Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 16.janvārī
- Radio1.lv --
- 16 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas oulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Mežu atpirkšanai no zviedriem varētu veidot kopīgu fondu, kurā ieguldītu arī iedzīvotāji, Apstiprināts Aizkraukles novada sabiedrības līdzdalības budžets, un Pētījums: Ziemā plūdi kļūst biežāki, pavasarī – arvien retāki.
Valstij būtu svarīgi atpirkt zemi no Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Södra", tomēr valsts budžetā vajadzīgās naudas nav, tāpēc būtu jādomā par kādiem finanšu instrumentiem, tā intervijā Latvijas Televīzijai norādījusi premjere Evika Siliņa, pieļaujot, ka viens no risinājumiem būtu kopīga fonda izveidošana, kurā ieguldīt varētu arī iedzīvotāji. Arī zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja un jāiegādājas piedāvātie meži. Zemkopības ministrs uzskata, ka tā būtu iespēja arī droši ieguldīt Latvijas iedzīvotāju pensiju fondu līdzekļus valsts mežos. Par iemesliem, kāpēc zviedri nolēmuši aiziet, uzrunātie eksperti nav lietas kursā, bet viens no apsvērumiem varētu būt nedrošā ģeopolitiskā situācija.
Latvijā pagājušā gada novembrī otro mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits bija mazāks par tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Novembrī Latvijā reģistrēti kopumā 940 jaundzimušie, kas ir par 12,9% jeb 139 mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī. 2024.gada novembrī Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija arī mazāks nekā oktobrī, kad reģistrēja 994 jaundzimušos, kas pirmo reizi mēneša laikā bija mazāk par tūkstoti. Kopumā Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos reģistrēti 11 tūkstoši 650 jaundzimušie.
Biļešu tirdzniecību uz jūlijā gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem plānots sākt maijā. Taču jau šobrīd viena no biļešu tirdzniecības platformām "Biļešu serviss" apstrīdējis Valsts izglītības satura centra izsludināto iepirkumu potenciālajiem biļešu tirgotājiem. Kurā biļešu tirdzniecības platformā biļetes varēs iegādāties, svētku rīkotāji cer noskaidrot februārī. Biļešu tirgotāju izraudzīsies iepirkumā, kam potenciālie biļešu tirgotāji var pieteikties līdz janvāra beigām. "Biļešu serviss" jau agrāk pirms dziesmu un deju svētkiem apstrīdējis biļešu tirgotāja izvēli, tomēr galu galā iepirkumā nav uzvarējis.
Krievijas milzīgais Arktikas naftas bizness saskaras ar nopietniem traucējumiem sakarā ar ASV sankcijām tankkuģiem, kā rezultātā ir apstājusies Āzijas klientu agrāk pirktās jēlnaftas piegāde noliktavām, ziņo aģentūra "Reuters". Traucējumus piedzīvo visi trīs Krievijas Arktikas naftas ieguves lauki - Novij Porta, ARCO un Varandeja, kuru ieguves apjoms ir aptuveni 300 tūkstoši barelu dienā. Kuģi un infrastruktūra, kas nepieciešama Krievijas Arktikas naftas biznesam, kurš veido desmito daļu no tās naftas eksporta pa jūru, ir unikāli. ASV sankcijām pakļauti kuģi "Umba" un "Kola", kā arī vairāk nekā desmit mazo tankkuģu, kurus izmanto naftas pārvadāšanai maršrutos no atradnēm.
Amerikas Savienotajās Valstīs no 2027. gada aizliegs pārdot vieglās automašīnas, kurās ir Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā radītas viedās tehnoloģijas. Lēmums pamatots ar valsts drošības apsvērumiem, taču tam var būt arī ekonomisks pamats. Ierobežojumi attieksies arī uz valstī komplektētajiem vieglajiem automobiļiem, kuru ražotājiem ir "pietiekama saikne" ar Ķīnu vai Krieviju.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada pašvaldībā apstiprināti saistošie noteikumi sabiedrības līdzdalības budžeta projektu konkursa nolikumam, kas stājušies spēkā šī gada 1. janvārī. Kopumā pašvaldības šī gada budžetā projektu konkursam paredzēti 125 tūkstoši eiro. Nolikums paredz, ka iesniegtos pieteikumus vērtēs un finansējumu piešķirs divās grupās — lielie un mazie projekti. Viena lielā projekta īstenošanai atbalsts būs ne vairāk kā 25 tūkstoši eiro, bet mazajam — ne vairāk kā 1000 eiro. Lai saņemtu atbalstu, projektam jābūt saistītam ar infrastruktūras, vides uzlabošanu vai vides objektu izveidi.
Lai veicinātu digitālo pašapkalpošanās prasmju apguvi, Līvānu novada pašvaldība piedalīsies projektā “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”. Lai Līvānu novada robežās aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, ir plānots apmācības organizēt gan pilsētā, gan pagastos. Projektā paredzēts, ka apgūt prasmes digitālo rīku izmantošanā varēs 228 Līvānu novada iedzīvotāji. Projekta mērķa grupas: iedzīvotāji vecumā 16–74 gadiem, tajā skaitā cilvēki ar invaliditāti. Pašvaldība apmācības plāno īstenot no 2025. gada februāra līdz 2026. gada martam.
Un vēl
Arvien siltāku ziemu dēļ Latvijas upes no krastiem iziet ziemas mēnešos, bet tradicionālie pavasara pali kļūst retāki, secināts Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pērn veiktajā pētījumā. Viena no problemātiskākajām plūdu vietām Latvijā ir Daugavas krasti posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām. Padomju laikos bijuši plāni par neliela izmēra kuģīti, kas lauž ledu un irdina ledus sastrēgumu, palielinot ūdeņu caurplūdumu upē, tāpat bijusi arī ideja augšpus Jēkabpils pārvilkt pāri upei lielas metāla troses, kas aizturētu vižņus krietnu gabalu pirms Pļaviņām un Jēkabpils un, iespējams, palīdzētu arī upei ātrāk aizsalt relatīvi siltās ziemās. Hidrologi gan ir skeptiski par šo trosu efektivitāti.
Arī Līvānu un Augšdaugavas novadā Daugavas krastos ir vietas, kas regulāri applūst. Trošu radīts ledus sastrēgums vietā, kur agrāk tāds nav veidojies vai bijis krietni retāk, var radīt lielākus plūdus augšpus Jēkabpils. Reālākais risinājums ir stiprināt un pagarināt Jēkabpils aizsargdambi. Vienlaikus viņa norāda, ka pat šim risinājumam ir riski – jo upi vairāk iegrožo, ieslēdzot dambjos, jo augstāks ūdenslīmenis ir tieši kritiskajās, potenciālo plūdu reizēs. Tagad plūdu ūdeņi vēl pirms Jēkabpils sasniegšanas appludina plašas pļavas, laukus un mežus augšpus Jēkabpils, ja dambi pagarinās, nosargājot regulāri applūstošās teritorijas, palielināsies ūdens daudzums upē, līmenis kļūs augstāks.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vērtē vairākus iespējamos Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus; Mainīsies Jēkabpils ūdens rēķini; un Par 2025.gada arheoloģisko pieminekli izvēlēts Lagzdīnes pilskalns.
Koalīcija negaidīs Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas beigu datumu - 31.janvāri, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa solīja, ka koalīcija pēc iespējas ātrāk nolems par vienu kandidātu, jo patlaban tiek izskatīta vairāku cilvēku atbilstība šim amatam. Pēc Siliņas paustā, ir svarīgi dot laiku, lai ar potenciālo koalīcijas piedāvāto kandidātu varētu diskutēt Saeimas frakcijas, pozīcija un opozīcija. Tāpat vajadzīgs laiks, lai izvirzītais kandidāts varētu sniegt intervijas arī masu mediju pārstāvjiem.
Trešdien, 15. janvārī, tiešraidē no Londonas izziņots nomināciju saraksts Britu Kinoakadēmijas balvām BAFTA, un režisora Ginta Zilbaloža filma Straume nominēta divās kategorijās – Labākā animācijas filma un Labākā bērnu un ģimenes filma –, kļūstot par pirmo Latvijas filmu, kas jebkad izpelnījusies Britu Kinoakadēmijas nomināciju Tikmēr Latvijā tieši šajā nedēļā filmas skatītāju skaits kinoteātros pārsniedzis 200 tūkstoši, novados sācies otrais filmas izrādīšanas vilnis un Straume nenovēršami tuvojas neatkarīgās Latvijas vispopulārākās kinofilmas titulam.
Biļetes uz jūlijā gaidāmajiem 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem plāno sākt pārdot maijā. Biļetes plānotas četrās cenu kategorijās atkarībā no pasākuma norises vietas un veida - ģenerālmēģinājums vai koncerts. Par biļešu cenām vēl jālemj valdībai. Plānots, ka attiecīgie valdības noteikumi tiks pieņemti līdz martam. Iepirkuma konkursam pievienotajos dokumentos plānotā biļešu cenu amplitūda tiek norādīta septiņi līdz 45 eiro. Dārgākās biļetes gaidāmas noslēguma koncertam "Te-aust" Mežaparka Lielajā estrādē un tautas deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" diviem koncertiem Daugavas stadionā. Vienā iegādes reizē pircējs varēs iegādāties biļetes uz vairākiem svētku pasākumiem, iegādājoties līdz astoņām biļetēm uz katru no pasākumiem.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņojis, ka Krievija plānoja teroraktus pret aviosabiedrībām visā pasaulē un apsūdzēja Maskavu sabotāžu un diversiju organizēšanā Polijas teritorijā un ārpus tās. Tusks ar šādu paziņojumu nāca klajā, uzņemot vizītē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Varšava ir viena no lielākajām Ukrainas sabiedrotajām kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Zviedrijas valdība vēlas padarīt stingrākus noteikumus, kas regulē pilsonības piešķiršanu. Valdība apsver noteikt "godīgu dzīvošanu" par priekšnoteikumu pilsonības iegūšanai un pagarināt laika periodu, kas personai jānodzīvo Zviedrijā, lai tā varētu iegūt pilsonību. Lai kļūtu par Zviedrijas pilsoni, personai būtu jānodzīvo Zviedrijā astoņus, nevis piecus gadus, kā tas ir pašlaik, jānokārto eksāmens par Zviedrijas vērtībām un sabiedrību, kā arī zviedru valodas eksāmens. Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka. Valdība iecerējusi apgrūtināt Zviedrijas pilsonības saņemšanu personām, kas pastrādājušas noziegumu vai nonākušas parādu jūgā.
Turpinām ziņas
SIA "Jēkabpils ūdens" informē, ka saistībā ūdensvada avārijas remontdarbiem šodien gandrīz visas dienas garumā Nameja ielas mājām - 26A, 20, 22 un 24 būs atslēgta ūdens padeve. Tā tiks atjaunota, tiklīdz tiks novērsīs ūdensvada avāriju. SIA "Jēkabpils ūdens" administrācija atvainojas par sagādātajām neērtībām.
SIA "Jēkabpils ūdens" informē, ka no šī gada janvāra uzņēmums ir pārgājis uz jaunu norēķinu sistēmu. Rēķinos par 2025. gada janvāri būs ievietoti jaunie svītru kodi. Veicot apmaksu, klientus lūdz neizmantot iepriekšējos rēķinus ar vecajiem svītru kodiem. SIA "Jēkabpils ūdens" aicina, veicot maksājumus internetbankā, pievērst uzmanību arī jaunajam rēķina numuram. Tāpat arī klienti aicināti maksājuma uzdevumā norādīt precīzu rēķina numuru un objekta adresi. Turpmāk arī ūdens skaitītāju rādījumu ziņošana īsziņās vairs netiek pieņemta!
Un vēl
Latvijas arheologu biedrība par 2025.gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies Lagzdīnes pilskalnu. Tas atrodas Ventspils novada Piltenes pagastā, pie autoceļa Piltene-Zlēkas. Lagzdīnes pilskalns ir dzelzs laikmeta nocietināta dzīvesvieta Ventas labajā krastā ar Kurzemes pilskalniem netipisku cirkulāru valni gar plakuma malām. Pilskalnam senatnē bijusi nozīmīga loma Ventas ūdensceļa kontrolē, jo pirms viduslaiku piļu būvniecības Ventspilī un Piltenē tieši Lagzdīnes pilskalns bija pirmais nozīmīgākais nocietinājums upes lejtecē no Baltijas jūras puses. Pasludinot Lagzdīnes pilskalnu par 2025.gada arheoloģisko pieminekli, arheologi aicina domāt sabiedrību par tādiem jautājumiem kā arheoloģiskā pieminekļa pieejamība, arheoloģisko senvietu postīšana, kā arī dezinformācijas radītais iespaids par senvietām un kultūras pieminekļiem.
Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts kontrole kritizē Latvijas enerģētikas politikas pārvaldību un brīdina par ES sankciju riskiem; Jēkabpilī pieaug saslimstība ar gripu; un Augšdaugavas novadā uzklausīs iedzīvotāju viedokļus par jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes piekrastes attīstību.
Pērn no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti vairāk kā 2 miljoni eiro, kas ir par 63,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika izmaksāti 1,2 miljoni eiro. Savukārt pērn fondā atgūti 502 tūkstoši 506 eiro, kas ir par 18,6% mazāk nekā tika atgūts 2023.gadā. Pērn kopumā apmierināti 52 maksātnespējīgo uzņēmumu 940 darbinieku prasījumi. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 2 tūkstoši 197 eiro.
Šosejas riteņbraucējs Toms Skujiņš un basketbolisti Kristaps Porziņģis un Kitija Laksa trešdien "Trīs zvaigžņu balvas" ceremonijā Rīgā tika atzīti par 2024.gada Latvijas labākajiem sportistiem.
Ceremonijā Rīgas Cirkā par 2024.gada labāko sportistu tika atzīti divi sportisti - Parīzes olimpiskajās spēlēs piekto vietu un pasaules čempionātā ceturto vietu grupas braucienā ieņēmušais Skujiņš un Nacionālās basketbola asociācijas čempions Porziņģis. Savukārt par gada sportisti kļuva Latvijas izlases un Itālijas vienības Skio "Famila" basketboliste Kitija Laksa, kura 2024.gadā kopā ar Stambulas "Fenerbahce" komandu izcīnīja uzvaru Eirolīgā un Turcijas čempionātā.
Palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" un Izraēlas pamiers Gazas joslā stāsies spēkā svētdien un sākotnēji ilgs 42 dienas, vakar apstiprināja Kataras premjerministrs Mohameds bin Abdulrahmans al Tani. Pamieru novēros ASV, Katara un Ēģipte, kas bijušas vidutājas "Hamās" un Izraēlas sarunās. ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka pamiera pirmā fāze paredz pilnīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas karavīru atvilkšanu no Gazas joslas apdzīvotajiem rajoniem un vairāku "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. Katara paziņoja, ka "Hamās" gatavojas atbrīvot 33 ķīlniekus, tai skaitā sievietes, bērnus un vecus cilvēkus. Apmaiņā pret to Izraēla atbrīvos vairākus ieslodzītos palestīniešu teroristus. Otrajā fāzē plānots panākt pilnīgu kara izbeigšanu.
Pagājušā gada vasarā plaši un skaļi izskanēja vēsts par to, ka ASV un Vācijai kopīgiem spēkiem izdevies novērst vācu ieroču un munīcijas giganta "Rheinmetall" vadītāja Armīna Papergera slepkavību. To plānojusi Krievija, jo vēlējusies izrēķināties ar tiem, kuri atbalsta Ukrainu cīņā pret ienaidnieku. Taču nu atklājies, ka šis uzņēmums gan publiski dižojas ar palīdzību ukraiņiem, bet slepeni pastarpināti vairo arī Krievijas militārās spējas. Tā izriet no starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projekta "Investigate Europe" jaunākās publikācijas, kuras nosaukums ir "Apbruņot pasauli". Izrādās, "Rheinmetall" veikli izvairās no Vācijas ieroču eksporta noteikumiem, pateicoties tam, ka uzņēmumam ir meitasuzņēmums Dienvidāfrikā. Tāda kā īpaša filiāle, kas palīdz apiet ieroču eksporta ierobežojumus.
Turpinām ziņas
Gripas izplatībai turpinot pieaugt, lielāko saslimstību novēro Rīgā un Jēkabpils novadā. Gripas izplatības intensitāte vidēji veido 168,1 gadījumu uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem un pakāpeniski turpina pieaugt. Aizvadītajā nedēļā ambulatorajās iestādēs gripas gadījumi reģistrēti visās desmit monitoringa teritorijās, no tām četrās gripas intensitāte ir palielinājusies līdz vidējam līmenim.
Vislielākais gripas gadījumu skaits reģistrēts Rīgā - 227,6 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, turklāt intensitāte iepretim aizvadītajai nedēļai ir palielinājusies. Tai ar augstāko saslimstību seko Jēkabpils novads - 261 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā saņemti divi paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu A tipa gripas infekciju. Kopā kopš sezonas sākuma saņemti seši paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripu.
Trešdien Aizkraukles novadā izglābts ledū ielūzis suns. Suns bija ielūzis ledū karjerā, apmēram desmit metru attālumā no krasta. Pēc nogādāšanas krastā suns palaists brīvībā. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās arī uz izsaukumiem, kuros dega dzīvojamā māja, nojume, dīvāns, divos gadījumos bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens, elektrolīnijas balsts, elektriskais sildītājs un piecos gadījumos atkritumi. Kopumā dienests saņēma 48 izsaukumus - 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 28 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.
Un vēl
Šovakar pulksten sešos Ilūkstes kultūras un mākslas centrā notiks tikšanās ar iedzīvotājiem par projekta "Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes publiskās ārtelpas attīstība" koncepciju. Projekta mērķis ir labiekārtot jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes ainavas attīstības apkārtnes teritoriju, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem pievilcīgu vietu brīvā laika pavadīšanai ar tuviniekiem. Ilūkstes jezuītu klostera komplekss ir vērtīgs arhitektūras piemineklis, kas saistīts ar vienu no nozīmīgākajiem jezuītu centriem Kurzemes - Zemgales hercogistē 18.gadsimtā, norāda pašvaldībā.
Kā ziņots, Jezuītu kolēģijas ēka jeb klosteris celta pēc jezuītu arhitekta Jakoba Ruofa projekta, sākotnējā plānojuma struktūra lielākajā daļā ēkas ir saglabājusies, klostera gaiteņus un sedz augsti krusta velvju pārsegumi, ar krusta velvēm pārsegtas arī visas dzīvojamās celles.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidrību par finansējuma avotu jaunajam pedagogu finansēšanas modelim "Programma skolā" sola līdz marta sākumam. Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē nolēma valdība. Tas arī ļautu Izglītības un zinātnes ministrijai ieviest reformu ar 1.septembri. Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro.Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Čakša skaidrību par finansējuma avotu modelim "Programma skolā" sola līdz martam; Līvānus apmeklē veselības ministrs un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība; un LVC aicina ievērot uz vietējiem autoceļiem noteiktos ierobežojumus.
Saeima šodien līdz atbildīgās komisijas jauniem lēmumiem atlika iepriekš opozīcijas frakciju asi kritizētos Klimata un Transporta enerģijas likumu projektu virzību. Lēmums pieņemts pēc Klimata un enerģētikas ministrijas aicinājuma. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet.Pieņemot likumu plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora "zaļināšanu", īpaši blīvi apdzīvotās vietās - lielākajās pilsētās, tajā skaitā arī Jēkabpilī.
Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis dažus simtus. Uzsākot janvāra pensiju izmaksu un saņemot jautājumus no pensionāriem, tika konstatēts, ka sociālās aģentūras rīcībā nav visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu, kas personām, kam pensija ir lielāka par 500 eiro, ietekmēja izmaksājamo pensijas apmēru. Šo pensionāru janvārī izmaksātajām pensijām ir piemērots iepriekšējais neapliekamais minimums 500 eiro, nevis 1000 eiro, kā paredz izmaiņas tiesību aktos. Tas nozīmē, ka no pensijas apmēra, kas pārsniedz 500 eiro, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5%. Abas iestādes arī atvainojas senioriem par nepatīkamo pieredzi.
Francija sarīkojusi slepenas militārās mācības, gatavojoties iespējamai karaspēka izvietošanai Ukrainā, ziņo tīmekļa vietne "Intelligence Online". Mācības "Persée" (Persejs) notika pērnā gada rudenī poligonā Francijā un ilga desmit dienas. Tajās piedalījās aptuveni 3 tūkstoši 200 īpašo spēku karavīru. Mācību mērķis bija atvairīt iespējamu Krievijas karaspēka izrāvienu Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, norādīja "Intelligence Online". Mācībām izraudzītā teritorija atgādināja Dņepras upes loku uz ziemeļiem no Kijivas. Mācību dalībnieki pilnveidoja savas prasmes bezpilota lidaparātu izmantošanā un elektroniskajā karadarbībā, liecina "Intelligence Online" rīcībā esošā informācija.
Milzīgo ugunsgrēku vidū, ar kuriem saskaras Kalifornijas, ASV, iedzīvotāji, cilvēki var sastapties ar jaunu nelaimi - uguns tornado - retu, bet ārkārtīgi bīstamu parādību, raksta “Associated Press”. ASV Nacionālais meteoroloģiskais dienests brīdina, ka spēcīgā vēja un ārkārtēja sausuma kombinācija rada "īpaši bīstamu situāciju", kurā jebkurš jauns ugunsgrēks var strauji pieaugt, un meteorologs Tods Hols apgalvo, ka šādos ekstremālos apstākļos ievērojami palielinās arī ugunsgrēka tornado iespējamība. Tiek atzīmēts, ka cilvēki uguns tornado sauc arī par "uguns viesuļiem" un "uguns velniem". Daži eksperti uzskata, ka viesuļus izraisa pārmērīgs karstums, savukārt viesuļvētras ir saistītas ar mākoņiem, ko radījis pats ugunsgrēks.
Turpinām ziņas
Šodien Veselības ministrs Hosams Abu Meri un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule reģionālajā vizītē apmeklēja Līvānus un tikās ar ātrās palīdzības Līvānu punkta darbiniekiem, Līvānu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Vadimu Krimanu un Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieci Gintu Kraukli. Vizītes laikā tika vērtēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stratēģiskā attīstība un pārrunāti veselības aprūpes pieejamības stiprināšanas jautājumi. Dienesta direktore Liene Cipule apliecināja, ka no šī gada 1.janvāra Līvānu ātrās palīdzības punktā neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās divas brigādes – viena, kas strādā diennakts režīmā un viena, kas strādā dienas laikā. Līdztekus tam, pārrunāti jaunie grozījumi, kas tiek skatīti Saeimā. Tie paredz stiprināt ātrās palīdzības brigāžu darbinieku drošību izsaukumos. Šie likumi ir nepieciešami, lai mediķi varētu droši palīdzēt cilvēkiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija iebilst Veselības ministrijas iecerei ieviest reģionālo piemaksu ģimenes ārstiem, tā vietā rosinot ieviest diferencētus maksājumus ārstu paaudžu nomaiņai visā Latvijas teritorijā. Ārstu ieskatā vienreizēji paaudžu nomaiņas maksājumi izmaksājami par katru ārsta nomaiņas gadījumu, kas nav iespējams ar reģionālo piemaksu. Vienreizējam paaudžu nomaiņas maksājuma apmēram vajadzētu būt motivējošā apmērā, lai jaunie ārsti varētu, piemēram, veikt daļu no pirmreizējas iemaksas dzīvesvietas iegādei, savukārt par ģimenes ārsta prakses atstāšanu - tādai, lai varētu kompensēt praksē ieguldīto un salīdzinoši mazo pensijas apmēru, norāda asociācijā.
Un vēl
"Latvijas valsts ceļi" aicina autovadītājus ievērot uz vietējiem autoceļiem noteiktos ierobežojumus. Kompānijā norāda, ka, turpinoties atkusnim un nokrišņiem, visā valsts teritorijā strauji pasliktinās grants autoceļu stāvoklis. Arī tuvākajās dienās gaisa temperatūra būs virs nulles, un tas nozīmē, ka uz grants autoceļiem, kurus klāja biezāka piebrauktā sniega kārta, braukšanas apstākļi būs ļoti apgrūtināti, bet uzturēšanas darbi - neefektīvi. Savukārt jau atkusušajos autoceļu posmos pastiprināti veidosies bedres, bet greiderēšana, iesēdumu, bedru vai citu defektu labošana būs iespējama tikai tad, kad ceļš apžūs. Tāpat, turpinoties atkusnim, grants autoceļu segums var pārmitrināties, tādējādi iestājas šķīdonis un tiek ieviesti transporta masas ierobežojumi. Vietām šādi ierobežojumi ir pastāvīgi.Latvijas valsts ceļi aicina autovadītājus ievērot Ceļu satiksmes noteikumus un sekot līdzi ceļazīmēm.
Foto: Gita Losāne