ir atvēlēts astotais posms, kas no 16. līdz 17.augustam ir paredzēts Madonā. Pēdējo reizi pasaules motokrosa čempionāta ekipāžām posms Latvijā notika 2019.gadā, kad piekto gadu pēc kārtas sacensību posms norisinājās "Pīlādžu" mototrase Stelpes pagastā.
Un vēl
VAS Latvijas Pasts atklājis jaunu pakomātu ar atsevišķu nodalījumu vēstuļu nosūtīšanai Zasā, Zaļajā ielā 10. Jaunatklātais pakomāts paplašina sūtījumu piegādes un saņemšanas iespējas. Tādējādi Latvijas Pasta klientiem uzlabota pakalpojumu pieejamība, jo Jēkabpils, īpaši Zasas, iedzīvotāji tagad var adresēt un saņemt sūtījumus 24 stundas diennaktī, kā arī nosūtīt vēstuļu korespondenci tuvāk savai dzīvesvietai. Uzņēmums prognozē, ka Zasā vispieprasītākie būs maza un vidēja izmēra pakomātu nodalījumi, par ko liecina sūtījumu tendences daudzviet Latvijā.
Foto: Spodra Purviņa