Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 29.janvārī
- Radio1.lv --
- 29 janvaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība pārdala 16,2 miljonus eiro pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā; Veselības aprūpes sistēmas atslogošanai rosina izvērtēt iespēju piešķirt pabalstu 80 gadus sasniegušajiem; un Pārspēts janvāra trešās dekādes siltuma rekords Latvijā.
Valdība Ekonomikas ministrijai budžetā pārdalīs 16,2 eiro pirmās nepieciešamības preču iepirkšanai, kā arī līgumu noslēgšanai par noliktavu pakalpojumiem. Ministrijā norāda, ka iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm evakuācijas gadījumā valsts apdraudējuma situācijā valsts budžetā kopumā ir rezervēts finansējums 31, 1 miljons eiro. Pirmās nepieciešamības preču uzglabāšana tiks organizēta reģionos izvietotās noliktavās, tās sadalot pa uzglabāšanas vietām proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrētajam iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem.
Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība. Tajā skaitā regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas. Savukārt ministru prezidente Evika Siliņa norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.
Šī gada Eirovīzijā, kas norisināsies Šveices pilsētā Bāzelē, Latvija startēs otrajā pusfinālā, paredz vakar veiktā Eiropas Raidorganizāciju apvienības pusfināla dalībnieku izloze. Pusfināla dalībnieku sastāvs tika noteikts nejaušības kārtā, izlozējot valstis no sešiem izlozes komplektiem, lai noteiktu, kurā pusfinālā tās sacentīsies. Precīzu uzstāšanās secību vēlāk noteiks producenti. Kopā ar Latviju otrajā pusfinālā startēs arī Lietuva, savukārt Igaunijai loze kritusi startēt pirmajā pusfinālā. Eirovīzijas lielais fināls notiks sestdien, 17. maijā. Savukārt to, kurš šogad Eirovīzijā pārstāvēs Latviju, noteiks konkursā “Supernova”, kas orisināsies sestdien 1.februārī, kurā sacentīsies 19 dalībnieki, bet pēc nedēļas – 8. februārī tiks noskaidrots uzvarētājs.
Ukrainas aizsardzības spēki kaujas laukā palielina bezpilota lidaparātu un uz zemes izvietoto robotizēto sistēmu skaitu, lai glābtu personāla dzīvības un iegūtu priekšrocības pār ienaidnieku, īstenojot unikālu taktisko operāciju, kāda līdz šim nav tikusi īstenota nevienā karā, raksta “Defense Express”. Vēl 2024. gada decembra beigās Ukrainas Zemessardzes 13. operatīvā brigāde "Chartija" kaujas laukā veica patiesi unikālu operāciju, kurā tika izmantotas tikai bezpilota sistēmas, no pirmās personas skata bezpilota lidaparātiem līdz dažādu veidu bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem. Mediji nodēvēja operāciju par pirmo uzbrukumu, kurā bija iesaistītas tikai bezpilota sistēmas. Šī operācija tika veikta Harkivas apgabalā, kur Ukrainas Nacionālās gvardes 13. operatīvā brigāde "Chartija" veic aizsardzības uzdevumus. Šī cīņas epizode bija viena no šī gada 21.-23. janvārī Apvienotajā Karalistē notikušajā starptautiskajā konferencē par bruņotajiem transportlīdzekļiem apspriežamajiem materiāliem.
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā vakar kāds vīrietis ar automašīnu ietriecies Krievijas vēstniecības metāla vārtos. Kārtībsargi viņu aizturējuši. Vainīgais notikuma vietu nepameta un palika tur, līdz ieradās policija. Autovadītāja rīcības motīvs nav zināms. Uzsākta izmeklēšana par nesankcionētu iekļūšanu vēstniecībā. Krievijas vēstniecība Zviedrijā saziņas vietnē "Telegram" paziņoja, ka automašīnu vadīja Ukrainas pilsonis. Vēstniecība arī apgalvo, ka aizturētais vīrietis 2015. un 2018. gadā jau esot veicis uzbrukumus Krievijas vēstniecībai un tirdzniecības pārstāvniecībai Zviedrijā. Savukārt Zviedrijas policija pagaidām atteikusies sniegt sīkāku informāciju par notikušo.
Turpinām ziņas
Lai nepārslogotu valsts veselības aprūpes sistēmu, vajadzētu izvērtēt sociālā pabalsta piešķiršanas iespēju iedzīvotājiem pēc 80 gadu vecumā, tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē rosināja deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Deputāte, kura ir arī praktizējoša ģimenes ārste, atgādināja, ka starp Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viens no mazākajiem dzīves ilgumiem gan sievietēm, gan vīriešiem, tādēļ Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija jau vairākus gadus diskutē par nepieciešamību ieviest sociālo pabalstu iedzīvotājiem pēc 80 gadu sasniegšanas, izņemot tos seniorus, kuriem ir vajadzīga īpaša kopšana. Atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem pērn valstī kopumā pieņemts 73 tūkstoši 591 lēmums par invaliditātes piešķiršanu.
Profesiju klasifikators jeb profesiju saraksts papildināts ar jauniem amatiem, piemēram, profesijām "atkarību psihiatrs", "vecāku emocionālā atbalsta speciālists", "peldbaseina/peldvietas uzraugs/glābējs", savukārt profesijas "kosmetologs" nosaukums aizstāts ar "estētiskās medicīnas ārsts". Profesiju klasifikators nepieciešams, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Klasifikatorā noteiktos profesiju kodus izmanto darba tiesiskajās attiecībās, reģistrējot darbiniekus Valsts ieņēmumu dienestā.
Un vēl
Vakar augstākā gaisa temperatūra valstī bija +9,2 grādi Rucavā, un tas ir jauns janvāra trešās dekādes nacionālais siltuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Iepriekšējais 28.janvāra siltuma rekords bija +9,0 grādi 1989.gadā, savukārt agrākais mēneša trešās dekādes rekords bija +9,1 grāds 1990.gada 21.janvārī. Abi šie rekordi bija reģistrēti Kolkā. Līdz diviem dienā desmit novērojumu stacijāstika pārspēts 28.janvāra rekords, sešās stacijās labots arī mēneša trešās dekādes siltuma rekords, tajā skaitā arī Jēkabpilī. Nacionālais diennakts siltuma rekords pārspēts trešo dienu pēc kārtas.
Jēkabpilī otrdien novērota ziemai reta dabas parādība - varavīksne (attēlā). To piefiksējusi jēkabpiliete Līga Bleive, Rīgas ielā ap pulksten 14.50.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai, Zemgales reģionā radīti digitālie risinājumi, kas ļaus iepazīt savulaik zudušu vēsturi, un Šajā medību sezonā Latvijā nomedīti 76,5% no pieļaujamā aļņu nomedīšanas apmēra.
Pagājušā gada decembra beigās Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē bija deficīts 1,8% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta jeb 733,1 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes publiskotā informācija. Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija deficīts 3,6% jeb 1,4 miljardi eiro. Kopbudžeta ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši par 10,3% jeb 1,6 miljardiem eiro, sasniedzot 17,1 miljardu eiro, bet kopbudžeta izdevumi palielinājušies par 5,4% jeb 914,2 miljoniem eiro, sasniedzot 17,8 miljardus eiro. Kopējo ieņēmumu pieaugums ir bijis straujāks par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, tas tiek skaidrots ar straujāku finansējuma no Eiropas Savienības fondiem un nenodokļu ieņēmumu pieaugumu.
Pagājušā gada nogalē iedzīvotāju paustais atbalsts Ukrainai un ticība tās uzvarai pieaugusi, liecina Valsts kancelejas pasūtītās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauja. 61,7% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai karā pret Krieviju. Salīdzinājumam šādu gatavību 2024.gada jūnijā pauda 50,7%, savukārt septembrī 53,8% iedzīvotāju - atbalstītāju īpatsvars kopš jūnija pieaudzis par 11%. Rezultāti liecina, ka 64,2% Latvijas iedzīvotāju grib Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju.
Latvijas vēsturē vērienīgāko narkotiku kravas krimināllietu jeb tā dēvēto Kokneses kokaīna lietu Ekonomisko lietu tiesa plāno turpināt skatīt nākamnedēļ - 3.februārī. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, ka lietā apsūdzētie ir Agris Vaivods, Andris Elsts, Dainis Vaivods un Andrejs Davidko. Saskaņā ar tiesas sniegto informāciju krimināllietā vairākas personas apsūdzētas par to, ka organizētas grupas sastāvā pārvietoja pāri Latvijas valsts robežai tūkstoš 758 kilogramus kokaīna, paslēpjot to banānu kravā.
Jau ziņots, ka 2019.gada 8.janvārī Kokneses novadā kādā privātmājas teritorijā tika uzieta krava ar 42 kartona kastēm, kas tika sūtītas no Ekvadoras. Kastēs bija 2 tūkstoši 195 kokaīna briketes ar dažādiem logo. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kokaīna krava nav bijusi paredzēta Latvijas tirgum, bet gan Latvija izmantota kā tranzītvalsts, lai nogādātu kravu uz citām valstīm. Lietā viena persona aizvien izsludināta meklēšanā.
Dānijas premjere Mete Frederiksena devusies turnejā pa Eiropas galvaspilsētām, lai koordinētu atbildi uz ASV prezidenta Donalda Trampa vairākkārt izteiktajām prasībām iegūt Grenlandi. Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā izteica šādu ideju, bet kopš viņa atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā šīs runas atsākušās ar jaunu sparu. Frederiksenai pagājušonedēļ bijusi asa telefonsaruna ar Trampu, kas dāņiem atstāja iespaidu, ka Tramps patiešām ir apņēmības pilns pārņemt ASV kontrolē Grenlandi. Frederiksena otrdien tikā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, lai gūtu Eiropas sabiedroto atbalstu pret Trampa iecerēm pārzīmēt pasaules karti.
Korporācija "Google" pakalpojuma "Google Maps" kartēs lietotājiem ASV Meksikas līci pārdēvēs par Amerikas līci, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz uzņēmuma paziņojumu. Izmaiņas parādīsies pēc tam, kad tiks atjaunināta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma – datubāze par objektiem, kas atrodas ASV un tās kontrolē esošajās teritorijās. Uzņēmums "Google" paziņoja, ka tas ievēro savu ilggadējo praksi mainīt nosaukumus, ja tie ir atjaunināti oficiālajos valdības avotos. ASV prezidents Donalds Tramps 25. janvārī deva rīkojumu pārdēvēt Meksikas līci par Amerikas līci un Denali kalnu Aļaskā par Makinlija kalnu.
Turpinām ziņas
Zemgales reģionā radīti digitālie risinājumi, kas ļaus iepazīt savulaik zudušu vēsturi. Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar reģiona pašvaldībām un projekta partneriem no Lietuvas īsteno projektu "Reclaimed History". Šī projekta galvenais mērķis ir ar mūsdienīgiem digitāliem risinājumiem ļaut iepazīt reiz zudušo vēsturi. Šajā gadā ikviens aicināts sekot līdz projekta aktualitātēm un apmeklēt vēl citus tūrisma objektus, kuros caur mūsdienīgiem digitālajiem risinājumiem būs iespējams ielūkoties vēsturē. Digitālo risinājumu pasākumi plānoti Rokišķu un Paņevežas pašvaldībās, Jēkabpils novadā, Aizkraukles novadā un citviet.
No Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% jeb 14 no 20 neatbilst autentiska medus standartam, informēja Latvijas Biškopības biedrības pārstāvji, atsaucoties uz Igaunijas laboratorijā "Celvia CC" veiktajiem medus paraugu analīžu rezultātiem. Tajā skaitā par neautentisku medu analīzēs noteikts SIA "Vinnis" liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu "Maxima" privātā zīmola "Favorit" medus produkti, kā arī atsevišķi "Rimi" privātā zīmola "Rimi Smart" un "Rimi" medus produkti. Analizētie medus paraugi iegādāti Latvijas lielveikalu ķēžu tirdzniecības vietās Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā. Latvijas biškopības biedrība aicina valsts pārvaldi novērst, ka Latvijas tirdzniecības vietās tirgo produktu, uz kuru etiķetes norādīts "medus", bet tas nav autentisks un neatbilst ES Padomes direktīvai, kā arī iestāties un veicināt medus tirgus biznesa vides sakārtošanu ES, izveidojot ierobežojumus un stingru uzraudzību medus importam no trešajām valstīm.
Un vēl
Sākoties februārim, Latvijā gaidāms aukstāks laiks un zemi daudzviet pārklās sniegs, liecina jaunākās prognozes. Janvāra pēdējā dienā gaisa temperatūra vēl sasniegs +6 grādus, nedēļas beigās tā svārstīsies ap nulli un daudzviet snigs. Sagaidāms, ka nākamnedēļ lielākoties valdīs neliels sals. Brīžiem uzspīdēs saule un brīžiem gaidāmi nokrišņi - galvenokārt sniegs. Vējš pārsvarā būs lēns. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem vidējā gaisa temperatūra nākamnedēļ saglabāsies virs normas, februāris kopumā prognozēts aptuveni četrus grādus siltāks nekā ierasts.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents piedāvās pazemināt referenduma ierosināšanas slieksni; Līvānos apzagtas vairākas garāžas, policija aicina iedzīvotājus būt vērīgiem; un Kā pagājusi aļņu medību sezona?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs plāno rosināt Saeimai lemt par referendumu ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu, izņemot Satversmes kodola jautājumos. Rinkēvičs šodien preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu medijus informēja, ka plāno piektdien tikties ar frakciju vadītājiem, lai runātu arī par tām lietām, kuras nepieciešamas likumdošanas iniciatīvu kontekstā. Viņš atklāja, ka plāno tuvāko mēnešu laikā iesniegt priekšlikumu par referenduma ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu, izņemot jautājumos par Satversmes kodolu, kur "tie sliekšņi ir adekvāti". Jau vēstīts, lai ierosinātu referendumu patlaban likumprojektu vai Satversmes grozījumu iniciatoriem ir jāsavāc desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 tūkstoši vēlētāju parakstu.
Jau vairākas desmitgades zinātnieki meklē veidu, kā atdarināt to, kas dabā tiek veidots tik šķietami viegli – zirnekļa zīdu. Pagājušajā gadā latviešu pētniekiem izdevies izstrādāt inovatīvu metodi mākslīgā zirnekļu zīda šķiedru iegūšanai, turklāt padarot šīs šķiedras vēl gandrīz divreiz elastīgākas. Latvijas Zinātņu akadēmija šo atklājumu ir atzinusi par vienu no izcilākajiem sasniegumiem zinātnē 2024.gadā. Pētījums tapis, sadarbojoties pētniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Karolinskas institūtā Zviedrijā.
Apaļkoku cenas patlaban saglabājas augstā līmenī, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas. Nozares speciālisti norāda, ka augstās apaļkoku cenas ietekmējuši šī brīža siltie un mitrie laikapstākļi, kas apgrūtina mežizstrādes darbus, kā arī limitē piekļuvi sagatavotajiem kokmateriāliem pa mežu ceļiem, rezultātā vietām rodoties apaļkoku deficītam. Tāpat arī, šobrīd netipiski apkures sezonai kritušās cenas kurināmajai šķeldai, jo silto laikapstākļu ietekmē ir būtiski samazinājusies vajadzība pēc tās, lai gan parasti apkures sezonā kurināmās šķeldas cena pieaug.
Polija un Kanāda ir parakstījušas vienošanos, kas nodrošina juridisku pamatu intensīvākai sadarbībai atomenerģijas jomā. Par to paziņojis Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks. Polija, kas cenšas samazināt savu atkarību no ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, savas pirmās atomelektrostacijas celtniecībai Baltijas jūras piekrastē izvēlējusies Kanādas uzņēmumiem piederošu kompāniju "Westinghouse Electric", taču par šī projekta finansējumu vēl nav panākta galīgā vienošanās. Jau 2023. gadā Polija deva zaļo gaismu 24 mazo modulāro reaktoru būvniecībai sešās dažādās vietās visā valstī. Pirmos plānots izvietot līdz 2030. gadam.
Ķīnā un vairākās citās Dienvidaustrumāzijas valstīs šovakar sagaidīs jauno gadu pēc tradicionālā Mēness kalendāra. Katru gadu simbolizē kāds no 12 zodiaka dzīvniekiem, un nākamā gada "zvaigzne" būs čūska. Jaunā gada svinības jeb pavasara festivāls Ķīnā ir iecienīti un plaši atzīmēti svētki, kuru laikā cilvēki apciemo radiniekus, dodas ceļojumos un, protams, bauda īpašus mielastus. Šogad īpaša vērība pievērsta čūskām, un izrādās, ka šie rāpuļi Ķīnas Tautas Republikas īpašajā administratīvajā reģionā Honkongā tiek izmantoti arī tradicionālajā virtuvē.
Turpinām ziņas
Līvānos no garāžām nozagtas mantas vairāk nekā 7 tūkstošieiro vērtībā. Pagājušajā nedēļā kādā garāžu kooperatīvā Līvānos notika divas zādzības no garāžām. 23.janvārī Valsts policijā reģistrēts gadījums, ka noziedznieki, uzlaužot garāžas piekaramās atslēgas, nozaga kvadriciklu "Linhai", automašīnas šķērveida pacēlāju "Tavisa", gaisa kompresoru, kā arī instrumentus, kurus izmanto automašīnu apkopei. Kopējais nodarītais materiālais zaudējums ir 6 tūkstoši 655 eiro. Par šo gadījumu ir sākts kriminālprocess un turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Savukārt, 24.janvārī, uzlaužot citas garāžas vārtus, nozagtas dažādas mantas un instrumenti, radot cietušajam 565 eiro zaudējumus. Arī šajā gadījumā sākts kriminālprocess.
Policija aicina iedzīvotājus veikt preventīvus drošības pasākumus, lai novērstu līdzīgus noziegumus, proti, uzstādīt novērošanas kameras vai signalizācijas sistēmas. Tāpat esot nepieciešams pārliecināties, ka slēdzenes un durvju stiprinājumi ir kvalitatīvi un droši. Likumsargi aicina dienas laikā pievērst uzmanību aizdomīgām personām vai automašīnām, kurās sēdošās personas novēro svešu īpašumu vai arī veic citas aizdomīgas darbības, un nekavējoties ziņot Valsts policijai.
Un vēl
Latvijā šajā medību sezonā, kas ilga no 2024.gada 1.septembra līdz 31.decembrim, nomedīti kopumā 4 tūkstoši 519 aļņi, kas ir 76,5% no pieļaujamā aļņu nomedīšanas apmēra. Šajā medību sezonā salīdzinājumā ar iepriekšējo medību sezonu nomedīto aļņu skaits ir samazinājies par 12,3%. Dienestā norāda, ka atbilstoši lietotnes "Mednis" datiem šosezon ir pārāk intensīvi medīti aļņu buļļi, sasniedzot 66% no nomedītā pieaugušo dzīvnieku apjoma. Savukārt nomedīto aļņu govju un teļu skaits ir mazāks, nekā vēlams. Pēc meža dienesta vērtējuma, medību sezonas sākumā Latvijas teritoriju apdzīvoja 18 tūkstoši aļņu.