Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 5.februārī
- Radio1.lv --
- 05 februaris 2025 --
- 0Komentāri
Saeimas atbildīgajā komisijā vakar sprieda par grozījumiem likumos, kas paredzētu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem turpmāk izsaukuma laikā nodrošināt ķermeņa kameru un gāzes baloniņus. Tas pasargātu mediķus izsaukumu laikā, ja cietušais, tā radinieki vai arī dzīvnieki būtu agresīvi. Vairums sanākušo atbalstīja šādas izmaiņas. Dati liecina, ka katru diennakti vismaz trīs gadījumos ātrās palīdzības izsaukuma kartē ir veikta atzīme par agresīvu pacientu. 2022. gadā fiksēti 10 gadījumi, kad agresijas dēļ ir bijušas nopietnas sekas jeb traumas ar darba nespēju. Savukārt 2023. gadā bijuši 20 šādi gadījumi. Šodien diskusija par šiem jautājumiem turpināsies.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina likumā nostiprināt NMPD darbinieku tiesības lietot pašaizsardzības līdzekļus; Apstiprināti grozījumumi noteikumos par licencēto makšķerēšanu Radžu ūdenskrātuvē; un Izklaides vietu iekštelpas būs jāaprīko ar trokšņa monitoringa iekārtām.
Valdība izglītojošo un informatīvo pasākumu rīkošanai lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem atvēlējusi 1,5 miljonus eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem 2023.-2027.gadam. Atbalsts vietējam informatīvajam pasākumam, ko rīko viens atbalsta pretendents, būs pieejams līdz 5 tūkstoši eiro, bet starptautiskam informatīvajam pasākumam - līdz 10 tūkstoši eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstiskās organizācijas, kā arī atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai pārtikas un dzērienu ražošanā un amatniecībā.
Ieguldot 35,8 miljonus eiro, līdz 2029.gada nogalei plānots modernizēt Latvijas pētniecības infrastruktūru un stiprināt Latvijas vadošo zinātnisko institūciju konkurētspēju starptautiski, paredz valdības apstiprinātā pētniecības programma. Līdzekļi tiks izmantoti jaunākās paaudzes pētniecības iekārtas iegādei, kas veicinās starptautisko sadarbības projektu izstrādi. Programmā piedalīsies 12 Latvijas augstskolas un institūti.
Atrasts līdz šim nezināms Van Goga darbs. Glezna, kas iegādāta garāžas izpārdošanā Minesotā, ir iepriekš nezināms holandiešu mākslinieka Vincenta van Goga portrets, liecina nesen publicēta ekspertu analīze, raksta CNN. Van Gogs šo darbu gleznojis, uzturoties psihiatriskajā slimnīcā Francijas dienvidos 1889. gadā. Senlietu kolekcionārs šo gleznu iegādājās 2016. gadā, gleznu eksperti identificēja kā van Goga darbu pēc procesa, kas ilga četrus gadus.
Ziemeļkorejas karavīri, kas iepriekš karoja Krievijas armijas pusē frontē Kurskas apgabalā, kopš janvāra vidus nav bijuši iesaistīti kaujās. Ukraina, kas kopš augusta ir okupējusi daļu Kurskas apgabala, ir apgalvojusi, ka Ziemeļkorejas karavīri tika atvilkti no turienes pēc smagiem zaudējumiem. Saskaņā ar rietumvalstu, Dienvidkorejas un Ukrainas izlūkdienestu datiem, Phenjana nosūtīja vairāk nekā 10 tūkstoši karavīru, lai atbalstītu Krievijas spēkus Kurskas apgabalā.Krievija un Ziemeļkoreja nav oficiāli apstiprinājušas šo karavīru dislocēšanu, bet abas valstis parakstīja vienošanos par abpusēju aizsardzību, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pērn apmeklēja Ziemeļkoreju. Savukārt Ukraina ir paziņojusi par vairāku Ziemeļkorejas karavīru sagūstīšanu vai nogalināšanu.
Turpinām ziņas
Atsevišķās Daugavpils mācību iestādēs valda liels sašutums sakarā ar Valsts valodas centra aizvadītajā nedēļā uzsāktajām masveida valsts valodas pārbaudēm. Daudzi pedagogi un atbalsta personāla pārstāvji sākuši iesniegt atlūgumus, nemaz nesagaidot pārbaudes. Atlūgumus iesnieguši aptuveni 20 pedagogi un atbalsta personāla pārstāvji no septiņām Daugavpils skolām. Atlūgumu iesniegšanas rezultātā atsevišķās skolās mācību process ir ticis būtiski traucēts. Neapmierinātību izpelnījies arī fakts, ka šīm pārbaudēm tiekot pakļauti arī pedagogi, kas skolojušies izglītības iestādēs, kur mācības notiek latviešu valodā. Tieslietu ministrija pieprasījusi Valsts valodas centram pārbaudēs ievērot samērīgumu.
30. janvāra domes sēdē tika apstiprināti grozījumi Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumā. Grozījumi paredz: ka licencētā makšķerēšana no laivām atļauta no 1.maija; viena makšķernieka un zemūdens mednieka dienas lomā atļauts uzglabāt un paturēt trīs līdakas un zandartus, ievērojot, ka tikai viena no 3 lomā paturēt atļautajām šo sugu zivīm var būt garumā virs 75 centimetri. Tāpat arī grozījumos noteikts citu zivju sugu daudzums, ko drīkst paturēt lomā. Noteikumu grozījumi paredz, ka aizliegts pārvietoties pa ūdenskrātuves teritoriju, izņemot ūdenstransporta zonu, ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja jauda pārsniedz 3,7 kilovatus. Noteiktas arī izmaiņas licenču maksā un vēžošanas nosacījumos.
Un vēl
Izklaides vietu iekštelpas būs jāaprīko ar trokšņa monitoringa iekārtām, teikts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā atbildes projektā Tiesībsargam. Precizētais noteikumu projekts paredz, ka noteikumi attieksies uz dažādām izklaides vietām - naktsklubiem, bāriem, kafejnīcām, restorāniem, diskotēkām, izklaides vietu āra terasēm un citām vietām. Izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam būs jāaprīko izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā. Paredzēts, ka pašvaldība kontrolēs izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, proti, trokšņa mērījumus veiks pašvaldības policija, nevis akreditētas laboratorijas.
Ir pēdējais laiks valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē, norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc prezidenta vārdiem, patlaban situācija valstī ir kritiska, jo ir zema sabiedrības uzticība valsts varai. Valsts prezidents akcentēja, ka Saeimas komisijas bieži vien strādā daļēji attālināti un daļēji klātienē. Prezidents uzskata, ka ir pēdējais laiks gan Saeimai, rādot priekšzīmi, gan visai valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē. Valsts vadītājs cer, ka notiks tāda virzība, piebilstot, ka nav pieļaujami nekādi attaisnojumi par to, ka kādam nav laika atbraukt uz darbu.Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents mudina valsts pārvaldi pāriet uz darbu klātienē; Janvārī pieauguši pārvadājumi ar vilcieniem; un Tuvāko gadu laikā plānots pilnībā pārbūvēt Rīgas zoodārzu.
Pēc vairāk nekā 24 stundu nepārtraukta darba remontkuģim nav izdevies izcelt no jūras dzelmes bojāto VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" zemūdens optisko šķiedru kabeli. Tāpēc kuģis otrdienas vakarā pārtrauca darbu, lai dotos uz ostu. Iemesli, kāpēc kabeli izcelt nav izdevies, var būt dažādi. Sarežģījumi varētu būt saistīti ar nodarītā bojājuma veidu, sarežģītiem grunts apstākļiem, piemēram, neparedzētiem šķēršļiem gruntī. Tomēr jebkurš no iepriekš minētajiem iemesliem šobrīd ir tikai minējums. Detalizētāki secinājumi būs pieejami pēc plašākas analīzes, ko šobrīd veic eksperti, un darbs pie kabeļa izcelšanas un remonta tiks turpināts.
Militārajai policijai pietrūkst personāla iepretim plašajam funkciju lokam, aģentūrai LETA atzina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, kura vadītā komisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar militārās policijas darbības aktualitātēm. Nākotnē darba apjoms tikai pieaugs, jo rezerves karavīru apmācības sistēma kļūs plašāka un Valsts aizsardzības dienesta karavīru skaits pieaugs. Attiecīgi potenciālais pārkāpumu lietu skaits var ļoti pieaugt, norādīja komisijas vadītājs, atgādinot, ka militārajai policijai jāveic ne tikai operatīvās darbības, bet arī jāformē administratīvā pārkāpuma protokoli.
Zviedrijas amatpersonas vēsta, ka otrdien apšaudē pieaugušo izglītības iestādē Erebrū pilsētā nogalināti aptuveni 10 cilvēki. Informācija vēl tiek precizēta. Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons secina, ka šī bijusi traģiskākā šāda veida apšaude Zviedrijas vēsturē. Policija informē, ka 35 gadus vecais šāvējs ir miris un, visticamāk, rīkojies vienatnē. Zviedrijas mediji vēsta, ka apšaude notikusi pieaugušo izglītības iestādē. Skolā mācās pieaugušie, kas pēc 20 gadu vecuma vēlas iegūt vidusskolas izglītību. Tāpat tajā tiek pasniegti kursi imigrantiem un personām ar garīgiem traucējumiem. Saskaņā ar Zviedrijas sabiedriskā medija sniegto informāciju šāvējs bijis kāds 35 gadus vecs vīrietis. Viņam bijusi šaujamieroča glabāšanas atļauja. Policijas redzeslokā viņš līdz šim nebija nonācis.
Premjere Evika Siliņa izteikusi līdzjūtību Zviedrijas iedzīvotājiem saistībā ar apšaudi izglītības centrā. Politiķe paziņojumā uzsver, ka mūsu sabiedrībā nav vietas šādai vardarbībai, jo īpaši skolās.
Pasažieru lidmašīnas un helikoptera sadursmē Vašingtonā ASV pagājušajā nedēļā bojā gājusi emigrante no Latvijas un viņas dēls, ziņo "LSM+". Ziņu portāls, atsaucoties uz ASV medijiem, raksta, ka 42 gadus vecā sieviete pavadījusi savu 11 gadus veco dēlu daiļslidotāju uz treniņnometni. Bojāgājušais zēns kopā ar savu partneri esot jaunākie katastrofas upuri. Ģimenē aug vēl trīs bērni. Bojāgājusī sieviete un viņas vīrs savulaik esot absolvējuši Latvijas Universitāti.
Jau ziņots, ka Potomakas upē Vašingtonā 29.janvāra vakarā nogāzās reģionāla pasažieru lidmašīna, kas gaisā bija sadūrusies ar armijas helikopteru. Kopumā abos lidaparātos atradās 67 cilvēki, kas gāja bojā.
Turpinām ziņas
AS “Pasažieru vilciens” šogad janvārī pārvadājis 1,55 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk nekā pērn janvārī. Šogad janvārī turpinājās pasažieru skaita pieaugums visās elektrificētajās dzelzceļa līnijās. Tajā skaitā Aizkraukles virzienā pārvadāti vairāk nekā 430 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20% vairāk, nekā pērn gada pirmajā mēnesī. Jau ziņots, ka Latvijā pa dzelzceļu pagājušajā gadā pārvadāti kopumā 19,4 miljoni pasažieru.
Šogad aprit 560 gadu, kopš rakstos pirmo reizi minēts Ērberģes vārds. Līdz ar to lielākā daļa pasākumu, kas šogad plānoti Mazzalves pagasta Ērberģē, būs saistīti ar šo notikumu. Plašāka jubilejas atzīmēšana paredzēta oktobrī. Viena no idejām ir celt gaismā vietējos amatniekus, rokdarbniekus, radošos cilvēkus, un katru mēnesi pagasta izstāžu zālē rīkot dažādas izstādes. Janvārī jau varēja iepazīt Ausmas Baltaces papīra pinumus un šajās prasmēs viņa dalījās arī ar citām mazzalvietēm. Savukārt 10. februārī pagasta izstāžu zālē atklās nākamo izstādi, kurā varēs apskatīt Īrisas Davidovas un viņas meitas Ditas Gadišķes radošos darbus. Īrisa ir brīnišķīga adītāja, savukārt Dita gatavo dizaina sveces, ziepes, vainagus un citas lietas.
Un vēl
Pamatīgas izmaiņas paredzētas Rīgas Zooloģiskajā dārzā – nākamo desmit gadu laikā to gaida pilnīga pārbūve. Paredzēts, ka to pārveidos par mūsdienīgu parku un uzmanības centrā būs sugu aizsardzība, sabiedrības izglītošana un ilgtspēja. Darbi jau sākušies, un projekta autori iepazīstināja ar to, kā zoodārzam jāizskatās pēc nepilniem trim gadiem. Daži no Nacionālā zooloģiskā dārza ceļiem apmeklētājiem jau slēgti, gatavojoties ekspozīcijas "Himalaji" būvniecībai. Tā būs gandrīz piektdaļa no visas zoodārza platības. Tajā vieta būs dzīvniekiem, kas apdzīvo Himalaju kalnus, piemēram, sniega leopards, klinšu ērglis, kā arī atgriezīsies melnais lācis. Himalaju ekspozīcija zoodārzam izmaksās 7,2 miljonus, bet visa tā pārveide prasīs 83 miljonus eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien, 6.februārī. Kazāks ir vienīgais kandidāts Latvijas Bankas prezidenta amatam. Viņu virzījuši deputāti no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības un politiķi no valdošo koalīciju veidojošajām partijām "Jaunā vienotība" un "Progresīvie".Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Kazāku; "Aglonas maizes veistūklis" iekļauts aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā; un Tuvākajās dienās krasi paaugstināsies atmosfēras spiediens.
Finanšu ministrija rosinājusi atteikties no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar iekšzemes kopproduktu. Šobrīd spēkā esošais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpei novirzāmi ne mazāk kā 4% no iekšzemes kopprodukta un ne mazāk kā iepriekšējā gadā piešķirtais līdzekļu apjoms. Veselības ministrija rosinājusi šo kārtību saglabāt. Tikmēr Finanšu ministrijas skatījumā būtu jāatsakās no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus nozares pārstāvji šodienas diskusijā atkārtoti pauduši, ka veselības nozarei būtu jāatvēl lielāks finansējums - līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs.
Iepirkumu uzraudzības birojs licis pārtraukt konkursu par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību. Lai nodrošinātu biļešu tirdzniecību, 2024.gada novembrī tika izsludināta metu konkursa publiskā apspriešana, kur iebildumus iesniedza SIA "Biļešu serviss". Uzņēmuma ieskatā, metu konkursa izvēle nav piemērota konkrētajai situācijai. Uzņēmums par izsludināto konkursu tāpat iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, kas secinājis, ka biļešu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai izvēlēts nepareizs iepirkuma veids un apturējis konkursu.
Kā vēstīts, biļetes uz jūlijā gaidāmajiem 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem plāno sākt pārdot maijā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka esot gatavs sēsties pie sarunu galda pat ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ja tā būs vienīgā iespēja panākt ukraiņiem mieru. Otrdien publicētajā intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam Zelenskis norādīja, ka viņa personiskā attieksme pret Purinu šajā gadījumā nav svarīga. Viņš arī atzina, ka šobrīd Ukraina nevar atgūt visas krievu sagrābtās teritorijas un nevar zaudēt piecus miljonus cilvēku tāda rezultāta vārdā, kas var arī neiestāties. Taču vienlaikus prezidents uzsvēra, ka nevar pārkāpt zvērestu, ko devis tiem, kas šajā karā atdevuši savu dzīvību. Nedrīkst pārkāpt konstitūciju un okupētās teritorijas atzīt par Krievijas sastāvdaļu.
Japānas ziemeļus pārsteidzis pamatīgs sniegputenis. Tikai 12 stundu laikā Hokaido prefektūras pilsētā Obihiro izveidojusies ap 120 centimetru bieza sniega kārta, savukārt Honbetsu – aptuveni 85 centimetru dziļš sniegs. Turklāt intensīva snigšana tur gaidāma arī tuvākajās dienās. Sniega vētru skartajā valsts daļā valda neierasts klusums. Gaisā un uz zemes apstājusies satiksme, apsnigušas visas ceļa zīmes. Japānas piekrastes rajonos negaidītā dabas stihija ir jo īpaši spēcīga – sniegs un brāzmains vējš, arī lieli viļņi jūrā. Nedēļas sākumā sniega skarto prefektūru varasiestādes ārkārtas paziņojumā mudināja iedzīvotājus izvairīties no nesvarīgiem izbraucieniem intensīvās snigšanas dēļ.
Turpinām ziņas
"Aglonas maizes veistūklis" iekļauts Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Zemkopības ministrijā skaidro, ka produkta saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veido reputācija, kuras pamatā ir senas vēsturiskās tradīcijas un īpašības, it īpaši pagatavošanas metode. "Aglonas maizes veistūklis" ir astotais Latvijas produkts, kas ir iekļauts Eiropas savienības shēmās. "Aglonas maizes veistūklis" ir garens rudzu maizes klaipiņš, kurā ievīstīts un iecepts žāvēts cūkas speķis un sīpoli, un maizes pagatavošanas veids ir saglabāts nemainīgs kopš 19.gadsimta beigām. Šī rudzu maize ir roku darbs. Veistūkļa gatavošana, sākot no plaucējuma un ieraudzēšanas, rudzu mīklas mīcīšanas, klaipiņa pamatnes formas izveidošanas, mīklas pamatnes piepildīšanas ar žāvēta cūkas speķa un sīpolu gabaliņiem, to ievīstīšanas mīklā un izcepšanas, prasa līdz pusotrai diennaktij laika.
22. februārī Aizkrauklē, “IGA centrā”, notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus “Cits bazārs”. Pašu radītas preces un oriģinālas dāvanas apmeklētājiem piedāvās vairāk nekā 30 skolēnu mācību uzņēmumu no Aizkraukles, Jēkabpils, Ogres, Madonas novada un Rīgas. Varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces, kas gatavotas no koka, dažādus suvenīrus, pārliecināties par jauniešu inovāciju prasmēm.
Un vēl
Nedēļas otrajā pusē Latvijā gaidāms pēdējo desmit gadu augstākais atmosfēras spiediens, prognozē sinoptiķi. Eiropā nostiprināsies plašs un spēcīgs anticiklons, augstākais spiediens būs Sanktpēterburgas pusē, Krievijā. Piektdien Alūksnē gaisa spiediens var sasniegt 1052 hektopaskālus jūras līmenī, nedēļas beigās Latvijā prognozēts neliels spiediena kritums, bet augsts atmosfēras spiediens saglabāsies arī nākamās nedēļas pirmajā pusē. Iepriekšējo reizi tik augsts gaisa spiediens Latvijā bija 2015.gada martā, kad Alūksnē tas sasniedza 1051 hektopaskālu jūras līmenī. Krasas atmosfēras spiediena svārstības var ietekmēt atsevišķu cilvēku - sevišķi hronisko slimnieku - pašsajūtu.
Foto: jekabpils.lv