Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 18.decembrī
- 18 decembris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Saeimā iztaujā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus ; Nākamgad par 100 eiro paaugstinās bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu ; un Zināmi 2025./2026. mācību gada sākuma, beigu un brīvdienu laiki
Kā uzlabot ekonomiku un pensiju otro līmeni, kā veicināt banku pakalpojumu pieejamību un kredītus visā valstī – šie bija tikai daži jautājumi, uz kuriem Saeimas budžeta komisijā otrdien bija jāatbild Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem. Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pieteikti trīs kandidāti – pašreizējais prezidents Mārtiņš Kazāks, ko virza koalīcijas partneri "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība"; "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru izvirzījuši trešās koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības un opozīcijas partiju Nacionālas apvienības un "Apvienotā saraksta" deputāti, kā arī opozīcijas partijas "Stabilitātei!" virzītais Pāvels Kuzmins. Jāatgādina, ka trīs valdības partijas nespēja vienoties par vienu kandidātu, tāpēc pašlaik ir konkurence uz šo amatu, taču politiski reālas ir Kazāka un Bērziņa kandidatūras. Visi trīs kandidāti otrdien, 17. decembrī, Saeimā budžeta komisijā atbildēja uz visu frakciju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem.
Veselības ministrija nākamgad plāno pārskatīt individuālās zāļu kompensācijas kritērijus un piešķiršanas kārtību. Lai arī oktobrī individuālo zāļu kompensāciju vienam pacientam 12 mēnešu periodā tika palielināta līdz 30 tūkstošiem eiro iepriekšējo 14 tūkstošu 220 eiro vietā, pati kompensācijas piešķiršanas kārtība ir novecojusi. To norādījusi valsts kontrole. Veselības ministrijā atzīmē, ka, iespējams, nākotnē būs jāsper vēl viens solis kompensācijas palielināšanai, bet vispirms jāizvērtējot, cik pacientiem zāļu vai medicīniskas iekārtas iegādei palīdzēs pēdējais palielinājums līdz 30 tūkstošiem eiro. Savukārt novecojušos individuālās zāļu kompensācijas piešķiršanas kritērijus ministrija plāno pārskatīt 2025. gadā.
Margarita Epermane vairs nav VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" valdes priekšsēdētāja, liecina "Firmas.lv" informācija. "Vaivaru" valdē turpina darboties Jānis Felts un Zoja Osipova. Sākotnēji bija plānots, ka viņa turpinās vadīt iestādi, līdz konkursā tiks izvēlēta jauna valde, bet viņa amatu atstājusi agrāk. Epermane turpinās vadīt Bauskas slimnīcu. Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Epermanei nākamgad būtu jāizlemj, kuru no amatiem saglabāt – Bauskas slimnīcas valdē vai "Vaivaros". Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.
Lai gan pēdējā laikā daudz tiek spriests par miera sarunām starp Krieviju un Ukrainu, Kijivas partneriem būtu jākoncentrējas uz Ukrainas uzvaras karā. Tā otrdien Tallinā, kur norisinās Apvienoto reaģēšanas spēku samits, izteicies Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. Pēc viņa teiktā, visupirms sabiedrotajiem jānodrošina praktisks atbalsts Ukrainai, proti, jāpiegādā ieročus un munīciju, lai tā varētu uzvarēt karu kaujas laukā. Somijas prezidents arī aicinājis nesteigties realizēt citu Eiropas līderu izteikto iniciatīvu par miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu.
Ķīnas uzņēmums "ByteDance" ASV Augstākajā tiesā pārsūdzējis prasību tam pārdot videoplatformu "TikTok", pretējā gadījumā aizliedzot šo platformu Amerikas Savienotajās Valstīs. ASV valdība noteikusi prasību "ByteDance" pārdot "TikTok" līdz 19. janvārim. Ja to neizdarīs, platformu izņems no ASV lietotņu veikaliem. Lai arī ASV prezidentam Džo Baidenam ir pilnvaras pagarināt šo termiņu par trim mēnešiem, tas varētu notikt vien gadījumā, ja tiktu apliecināts progress attiecībā uz "TikTok" pārdošanu. Taču "ByteDance" pārdošanas iespēju līdz šim ir noraidījis. Pagājušajā nedēļā apelācijas tiesa Vašingtonā jau pieņēma lēmumu, ka šī ASV valdības prasība ir likumīga.
Jau ziņots, ka Kongress ir pieņēmis un Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt ASV "TikTok", ja vien "ByteDance" to nepārdos.
Turpinām ziņas
No 2025. gada 1. janvāra par 100 eiro tiks paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Turpmāk tas būs 413 eiro mēnesī. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu". Papildus nepieciešamais finansējums bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanai 2025. gadā ir 4,5 miljoni eiro.
Šogad oktobrī Latvijā mēneša laikā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi ir mazāks par tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. 2024.gada oktobrī Latvijā reģistrēti 994 jaundzimušie, kas ir par 15,8% jeb 186 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, tajā skaitā šogad oktobrī reģistrēti 489 zēni un 505 meitenes. Statistikas pārvaldes dati liecina, ka starp desmit mēnešiem ar līdz šim mazāko jaundzimušo skaitu ir septiņi 2024.gada mēneši. Šogad 1.novembrī Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,85 miljoni.
Un vēl
Valdība apstiprinājusi nākamā mācību gada sākuma, beigu un brīvdienu laikus. Kārtība pieņemta bez īpašām izmaiņām. 2025./2026. mācību gads Latvijas skolās sāksies 2025. gada 1. septembrī. 1.–8. klasēm un 10.–11. klasēm mācību gads noslēgsies 2026. gada 29. maijā, savukārt 9. klašu skolēniem – 12. jūnijā, bet 12. klašu beidzējiem – 29. jūnijā. Pirmais semestris ilgs no 2025. gada 1. septembra līdz 19. decembrim. Otrais semestris 1.–8. klasēm un 10.–11. klasēm – no 2026. gada 5. janvāra līdz 29. maijam. 9. klasēm 2. semestris ilgs no 2026. gada 5. janvāra līdz 12. jūnijam, bet 12. klasēm – no 2026. gada 5. janvāra 19. jūnijam.
Mācību gadā noteiktas brīvdienas : Rudens brīvdienas – no 2025. gada 20. oktobra līdz 2025. gada 24. oktobrim; Ziemas brīvdienas – no 2025. gada 22. decembra līdz 2026. gada 2. janvārim; Pavasara brīvdienas – no 2026. gada 9. marta līdz 2026. gada 13. martam; Vasaras brīvdienas – 1.–8. klasēm un 10.–11. klasēm – no 2026. gada 1. jūnija līdz 31. augustam. Tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes būs tiesīgas patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases skolēniem otrajā semestrī.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Trūkst skaidrības par jaunā pedagogu finansēšanas modeļa finansējuma avotiem ; Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā līdz 2030.gadam investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro; un Šorīt daudzviet Latvijā autoceļi apledo.
Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt normatīvo regulējumu par jauno pedagogu finansēšanas modeli "Programma skolā" pēc konceptuālas vienošanās par finansējuma avotu. Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši ministrijas piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Lai ieviestu jauno modeli "Programma skolā" ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būs jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, liecina jaunākie modeļa aprēķini. Iepriekš ministrijas vadība teicās, ka, pārskatot savu budžetu, varētu atrast tikai pāris miljonus eiro, taču lielākā daļa finansējuma nodrošināšana gulsies uz valdības pleciem. Šobrīd koalīcijā vēl nav vienošanās, kādos avotos varētu atrast trūkstošo finansējumu. Tāpat vēl nav skaidrs, vai modeli ieviesīs pakāpeniski, sākumā iesaistot daļu pašvaldību, vai tā ieviešanu atliks vēl par gadu.
Valsts aizsardzības mācības process patlaban kopumā norit sekmīgi, taču vienlaikus mācības pasniegšanā jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem. Centrs saņēmis vairākus iebildumus. Saņemts iebildums par to, ka jaunietis nevar apgūt prasmes, jo ir piederīgs Jehovas liecinieku kustībai. Tā vietā piedāvāts individuāls kursa apguves plāns. Piemēram, ja jaunietis nevēlas apgūt darbības ar ieročiem, tad viņš var sagatavot tematu par neatkarības cīņām un demonstrēt par šo tēmu prezentāciju. Citā gadījumā saņemta informācija, ka instruktors pieļāvis neētisku komunikāciju, pārbaudē sūdzība apstiprinājusies un ar instruktoru pārtrauktas darba attiecības. Starp nākotnē risināmajiem jautājumiem būs nepieciešami likuma grozījumi par instruktoru darba laika uzskaiti, lai tas būtu līdzīgs kā profesionālā militārā dienesta karavīriem.
Augstākā tiesa ir ierosinājusi kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Ventspils mēram, pašreizējam Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam piespriests četru gadu cietumsods un mantas konfiskācija. Tiesā informē, ka lietā ir 349 sējumi. Izanalizējot lietā esošo informāciju, Augstākā tiesa ir konstatējusi kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai. Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja viņam piemēroto cietumsodu.
ANO īpašais sūtnis Sīrijā Geirs Pedersens brīdinājis, ka pēc diktatora Bašara al Asada režīma krišanas konflikts valstī vēl nav beidzies. Amatpersona norāda uz sadursmēm starp kurdu un Turcijas atbalstītajiem spēkiem Sīrijas ziemeļos. ANO īpašais sūtnis Pedersens arī aicinājis Sīrijai sniegt plašu atbalstu, kā arī atcelt tai noteiktās sankcijas, lai varētu sākt atjaunošanas darbus. Pedersens paziņoja, ka ir ticies ar jaunās Sīrijas varas pārstāvjiem, kā arī apmeklēja vienu no Asada režīma uzturētajiem cietumiem. ANO pārstāvis arī aicinājis Izraēlu atturēties no tās plāniem paplašināt ebreju apmetnes okupētajās Golānas augstienēs.
Ukrainas Drošības dienests aizturējis Krievijas aģentu tīklu, kas Ukrainā centušies apzināt Rietumu piegādāto reaktīvo iznīcinātāju F-16 atrašanās vietas. Aģenti centušies izspiegot aizsardzības spēkus piecos Ukrainas apgabalos. Īpašas operācijas rezultātā tika atklāti 12 Krievijas aģenti un viņu informatori. Daži ir dezertieri, kas patvaļīgi pametuši Ukrainas armijas vienības un kurus, slēpjoties no likuma varas, savervējuši Krievijas speciālie dienesti. Ienaidnieka šūniņas dalībnieki darbojušies atsevišķi viens no otra un kontaktējušies ar aģentūras grupas rezidentu jeb vadītāju, kas bāzējies Dņipropetrovskas apgabalā. Kratīšanas gaitā konfiscēti mobilie telefoni, zibatmiņas, militārie dokumenti un viltotas personas apliecības.
Turpinām ziņas
Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā līdz 2030.gadam tiks investēti vairāk nekā 40 miljoni eiro, paredz valdības pieņemtie Atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas projektu iesniegumu otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas noteikumi. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, atkritumu rašanās novēršanai, apjoma samazināšanai, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumiem otrajā atlases kārtā izlietos 18 miljonus eiro, bet trešajā atlases kārtā - 22,5 miljonus eiro. Savukārt komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanā plānots investēt attiecīgi divus un 2,5 miljonus eiro.
Kā ziņots, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nosaka, ka Latvijā ir pieci atkritumu apsaimniekošanas reģioni - Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes, kas aptver visu Latviju.
Visvairāk studējošo Latgalē ir sociālo zinātņu un pedagoģijas programmās, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija. Pirmajā vietā ir sociālās zinātnes, kuras līdz ar komerczinībām un tiesībām studē 27% Latgales jauniešu. Kādu no izglītības jomas studiju programmām Latgalē apgūst 23%, bet trešā populārākā joma ir veselības aprūpe un sociālā labklājība, kurā zināšanas apgūst 15%.
Un vēl
Šorīt daudzviet Latvijā autoceļi apledo. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 135 ziemas dienesta tehnikas vienības. Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir arī uz Daugavpils šosejas posmā no Rīgas līdz Skrīveriem un no Jēkabpils līdz Pāterniekiem. Īpaši piesardzīgiem jābūt arī uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmā no Tīnūžiem līdz Skrīveru pagriezienam. Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Sāk kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām "Rail Baltica" projekta ieviešanā; Parlamentā vērtēs ieceri Lāčplēša dienu pasludināt par svētku dienu ; un Pasaulē lielākais aisbergs izkustējies.
Noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Kriminālprocess nav sākts pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Izmeklēšanas interesēs detalizētākas ziņas par sākto kriminālprocesu patlaban netiks sniegtas.
Latvijas Zinātņu akadēmijas darbs faktiski tiks apturēts, ja valsts neradīs iespējas palielināt budžeta finansējumu akadēmijai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Zinātņu akadēmijas darbībai šogad valsts budžetā bija atvēlēti 392 tūkstoši 316 eiro, tajā skaitā 287 tūkstoši 710 eiro - darba samaksai darbiniekiem. Ar šādu finansējumu akadēmijai nepietiekot, lai segtu faktiskos un paredzamos izdevumus. Ja valsts atbalsts netiks palielināts, Zinātņu akadēmijai varot nākties būtiski samazināt dalību starptautiskajās zinātniskajās organizācijās, starptautiskajās konferencēs un kongresos, jo dalības maksa tajās ar gadiem augot. Līdz ar to Latvija vairs netiks pārstāvēta daudzās Eiropas zinātniskajās institūcijās, starptautiskajās organizācijās un sadarbības projektos ar citu valstu zinātņu akadēmijām.
Latvijā "Oropouche" vīruss šobrīd nav reģistrēts, norāda Slimību un profilakses kontroles centrā. "Oropouche" ir zoonotiska slimība, kuru izraisa vīruss. Eiropas Savienības valstīs no 2024.gada jūnija līdz jūlijam pirmo reizi tika ziņots par ievestiem "Oropouche" vīrusa slimības gadījumiem, kas saistīti ar ceļošanu uz Kubu vai Brazīliju. Vīruss starp cilvēkiem izplatās galvenokārt inficētu knišļu kodumu rezultātā, to izplatīt var arī odu sugas. Galvenais pārnesējs knislis ir plaši izplatīts Amerikā, bet nav sastopams Eiropā. Līdz šim trūkst pierādījumu par to, vai Eiropas knišļu vai odu sugas varētu pārnēsāt vīrusu. Epidemiologi skaidro, ka šī vīrusa slimība var izpausties kā akūts drudzis ar galvassāpēm, sliktu dūšu, vemšanu, muskuļu un locītavu sāpēm, dažkārt ar smagākām simptomiem. Atveseļošanās prognoze ir laba, un letāls iznākums ir ārkārtīgi reti. Taču slimības ārstēšanai nav vakcīnu vai specifisku zāļu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas armija ar saviem spēkiem nevar atgūt Krievijas okupēto Krimu un Donbasu. Otrdien publicētajā intervijā franču laikrakstam "Le Parisien" uz jautājumu, kādus kompromisus viņš būtu gatavs pieņemt, lai izbeigtu karu, un vai Kijiva būtu gatava vismaz uz laiku atteikties no Krimas vai Donbasa, Zelenskis atbildējis, ka Ukraina nevar atteikties no savām teritorijām. Ukrainas konstitūcija to aizliedz. Taču viņš atzinis, ka "de facto" šīs teritorijas kontrolē krievi un ka ukraiņiem šobrīd nav spēku tās atgūtu militārā ceļā.
Francijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem ir milzīga interese par atjaunoto Parīzes Dievmātes katedrāli. To pēc vairāk nekā piecus gadus ilgas ugunsgrēka seku novēršanas atklāja 7.decembrī. Francijas mediji vēsta, ka drīz pēc atklāšanas rezervēti desmitiem tūkstoši biļešu, un patlaban pie dievnama veidojas vairākus simtus metru gara rinda. Eksperti aprēķinājuši, ka gadā katedrāle uzņems apmēram 15 miljonus apmeklētāju jeb par vairākiem miljoniem vairāk nekā gados pirms ugunsgrēka. Lielais viesu pieplūdums ir izdevīgs arī apkārtnes tūrisma nozares uzņēmumiem, tai skaitā pilnībā noslogotajām viesnīcām. Līdzīga situācija ir šī rajona kafejnīcās un restorānos, kur apgrozījums pieaudzis par ceturto daļu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.
Turpinām ziņas
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vakar atbalstīja ieceri nodot skatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz Lāčplēša dienu pasludināt par svētku dienu. Iniciatīvas autors Andris Balcers sēdē pauda, ka šāds ierosinājums jau ir ticis virzīts, bet nav guvis politiķu atbalstu. Iniciatīvas autors uzskata, ka, pasludinot 11.novembri par svētku dienu, tiktu veicināta nācijas vienotība, kā arī paaudžu izglītošana par Latvijas vēsturi.
Piektdien, 20.decembrī pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā norisināsies pasākums “Dzeja muzikālā un vizuālā interpretācijā” sadarbībā ar ukraiņu biedrību «Javir». Bibliotēku informācijas speciāliste Lilija Kirilova informē, ka katrs Ukrainas vēsturiskais posms saistās ar slavenu rakstnieku, lasot literatūras šedevrus iespējams apgūt vēsturi. Šogad ziemas noskaņas literāri muzikālajā pasākumā atcerēsies unikālu sievieti, dzejnieci, kuras rindas pauž emociju vētru, un dzejoļi paliek dziļi sirdī – Lesju Ukrainku. Dzejnieces dzīvesstāstu vizualizēs un dziesmās izdziedās biedrības ‘’Javir’’ bērnu vokālā studija un jauktais ansamblis.
Un vēl
Pasaulē lielākais aisbergs atkal ir kustībā, dreifējot cauri Dienvidu okeānam pēc mēnešiem ilgas iestrēgšanas, paziņojuši Britu Antarktikas izpētes zinātnieki, raksta CNN. Augustā, mērot vairāk kā 3,6 tūkstoši kvadrātkilometrus, zinātnieki ir rūpīgi izsekojuši A23a aisbergu kopš tā atdalīšanās no Filchner-Ronne ledus šelfa 1986. gadā. Tas palika uz Antarktikas Vedelas jūras dibena vairāk nekā 30 gadu, iespējams, līdz brīdim, kad saruka tik daudz, lai zaudētu saķeri ar jūras dibenu. Pēc tam aisbergu aiznesa okeāna straumes, pirms tas atkal iestrēga Teilora kolonnā - nosaukums tika dots par godu ūdens virpulim, ko izraisīja okeāna straumes, atsitoties pret zemūdens kalnu. Tagad, kad aisbergs ir atrāvies, zinātnieki paredz, ka tas turpinās dreifēt pa okeāna straumēm uz siltāku ūdeni un attālo Dienviddžordžijas salu, kur tas, visticamāk, sadalīsies un galu galā izkusīs.