Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 28.janvārī
- Radio1.lv --
- 28 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā rakstu krājumu "Rīgas pils vēsture un arhitektūra", kurā apkopoti 16 dažādu jomu pētnieku raksti par Rīgas pils vēsturi, arhitektūru, izpēti un restaurāciju. Gandrīz 350 lappušu ilustrētajā izdevumā apkopoti 2021. līdz 2023.gada muzejā rīkoto pils vēsturei un arhitektūrai veltīto semināru ziņojumi un pētījumi, un, kā iecerēts, šo materiālu publicēšana turpināsies arī nākamajos gados. Grāmatas atvēršanas pasākums notiks šodien pulksten trijos dienā Rīgas pilī.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Nacionālais vēstures muzejs izdevis rakstu krājumu par Rīgas pili; Latgales SEZ pērn noslēgusi 11 investīciju līgumus gandrīz 40 miljonu eiro apmērā; un Jēkabpils novada pašvaldība aptaujā iedzīvotājus par pakalpojumu interaktīvās kartes izveidi.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotās Fizisko personu reģistra statistikas pērn dzimušajiem mazuļiem visbiežāk dotie vārdi bijuši zēniem Olivers, savukārt meitenēm – Emīlija. Kopumā pagājušajā gadā vārds Olivers dots 125 puisīšiem, savukārt par Emīliju nosauktas 169 meitenītes. No zēnu vārdiem vecāki pērn saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Teodors, Emīls, Kārlis un Gustavs. Savukārt, pērn dzimušajām meitenītēm īpaši populāri vārdi bijuši Amēlija, Emma, Sofija un Nora.
Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija, tāpēc arī Latvijas lauksaimniekus aicina uzmanīties un ievērot vairākus drošības pasākumus. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie – brieži, antilopes, bifeļi un citi. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu. Savukārt dzīvniekiem nereti slimošana beidzas ar nāvi, nosmokot.
Eiropas Savienības dalībvalstis vakar vienojušās pagarināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kam pēc nedēļām ilgas vilcināšanās beidzot piekritusi arī Ungārija. Sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, lai sodītu to par iebrukumu Ukrainā, jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem, un kārtējais pagarināšanas termiņš ir 31.janvāris.
Pāvests Francisks svētdien aicināja kristīgās baznīcas noteikt kopīgu datumu Lieldienām, lai veicinātu vienotību, vēsta “lrytas.lt”. Pāvests norāda, ka tā ir laimīga sagadīšanās, ka šajā ekumeniskajā jubilejas gadā Lieldienas tiek svinētas vienā un tajā pašā dienā gan pēc Gregora, gan Jūlija kalendāra," viņš sacīja, runājot par 2025. gadu, kuru Francisks pasludinājis par īpašu gadu, kurā ticīgie tiek aicināti doties svētceļojumā uz Romu. Rietumu kristieši ievēro Gregora kalendāru, ko pāvests Gregorijs 13.tais ieviesa 16. gadsimtā, atklājot, ka Jūlija kalendārs nav precīzs Saules gada garuma aprēķināšanā, un rezultātā Lieldienu datumi sāka mainīties un vairs nesakrīt ar pavasara ekvinokciju, kas ir svarīga Lieldienu datuma noteikšanas sastāvdaļa. Pāvests aicina visām konfesijām noteikt vienotu Lieldienu datumu. Šogad Lieldienu svētdiena visiem kristiešiem būs 20. aprīlis.
Turpinām ziņas
Latgales speciālā ekonomiskā zona pagājušajā gadā noslēgusi 11 investīciju līgumus gandrīz 40 miljonu eiro apmērā. Noslēgto līgumu laikā paredzēts radīt vismaz 78 jaunas darba vietas. Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Latgales speciālā ekonomiskā zona noslēdza investīciju projektu 33 miljonu eiro apmērā ar optiskās šķiedras ražotāju SIA "Light Guide Optics International" Līvānos. Šis ir visu laiku apjomīgākais investīciju projekts Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai. Tāpat Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai pērn pievienojās pieci jauni uzņēmumi - SIA "Ceram Optec", SIA "Nexis Fibers", SIA "Weld", SIA "Biolitec" un SIA "Sakars". Uzņēmumi īstenos ieguldījumu projektus 1,8 miljonu eiro apjomā, radot vismaz 25 jaunas darba vietas. Latgales speciālās ekonomiskās zonas sastāvā kopumā darbojas 33 kapitālsabiedrības.
Visaktīvāk Nodarbinātības valsts aģentūras mobilitātes pabalsta iespējas pērn izmantojuši iedzīvotāji Vidzemes reģionā, kur šo atbalstu saņēma 385 cilvēki. Tikmēr Latgalē atbalstu izmantojuši 347 cilvēki, Kurzemē - 333, bet Rīgas reģionā - 145 iedzīvotāji. Vērtējot datus pa novadiem, aktīvākie atbalsta pieprasītāji bijuši Ludzas novadā - 80 iedzīvotāji, Dienvidkurzemes, kā arī Valmieras novadā - pa 72, savukārt Tukuma novadā - 71 cilvēks. Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās reģionālās mobilitātes atbalsta iespējas izmantoja kopumā tūkstoš 496 nodarbinātie.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldība veic aptauju, lai noskaidrotu, kādu informāciju novada iedzīvotāji primāri vēlētos saņemt vai iesniegt, izmantojot interaktīvu Jēkabpils novada karti. Iedzīvotāju viedoklis tiek apkopots līdz 9. februārim. Aptaujas anketa pieejama pašvaldības mājaslapā. Apkopojot iedzīvotāju vēlmes, tiks izvērtēta iespēja tās realizēt un uzsākts darbs pie iedzīvotājiem nepieciešamākās informācijas vai pakalpojuma nodrošināšanas interaktīvā tiešsaistes kartē.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: JV un "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatā atbalstīs opozīcijas pieteikto Kazāka kandidatūru; Preiļos aizritējis robotikas čempionāts; Un Mūžībā devies dzejnieks Jānis Peters.
Koalīcija iepriekš vēstīja, ka ir vienojusies virzīt augstajam amatam Purgaili, un vakar bija paredzēts par to ziņot oficiāli. Tomēr vēl pirms koalīcijas sarunām Purgaile atsauca savu kandidatūru, jo tai neesot koalīcijas atbalsta. Viņa norādīja, ka Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka viņas kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, tāpēc viņa atsauca savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās.
Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatam nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru, kuru pieteikušas divas Saeimas opozīcijas partiju frakcijas. Kā ziņots, jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.
Nacionālā apvienība prasīs iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušajām nekārtībām pie Brīvības pieminekļa. Politiskais spēks, kas pašlaik Saeimā atrodas opozīcijā, ir sašutumā par to, ka netika nosargāts Brīvības piemineklis 23. janvāra notikušajās Nīderlandes futbola kluba "Ajax" sarīkotajās nekārtībās. Lai gan fizisks kaitējums piemineklim nav nodarīts, simboliskais zaudējums esot neizmērojams. Notikušais esot jāuztver kā brīdinājums par trūkumiem valsts kārtības nodrošināšanas sistēmā, par ko politiski atbild iekšlietu ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku ūdenslīdēju komanda ir devusies uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra zemūdens kabeļa bojājuma vietu Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, lai veiktu apsekošanu un pierādījumu vākšanu. Kā norāda bruņotajos spēkos, NBS turpina darbu pie apstākļu noskaidrošanas saistībā ar optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande pārrāvumu Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. NBS atbalstīs Zviedrijas Krasta apsardzes kuģi.
Eiropas Savienība pirmdien piedāvājusi ārkārtas palīdzību 30 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu iepirkt gāzi Moldovas separātiskajam Piedņestras reģionam pēc tam, kad Krievija pārtrauca tam gāzes piegādes. Krīze ir izraisījusi gandrīz pilnīgu rūpniecības apstāšanos reģionā, arī iedzīvotājiem saskaroties ar elektrības un siltumapgādes problēmām.
Moldova un tās partneri Eiropas Savienībā krīzē vaino Krieviju, kura izmanto enerģiju, lai šantažētu Moldovas iedzīvotājus. Briseles paziņojumā teikts, ka 30 miljonus eiro Moldova varētu izmantot, lai iegādātos gāzi no piegādātājiem Ukrainā un Eiropas tirgū. Šī palīdzība esot pirmais solis, lai palīdzētu Moldovai pārvarēt krīzi, un lielāka finanšu pakete būšot gaidāma tuvāko nedēļu laikā.
Ungārija bloķējusi Eiropas Savienības kopīgo paziņojumu par tā dēvēto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu neatzīšanu, radiostacijai RFE/RL pirmdien pavēstījuši avoti Briselē. Tāpēc ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa izplatījusi pati savu paziņojumu, norādot, ka svētdien notikusī balsošana nav bijusi nedz brīva, nedz godīga, un aicinot Baltkrievijas varasiestādes atbrīvot politieslodzītos.
Turpinām ziņas
Rīt Valmieras Kultūras centrā norisināsies pianistei, valmierietei Jautrītei Putniņai veltītais Starptautiskais jauno pianistu konkurss. Atklāšanā uzstāsies pianiste Antoņina Suhanova. Dalībnieki uzstāsies četrās vecumgrupās. Katrs atskaņos trīs skaņdarbus: klasicisma laikmeta izvērstas formas skaņdarbu, dalībnieka pārstāvētās valsts komponista skaņdarbu un brīvas izvēles skaņdarbu. Šogad konkursā piedalīsies 25 dalībnieki, tajā skaitā arī no Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas.
Jau vēstīts, ka Valmierā Starptautiskajam jauno pianistu konkursam ir senas saknes. Godinot izcilo pianisti, valmierieti Putniņu, šis būs jau sestais gads, kad konkurss veltīts viņas piemiņai.
Vairāk nekā 300 skolēni no aptuveni 70 Latvijas, Lietuvas un Polijas izglītības iestādēm un organizācijām sestdien aizvadīja nu jau 7. starptautisko robotikas čempionātu Preiļos. Ap 400 robotu darbojās 12 dažāda veida disciplīnās. Čempionātu atklāja elektriskās strāvas muzikāls demonstrējums. Robotikas čempionāts ir gada lielākais notikums šajā nozarē Latgales reģionā. Šogad sīvākā konkurence bijusi "LEGO Sumo" kategorijā ar 120 robotiem. Preiļu robotikas čempionātā augstus rezultātus uzrādīja visas trīs valstis: Polija – īpaši "freestyle" kategorijā, lietuvieši līnijsekošanā, latvieši "WeDo" ātrumsacīkstēs un citās kategorijās.
Un vēl kāda sēru vēsts
Pirmdien, 85 gadu vecumā miris latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters. Kā liecina informācija portālā "literatura.lv", Peters literatūrā debitējis 20.gadsimta 60.gadu otrajā pusē. Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Peters kopš pagājušā gadsimta 70.gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80.gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā. Peteram ir nozīmīga loma 20.gadsimta 80. un 90.gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. Ar Petera vārdiem tapušas daudzas tautā iemīļotas Raimonda Paula komponētas dziesmas, populārāko vidū ir “Mēmā dziesma”, “Manai Dzimtenei” un “Sanāciet, sadziediet”.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Par septiņus gadus vecās Justīnes noslepkavošanu tēvam piespriež 20 gadus, pamātei – 17 gadus cietumā; Jēkabpils novadā varētu būt divas pieejamības skolas; un Kādi pasākumi norisināsies Jelgavā ledus skulptūru izstādes laikā?
Ministru kabinetam tuvākajā laikā ir jāpieņem skaidra nostāja attiecībā uz Baltijas valstu uzņēmuma AS "RB Rail" Latvijas daļas finansēšanu, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un pagaidu izpilddirektors Marko Kivila. Viņš uzsver, ka nepieciešamais līdzfinansējums no Latvijas budžeta "RB Rail" 2025.gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta neattiecināmo aktivitāšu finansēšanai veido nedaudz vairāk kā 9 miljonus eiro. Atbilstoši 2024.gada decembra Ministru kabineta un "RB Rail" uzraudzības padomes lēmumam uzņēmuma valde ir lēmusi apturēt visas Latvijā īstenojamās aktivitātes, kas varētu radīt jaunas piegādātāju izmaksas uzņēmumam. Ja netiks piešķirts finansējums, uzņēmums ceturtdien, 30.janvārī, apturēs visas Latvijas aktivitātes.
Latgales rajona tiesa Daugavpilī otrdien par vainīgiem septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavībā atzinusi viņas tēvu un pamāti, piespriežot viņiem cietumsodus tēvamuz 20 un pamātei uz 17 gadiem. Abiem apsūdzētajiem tāpat noteikta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Tiesas debatēs prokurors lūdza tiesu par diviem patstāvīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem pamāti sodīt ar brīvības atņemšanu uz 21 gadu un ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, savukārt tēvu par trim patstāvīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem - ar mūža ieslodzījumu un ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Tiesas piespriestais sods atšķiras no tā, ko tiesas debatēs apsūdzētajiem lūdza noteikt prokurores, tādēļ tiks lūgts tiesu sagatavot pilnu spriedumu. Pēc iepazīšanās ar to tiks lemts par apelācijas protesta iesniegšanu.
"Arēna Rīga" uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi arēnu". Arēnas pārvaldītāja "Arēna Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš informē, ka sadarbība ar "Xiaomi" veicinās arēnas attīstību, ļaujot uzņēmumam koncentrēties uz inovācijām. Viņš minēja, ka sadarbība ar "Xiaomi" veicinās tehnoloģiskas inovācijas, tajā skaitā arēnas foajē plānots ieviest jaunus ekrānus, kā arī kopumā arvien vairāk plānots atteikties no banneriem un papīriem, izmantojot ilgtspējīgākas tehnoloģijas - digitālus ekrānus. "Arēnas Rīga" un "Xiaomi" sadarbība paredz, ka "Xiaomi" veiks maksājumus "Arēnai Rīga" un šie līdzekļi tiks izmantoti tās infrastruktūras uzlabošanai un uzturēšanai.
Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Āfrikas Attīstības banka un privātie investori varētu iztērēt aptuveni 85 miljardus ASV dolāru, lai tuvākajos piecos gados nodrošinātu elektroenerģiju 300 miljoniem cilvēku. To paziņojis Pasaules Bankas prezidents Adžejs Banga. Pasaules Banka vada programmu, ko dēvē par "Misija 300," un tās mērķis ir novērst vienu no Āfrikas Subsahāras reģiona lielākajiem izaugsmes šķēršļiem: proti to, ka gandrīz pusei jeb 570 miljoniem iedzīvotāju nav piekļuves elektrībai. Tas ierobežo izglītību, samazina nodarbinātību un produktivitāti reģionā, kur 70 % iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem.
Kalnos Čehijā netālu no Polijas robežas sākušās ikgadējās suņu pajūgu ziemas sacensībās. Šķietami jautrā nodarbe patiesībā prasa ilgus un intensīvus treniņus. Tradīcija tika aizsākta 1997. gadā, un šogad uz tām ieradušies 100 mušeri jeb pajūgu vadītāji no vairāk nekā desmit Eiropas valstīm ar kopumā 700 suņiem. Komandas var izvēlēties 200 vai 300 kilometrus garu maršrutu, ir arī dažādas kategorijas – cilvēks distanci veic ar slēpēm vai īpašās kamanās. Četru dienu laikā braucējiem jāizveido viena vai divas pagaidu nometnes sniegā, kā arī jāreģistrējas kontrolpunktos, un, protams jāmēģina pēc iespējas ātrāk nokļūt finišā.
Turpinām ziņas
Par pieejamības skolām varētu noteikt 22 izglītības iestādes, taču to skaits varētu mainīties, pašvaldībām pieņemot lēmumus par skolu tīklu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs arī četrām skolām Zemgalē, tajā skaitā arī Viesītes vidusskolai un Mazzalves pamatskolai. No nākamā mācību gada par pieejamības skolām plānots noteikt arī Dignājas pamatskolu Jēkabpils novadā un Preiļu Valsts ģimnāziju Preiļu novadā, norādīja ministrijā.
Aizkraukles novada pašvaldība izsludinājusi nevalstisko organizāciju projektu konkursu, kuram var pieteikties līdz 1.martam. Katra nevalstiskā organizācija gadā var iesniegt vienu projektu, saņemot finansiālu atbalstu līdz 800 eiro. Šogad dome veikusi izmaiņas noteikumos, un tās biedrības, kurām ir vairākas nodaļas Aizkraukles novada teritorijā, ir tiesīgas iesniegt vienu projekta pieteikumu no katras nodaļas. Kopējais konkursā pieejamais līdzfinansējums šajā gadā ir 15 tūkstoši eiro. Nevalstiskajām organizācijām jāparedz, ka finansējumu ieguvušie projekti jāpabeidz līdz 20.decembrim.
Un vēl
Ledus skulptūru festivāla laikā Jelgavā notiks ekskursijas pa Vecpilsētas ielu. Jelgavā no 7. līdz 9.februārim norisināsies 26. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls. Šī gada festivāla tēma - "Visuma stāsts". Pasākuma dienās Jelgavas reģionālais tūrisma centrs piedāvās ekskursijas gida pavadībā. Ekskursijas laikā būs iespēja apskatīt simboliskos Dobeles vārtus un uzzināt par citiem pilsētas vēsturiskajiem vārtiem, kā arī apskatīt daļu no nagliņu ceļa, kas simbolizē pilsētas vēsturisko nocietinājuma posmu.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Budžetā pārdalīs 200 miljonus eiro Latvijas pretgaisa aizsardzībai; Izvēlēti Purviša balbas 2025 pretendenti; un Policija aicina lietot atstarotājus
Valdība šodien atbalstīja 200 miljonu eiro pārdali budžetā par labu Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Valdība atbalstīja apropriācijas pārdali 200 miljonu eiro apmērā no budžeta resora programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammu "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana". Jau ziņots, ka no 2023. līdz 2027.gadam Latvija ir apņēmusies ik gadu ieguldīt papildu 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, piecos gados ieguldot šajā jomā vienu miljardu eiro, tādējādi palielinot valsts aizsardzības spējas, saglabājot nemainīgu ārpolitikas eiroatlantisko kursu un stiprinot Latvijas drošību mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā.
Pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un Rīgai atvēlēs kopumā 40,22 miljonus eiro mācību vides uzlabošanai un efektīvai resursu izmantošanai. Finansējumu varēs izmantot skolu ēku, dienesta viesnīcu būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai, sporta infrastruktūras uzlabošanai, kā arī skolas teritorijas labiekārtošanai. Līdzekļus tāpat varēs izlietot dabaszinātņu un matemātikas kabinetu izveidei vai pilnveidošanai, tai skaitā praktisko darbu telpām, kā arī mācību procesa nodrošināšanai paredzētā aprīkojuma un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iegādei.
Joprojām vairums bezdarbnieku ir ar iegūtu vidējo profesionālo izglītību un vecumā virs 50 gadiem, kas liecina, ka šie cilvēki ilgstoši bijuši darba tirgū ar sen iegūtām prasmēm un pienācis lūzuma punkts, kad tās vairs nav bijušas pietiekamas vai atbilstošas mūsdienu darba tirgum, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Viņa skaidroja, ka aizvien lielākais izaicinājums Latvijas darba tirgū ir neatbilstība starp darba devēju pieprasītajām prasmēm un pieejamo brīvo darbaspēku. Simsone uzsvēra, ka viens no nodarbinātības aģentūras lielākajiem fokusiem patlaban ir palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir darba tirgū, bet kuriem ir paaugstināts risks izkrist no tā. Viņa uzsvēra, ka apmācības ir pieejamas. Taču dažbrīd pat esot grūti nokomplektēt grupas mazās intereses dēļ.
Cauruļvadi “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” ir jādemontē pat tad, ja starp Krieviju un Ukrainu tiek panākts miera līgums, raksta “Bloomberg”. Eiropas Komisija ir pārcēlusi plānoto Krievijas degvielas pārtraukšanas ceļveža publicēšanas datumu uz 26. martu, kas ir mēnesi vēlāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Plānā būtu jāiekļauj soļi, kas ļaus Eiropai atbrīvoties no atlikušās enerģētiskās atkarības no Krievijas, un viena no pēdējām šādām atkarībām ir sašķidrinātā dabasgāze. Desmit ES valstu grupa, pieprasa stingrākus pasākumus pret Krieviju, ieskaitot ierobežojumus gāzes un dabasgāzes importam, tomēr vēl nav izdevies panākt vienprātību starp visām 27 dalībvalstīm. Eiropas Komisija ir izvirzījusi nesaistošu mērķi līdz 2027. gadam likvidēt Krievijas piegādes, taču jautājums joprojām ir sarežģīts.
Karstākajā scenārijā tiek prognozēts nāves gadījumu pieaugums par 80 000, raksta “The Guardian”. Bīstami augstas temperatūras dēļ Eiropā līdz gadsimta beigām var iet bojā par 50% vairāk cilvēku, liecina pētījums. Pētnieki lēš, ka katru gadu "neoptimālas temperatūras" dēļ ies bojā papildu 8000 cilvēku pat visoptimistiskākajā planētas uzsildītā piesārņojuma samazināšanas scenārijā. Karstākais ticamais scenārijs, ko viņi uzskaitīja, liecināja par 80 tūkstoši ar temperatūru saistīto nāves gadījumu pieaugumu gadā. Tiek prognozēts, ka nāves gadījumu skaits visvairāk pieaugs karstajā Dienvideiropā, īpaši Vidusjūras reģionā, bet otrs karstais punkts būs Centrāleiropā, kas aptver Šveici, Austriju un daļu Vācijas dienvidu un Polijas. Tikmēr vēsākajā Ziemeļeiropā gaidāms neliels nāves gadījumu skaita samazinājums.
Jau vēstīts, ka karstums un aukstums ir klusi slepkavas, kas kaitē ķermenim, pirms tie sasniedz galējības, kas izraisa hipotermiju un karstuma dūrienu. Karstuma viļņu laikā palielinās nāves gadījumu skaits, īpaši vecu vai slimu cilvēku vidū, jo karstais laiks liek viņu ķermenim pārkarst un strādāt ar lielāku jaudu, neļaujot atpūsties. Savukārt aukstuma periodi paaugstina asinsspiedienu un veicina virkni sirds un plaušu problēmu.
Turpinām ziņas
Uz "Purvīša balvu 2025" kandidēs Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane. Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu un, izvērtējot visus fināla atlasei nominētos 24 māksliniekus, Purvīša balvai 2025 nominējusi astoņus. Balvas kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 12. aprīļa līdz 8. jūnijam. "Purvīša balvas 2025" laureāts tiks paziņots 23. maijā.
Mainīgo laikapstākļu un atkušņa dēļ vietām uz grants autoceļiem ir iestājies šķīdonis. Visā valstī 259 ceļu posmos ieviesti transportlīdzekļu masas ierobežojumi: Latgalē ierobežojumi bija 110 posmos, Vidzemē – 48, Zemgalē – 90, Kurzemē – 5 un Rīgas reģionā – 6 posmos. Latvijas valsts ceļi mājaslapā pieejama karte ar masas ierobežojumiem. Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija.
Un vēl
Pagājušās nedēļas laikā Zemgalē divos ceļu satiksmes negadījumos diennakts tumšajā laikā dzīvību zaudēja gājēji, kas bija devušies ceļā bez atstarojošiem elementiem pie apģērba. Policijā norāda, lai gājēji būtu pietiekami labi pamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem, ir jāņem vērā vairāki drošības padomi, piemēram, diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojošiem elementiem. Svarīgi arī atcerēties, ka apdzīvotā vietā un pat apgaismotā vieta, ja laikapstākļi nav labvēlīgi, piemēram, ārā līst vai ir migla, gājēju, kuram nav labi saskatāms gaismu atstarojošs elements apģērbā, autovadītājs var pamanīt tikai pēdējā brīdī. Lai izvairītos no nedrošām situācijām, Valsts policija aicina cilvēkus nepakļaut sevi riskam un rūpēties par savu drošību, piestiprinot atstarotāju pie apģērba redzamā vietā tā, lai to var labi redzēt gan no priekšpuses, gan no mugurpuses.