
Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 3.februārī
- 03 februaris 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Bankas prezidenta amatam šoreiz izvirzīts tikai viens kandidāts – Kazāks; No šodienas sākas nacionālo bruņoto spēku mācības Sēlijas poligonā; un Aptauja: Tikai 48% iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz pusotru līdz divus litrus ūdens.
Uz nākamo Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīts tikai viens kandidāts - iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu virzījuši deputāti no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Tāpat Kazāku izvirzījuši politiķi no koalīciju veidojošajām partijām - "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem".
Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicies pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis, kā arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Piektdien noslēdzas pieteikumu iesniegšana konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Konkurss izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.
Valsts policija Rēzeknes novadā, Lendžu pagastā traģiski mirušā divgadīgā zēna lietā sestdien aizturējusi divas personas. Abas aizturētās personas šobrīd atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Par drošības līdzekļa piemērošanu vēl lems. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.
Kā ziņots, divgadīgo Andreju, kas no mājas bija izgājis vienās zeķītēs, sestdien Rēzeknes novada Lendžu pagastā izdevās atrast dzelzceļmalā tikai deviņas stundas pēc pazušanas apsnigušu un bezsamaņā vairāk kā kilometru no mājām. Puisēna meklēšanā iesaistījās vairāki simti brīvprātīgo no plašas apkārtnes, tomēr nakts melnumā atrasto zēnu mediķiem izglābt neizdevās. Pēc kaimiņu teiktā, ģimene te bija ieradusies ciemos pie vecvecākiem un te nedzīvoja. Par bērna pazušanu paziņoja vectēvs. Notikumā klāt bija arī puisēna māte un vecāmāte. Tomēr - pēc policijas sniegtās informācijas - viņi meklēšanas pasākumos nepiedalījās. Rēzeknes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns aģentūrai LETA norādīja, ka mirušā bērna ģimene nav bijusi dienesta redzeslokā.
Līdzšinējo Bīskapu konferences priekšsēdētāju Liepājas diecēzes bīskapu Viktoru Stulpinu amatā nomainījis Rīgas arhibīskaps metropolīts un Jelgavas diecēzes administrators Zbigņevs Stankevičs. Kā norādīts vietnē "katolis.lv", aizvadītā gada nogalē un šī gada sākumā Latvijas Bīskapu konference tikās divās plenārsēdēs, pēc kurām ziņo par jaunu pienākumu sadalījumu Bīskapu konferencē. Latvijas Bīskapu konferences vadība tiek pārvēlēta ik pēc trim gadiem.
NATO notiek diskusijas par iespēju piedāvāt ASV prezidentam Donaldam Trampam izvērst sabiedroto militāro klātbūtni Arktikā. Diskusiju mērķis ir mazināt spriedzi, kas radusies ap Grenlandes statusu. Tramps ir vairākkārt paudis vēlmi nopirkti Grenlandi, pretējā gadījumā solot piemērot augstus muitas tarifus. Viņš arī izteicies, ka ASV varētu anektēt Grenlandi, un atteicies noraidīt militāra spēka pielietošanu, lai pārņemtu kontroli pār šo salu. Tramps paziņojis, ka šī autonomā Dānijas teritorija esot nepieciešama viņa valsts "starptautiskajai drošībai". NATO uzskata, ka, stiprinot alianses klātbūtni Arktikā, tiktu mazinātas bažas par drošību, vienlaikus ļaujot ASV iesaistīties šajā iniciatīvā. Saskaņā ar avotiem NATO pašreiz iniciatīva tiek apspriesta neformāli.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par muitas nodokļa ieviešanu Kanādas, Meksikas un Ķīnas precēm. Tie stāsies spēkā otrdien. Gan Kanāda, gan Meksika paziņoja, ka gatavojas atbildēt, ieviešot savus muitas nodokļus, savukārt Tramps atbildējis, ka ir gatavs eskalācijai, palielinot vai paplašinot nodokli, ja valstis atbildēs. Tramps uzskata, ka Meksika un Kanāda nerisina viņa bažas par nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu, tādēļ ar šādām metodēm viņš cer šo situāciju mainīt.
Turpinām ziņas
No šodienas līdz 16. februārim militārā poligona “Sēlija” teritorijā notiks Nacionālo bruņoto spēku mācības. Tajās iespējama šaušana ar mācību munīciju, radot paaugstinātu trokšņa līmeni. Ieplānota arī skaņas, gaismas un dūmu imitācijas līdzekļu lietošana. Notiks militārā transporta pārvietošanās gan militārā poligona “Sēlija” teritorijā, gan ceļā uz to. Nacionālie bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar sapratni izturēties pret notiekošo mācību procesu, kas vērsts uz valsts aizsardzības spēju uzlabošanu un reģionālās drošības stiprināšanu.
No šodienas līdz 25.februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļā Andreja Pormaļa ielā 11 būs skatāma Lauras un Vitālija Vinogradovu fotoizstāde “Snīpulītis no Snīpuļciema”. Viss sākās ar grāmatu, kurā dzīvoja mazs Snīpulītis. Mazais bija tik zinātkārs un ļoti sapņoja par piedzīvojumiem. Kādā skaistā dienā Snīpulītis iznāca no grāmatas un apsēdās plauktā blakus puķupodam. Viņu pamanīja rakstniece Laura Vinogradova un fotogrāfs Vitālijs Vinogradovs. Abi Snīpulīša piedzīvojumus pārvērta bildēs, kas tagad ceļo pa visu Latviju!
Un vēl
Tikai 48% iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz pusotru līdz divus litrus ūdens, liecina veiktie dzīvesveida tendenču mērījuma dati. Noskaidrots, ka visapzinīgāk jeb 60% gadījumu pietiekami ūdeni ikdienā lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību, tajā skaitā 57% regulārie ūdens patērētāji ir ar augstiem ienākumiem. To vidū 56% ir tādi, kas kopumā dzīvo veselīgi. Visvairāk apzinīgo ūdens dzērāju ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Turpretī nepietiekamu ūdens daudzumu ikdienā uzņem iedzīvotāji ar pamatizglītību jeb 30% aptaujāto, kā arī tie 33% aptaujāto, kas kopumā dzīvo neveselīgi. Aptaujā noskaidrots, ka maz ūdeni dzer tieši vīrieši, kas nepietiekamos daudzumos to patērē 42% gadījumu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Bojātā kabeļa remontdarbu kuģis uz bojājuma vietu dosies pirmdien; Koknesē Ģimenes atbalsta dienas centra vietā sāks darbu specializētās darbnīcas; un kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Bojātā "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" zemūdens optisko šķiedru kabeļa remontdarbu kuģis uz bojājuma vietu dodas šodien. Uzņēmuma inženieri jau vakar devās uz centra jūras optisko šķiedru kabeļa bojājuma remontam nolīgto kuģi. Tāpat vēl cita centra inženieru komanda šodien dosies uz Gotlandi, lai sniegtu tehnisku atbalstu un veiktu regulārus mērījumus ar centra iekārtām, kurām jūras kabelis pieslēgts Gotlandē.
Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais centra zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes. Latvijas Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc trim Krimināllikuma pantiem.
Pēc pārtikas piegādes platformu lūguma par vienu mēnesi pagarināta pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā. Dienestā skaidro, ka līdz 1.februārim PVD nav izdevies reģistrēt visus pārtikas piegādes kurjerus, tādēļ PVD nāk pretī pārtikas piegādes platformām, pagarinot reģistrācijas termiņu līdz 1.martam.
Ja iestāžu publiskotā informācija par amatpersonām iepriekšējā mēnesī aprēķināto atalgojumu būs pieejama tikai vienu mēnesi, tas neļaus pilnvērtīgi izsekot amatpersonu nodarbinātības raksturam, uzskata biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna". Biedrības ieskatā būtu jāparedz ilgāks termiņš, kurā informācija par amatpersonu atalgojumu ir publiski pieejama, un šiem datiem ir jābūt savstarpēji salīdzināmiem un izsekojamiem ilgākā laika posmā, piemēram, viena gada griezumā.
ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no Eiropas Savienības, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Tramps piektdien paziņoja, ka izturēšanās pret ASV esot šausmīga un Eiropas tirgus ASV eksporta precēm lielā mērā esot slēgts. Viņš norādīja uz lielo tirdzniecības deficītu starp ASV un ES, solot veikt būtiskus pasākumus pret bloku, lai gan detalizētāk viņš savus plānus nepaskaidroja.
ASV lielpilsētas Filadelfijas apkaimē piektdien vakarā nogāzusies medicīniskā transporta lidmašīna, kas transportēja smagi slimu bērnu. Aviokatastrofā gājuši bojā seši cilvēki, bet uz zemes vēl viens cilvēks gājis bojā un 19 ievainoti. Lidmašīna nokrita dzīvojamo māju rajonā. Visi seši aviokatastrofas upuri ir Meksikas pilsoņi. Medicīniskā transporta lidmašīna pārvadāja smagi slimu meiteni, kas ASV saņēma veselības aprūpes pakalpojumus. Lidmašīnā bija meitene, viņas māte, divi piloti un divi mediķi. Aviokatastrofa notika tikai divas dienas pēc tam, kad ASV galvaspilsētā Vašingtonā pasažieru lidmašīnas un armijas helikoptera sadursmē gāja bojā 67 cilvēki.
Turpinām ziņas
No februāra Madonas novada pensionāri var saņemt 50% atlaidi braukšanai vietējā sabiedriskajā transportā, paredz pašvaldības iniciatīva. Pašvaldība piešķirs braukšanas maksas atvieglojumu personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Madonas novada teritorijā ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus, ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, saņem vecuma pensiju un nestrādā algotu darbu. Lēmumu par braukšanas maksas atvieglojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņems Madonas novada Sociālais dienests.
Savukārt Koknesē no februāra Ģimenes atbalsta dienas centra vietā darbosies specializētās darbnīcas. Sociālā dienesta redzeslokā pašlaik ir 34 personas ar pirmo vai otro invaliditātes grupu, kuru dzīvesvieta ir Kokneses apvienība. Šīm personām būs iespēja izmantot specializētās darbnīcas gan prasmju pilnveidošanai, gan brīvā laika pavadīšanai.
Jau ziņots, ka Aizkraukles novada dome nolēma likvidēt Aizkraukles novada Sociālā dienesta struktūrvienību "Kokneses Ģimenes atbalsta dienas centrs" un izveidot struktūrvienību "Kokneses specializētās darbnīcas" personām ar funkcionāliem traucējumiem. Adrese paliek līdzšinējā - Koknesē, 1905.gada ielā 7.
Un vēl
Šīs nedēļas sākums būs jūtami vēsāks, jo lielākajā daļā Latvijas teritorijas termometra stabiņš arī dienu laikā nepakāpsies augstāk par 0 grādu atzīmi, prognozē sinoptiķi. Šodien vēl saglabāsies mākoņains laiks un vietām gaidāmi nokrišņi, bet turpmākajās dienās nokrišņu intensitāte mazināsies, jo laika apstākļus pie mums ietekmēs anticiklons, tomēr nav izslēgts, ka vietām kāds mākonis var atnest stiprāku snigšanu.
Sākot ar otrdienu, laiks kļūs vēl aukstāks, sals valsts austrumos var pastiprināties līdz -5...-10 grādiem. Palaikam debesis skaidrosies, un uzspīdēs kāds saules stars, tādēļ arvien labāk varēs sajust, ka dienas kļūst garākas. Trešdien, 5. februārī, būs noslēdzies gada tumšākais ceturksnis un sāksies solārais pavasaris.
Valstī aukstāka gaisa masa turpinās dominēt arī nedēļas otrajā pusē - laiks būs ne tikai auksts, bet arī sauss, jo anticiklona nostiprināšanās virs Krievijas ziemeļiem neveicinās plašāku nokrišņu zonu veidošanos mūsu teritorijā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts drošības dienestu dara bažīgu Latvijas iedzīvotāju biežāka ceļošana uz Krieviju; Jēkabpils novadā konstatējuši jaunu īpaši aizsargājamas vaboles atradni; un Latvijā 25% iedzīvotāju neplāno veidot regulārus uzkrājumus.
Neraugoties uz Latvijas iestāžu regulāriem aicinājumiem iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju, pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu braucienu skaits uz agresorvalsti ir gandrīz dubultojies, secināts Valsts drošības dienesta pagājušā gada darbības pārskatā. Pērn katru mēnesi vidēji teju 2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devušies braucienos uz Krieviju. Dienests uzsver, ka viens no Krievijas specdienestu prioritārajiem vervēšanas mērķiem joprojām ir personas ar piekļuvi aizsargājamai informācijai. Drošības dienests konstatējis, ka daļa Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu arvien nepietiekami novērtē augstos riskus, ko rada kontakti ar ārvalstniekiem, sevišķi uzturoties Krievijā vai tās sabiedrotajās valstīs.
Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rota informē, ka pagājušogad Latvijā iznīcināti gandrīz 3 tūkstoši sprādzienbīstamu priekšmetu. Visbiežāk atrasti artilērijas lādiņi, kam seko mīnmetēja lādiņi un granātas. Retāk konstatētas aviācijas mīnas, prettanku mīnas un strēlnieku munīcija. Lai gan sprādzienbīstamo priekšmetu skaits samazinās, izsaukumu skaits saglabājas nemainīgs – no tūkstoš līdz tūkstoš 200 gadā. Tie saņemti visa gada garumā, taču visvairāk – pavasarī, vasarā un rudenī. Reģionāli visvairāk bīstamo priekšmetu atrasti Kurzemē, tad seko Vidzeme un Zemgale, bet vismazāk – Latgalē.
Programmā "Piens un augļi skolai" pieejams papildu valsts finansējums 3,86 miljonu eiro apmērā. Tajā skaitā augļu un dārzeņu piegādei un izdalei pieejami 2,1 miljons eiro, bet piena piegādei un izdalei - 1,6 miljoni eiro. Projektu pieteikumus "Piens un augļi skolai" papildu kārtai varēs iesniegt no 11. līdz 17.februārim. Pieteikumi jāiesniedz, izmantojot lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu.
ASV Imigrācijas un muitas dienesta sarakstā ar gandrīz pusotru miljonu ārvalstnieku, par kuriem pieņemts lēmums par deportāciju, ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie, atsaucoties uz ASV mediju publicētu sarakstu, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Sarakstā kopumā ir 1,4 miljoni cilvēku. Dokuments liecina, ka ASV plāno izraidīt 125 Latvijas pilsoņus, 259 Lietuvas pilsoņus, 94 Igaunijas pilsoņus, kā arī 22 Somijas pilsoņus. Visvairāk sarakstā ir Hondurasas pilsoņu. ASV gatavojas deportēt 261 tūkstoti šīs valsts pilsoņu.
Krievijā Volgogradas apgabalā naktī uz pirmdienu noticis Ukrainas dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijai, un tur izcēlies ugunsgrēks. Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca, pret kuru bija vērsts trieciens, pieder uzņēmumam "Lukoil", vēsta "Telegram" kanāls "Baza". Pēc trieciena vairākos rajonos pazudusi elektrība. Naktī sešās Krievijas lidostās tika noteikti pagaidu ierobežojumi lidmašīnu ielidošanai un izlidošanai, apliecināja uzņēmuma "Rosaviacija" pārstāvis. Ierobežojumi skāra lidostas Astrahaņā, Volgogradā, Kazaņā, Ņižņekamskā, Saratovā un Uļjanovskā.
Turpinām ziņas
Reģionālo autobusu maršrutos Aizkraukle-Sunākste, Aizkraukle-Daudzeva un Vecbebri-Ozoli no februāra slēgti daži pasažieru mazāk pieprasītie reisi vai samazinātas reisu izpildes dienas. Maršrutā Aizkraukle-Sunākste autobuss pulksten 15.45 no Aizkraukles un pulksten 17 no Sunākstes turpmāk nebrauks piektdienās. Vienlaikus slēgts maršruts Aizkraukle-Daudzeva un divi šī maršruta reisi, kas bija sestdienās un svētdienās pulksten 13 no Aizkraukles un pulksten 13.20 no Daudzevas. Savukārt maršrutā Vecbebri-Ozoli slēgts viens reiss pulksten 8.23 no Ozoliem, kas bija skolēnu brīvdienās no pirmdienas līdz piektdienai.
AS "Latvijas valsts meži" vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš Jēkabpils novada Ābeļu pagastā konstatējis jaunu īpaši aizsargājamās vaboles - sarkanā plakaņa – atradni. Latvijā šī vabole konstatēta kopumā apmēram 15 vietās, kur starp atsevišķām atradnēm ir vairāk nekā desmit kilometri. Šoreiz vides eksperts zem koka mizas vienkopus atradis īpaši daudz īpatņu - piecas vaboles. Jaunā sarkanā plakaņa atradne ir Eiropas Savienības nozīmes biotopa teritorijā, kur saimnieciskā darbība netiek plānota. Latvijā sastopamas divas plakaņu sugas - sarkanais plakanis un asinssarkanais plakanis. Sarkanais plakanis apdzīvo galvenokārt mežaudzes ar apsēm, bet asinssarkanais plakanis parasti sastopams lielākos priežu mežu masīvos.
Un vēl
Latvijā 25% iedzīvotāju neplāno veidot regulārus uzkrājumus, liecina aptaujas dati. Vienlaikus 46% respondentu norādījuši, ka mēnesī atliek līdz 100 eiro drošības spilvena veidošanai. Aptaujas dati arī liecina, ka 75% respondentu plāno veidot regulārus uzkrājumus, katru mēnesi atliekot konkrētu naudas summu. Vaicāti par plānoto ikmēneša uzkrājumu summu, 18% iedzīvotāju norādījuši, ka plāno atlikt 21-50 eiro mēnesī, savukārt otra populārākā atbilde ir 51-100 eiro, ko minējuši 17% aptaujāto. Savukārt 15% mēnesī plāno atlikt summu 101-200 eiro robežās. Naudas līdzekļus līdz 20 eiro plāno atlikt 11% iedzīvotāju.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Par Saeimas sēdes neattaisnotu kavējumu Šleseram no algas atvilks 20%; Augšdaugavas novadā apstiprina budžetu; un Kad jāsāk uztraukties par hronisku bezmiegu?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien tikšanās laikā ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski aizstāvējis pielaižu valsts noslēpumam prasīšanu pašvaldību vadībai. Sarunā puses pārrunāja pielaides valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem un vietniekiem jautājumu un darbu pie pašvaldību civilās aizsardzības plānu pilnveides un ieviešanas praksē. Kā izteicies Rinkēvičs, pagājušā gada nogalē uzvirmojuši jautājumi par viņa iesniegtajiem un Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" un Pašvaldību likumā. Prezidents uzsver, ka jaunajā drošības realitātē pašvaldībām ir gana daudz uzdevumu, kuru sekmīga izpilde vistiešākajā veidā ir atkarīga no efektīvas pašvaldību sadarbības ar valsts iestādēm, jo īpaši dažādu mācību scenāriju izspēlē, kuros neizbēgami tiek izmantota sensitīva informācija un valsts noslēpumu saturoša informācija.
Opozīcijas deputātam Aināram Šleseram par parlamenta sēdes neattaisnotu kavējumu decembrī no mēnešalgas tiks atvilkti 20%. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par parlamenta sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Par neattaisnotu atzīts Šlesera 19.decembra parlamenta sēdes kavējumus, par ko piemērots sods. Šleseram arī pagājušā gada oktobrī bija neattaisnots kavējums, par ko tika atvilkti 20% no algas. Piemēram, novembrī politiķis algā saņēma 4 tūkstoši 748 eiro, savukārt decembrī, kad atvilkta summa par neattaisnoto kavējumu, - 3 tūkstoši 839 eiro.
No februāra skolu direktori drošības apsvērumu dēļ drīkst pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos, paredz grozījumi Izglītības likumā. Saeima pērn rudenī pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas ļauj skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos. Grozījumi Izglītības likumā tāpat nosaka, ka vecākiem jāinformē izglītības iestāde par skolēna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Par apzinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei, vecākiem piemēros naudas sodu no 20 līdz 140 naudas soda vienībām.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka šodien Vašingtonā ar amerikāņiem sāks sarunas par Gazas joslas pamiera otro posmu. Paredzams, ka otrajā fāzē tiks iekļauta atlikušo gūstekņu atbrīvošana un diskusijas par pastāvīgākām kara beigām, pret ko iebilst vairāki Netanjahu valdības locekļi. 42 dienas ilgajam pamiera pirmajam posmam ir jānoslēdzas nākamajā mēnesī. Pamiers Gazas joslā ir noturējies nepilnas divas nedēļas. Kopš pamiera sākuma "Hamās" atbrīvojis 18 ķīlniekus un Izraēla izlaidusi no cietumiem vairākus simtus palestīniešu teroristu.
Kvīnslendas štatā Austrālijā plūdu dēļ evakuēti simtiem cilvēku, daudzviet pazudusi elektrība, bet plūdu ūdeņi izskalojuši vairākus nozīmīgas šodejas posmus. Štata ziemeļos plūdos dzīvību zaudējusi sieviete, smagi cietuši Taunsvilas, Ingemas un Kārdvelas iedzīvotāji. Varasiestādes brīdina, ka rekordlielas lietusgāzes turpināsies vēl vismaz diennakti, norādot, ka dažās reģiona daļās kopš sestdienas nokrišņu daudzums sasniedzis teju 1,3 metrus. Lietavas izraisījušas upju un ūdenskrātuvju pārplūšanu. Savukārt centienus sniegt palīdzību vissmagāk cietušajiem apgabaliem apgrūtina plūdu nodarītie postījumi daļai Brūsa šosejas – galvenajai satiksmes maģistrālei.
Turpinām ziņas
Programmas "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" otrajā kārtā Latvijā plānots izmantot piecus miljonus eiro. Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz pieci miljoni eiro, tajā skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums - 4,25 miljoni eiro un nacionālais līdzfinansējums. Pasākuma atlases otrās kārtas mērķis ir nomainīt vai pielāgot ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem vai bezemisiju tehnoloģijām. Programmas pirmajā kārtā sekmīgi stratēja Preiļu un Līvānu novada uzņēmumi. Līvānu novadā 2023.gadā patērēts ap 300 tonnu enerģētiskās kūdras, bet Preiļu novadā - ap 600 tonnu kūdras.
Sākotnējās prognozes par pašvaldības 2025.gada budžetu bijušas labākas, vērtējot domē vienbalsīgi atbalstīto budžetu, komentē novada Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins. Pašvaldības pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 42,96 miljoni eiro, bet izdevumi - 49,84 miljoni eiro. Visvairāk līdzekļu - 16,8 miljoni eiro - atvēlēts izglītības nozarei. 8,34 miljoni eiro ieplānoti teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, 7,59 miljoni eiro sociālajai aizsardzībai, 6,66 miljoni eiro ekonomiskajai darbībai. Vispārējiem valdības dienestiem atvēlēti 5,66 miljoni eiro, 3,29 miljoni eiro - atpūtai, kultūrai un reliģijai, 1,02 miljoni eiro vides aizsardzībai. Budžetā 333 tūkstoši eiro ieplānoti sabiedriskajai kārtībai un drošības nozarei, bet 113 tūkstoši eiro veselības nozarei.
Kucins pauž gandarījumu, ka izdevies sabalansēt un pieņemt pašvaldības budžetu, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem. Sākotnējās prognozes bijušas labākas, bet budžeta plānošanas procesā esot nācies papildus meklēt divus miljonus eiro.
Un vēl
Hronisks bezmiegs parasti nav ārēju apstākļu radīta problēma, un lielākoties cilvēki to sev "sagādā paši" ar "nepareiziem, neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem", uzskata psihiatre Natālija Bērziņa. Viņa norāda, ka hronisks bezmiegs ir diagnoze, kas attiecināma tad, ja cilvēkam ir grūti iemigt ilgāk par pusstundu, viņš naktī mostas un nespēj atkal aizmigt, no rīta pamostas agrāk, nekā vajadzētu, nākamajā dienā slikti jūtas, ir grūti koncentrēties un pasliktinās atmiņa. Ja šādi simptomi atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā katru nedēļu vismaz triju mēnešu garumā, pamatoti runāt par hroniska bezmiega diagnozi. Tomēr, viņasprāt, visbiežāk akūtu bezmiegu izraisa dzīvesveida izmaiņas, dažādi stresa faktori, izdegšana vai sarežģījumi attiecībās, savukārt hronisku bezmiegu - cilvēka uzvedība un domāšana, tajā skaitā trauksme, ko cilvēks pats sev rada.