Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.decembrī
- Radio1.lv --
- 06 decembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija oktobrī starp sešām ES valstīm ar mazumtirdzniecības kritumu; Sākusies pretendentu pieteikšana latgaliešu kultūras gada balvai "Boņuks"; un Šodien tiks iedegta galvenā Ziemassvētku egle Viesītē un Jēkabpilī.
Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, samazinājies par 0,1%, tai esot starp sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēts kritums, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" vakar publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm. Vēl kritums šajā periodā fiksēts Somijā. Beļģijā, Igaunijā, Slovēnijā un Zviedrijā. Tikmēr lielākais kāpums reģistrēts Luksemburgā +15,4%, Rumānijā +10,2%, Horvātijā +6,7% un Lietuvā +6,2%.
Latvijas vēstnieks Andris Razāns iesniedzis akreditācijas vēstules Kenijas prezidentam Viljamam Ruto. Razāns ir Latvijas pirmais nerezidējošais vēstnieks Kenijā, un viņa akreditācija ir nozīmīgs solis divpusējo attiecību stiprināšanā, norāda Ārlietu ministrijā. Vēstnieks strādās, lai turpinātu padziļināt politisko dialogu starp Latviju un Keniju, stiprinātu līgumtiesisko bāzi, kā ar attīstītu ekonomiskos sakarus un sadarbību.
Valsts policijai būs tiesības saukt pie administratīvās atbildības šoferus, kas būs atteikušies no likumsargu veiktās alkohola koncentrācijas pārbaudes. Patlaban transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības bez objektīva pamata apšaubīt speciālā mēraparāta uzrādīto izelpas gaisa mērījuma rezultātu un tam nepiekrist. Tādējādi šobrīd Ceļu satiksmes likumā ietvertais tiesiskais regulējums rada situāciju, ka transportlīdzekļa vadītājam, kurš vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā, ir izdevīgāk ieņemt pozīciju par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, iegūstot laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un attiecīgi alkohola koncentrācijas samazinājumam, kas apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu un, iespējams, palīdz izvairīties no atbildības, tai skaitā kriminālatbildības.
Kuģniecība ir atbildīga par apmēram 3% globālo sasilšanu veicinošo gāzu izmešiem, tāpēc tiek domāts par plašāku "zaļās enerģijas", tai skaitā vēja spēka izmantošanu. Labs šīs pieejas paraugs ir Francijā būvētais burinieks "Grain de Sail 2". Patlaban tirdzniecības flotē visā pasaulē ir vairāk nekā 100 tūkstoši kuģu un to skaits pieaug. Burinieki brīvā tirgus apstākļos pagaidām nespēj konkurēt, taču situācija mainās, ņemot vērā centienus ierobežot fosilā kurināmā un degvielas izmantošanu. Patlaban jau 165 kravas kuģi izmanto vēju, vai tiem ir uzstādīti rotori un citas degvielas taupīšanas sistēmas.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles memuāri "Brīvība: Atmiņas 1954–2021", kas 26. novembrī vienlaikus iznāca 30 valodās, Vācijā kļuvusi par šī gada veiksmīgāko jauno grāmatu. Vācijā pirmajā nedēļā pārdoti 200 tūkstoši grāmatas eksemplāru, vēsta uzņēmums "Media Control", kas seko līdzi grāmatu tirdzniecības rādītājiem Vācijā. Merkeles grāmatas panākumi atspoguļojušies arī žurnāla "Der Spiegel" bestselleru sarakstā. Nupat publicētajos memuāros bijusī valsts vadītāja atskatās uz savu dzīvi divās Vācijas zemēs – Austrumvācijā līdz 1990. gadam un pēc tam atkalapvienotajā Vācijā. Merkele arī stāsta par ceļu uz kancleres amatu un to, kā viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem valstu līderiem Rietumu pasaulē.
Turpinām ziņas
AS "Latvijas valsts meži" noslēgusi Aizkraukles novadā Ērberģes meža iecirkņa Sudrabkalnu tilta uzturēšanas darbus, kas izmaksāja 26 tūkstoši 784 eiro. Sudrabkalnu tilta uzturēšanai veikti 15 dažādi uzturēšanas darbi, tajā skaitā nepilna gada laikā veikta brauktuves apmaļu, laiduma plātņu un tilta margu tīrīšana un krāsošana, deformācijas šuvju tīrīšana un aizpildīšana, kā arī asfaltbetona un cementbetona seguma bojājumu novēršana. Darbu gaitā brauktuve sadalīta trīs daļās, nodrošinot nepārtrauktu autotransporta kustību pāri tiltam. Tilta uzturēšanas darbus veica SIA "AD Būve".
Latgales vēstniecība "Gors" izsludinājusi pretendentu pieteikšanu latgaliešu kultūras gada balvai "Boņuks". Māla statuetes par paveikto 2024.gadā saņems latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 1.martā pulksten 18 Latgales vēstniecībā "Gors". Pretendentus balvai līdz 13.janvārim var iesniegt kategorijās "Valoda. Literatūra. Publicistika", "Aktivitātes. Notikumi. Personības" un "Audio. Video". Balvas žūrija, izvērtējot pretendentus divās kārtās, izvirzīs 30 nominantus, un no tiem balvas saņēmējus. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.
Un vēl
Šodien pulksten četros pēcpusdienā Ziemassvētku egli iedegs pie Viesītes kultūras centra “Sēlija”. Pasākums noritēs kopā ar radošo apvienību “Pasaku nams”.
Savukārt pulksten sešos vakarā šodien galvenā pilsētas egle iemirdzēsies arī Jēkabpilī. Arī šeit egli iedegs kopā ar “Pasaku nams” animatoriem. Savukārt jau no pulksten trijiem dienā Vecpilsētas laukumā norisināsies Ziemassvētku gardumu tirdziņš.
Jēkabpils galvenā egle šogad cirsta Kalna pagasta “Repiņos”. Jau vēstīts, ka Jēkabpils novada pašvaldība šogad aicināja iedzīvotājus piedāvāt pilsētai Ziemassvētku egli, ja tāda aug viņu īpašumā. No četriem piedāvājumiem, izvēle krita tieši uz Kalna pagastā augošo skaistuli. To piedāvāja Amerikas latvietis - Jānis Arvīds Spodris Birznieks. Viņa īpašumā augusī egle ir 45 gadus veca un 21 metru gara. Jēkabpils novada vides dizainere Maija Vilka-Bataraga stāsta, ka egle rotāta ar 2 tūkstoši 680 metriem LED virtenēm, bet mirdzuma efektam tiek izmantotas 1000 zibspuldzes, bet egles galotnē izvietots sniegpārslas dekors. Egle rotāta, izmantojot gan iepriekšējo gadu, gan jaunus rotājumus.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Prasību iegādāties OCTA polisi visiem transportlīdzekļiem atliek līdz nākamā gada 1.novembrim; Bijušajam bērnunama "Līkumi" vadītājam Boķim par dienesta pilnvaru pārsniegšanu piespriež reālu cietumsodu, un Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļi būtiski nemainīsies.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz uz deviņiem mēnešiem atlikt obligātās civiltiesiskās atbildības jeb OCTA apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti, tostarp arī tiem, kas satiksmē piedalās sezonāli, stāšanos spēkā. Likuma grozījumi stāsies spēkā vienā dienā ar jau Valsts prezidenta izsludinātajiem OCTA likuma grozījumiem - 10.decembrī. Šie grozījumi paredzēs, ka jau izsludinātie OCTA likuma grozījumi stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī. Ministru kabinetam līdz 30.aprīlim būs jāsniedz izvērtējumu par Eiropas Savienības direktīvas tvērumu, vai tā ir pārņemta atbilstoši un tā neparedz kādas atkāpes, savukārt iesaistītās ministrijas un institūcijas sagatavos risinājumu, lai OCTA polise nav jāpērk transportlīdzekļiem, kuri neatrodas kustībā vai tiek izmantoti sezonāli.
Nākamgad pašvaldībām būs obligāti jāparedz tā dēvētais līdzdalības budžets – daļa no vietvaras līdzekļiem jāparedz iedzīvotāju iniciatīvu realizēšanai. Bet nākamgad tam būs jāatvēl ne mazāk par 0,1% no pašvaldības ieņēmumiem, nevis 0,5%, kā bija plānots iepriekš. Pašvaldību likums paredzēja, ka no 2025. gada 1. janvāra katrā Latvijas pašvaldībā jābūt ieviestam līdzdalības budžetam un pašvaldībām budžetā jāparedz finansējums līdzdalības budžetam vismaz 0,5% apmērā no vidējiem nodokļu ieņēmumiem. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa iepriekš rosināja ļaut pašvaldībām līdz 2029. gadam paredzēt tam mazāk naudas. Viņas ierosinājumu izskatīja komisija un iekļāva budžeta priekšlikumos, ko Saeima vakar arī atbalstīja. Budžets gan vēl jāpieņem kopumā galīgajā lasījumā.
Rīgas lidostā šogad 11 mēnešos apkalpoti 6,5 miljoni pasažieru, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tajā skaitā šī gada novembrī Rīgas lidostā apkalpoti 552 tūkstoši pasažieru, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.
Francijas premjerministrs Mišels Barnjē ceturtdien Elizejas pilī oficiāli iesniedza atlūgumu, jo Nacionālā asambleja jeb parlamenta apakšpalāta trešdien vakarā viņam izteica neuzticību. Tagad Francijai – Eiropas Savienības otrai lielākajai ekonomikai – nav premjerministra un nav arī nākamā gada budžeta. Šī situācija var atstāt iespaidu ne tikai uz Francijas, bet arī uz pārējo eirozonas valstu ekonomiku, jo finanšu tirgi ir satraukti Francijas par lielo valsts budžeta deficītu un ārējo parādu. Francijai strauji aug tās parāds, kas satrauc gan Briseli, gan Eiropas Centrālo banku. To daži jau sāk pielīdzināt Grieķijas situācijai pirms 2008. gada krīzes. Barnjē valdība plānoja samazināt budžeta deficītu no 6% šogad uz 5% nākamgad. Tagad visi šie plāni ir zem jautājuma zīmes, jo valdības krišana nozīmē, ka šīs rūpes pāriet pie nākamās valdības, kas iesniegs jaunu budžeta projektu. Tas viss prasīs laiku, un līdz gada beigām jaunu budžetu neizdosies pieņemt.
Tikmēr miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti. Šajā pētījumā teikts, ka 2024. gada aprīlī pasaulē bija 2 tūkstoši 682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015. gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru. Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020. gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.
Turpinām ziņas
Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušais bērnunama "Līkumi" vadītājs Juris Boķis atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā, līdz ar to viņam stājies spēkā reāls cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tāpat Boķim liegtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.
Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa Boķi notiesāja par sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bet pārējās viņam celtajās apsūdzībās attaisnoja. Tika konstatēts, ka viņš četros gadījumos ir pārsniedzis dienesta pilnvaras, proti, izdarījis tīšas ar vardarbību, kā arī vardarbības piedraudējumu saistītas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas. Divos gadījumos konstatēta valsts amatpersonas bezdarbība. Spriedums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā, kas pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu, bet AT atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Izstrādātais Austrumu pierobežas rīcības plāns neatbilst valsts drošības un reģionālās attīstības interesēm, uzskata Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, aicinot atbildīgās institūcijas nevirzīt to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka sagatavotais plāna projekts faktiski ir rīcības plāns Latgales plānošanas reģiona teritorijai, nevis visas austrumu pierobežas teritorijai. Definējot teritoriālo tvērumu, austrumu pierobeža esot nepamatoti samazināta, izslēdzot Vidzemi. Vidzemes Attīstības padome norāda, ka plāns jāpilnveido, lai tas atbilstu spēkā esošajiem nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentiem.
Un vēl
Nedēļas nogalē un jaunās nedēļas sākumā laika apstākļi Latvijā būtiski nemainīsies, liecina jaunākas sinoptiķu prognozes. Brīvdienās debesis būs apmākušās, vietām gaidāmi nokrišņi, galvenokārt sniegs un slapjš sniegs. Nedaudz intensīvāka snigšana gaidāma austrumos, kur svētdien dažviet izveidosies pāris centimetrus bieza sniega sega. Lēns līdz mērens vējš turpinās pūst no austrumu puses, svētdien no rīta tas iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, ziemeļiem.
Sestdien naktī gaiss atdzisīs līdz -1, -5 grādiem, bet dienā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz -1, +1 grādam. Svētdien gaiss kļūs nedaudz siltāks - minimālā gaisa temperatūra naktī pieturēsies -2, +1 grāda robežās, bet dienā termometra stabiņš nenoslīdēs zem nulles atzīmes.
Jaunās nedēļas sākumā nokrišņu daudzums mazināsies - lietus un slapjš sniegs galvenokārt gaidāmi naktī uz pirmdienu. Debesis turpinās klāt mākoņi, tomēr starp tiem biežāk varēs redzēt saules starus. Gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga, kā līdz šim.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība nevar atļauties politisko nestabilitāti; Tūrfirmas Daugavpilī iginorē aicinājumus neceļot uz Baltkrieviju; un Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka aicina uz tikšanos ar dzejnieci Mildu Klampi.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valdība nevar atļauties politisko nestabilitāti, Saeimas sēdē debatēs pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Politiķe atgādināja, ka valsts ir sarežģītā situācijā, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu. Runājot par ieguldīto drošībā, Siliņa atzīmēja, ka uz Latviju brauc arī citu valstu pārstāvji, lai mācītos par to, kas ir hibrīdapdraudējums. Siliņa uzskata, ka, ņemot vērā šo situāciju, valdība nevar atļauties politisko nestabilitāti. Nepieciešams turpināt iesāktos darbus gan pie drošības jautājumiem, gan jautājumiem, lai celtu iedzīvotāju labklājību. Politiķes skatījumā, nākamā gada budžets ir vērsts ne vien uz valsts drošības stiprināšanu, bet arī veicinās ekonomikas izaugsmi.
Saeimas deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu piešķirt 1,4 miljonus eiro, lai attīstītu brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības. Saeimas deputāte no partijas latvija pirmajā vietā Ramona Petraviča nākamā gada budžetā bija iesniegusi priekšlikumu piešķirt nākamgad līdzekļus, lai attīstītu brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības. Šāds priekšlikums arī risinātu ugunsdzēsēju pieejamību reģionos. Priekšlikumu nākamā gada budžetā atbalstīt brīvprātīgos ugunsdzēsējus bija iesnieguši arī Nacionālās apvienības deputāti Artūrs Butāns un Jānis Vitenbergs. Arī viņu priekšlikums netika atbalstīts.
Latvijā turpinās straujš pneimonijas vilnis, kuru izraisa mikoplazmas baktērija. Ar šo plaušu karsoni, kurš agrāk bija raksturīgs bērniem un jauniešiem, šosezon slimnīcās nonāk visa vecuma cilvēki. Daudziem nepieciešams skābeklis, bet pilnīgi visiem – specifiskas antibiotikas. Plaušu ārsti brīdina, ka mikoplazmas izraisītas pneimonijas gadījumā nedarbojas ierastās penicilīna grupas antibiotikas, bet gluži citas zāles. Pieraugot saslimstībai ar mikoplazmas izraisītu pneimoniju, pieaug arī to pacientu skaits, kuri jāved uz slimnīcu. Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenais pneimonologs skaidro, ka tagad, pēc kovida laika ierobežojumiem, daudzas vīrusu un baktēriju rosinātas slimības atgriežas ar dubultu spēku. Šīs baktērijas klātbūtni slimnīcā var noteikt dažu stundu laikā ar polimerāzes ķēdes reakciju. Ambulatori analīžu rezultāti nav pieejami ātri. Un ātri nenotiek arī pati veseļošanās, pacienti spēkus atgūst lēnām.
Nevalstiskā organizācija "Amnesty International" ziņojumā apsūdzējusi Izraēlu genocīdā pret Gazas joslā dzīvojošajiem palestīniešiem. Pie šāda secinājuma organizācija nonāca, analizējot satelītuzņēmumus, liecības un Izraēlas amatpersonu paziņojumus. Organizācijas vērtējumā Izraēlas spēku rīcība, cita starpā veicot nāvējošus uzbrukumus, kā arī kavējot pārtikas un palīdzības piegādi, atbilst juridiskajai izpratnei par genocīdu. Taču organizācijas Izraēlas filiāle kategoriski noraida ziņojumā izteiktās apsūdzības genocīdā.
Ukraina nesamazinās mobilizācijas vecumu, neraugoties uz ASV aicinājumiem, ziņu aģentūrai AFP vakar apliecināja augsta ranga Ukrainas amatpersona. Vašingtona mudina Kijivu apsvērt iespēju iesaukt vīriešus no 18 gadu vecuma, nevis no 25, kā tas ir patlaban, lai novērstu karavīru trūkumu frontē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šogad jau samazināja minimālo vecumu, no kura vīriešus var iesaukt armijā, no 27 uz 25 gadiem, taču viņš pretojas aicinājumiem darīt vairāk. Savukārt Kijiva mudina Rietumus dot tai vairāk un labākus ieročus aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu, norādot, ka armijai jābūt tehnoloģiski attīstītai un ar pietiekamu ieroču skaitu. Zelenskis uzsver, ka Ukraina nekompensēs ieroču vai to klāsta trūkumu ar puišu jaunību un dzīvībām.
Turpinām ziņas
Nu jau teju trīs gadus Ārlietu ministrija aicina nedoties uz Baltkrieviju. Riski tikt kaimiņvalstī savervētiem vai aizturētiem nav pietiekams iemesls neaicināt uz turieni doties vairākiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Daugavpilī. Novembra beigās nozares asociācija tikās ar Ārlietu ministriju, rosinot par minētajiem riskiem runāt vairāk. Mehānismus, kā šos pakalpojumu sniedzējus ierobežot, neviena no iesaistītajām pusēm neredz. Problēma pārrunāta arī ar nozari, bet mehānismus, kā ceļošanu aizliegt, ministrija neredz, jo pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā neierobežo.
Pļaviņu Tūrisma informācijas punkts un Pļaviņu Kultūras centra lietišķās mākslas pulciņš “Skanstupe” pārcēlies uz plašām un gaišām telpām, kas kādreiz kalpojušas bibliotēkas vajadzībām. Lai arī vieta ir cita, adrese paliek nemainīga – Daugavas iela 49. Jaunās telpas paver iespējas radošām aktivitātēm un kultūras dzīvei pilsētā. Jaunajās telpās apmeklētājus sagaidīs viesmīlīgs interjers ar viegli pārskatāmu informāciju un suvenīriem. Ekspozīcijā apskatāmi “Skanstupes” daiļamata meistaru izstrādājumi, kas sevī iemieso tradicionālās vērtības. Turklāt apmeklētājiem ir iespēja iedziļināties Pļaviņu vēsturē – iepazīt Bebrulejas, Oliņkalnu, Daugavas ielejas applūdināšanas vēsturi un piedzīvoto plūdu stāstus. Jaunais Pļaviņu Tūrisma informācijas punkts ir ne tikai tūrisma informācijas avots – tas ir arī kultūras, vēstures un vietējo tradīciju izziņas centrs, kas rosina apmeklētājus iepazīt pilsētu no pavisam cita skatpunkta.
Un vēl
11. decembrī pulksten 17.00 Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā interesentiem būs unikāla iespēja sastapt dzejnieci ar neparastu poētisko balsi Mildu Klampi un dzirdēt viņas lasījumus no jaunākās dzejoļu grāmatas “Vienbūtamais”. Milda ir arī lingviste, teoloģe un literārā redaktore trīs Bībeles izdevumiem latviešu valodā. Pasākumā ar muzikālo sniegumu piedalīsies Inta Medene.