Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 20.janvārī
- 20 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā pievienojas 500 Zviedrijas karavīri; Kā Jēkabpils novada domes izpildvarai veicas ar pielaidi valsts noslēpumam? Un Kāds bijis 2024.gads sinoptiķu vērtējumā?
Zviedrijas pievienošanās NATO spēkiem Latvijā stiprinās reģiona sadarbību un aizsardzības spējas, sestdien, Latvijā ierodoties Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona karavīriem. Ministru prezidente Evika Siliņa uzsver, ka tas ir būtisks solis Zviedrijas ciešākai integrācijai NATO un kopējai reģiona sadarbībai aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas atrodas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā. Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīri.
Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai. Grozījumi paredz, ka Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi varēs veikt darbu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju. Grozījumi būs jāskata valdībai un pēc tam jāpieņem Saeimai.
2024.gadā sabiedrības attieksme pret Latvijas valsts pārvaldi kopumā ir kļuvusi pozitīvāka, īpaši attiecībā uz darbinieku godprātību, uzticamību un iestāžu savstarpējo sadarbību, secināts Valsts kancelejas pētījumā par valsts pārvaldes klientu apmierinātību. Pētījumā norādīts, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu par 17% palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri "drīzāk piekrīt", ka Latvijas valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus. 2024.gadā tā uzskatīja 48%, bet 2023.gadā - 31%. Tāpat par 18% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka vairumam valsts pārvaldē strādājošo var uzticēt darbošanos valsts labā. Pērn, atzīmējot "drīzāk piekrīt", tā norādījuši 50% aptaujāto, bet 2023.gadā - 32%.
Finanšu izlūkošanas dienesta prognozes attiecībā uz Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" novērtējumu ir pozitīvas, un tas sabiedrībai, visticamāk, būs zināms izlūkošanas dienesta janvāra informatīvajā izdevumā. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks Toms Platacis norādījis, ka pērn papildus pamata darbam finanšu izlūkošanas jomā iezīmējās divas svarīgas prioritātes: sankciju izpildes funkcijas centralizēšana dienesta paspārnē un "Moneyval" sestās kārtas novērtējums, kurš sagaidāms pozitīvs. Novērtējuma rezultāti ietekmēs Latviju nākamos desmit gadus.
Jau ziņots, ka pirms aptuveni pieciem gadiem "Moneyval" Latvijai tika piemērojusi pastiprinātas uzraudzības režīmu un tika pieļauta iespēja Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Lai "pelēkajā sarakstā" nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas "kapitālais remonts", kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem un negatīvi ietekmēja finansējuma pieejamību.
Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030.gadā būs 5-6% no iekšzemes kopprodukta, lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju, tā nolēmusi Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas. Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka
Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis "kaut kad tālākā nākotnē", ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja. Viņš norādīja, ka sagaida "maksimālu institūciju mobilizāciju".
Turpinām ziņas
Valsts drošības dienests ir devis pielaidi valsts noslēpumam Jēkabpils novada izpilddirektora vietniecei Anitai Moskovskai uz maksimālo termiņu – pieciem gadiem. Savukārt Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers pagaidām šādu pielaidi nav saņēmis, jo pagarināts izvērtēšanas periods. Tikmēr valsts drošības dienests norāda, ka tas ir izvērtējis visus iesniegtos pieteikumus pašvaldību izpilddirektoru un viņu vietnieku atbilstībai speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai un ziņo, ka ir atteicis pielaidi valsts noslēpumam vienai vadošai pašvaldības amatpersonai, neatklājot tās vārdu, bet astoņām to izsniedzis uz saīsinātu termiņu.
Valsts meža dienests ir pagarinājis staltbriežu un mežacūku dzinējmedību sezonu līdz 15. februārim, kā arī noteicis atvieglojumus staltbriežu medībām. Lēmums pieņemts, lai mazinātu staltbriežu radītos postījumus, kā arī ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Rīkojums nosaka arī to, ka 2024./2025. gada medību sezonā staltbriežu govju medību termiņš tiek pagarināts līdz 15. februārim. Laikā no 1. līdz 15. februārim staltbriežu govi atļauts nomedīt, izmantojot arī staltbriežu teļa medību atļauju. Šis nosacījums ir spēkā gan dzinējmedībās, gan individuālajās medībās.
Un vēl
2024.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā, tāpat kā 2020.gadā, bija +8,7 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Klimatiskā standarta norma jeb 1991.-2020.gada vidējā temperatūra pārsniegta par 1,9 grādiem. 2024.gads bija divpadsmitais gads pēc kārtas, kas siltāks par normu. Aprēķinot 2020. un 2024.gada Latvijas vidējo gaisa temperatūru, izmantojot 25 novērojumu staciju datus, vidējā temperatūra ir +8,7 grādi. Līdz ar to abi gadi bijuši vienlīdz silti. Katrā mēnesī tika sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā tika pārspēti vairāk nekā trīs simti siltuma rekordu, bet pārspēto aukstuma rekordu skaits bija tikai septiņi. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā 2024.gadā bija 653,5 milimetri jeb 95% no normas.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents piedalīsies Pasaules Ekonomikas formā Davosā, Šveicē; Veselības ministrs slavē Rēzeknes slimnīcas pārvaldību; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no otrdienas, 21. janvāra, līdz ceturtdienai, 23. janvārim, piedalīsies Pasaules Ekonomikas formā Davosā, Šveicē. Foruma laikā Valsts prezidentam plānotas tikšanās ar citu valstu vadītājiem, starptautisko institūciju un uzņēmumu pārstāvjiem. Kā norādīts foruma tīmekļvietnē, 2025. gada sanāksme pulcēs pasaules līderus, lai risinātu būtiskus globālos un reģionālos izaicinājumus. Tie ietver reakciju uz ģeopolitiskiem satricinājumiem, izaugsmes veicināšanu dzīves līmeņa uzlabošanai un taisnīgas un iekļaujošas enerģētikas pārejas vadību.
Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās. Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās. Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu novadu, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci. "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16.
Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās reģionālās mobilitātes atbalsta iespējas izmantoja tūkstoš 496 nodarbinātie. Vairums attālāk no dzīves vietas nodarbināto pieteikušies tieši transporta izdevumu kompensācijai. Pērn transporta izdevumu kompensāciju saņēma tūkstoš 449 nodarbinātie, savukārt īres izdevumu kompensāciju - 47. Pieteikums reģionālās mobilitātes atbalstam jāiesniedz nodarbinātības valsts aģentūras filiālē desmit darba dienu laikā no darba uzsākšanas dienas.
Sācies pamiers Gazas joslā. Kopš tā stāšanās spēkā ne Izraēla, ne arī teroristiskā organizācija "Hamās" nav pārkāpušas uguns pārtraukšanas režīmu. Pamiera pirmā posma ietvaros ir sākusies izraēliešu ķīlnieku apmaiņa pret cietumos ieslodzītajiem palestīniešu teroristiem. Izraēlas bruņotie spēki pirms brīža apstiprināja, ka viņiem ir nodotas trīs "Hamās" sagrābtās ķīlnieces. Tikmēr pakāpeniski savās dzīves vietās sāk atgriezties karadarbības dēļ pārvietotie palestīnieši. Vēl joprojām sabiedrībā viedokļi dalās par to, vai šī vienošanās ir bijusi pareizākais risinājums sagūstīto tautiešu atgūšanai.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sestdienas vakarā ieradās Vašingtonā, kur pirmdien notiks viņa inaugurācija ASV prezidenta amatā. Inaugurācijas organizatori pēdējā brīdī cenšas lielāko daļu ārā paredzēto pasākumu pārcelt uz telpām, jo Vašingtonā valda aukstums. Ierasti prezidents amata zvērestu dod uz Kapitolija kāpnēm, taču pirmdien svinīgais pasākums notiks Kapitolijā. Inaugurācijas ceremonijas biļetes bija iegādājušies vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku, bet Kapitolija telpās vieta ir tikai 600 cilvēku. Inaugurācijas dienā Tramps tradicionāli piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, kur ierasti pirms inaugurācijas aizejošais prezidents un pirmā lēdija uz tēju aicina nākamo prezidentu. Plānotā tradicionālā parāde pa Pensilvānijas avēniju aukstuma dēļ ir pārveidota par pasākumu iekštelpās, pēc tam Tramps dosies uz Balto namu, kur notiks parakstīšanās ceremonija Ovālajā kabinetā. Vakarā sekos trīs greznas balles.
Turpinām ziņas
Tiekoties ar pašvaldības SIA "Rēzeknes slimnīca" vadību, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzteicis efektīvu slimnīcas pārvaldību. Piektdien Abu Meri reģionālajā vizītē kopā ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta vadības pārstāvjiem apmeklēja Rēzeknes slimnīcu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus veselības nozarē. Izvērtējot Rēzeknes slimnīcas darbības rezultātus un sasniegumus, ministrs esot atzinis, ka tās rezultāti skaidri apliecina, cik būtiska ir efektīva pārvaldība un mērķtiecīga attīstība, lai spētu nodrošināt veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību reģionos visaugstākajā līmenī. Rēzeknes slimnīcu vada Marita Zeltiņa un Ivars Zvīdris, kas iepriekš daudzus gadus bija Jēkabpils slimnīcas vadītājs, bet viņa darbs no pašvaldības puses netika pienācīgi novērtēts.
No 7.februāra līdz 9.februārim Jelgavā norisināsies 26.starptautiskais Ledus skulptūru festivāls, kurā šogad piedalīsies 35 tēlnieki no 13 valstīm. Tajā skaitā Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Čehijas, Mongolijas, Itālijas, Argentīnas, kā arī pirmoreiz festivāla vēsturē - no Irānas un Japānas. Tēlnieki veidos 45 konkursa skulptūras - 15 komandu darbus Pasta salā un 30 individuālus mākslas darbus Jāņa Čakstes bulvārī. Papildus tam pieci tēlnieki veidos ledus bāru un interaktīvas fotoskulptūras, kur apmeklētāji varēs kļūt par daļu no mākslas - uzkāpt raķetē, ieskatīties teleskopā vai pievienoties Nezinītim uz Mēness. Skulptūrās atdzīvosies gan visuma dzimšanas teorijas, gan planētu sistēmas un mitoloģiskie zvaigznāji.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā temperatūra joprojām būs pārsvarā dažus grādus virs nulles, bet no ceturtdienas laiks kļūs vēsāks. Pašreizējās prognozes liecina, ka, sākot ar ceturtdienu, atgriezīsies neliels sals, bet nokrišņu būs maz, tādēļ neliela sniega kārta veidosies tikai daļā Latvijas. Visticamāk, arī šis vēsāka laika periods nebūs ilgs un vēl pirms janvāra beigām kļūs siltāks.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Pēc pārrunām ar premjeri valsts iestādes sola iedzīvotājiem skaidrot izmaiņas pensiju aprēķinos; Jēkabpils novadā šogad norisināsies barikāžu atceres pasākumi; un Kā mainījies dienas garums kopš ziemas Saulgriežiem?
Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai kopīgi jāpalīdz iedzīvotājiem saprast izmaiņas pensiju aprēķinos, pēc tikšanās ar abu iestāžu vadību šodien uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa. VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji apliecināja, ka līdz šīs nedēļas beigām pensionāriem izmaksās kļūdainu aprēķinu dēļ neizmaksāto pensijas daļu. Tāpat abu iestāžu pārstāvji solījuši šonedēļ organizēt preses konferenci, lai iedzīvotājiem palīdzētu saprast izmaiņas pensiju aprēķinos, tai skaitā arī strādājošajiem pensionāriem.
Praktiskajos lēmumos aizsardzības izdevumi vairāk tuvosies 5% no iekšzemes kopprodukta, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš stāstīja, ka, vadoties no pagājušajā gada novembra aizsardzības nozares ziņojuma, pašreizējās nozares vajadzības pārsniedz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir skaitlis, par kuru Rinkēvičs runāja iepriekš, sakot, ka būs jāpalielina izdevumi aizsardzībai. Summas tikšot precizētas lēmumos, bet prezidents paredz, ka pēc šiem lēmumiem piešķirtā nauda vairāk tuvosies 5% nekā 4% no iekšzemes kopprodukta.
Pērnā gada jūlijā Eiropas Kosmosa aģentūras raķete "Ariane-6" nogādāja Visumā mākslīgos pavadoņus. Veiksmīgs raķetes starts ir arī Latvijas zinātnieku nopelns. Koksnes ķīmijas institūtā tapis unikāls materiāls, kas pasargā šīs nesējeraķetes degvielas tvertnes no kosmosā valdošās ļoti zemās temperatūras. Institūtam ir vairāku desmitu gadu ilga pieredze krioizolācijas materiālu pētniecībā. Darbs pie raķetēs izmantotā pārklājuma aizsācies pirms 20 gadiem, kad Vācijas uzņēmumu grupa "Ariane" Latvijas pētniekus aicināja izstrādāt raķetei derīgu materiālu. Rezultāts vainagojies ar panākumiem. Ja Kosmosa aģentūra būvēs jaunas raķetes, arī tajās plānots izmantot Latvijā izgudroto materiālu.
Vašingtonā šodien notiks jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija. Tiek pieļauta protestu un incidentu iespēja, tāpēc ASV galvaspilsētā īsteno stingrus drošības pasākumus. Tramps ir neviennozīmīgi vērtēts līderis, labā atmiņā ir viņa atbalstītāju iebrukums parlamenta ēkā, tāpēc uz Vašingtonu nosūtīti Nacionālās gvardes papildspēki - apmēram 8000 karavīru no 40 štatiem. Kopumā par drošību gādās apmēram 25 tūkstoši varas struktūru pārstāvju, un pie svarīgākajiem objektiem uzstādīts 48 kilometrus garš, nepārkāpjams žogs.
Miljardieru bagātība pasaulē pērn palielinājusies līdz 15 triljoniem ASV dolāru salīdzinājumā ar 13 triljoniem dolāru gadu iepriekš, šodien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam". Miljardieru bagātības kāpums pērn bijis trīs reizes straujāks nekā pirms gada. Pagājušajā gadā pasaulē bijuši 2 tūkstoši 769 miljardieri, kas ir par 204 vairāk nekā 2023.gadā. Vidēji viena miljardiera bagātība pieaugusi par diviem miljoniem dolāru dienā, bet turīgākie desmit miljardieri kļuva vidēji par 100 miljoniem dolāru dienā bagātāki. "Oxfam" skaidro, ka gadījumā, ja viņi pēkšņi zaudētu 99% savas bagātības, viņi tāpat būtu miljardieri. "Oxfam" arī prognozē, ka desmit gadu laikā pasaulē būs vismaz pieci triljonāri. Datus par pasaules miljardieru bagātību "Oxfam" publiskojusi dienā, kad Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums.
Turpinām ziņas
Pirms 34 gadiem janvārī Rīgā sāka būvēt barikādes, lai aizturētu PSRS specvienības no iekļūšanas Ministru kabineta, Saeimas un citās Latvijai svarīgās ēkās. Šonedēļ visā Latvijā noritēs Barikāžu atceres pasākumi. Šodien tie norisināsies arī daudzviet Jēkabpils novadā.
Šodien Sēlpils Tautas namā, pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, būs skatāma foto izstāde “Ugunskuru sasaukšanās Sēlpils pagastā”. Savukārt Aknīstē degs Atmiņu ugunskurs barikāžu laika aizstāvjiem visas dienas garumā. Aicina kavēties atmiņās, raugoties ugunskura liesmās. Bet pulksten vienos dienā Viesītē - Atpūtas vietā pie Viesītes Mazā ezeriņa sāksies Barikāžu atceres dienas pasākums.
Šodien no pulksten četriem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā Biržos, pie Biržu tautas nama degs Barikāžu laika atceres ugunskurs. Norisināsies pasākums - APSTĀJIES! ATCERIES! PADOMĀ! Iedzīvotāji aicināti piedaloties izjust Barikāžu laika vienotību, kopības spēku. Pasākuma dalībniekus cienās ar siltu tēju un pīrādziņiem.
Šodien pulksten četros pēcpusdienā arī Ritē, pie Rites pagasta Tautas nama notiks Barikāžu atceres dienas pasākums. Pasākuma dalībniekus cienās ar siltu tēju un pīrādziņiem. Savukārt pulksten piecos pēcpusdienā arī Elkšņos, pie Elkšņu Tautas nama notiks Barikāžu atceres dienas pasākums. Arī šeit cienās ar siltu tēju un bibliotēkas telpās notiks spēles un skanēs atmiņu stāsti.
Un vēl
Saules spīdēšanas ilgums kopš ziemas saulgriežiem - 21.decembra - Latvijā palielinājies par stundu, liecina vietnē "timeanddate.com" pieejamie dati. Pērnā gada 21.decembrī saule Rīgā lēca deviņos rītā un rietēja plkst.15.43, dienas garums bija sešas stundas un 43 ar pusi minūtes. 20.janvārī saule Rīgā lec plkst.8.43 un riet 16.26, dienas garums ir septiņas stundas un 43 minūtes. Katra nākamā diena būs trīs četras minūtes garāka, visstraujāk - par teju piecām minūtēm dienā - saules spīdēšanas ilgums pieaugs martā. Sākot ar 18.martu, diena būs garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris iestāsies 20.martā. Savukārt jau 5.februārī sāksies solārais pavasaris, jo būs noslēdzies gada tumšākais ceturksnis. Gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara būs periods no 7.maija līdz 5.augustam.
Ja diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabāsies virs nulles, meteoroloģiskais pavasaris sāksies agrākajā iespējamajā datumā - 7.februārī. Rīgā un Kurzemes piekrastē nav iestājusies meteoroloģiskā ziema, un pastāv augsta varbūtība, ka šosezon tā nemaz nesāksies un meteoroloģiskajam rudenim uzreiz sekos pavasaris. Līdzīga situācija bija 2019.-2020.gada aukstajā sezonā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Satiksmes ministrija aicina pašvaldības pieteikties 63,5 miljonu eiro finansējumam dzelzceļa staciju teritoriju labiekārtošanai; Drošības jostu nelietošana – izplatītākais iemesls cietušo skaitam avārijās; un Nedēļas nogalē aicina skaitīt ziemojošos putnus.
Satiksmes ministrija aicina pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības pieteikties pieejamajam Eiropas Reģionālas attīstības fonda 63,5 miljonu eiro finansējumam dzelzceļa staciju teritoriju labiekārtošanai. Ministrijā norāda, ka finansējums pieejams investīciju programmas "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" jeb "Stacija 2.0" pirmās kārtas īstenošanai, lai izveidotu multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar sabiedriskā transporta savienojuma punktiem. Projektu iesniegumus pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā varēs iesniegt līdz 28.februārim.
Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024. gadā pārvadājis 19 miljoni 444 tūkstoši 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pārsniegts pirmspandēmijas līmenis. Kopumā 2024. gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. No visiem elektrificētajā zonā pārvadātajiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru brauca ar jaunajiem elektrovilcieniem. Pārvadāto pasažieru skaita palielināšanās skaidrojama ar jauno elektrovilcienu ieviešanu satiksmē, paaugstināto pieprasījumu pēc pasažieru pārvadājumiem vasaras sezonā uz piejūras galamērķiem, kā arī intervāla grafika pilnveidošanu.
Vēl nesen cilvēki sūrojās par nepatīkamo pārsteigumu, aplūkojot aptieku čekus - ir ieviesta recepšu apkalpošanas maksa. Tas nozīmē, ka turpmāk iedzīvotājiem no savas kabatas būs jāsedz 75 centi par recepti, bet vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Cilvēki pamanījuši vēl vienu "pārsteigumu" ārstniecības iestāžu izsniegtajos čekos. Tagad pacientiem par pieraksta un atgādinājuma sistēmas uzturēšanu jāveic līdzmaksājums viena līdz trīs eiro vērtībā. Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidroja, ka šādi līdzmaksājumi pacientiem nedrīkst tikt pieprasīti par valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Šajā gadījumā par speciālista vizīti pacients maksā tikai četrus eiro. Savukārt maksas pakalpojumiem tas ir atļauts, jo regulējums to neaizliedz.
Baltais nams paziņojis par plāniem aizliegt eksportēt mākslīgā intelekta mikroshēmas uz Baltijas valstīm. Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas jau paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka Lietuvai drošības stiprināšanā ASV atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, uzsverot, ka cer, ka šis lēmums nav galīgs un tiks mainīts Baltijas valstīm par labu. Arī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals par kļūmi nosaucis ASV centienus sadalīt Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Viņš solīja, ka par šo jautājumu saziņa ar ASV turpināsies. Latvija pagaidām savu viedokli nav paudusi.
Lietuvas mežos augošās sarkanās mušmires turpmāk tiek uzskatītas par narkotikām - par to glabāšanu varēs sodīt ar naudas sodu vai pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Sēņu tirgotājiem tiks piespriests vēl bargāks sods - viņiem var draudēt līdz pat 15 gadiem cietumā, raksta “lrytas.lt”. Toksikologs skaidro, ka tas bijis nepieciešams, lai novērstu dezinformāciju. Galu galā ārsti ik gadu izglābj vismaz trīs vai četrus cilvēkus, kas ir pārliecināti, ka šo sēņu lietošana var palīdzēt pret dažādām slimībām, bet nonāk reanimācijā. Lietuvā kopš šā gada narkotisko un psihotropo vielu sarakstu papildina muscimols un ibotēnskābe - tie ir galvenie mušmires psihoaktīvie savienojumi. Šādas izmaiņas nozīmē, ka turpmāk par sarkano mušmiru vākšanu vai glabāšanu tiks piemērota kriminālatbildība.
Turpinām ziņas
Olainē šorīt satiksmes negadījumā cietušas trīs personas, tajā skaitā divi bērni. Ap astoņiem no rīta policija saņēma izsaukumu uz ceļu satiksmes negadījumu Olainē, Zemgales ielā, kur bija notikusi sadursme starp mikroautobusu "Mercedes-Benz", kas bija pilns ar skolēniem un vieglo automašīnu "BMW". Satiksmes negadījumā cieta trīs personas no mikroautobusa, kuras ar gūtajām traumām nogādātas medicīnas iestādē. Kopumā mikroautobusā atradās 18 skolēni, tajā skaitā abi cietušie bērni. Policijā sākts administratīvais process.
Jau vēstīts, ka 10.janvārī, avārijā uz Ventspils šosejas cieta Ventspils Mūzikas vidusskolas kora "Nošu planētas" bērni un vokālās studijas "Mazā prinča planētas" dziedātāji. Avārijā bojā gāja viena no kora diriģentēm, kā arī vēlāk slimnīcā mira Ventspils mūzikas skolas audzēkne. Sadursme notika starp bērnus vedušo mikroautobusu un divām kravas automašīnām.
Drošības jostu nelietošana ir viens no visu laiku visvairāk konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Likuma norma par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, paredz piemērot transportlīdzekļa vadītājam 30 līdz 70 eiro sodu. Atbilstoši šai normai pērn konstatēti 9 tūkstoši 847 pārkāpumi. Policijai gan nav pieejama statistika, cik no sodītajiem ir mikroautobusu un autobusu vadītāji. Ikdienā, veicot satiksmes uzraudzību, tiek kontrolētas arī drošības jostas. Tāpat periodiski šai problemātikai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, piemēram, dažādu kampaņu un akciju laikā, vai sākoties jaunajam mācību gadam.
Un vēl
Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība no 24. līdz 26.janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā "Ziņo par putniem dārzā 2025". Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā. Putnu vērošana stundas garumā dod iespēju iepazīt tos putnus, kuri ziemas sezonā ir sastopami apkaimē. Lai piedalītos akcijā "Ziņo par putniem dārzā 2025", ir jāņem vērā dalības noteikumi. Jāizvēlas labi pārredzama putnu vērošanas vieta dārzā, parkā vai kapsētā - vislabāk putnu barotavas vai putnu barošanās vietas tuvumā. Putnus var vērot arī no iekštelpām, piemēram, novērojot putnu barotavu. Akcijas "Ziņo par putniem dārzā 2025" mērķis ir saskaitīt putnus dārzā vai pie putnu barotavas, ziņojot par tiem dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē "Dabasadati.lv".