Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 2.janvārī
- 02 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts konsolidētajā kopbudžetā 69,5 miljonu eiro pārpalikums, tomēr tas rūk; Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kolektīvs aicina uz tikšanos pašvaldības vadību un deputātus; un K’ds laiks gaidāms janvāra pirmajā nedēļā?
No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.
No šī gada noteikts fiksētais ar nodokli neapliekamais minimums visām algām 510 eiro mēnesī apmērā, no 2026.gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro, bet 2027.gadā - līdz 570 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums šogad paaugstināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt minimālā alga pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 tūkstoši 300 eiro gadā jeb 8 tūkstoši 775 eiro mēnesī noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 25,5% apmērā. Savukārt ienākumiem virs 8 tūkstoši 775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem "uz rokas" paliks vairāk naudas.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos bija 15,65 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 15,6 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 69,5 miljonu eiro pārpalikumu. Vienlaikus Finanšu ministrija norāda, ka pērn gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedza ieņēmumus un pārpalikums rūk. Sagaidāms, ka, noslēdzoties pērnā gada darījumiem un rēķinu apmaksai, budžeta izdevumi augs arī decembrī un kopbudžetā veidosies deficīts.
Ukraina 1.janvārī apturēja Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija. Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti. 31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes.
Savukārt Krievijas enerģētikas grupa "Gazprom" no 1.janvāra pārtraukusi gāzes piegādes Moldovai. Lēmumu pārtraukt gāzes piegādes Moldovai "Gazprom" pamatoja ar it kā Kišiņevas atteikumu risināt jautājumu par parādu saistībā ar gāzes piegādēm. Krievijas gāzes monopolists vaino Moldovu par neizpildītām maksājumu saistībām atbilstoši spēkā esošam līgumam, tādēļ no 1.janvāra pārtraukta gāzes piegāde Moldovai. Tikmēr Moldova noliedz, ka būtu parādā "Gazprom" norādītos 790 miljonus ASV dolāru jeb 757,1 miljonu eiro.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas arodbiedrība un kolektīvs nosūtījis atklātu vēstuli Jēkabpils novada pašvaldības deputātiem un vadībai, kurā aicina Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini neparakstīt pieņemto lēmumu "Par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktoru". Tāpat pašvaldības vadība un deputāti aicināti uz tikšanos un sarunu ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kolektīvu rīt, 3.janvārī, lai apspriestu iespējamos turpmākos iespējamos situācijas risinājumus.
Pagājušā gada nogalē Jēkabpils novada vides un dabas resursu aizsardzības nodaļa saņēma informāciju par iespējamām nelikumīgām zemūdens medībām Radžu ūdenskrātuvē. Tika veikta plānveida tematiskā pārbaude, kuras laikā konstatēts, ka tumsas aizsegā Radžu ūdenskrātuvē nirst un ar zemūdens medībām nodarbojas 10 personas. Pret trim personām uzsākts administratīvā pārkāpuma process un vienā gadījumā izņemta niršanas josta, loms un zemūdens medību ierocis. Kopējais zemūdens malumednieku loms - 90 kilogramus karpu, 6 kilogrami līdaku un 10 kilogrami brekšu. Zivis nodotas Jēkabpils dzīvnieku patversmei.
Un vēl
Ar nepastāvīgu laiku sācies jaunais gads, arī otrajā dienā turpināsies ar stipru vēju un nokrišņiem - lietu un sniegu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas prognozes. Savukārt no 3. janvāra iestāsies stabils sals, veidosies sniega sega. Pirmajā janvāra nedēļas nogalē, 4., 5. janvārī, naktīs temperatūra vietām jau būs ap -10 grādiem. Prognozes par to, cik šis sala periods būs ilgs, vēl ir mainīgas, taču pastāv augsta iespējamība, ka tas ilgs vismaz nedēļu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties:Siliņa grib panākt Baltijas jūras slēgšanu krievu "ēnu flotes" kuģiem; Darbiem uz Jēkabpils aizsargdambja sācies ziemas tehnoloģiskais pārtraukums; un Jauni noteikumi klaiņojošu dzīvnieku aprūpētājiem.
Ir jāaptur Krievijas "ēnu flotes" kuģu pārvietošanās pa Baltijas jūru, intervijā britu raidsabiedrībai BBC Jaungada brīvdienās sacīja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa. Kā vienu no argumentiem, kāpēc pret krievu "ēnu floti" jāizturas īpaši piesardzīgi, Latvijas valdības vadītāja minēja faktu, ka uz šonedēļ Baltijas jūrā aizturētā kuģa, kurš tiek vainots Baltijas jūrā iegremdēto kabeļu bojāšanā, konstatēts kravas kuģiem netipisks izlūkošanas aprīkojums. Siliņa uzsvēra, ka uzbrukumi Baltijas jūras reģiona kritiskajai infrastruktūrai ir jāaptur, un, lai to panāktu, Latvija jau ir koordinējusi savas darbības NATO, tajā skaitā ar alianses jaunajām dalībvalstīm Somiju un Zviedriju.
Tuvākie gadi būs izšķiroši, lai mērķtiecīgi uzlabotu un attīstītu Latvijas armijas bruņojumu un kaujas gatavību, atzinis aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Sākot ar šo gadu, no aizsardzības kopējā budžeta 40% tiks ieguldīti Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā, un tas ir par 20% vairāk, nekā to nosaka NATO vadlīnijas. Lielākā daļa no šī gada Latvijas aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus un aptuveni 26% - uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.
No 2025. 1. janvāra palielināts personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Turpmāk asistentu un pavadoņu stundas likme būs 5, 72 eiro, tādējādi nodrošinot, ka 2025. gadā pakalpojuma cenā iekļautā atlīdzība par vienu pakalpojuma stundu nevienu mēnesi nav zemāka par minimālo stundas tarifa likmi. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Polija no 1. janvāra rotācijas kārtībā pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šī ir otrā reize, kad Polija ir Padomes prezidentvalsts. Polija pārņēma prezidentūru no Ungārijas, kas izpelnījās kritiku par šī statusa izmantošanu savās interesēs. Savukārt Polija paziņojusi, ka tās mērķis ir stiprināt Eiropas drošību. Ar saukli "Drošība, Eiropa!" Polija plāno mudināt Eiropas Savienības dalībvalstis palielināt militāros izdevumus un stiprināt Eiropas aizsardzības nozari. Iekšējās un ārējās drošības jomā sagaidāms progress Eiropas robežu aizsardzībā, kiberdrošībā, ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā.
Ungārija zaudējusi tiesības uz aptuveni miljardu eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, ko Brisele iesaldēja, pastāvot bažām par likuma varas ievērošanu Ungārijā. Lai piekļūtu šiem līdzekļiem, ko ES iesaldēja 2022.gada nogalē, Ungārijai bija jāīsteno reformas līdz 31.decembrim, ko tā nav izdarījusi. Līdz ar to Ungārija zaudējusi piekļuvi aptuveni miljardam eiro no ES palīdzības nabadzīgākajiem reģioniem. Starp reformām, kas Ungārijai bija jāveic, bija izmaiņas likumos, kas domāti korupcijas un interešu konfliktu novēršanai.
Turpinām ziņas
Laika apstākļu dēļ pirms Ziemassvētkiem Jēkabpilī Daugavas aizsargdambja pārbūves darbiem sākās būvdarbu ziemas tehnoloģiskais pārtraukums. Darbi tiks turpināti pavasarī, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem. Iedzīvotājiem aicina ņemt vērā, ka būvdarbu ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma laikā būvdarbu zonā transporta un gājēju kustībai būs slēgti šādi posmi: aizsargdambis no mazdārziņi “Automobīlists” iebrauktuves līdz Sakas salas tiltam; aizsargdambis no nobrauktuves uz garāžu kooperatīvu līdz Zvanītāju ielai 72; Pļaviņu ielas posms no Strūgu līdz Klostera ielai; aizsargdambis no Strūgu ielas līdz tiltam pār Daugavu un aizsargdambis no tilta pār Daugavu līdz Pļaviņu ielai 23;.
Šogad plānots sākt Daugavpils šosejas pārbūvi posmā no Nīcgales līdz Daugavpilij. Šosejas pārbūve plānota vairākās kārtās un kopumā varētu ilgt četrus līdz piecus gadus. Šogad būvdarbu sezonā kopumā remontdarbu apmērs uz valsts autoceļiem saglabāsies pagājušā gada līmenī, kas būs iespējams, pateicoties finansējumam no Eiropas Savienības Attīstības fonda un papildu ieņēmumiem no vinjetēm.
Un vēl
Personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojušus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, no šī gada dzīvnieku turēšanas vieta ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversme. Tāpat no janvāra personai, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē atstātus mājas dzīvniekus, dzīvnieku aprūpēšanas vieta jāreģistrē PVD kā dzīvnieku viesnīca.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Stājies spēkā jaunais zāļu cenu veidošanas modelis; Jēkabpils slimnīcā šogad pirmais piedzimušais mazulis ir meitenīte; un Par gada putnu izvēlēts strazds.
No šī gada spēkā stājies jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, atbilstoši kuram lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 50 centi, kā arī ieviesta recepšu apkalpošanas maksa. Turpmāk iedzīvotājiem no savas kabatas būs jāsedz 75 centi par recepti, bet vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts, savukārt vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro. Vienlaikus modelī uzlabota pieejamība jauniem inovatīviem medikamentiem - paplašināts kompensējamo zāļu saraksts un vienādots uzcenojuma mehānisms, kā rezultātā medikamenti maksās mazāk.
Latvija ir otra lielākā auzu pārslu eksportētājvalsts pasaulē aiz Vācijas. Auzu nozīme tautsaimniecībā pieaug, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī kultūra ir perspektīva un, kā lēš pārstrādes uzņēmumi, arī turpmāk pieprasījums pēc auzām saglabāsies augsts. Pērn auzu platības Latvijā sasniedza gandrīz 90 tūkstošus hektāru, un tās ieņem otro vietu aiz vasaras un ziemas kviešiem. Auzu nozīme tautsaimniecībā pēdējos gados būtiski pieaugusi.
No šī gada veikalos vairs nedrīkst piedāvāt vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, paredz grozījumi Iepakojuma likumā, kas stājas spēkā 1.janvārī. Iepriekš, 2019.gadā, spēkā stājas grozījumi likumā, kas noteica, ka plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniedz bez maksas. Atkāpe tika paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šogad spēkā stājušies grozījumi aizvien paredz izņēmumu attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas maisiņiem. Vienlaikus pārējos plastmasas maisiņus tirdzniecības vietās jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.
Bulgārija un Rumānija no šī gada kļuvušas par pilntiesīgām Šengenas bezvīzu zonas dalībvalstīm. Abas Balkānu valstis pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, tomēr netika integrētas Šengenas zonā līdz pat martam, kad tika atcelta robežkontrole jūras un gaisa satiksmē. Sauszemes robežkontrole palika spēkā, jo pret to iebilda galvenokārt Austrija, kas ilgstoši bloķējusi abu valstu iekļaušanu Šengenas zonā, bažījoties par nelegālo imigrāciju. Taču novembrī Austrija atcēla savus iebildumus, tādējādi bruģējot ceļu galīgajam lēmumam.
Lielbritānija apņēmusies meklēt veidus attiecību uzlabošanai ar Eiropas Savienību, un šogad gaidāmas vairākas augsta līmeņa tikšanās starp abu pušu amatpersonām, lai šo mērķi sasniegtu. Nākot pie varas, britu premjers Kīrs Stārmers solīja atjaunot attiecības ar Eiropas Savienību, taču tas nebūt nebūs viegli, jo virknē jautājumu abu pušu viedokļi un nostāja joprojām atšķiras. Vislielākā iespēja uzlabot sadarbību starp abiem partneriem varētu būt aizsardzības jautājumos.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” informē, ka 2024. gadā slimnīcas Dzemdību nodaļā pasaulē nāca 379 bērniņi – 195 meitenes un 184 zēni. Savukārt Jaungada pirmajā dienā – 1.janvārī pulksten 12.14, sagaidīts 2025. gada pirmais mazulis – meitenīte!
Jēkabpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties bezmaksas braucienam uz 1991.gada barikāžu atceres pasākumu Rīgā. Atceres pasākums norisināsies 13.janvārī Zaķusalā. Braucienam var pieteikties Jēkabpils novada pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā, zvanot pa tālruni - 65236777 vai pie brauciena organizatora Jāņa Lāča, tālrunis - 29419895. Pieteikšanās braucienam obligāta, jo vietu skaits ierobežots. Brauciens uz pasākumu tā dalībniekiem ir bez maksas, izdevumus sedz Jēkabpils novada pašvaldība. Nepilngadīgās personas var piedalīties braucienā vecāku vai viņu aizbildņu uzraudzībā. Braucējiem jāņem vērā āra gaisa temperatūra un jāizvēlas atbilstošs apģērbs, ņemot vērā, ka pasākuma norises laiks ārā ir vismaz 2 stundas.
Un vēl
Pievēršoties putnu ligzdošanas un migrācijas paradumu izpētei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2025. gada putnu izvēlējusies mājas strazdu. Tā ir Eiropā un Latvijā ierasta un izplatīta putnu suga, kurai Latvijā ir stabila populācija. Mājas strazdu, kas ligzdo lauku ainavā un piepilsētās, kā arī mežos un parkos var atpazīt pēc apspalvojuma – tas ir melns ar metālisku, zaļganvioletu spīdumu un sīkiem, gaišiem raibumiņiem. Mājas strazds ir gājputns, turklāt sugai ir raksturīga starpmigrācija – pēc mazuļu izvešanas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemošanas vietām, lai tur barotos un pēcāk turpinātu migrāciju jau tikai rudenī. Rudenī un ziemā mājas strazdi pulcējas lielos, trokšņainos baros, lai aizsargātos no plēsējiem un lai veiksmīgāk atrastu barību uz laukiem, dārzos un citviet. Atgriežoties no gājputnu gaitām, mājas strazds ir uzskatāms par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Mainīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu darba laiks; Cik lielu iekšzemes kopproduktu saražo Jēkabpils novadā? Un Kas šogad noteikts par gada kukaini?
No šī gada ir mainījies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes visu 29 teritoriālo nodaļu darba laiks. Šīs izmaiņas ieviestas, lai optimizētu nodaļu darba laiku, pielāgojot to aktuālajām klientu plūsmas tendencēm. Teritoriālajās nodaļās, arī Jēkabpilī, pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās strādā no pulksten astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, savukārt piektdienās no pulksten 8 līdz 15.30. Līvānos izbraukuma apkalpošanas formātā pārvalde pieņems apmeklētājus trešdienās no pulksten 9. līdz 13.
Arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēros samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa likmi. Samazināts PVN svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem 2025.gadā valstij izmaksās 17,1 miljons eiro. Finanšu ministrija patlaban strādā arī pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tajā skaitā paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
No šī gada iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām par vidēji 10% palielinās algas. Valdības atbalstītie grozījumi paredz ar janvāri paaugstināt atlīdzību Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšējās drošības biroja un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Tāpat tie paredz noteikt amatpersonām jaunu piemaksu par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi 300 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Algu pieaugums ietekmēs arī citu atlīdzības veidu pieaugumu, piemēram, piemaksas par virsstundu darbu, darbu svētku dienās, nakts darbu, kā arī pabalstus.
Jau ziņots, ka iekšējā un ārējā valsts drošība tika pasludināta par Latvijas 2025.gada budžeta vienīgo prioritāti.
No 1. janvāra Igaunijā pirkumu groza galīgo cenu, par kuru pircējs maksās skaidrā naudā tirdzniecības vietā, noapaļo līdz tuvākajiem pieciem centiem. Likuma izmaiņas nozīmē, ka veikalos vairs netiks izdots atlikumu ar 1 vai 2 centu monētām. No jaunā gada Igaunija kļuvusi par septīto eirozonas valsti, kas ieviesusi noapaļošanas noteikumu. Šā lēmuma mērķis ir samazināt apgrozībā esošo 1 un 2 centu monētu skaitu.
Saskaņā ar nesen veikto Eurostat aptauju Lietuva ieņem piekto vietu Eiropā pēc to iedzīvotāju skaita, kuri ir vecāki par 16 gadiem un kuriem ir liekais svars. Eksperti to raksturo kā jaunu epidēmiju. Tikai Latvija, Somija, Rumānija un Malta ir augstāk par Lietuvu. Turpretī Itālijā ir vismazāk cilvēku ar lieko svaru. Viļņas Universitātes Sabiedrības veselības katedras vadītājs profesors Rimants Stuks liekā svara epidēmiju skaidro ar sliktiem ēšanas paradumiem. Pēc dietoloa teiktā, tikai nedaudzās Lietuvas mājsaimniecībās, kā arī restorānos un kafejnīcās par prioritāti tiek izvirzīti svaigi produkti. Kā norāda Stuks, liekais svars un aptaukošanās rada daudz slēptu risku veselībai. Vairāk nekā 50% Lietuvas iedzīvotāju cieš un mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Lielāko daļu no tām varētu novērst, ja cilvēkiem nebūtu liekā svara.
Turpinām ziņas
Rīga un Rīgas reģions 2022.gadā nodrošināja kopumā 65,6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta jeb saīsinot - IKP. Lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju bija Rīgas reģionā - 27 tūkstoši 600 eiro, bet mazākais Latgales reģionā – 9 tūkstoši 700 eiro, tādējādi produktivitāte Rīgas reģionā trīs reizes pārsniedza šo rādītāju Latgales reģionā. Salīdzinot ar 2021.gadu, 2022.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā - par 15,7% jeb 394,3 miljoniem eiro. 2022.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Jēkabpilī bija – 12 tūkstoši 700 eiro. Ar šo rādītāju Jēkabpils ieņem septīto vietu valstspilsētu vidū. Novados pirmajā desmitniekā ir arī Līvānu, Madonas un Aizkraukles novadi.
Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē no 10.janvāra būs skatāma izstāde "Robežu difūzija" ar astoņu mākslinieku darbu izlasi no Rotko muzeja glezniecības kolekcijas. Izstādē eksponētie mākslas darbi ir tapuši Rotko muzeja rīkotajā starptautiskajā glezniecības simpozijā "Mark Rothko" no 2018. līdz 2023.gadam. Katrs no tiem atspoguļo autora individuālo izpratni par modernisma definīciju un robežām šodienas vizuālajā mākslā. Izstādes atklāšana gaidāma 10.janvārī pulksten trijos dienā Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.
Un vēl
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada kukaini ievēlējusi jāņtārpiņus, tādējādi vēršot uzmanību gan uz interesanto dabas fenomenu – bioluminiscenci, gan uz šīs sugas šķietami arvien retāku sastopamību. Kā norādīja Entomoloģijas biedrībā, jāņtārpiņiem, kā tos nosaukuši latvieši, nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar vabolēm, – tie pieder spīdvaboļu dzimtai, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, lielākoties tropu iemītnieces. Latvijā sastopamas tikai divas ar spīdorgāniem apveltītas sugas – jāņtārpiņš un mazais jāņtārpiņš.