Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 12.februārī

Valdība  vakar atbalstīja 3,34 miljonu eiro finansējuma pārdali no Satiksmes ministrijas iekšējām programmām, lai segtu Latvijas 2024. un 2025. gada līdzfinansējumu kopuzņēmuma "RB Rail" izmaksām. Šī ir daļa no vairāk nekā 9 miljoniem eiro, ko "RB Rail" prasījuši valstij, lai turpinātu iesāktās dzelzceļa projekta  "Rail Baltica" aktivitātes.  Šobrīd tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt tehnisko risinājumu vienkāršošana, kā arī trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita samazināšana. 

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 18,6 miljardi eiro vērtībā, kas ir par 1,9% jeb 365,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, bet importēja - par 21,6 miljardu eiro, kas ir kritums par 7,4% jeb 1,72 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi 2024.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, kas ir par 4,9% jeb 2 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gadā.

Ņemot vērā jau veiktos pasākumus gaisa kvalitātes uzraudzībai vispārējās un speciālajās izglītības iestādēs, valdība otrdien par aktualitāti zaudējušu atzina Veselības ministrijai doto uzdevumu veikt grozījumus tiesību aktos, lai veiktu regulāru gaisa kvalitātes vērtēšanu izglītības iestādēs. Kā skaidro ministrijā, uzdevums veikt grozījumus noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēs tika uzdots Covid-19 pandēmijas laikā, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas. Kopumā kopš 2022.gada uzstādīti ap 14 tūkstoši sensoru gaisa kvalitātes noteikšanai ar līgumu uz diviem gadiem, un daļa no tiem vairs netiek lietoti. Tāpēc turpmāk šī prasība atcelta. 

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi par centieniem novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Viņa norāda, ka Eiropas Savienība nodrošinās 50 miljardus eiro, bet pārējās investīcijas nāks no investoru un nozares puses. Eiropa saskaras ar izaicinājumiem mākslīgā intelekta nozarē, kurā šobrīd dominē ASV un Ķīna, taču Leiena uzsver, ka "mākslīgā intelekta sacensības vēl nebūt nav beigušās." Šajā ES investīciju plānā tiktu ietverti 20 miljardi eiro, lai finansētu četru mākslīgā intelekta tā dēvēto gigarūpnīcu izveidi, kas nodrošinātu atvērtu un kopīgu sadarbību sarežģītāko mākslīgā intelekta modeļu iztrādē, teikts Eiropaas Komisijas paziņojumā.

Somijas policija izmeklē nezināmu lidrobotu riņķošanu pie vienas no bruņošanās uzņēmuma "Nammo" rūpnīcām, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE. Centrālais izmeklēšanas birojs pārbauda ziņas, ka pagājušajā nedēļā pie sprāgstvielu rūpnīcas, kas atrodas netālu no Laukā Somijas dienvidos, redzēti lidroboti. Plašāka informācija pagaidām netiek sniegta.

Turpinām ziņas

Jēkabpils vēstures muzejs šodien, 12. februārī aicina uz īpašu Jēkabpils 355. dzimšanas dienas svinību programmu, liecina iestādes publiskotā informācija. Kā tradicionāli šajā dienā Krustpils pils un “Sēļu sētas” apmeklējums būs bez maksas visas dienas garumā. Šogad  Jēkabpils Vēstures muzejs papildus ir sagatavojis arī dažādas aktivitātes. Pulksten 12. un 14. Krustpils pilī būs iespēja apmeklēt bezmaksas ekskursijas gida pavadībā. Savukārt pulksten 17.30 Sēļu sētā norisināsies pilsētas dzimšanas dienas īpašo cepumu darbnīca ģimenēm, bet pulksten septiņos vakarā  Krustpils pils lielajā zālē koncerts “Saksofona skaņas pils gaismā”, kurā muzicēs Jēkabpils saksofonu kvartets un būs iespēja baudīt dzimšanas dienas kūku. 

Aizkraukles novada dome nolēma ņemt trīs ilgtermiņa aizņēmumus ēku pārbūvei Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 1 un 1A. Energoefektivitātes un pieejamības nodrošināšanas būvdarbiem ēkā Lāčplēša ielā 1 pašvaldība aizņemsies līdz 2,5 miljoni eiro no Valsts kases, savukārt energoefektivitātes un pieejamības nodrošināšanas būvdarbiem ēkā Lāčplēša ielā 1A pašvaldības aizņēmums Valsts kasē būs līdz 1,8 miljoni eiro. Projekta “Pašvaldības ēku vides piekļūstamības nodrošināšanas pasākumi” īstenošanai pašvaldība Valsts kasē noformēs aizņēmumu līdz 100 tūkstoši eiro. Visi trīs aizdevumi tiks ņemti uz 20 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz 2028. gada februārim. Atmaksu garantēs ar pašvaldības budžetu. 

Un vēl

Iestājoties ziemai piemērotiem laika apstākļiem, Vidzemē plānoti divi autosprinta posmi Jaunpiebalgā un Madonā. Ziemas mēneši iepriekšējā gada nogalē un turpinājums šogad nav ļāvis aizvadīt pilnvērtīgu Vidzemes Ziemas autosprinta kausu sezonu, kura sastādītu vismaz trīs vai četrus posmus Vidzemes reģionā, bet rādītāji turpmākajās divās nedēļās sola ziemai atbilstošus apstākļus, tāpēc rīkotāji sportistiem sola sarīkot divas neatkarīgas sacīkstes - 16.februārī Jaunpiebalgā un 22.februārī Madonas novada, Sarkaņu pagasta, "Raibenēs".

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands. Darbu "airBaltic" padomē locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda, ka pagaidu padome apvieno izcilus profesionāļus ar plašu pieredzi aviācijā un finanšu sektorā. 

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā šonedēļ veikta īpaši sarežģīta operācija, kad pirmo reizi Latvijā aknu pārstādīja cilvēkam, kam reiz transplantācija jau veikta. Slimnīcā norādīja, ka veiksmīgi atsākusies aknu pārstādīšanas programma, kas tika apturēta pirms dažiem gadiem, jo liela daļa pacientu pēc orgāna pārstādīšanas mira. Kopā ar Karolinskas institūta ārstiem no Zviedrijas transplantācijas atsākušās veiksmīgi, pārstādot jau deviņas aknas. 

Latvija ir iesaistījusies diskusijās par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. To atzinis aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Viņš uzsver, ka Latvijai primāri jādomā par to, kā garantēt savu iedzīvotāju aizsardzību, tādēļ ir jāvērtē visas iespējas stiprināt mūsu pozīcijas pret agresorvalsti Krieviju. Aizsardzības ministrija uzskata, ka šim lēmumam ir jābūt izsvērtam, nevis sasteigtam, atzīstot, ka jautājums par Otavas konvenciju ir ministrijas darba kārtībā.

Polijā ģenerālprokurors uz pusgadu atstādinājis no amata savu vietnieku pēc tam, kad viņš uzsāka izmeklēšanu pret premjerministru un citām amatpersonām apsūdzībās par valsts apvērsuma mēģinājumu. Ostrovskis pagājušajā nedēļā paziņojis, ka uzsāks izmeklēšanu pret premjerministru Donaldu Tusku, abu Seima palātu spīkeriem, vairākiem tiesnešiem, kā arī citām amatpersonām pēc tam, kad Konstitucionālās tiesas vadītājs Bogdans Svenčkovskis tās apsūdzēja mēģinājumos kavēt tiesu varas darbu. Esošā valdība atsakās pildīt Konstitucionālās tiesas spriedumus, pamatojot, ka iepriekšējās nacionālkonservatīvās "Likuma un taisnīguma" valdības laikā minētā iestāde tikusi politizēta. Gan Ostrovskis, gan Svenčkovskis tiek uzskatīti par ideoloģiski tuviem kādreiz pie varas, bet šobrīd opozīcijā esošajam spēkam.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss otrdien Parīzē kritizēja Eiropas Savienību par pārāk striktiem noteikumiem digitālajā jomā un Ķīnu par mēģinājumiem izmantot mākslīgo intelektu, lai kontrolētu savus iedzīvotājus. Francijas galvaspilsētā Venss piedalās Mākslīgā intelekta rīcības samitā; tā ir viņa pirmā ārvalstu vizīte kopš stāšanās viceprezidenta amatā. Uzstājoties Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena oponēja, ka noteikumi ir nepieciešami, lai cilvēki varētu uzticēties jaunām tehnoloģijām.Leiena arī uzsvēra, ka Eiropa nedrīkst atpalikt no ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādes jomā.

Turpinām ziņas

Krustpils luterāņu baznīcas ēkai sākusies jumta nomaiņa. Sarunā ar Radio1 draudzes prāvests Ēvalds Bērziņš pastāstīja, ka darbi notiek par valsts finansējumu, īstenojot projektu. Pagājušajā gadā šiem darbiem Krustpils luterāņu draudzei no valsts tika piešķirts finansējums vairāk kā 250 000 eiro. Par šiem līdzekļiem plānots atjaunot jumtu, kā arī bojātās, iebrukušās jumta koka konstrukcijas. Ēvalds Bērziņš piebilst, ka pašreizējais ēkas jumts ir vairāk kā simts gadus vecs un laika gaitā stipri nolietojies. Pēdējie plašākie darbi baznīcas ēkas atjaunošanā bijuši pēc pirmā pasaules kara, kura laikā tā ievērojami cietusi. Noņemot veco, tiks uzklāts jauns skārda jumts atbilstoši ēkas arhitektūrai. Darbus veic būvuzņēmējs no Madonas novada -  SIA “Jumeita”, būvuzraugs Armands Liede, autoruzraugs – Dace Lukšēvica. Paredzēts, ka jumta nomaiņa tiks veikta šī gada laikā.

No vakar vakara Aknīstes estrādē ir atklāta publiskā slidotava.  Ūdens slidotavas izveidei ņemts no Dienvidsusējas. Tumšajās vakara stundās slidotava būs apgaismota un skanēs arī mūzika.  Cik ilgi pieturēsies sals, tik ilgi strādās  slidotava. Pēc nepieciešamības ledus tiks atjaunots. Slidošana paredzēta tikai ar savām slidām.
 
Un vēl

Lai uzlabotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju uzraudzību, valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par gripas pretepidēmijas pasākumiem, kas paredz atjaunot augšējo elpceļu monitoringu arī izglītības iestādēs, paplašināt monitorējamo respiratoro vīrusu infekciju klāstu, kā arī izmantot jaunu pieeju epidēmiskā sliekšņa noteikšanai.  No šīs sezonas atsevišķas izglītības iestādes atkal sniegs datus par skolēnu apmeklējumu, kas ļaus labāk novērtēt infekciju izplatību un savlaicīgi ieviest nepieciešamos pasākumus. Ziņošana notiks reizi nedēļā, sākumā norādot kopējo izglītojamo skaitu un pēc tam – faktisko apmeklējumu. Gripas epidēmijas sākums tiks izziņots, ja pozitīvo paņemto paraugu īpatsvars sasniedz 10% vai vairāk, savukārt epidēmijas beigas noteiks, kad šis rādītājs samazināsies zem 10%.

Latvijā varētu veidot ekselences centru, kas palīdzētu attīstīt bezpilota lidaparātu jeb dronu tehnoloģijas, kā arī palīdzētu rast aktuālākos risinājumus izlūkdronu radītajiem draudiem kritiskajai infrastruktūrai. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atklāja, ka jautājums par šāda izcilības centra izveidi pārrunāts arī valdībā, kur vienprātīgi atzīts, ka tas ir nepieciešams. Vēl gan nav konkrēti zināms, vai izcilības centrs plānots kā jauna, atsevišķa iestāde, vai to varētu pievienot citām struktūrām. Vēl arī nav zināms, kad šis izcilības centrs varētu tapt. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā. Arodbiedrību savienība ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu steidzami izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. Konkrētais priekšlikums ir jāskata kopā un kontekstā ar šobrīd izstrādes procesā esošiem Darba likuma grozījumiem, norāda arodbiedrībā.

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darba organizācijas izmaiņām darbu atstāt izvēlējušies septiņi mediķi. Dienesta direktore Liene Cipule norāda, ka tie ir darbinieki, kuriem bijušas mazākas slodzes un tuvojusies izdienas pensija. Tāpat viņiem ir bijis cits pamatdarbs. Patlaban dienestā ir nedaudz vairāk nekā 200 vakances. Cipule skaidro, ka izaicinājumi ir līdzvērtīgi tiem, ar ko sastopas citās nozarēs. Proti, vietās, kur kopumā krītas iedzīvotāju skaits, ir zemāka pieejamība mediķiem. Tāpēc tiekot meklēti veidi, kā novirzīt darbiniekus uz vietām, kur ir nepieciešamas brigādes. 

Ukraina jebkurās potenciālās miera sarunās piedāvās Krievijai teritoriju apmaiņu, otrdien publicētā intervijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš intervijā "Guardian" sacīja, ka viņš sarunās piedāvātu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam teritoriju, kuru pirms sešiem mēnešiem Ukraina ieņēma Kurskas apgabalā.

Neraugoties uz karu, Ukrainas lauksaimnieki mēģina attīstīt ražošanu arī piefrontes zonā, un palīdzību viņiem sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Problēmas rada ne tikai ienaidnieka apšaudes, bet arī mīnas un piesārņojums. Pēdējā gadā Ukrainā novākti gandrīz 73 miljoni tonnu graudu un eļļas augu sēklu, un izdevies eksportēt 17,5 miljonus tonnu. Tomēr vēl nav izdevies sasniegt pirmskara rādītājus, jo plašas teritorijas okupējusi Krievija, bet citi reģioni izpostīti karadarbības rezultātā. 

Turpinām ziņas

Latvijā tiek testēta digitālā terapija mentālās veselības grūtību pārvarēšanai pusaudžiem un jauniešiem. Šī metode ļauj viņiem saņemt profesionālu palīdzību ērtā un elastīgā veidā. Pilotprojekts noslēgsies šī gada beigās, kad Veselības ministrija izvērtēs tā rezultātus un lems par tā nepieciešamību. Projekta dalībnieku skaits ir ierobežots – tūkstoš 200 jaunieši varēs saņemt palīdzību. Sākotnēji būs izvērtēšanas konsultācija, speciālists skatīsies, vai šī ir labākā palīdzība. Tad jaunietis saņems piekļuvi aplikācijai, Pilotprojekta rezultātus nodos Veselības ministrijai,tālāk – vai šis pakalpojums paliks un tiks attīstīts – tas atkarīgs no  Veselības ministrijas lēmuma.

Tuvākajos gados plānots paplašināt valsts atbalstu un pakalpojumu pieejamību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Jaunais līgums ar valsti paredz, ka šogad par valsts finansējumu 350 tūkstoši eiro apmērā terapijas pakalpojumi tiks nodrošināti vēl 101 bērnam. Kopumā šogad ar autiskā spectra traucējumiem nodrošinās atbalstu 416 bērniem. Savukārt no nākamā gada valsts plāno ievērojami palielināt finansējumu, sasniedzot 689 tūkstoši 465 eiro gadā, kas ik gadu nodrošinās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 202 bērniem. Pakalpojums pieejams ne tikai Rīgā, bet arī citos Latvijas reģionos, tajā skaitā Jēkabpilī un Madonā.

Un vēl

Brīvdienās dažviet Latvijā snigs un no jauna veidosies sniega kārta, liecina prognozes. Ceturtdiena un piektdiena vēl paies bez būtiskiem nokrišņiem, lai gan vietām sīka snigšana iespējama. Gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz -8...-3 grādiem, Vidzemē un Latgalē līdz -12...-10 grādiem. Brīvdienās virs Rīgas līča un Baltijas jūras veidosies lielāki sniega mākoņi, kas, ziemeļu, ziemeļaustrumu vēja nesti, virzīsies uz valsts centrālo daļu un Kurzemi.

Pašreizējās prognozes liecina, ka brīvdienās sniega sega veidosies Jūrmalā un tai tuvējos novados, kā arī Jelgavas, Dobeles, Tukuma, Talsu un Ventspils novadā. Snigšana būs lokāla, tādēļ pat vienā novadā var būt vietas, kur izveidojas vairāku centimetru sniega kārta, un joprojām būs vietas, kur sniega sega neizveidojas. Īslaicīgi snigšana var būt stipra. 

Gaisa temperatūra brīvdienu naktīs vietām Vidzemē un Latgalē noslīdēs vēl zemāk un būs ap -15 grādiem, bet dienās gaiss iesils līdz -8...-1 grādam. Sals Latvijā saglabāsies arī nākamnedēļ, bet siltāks laiks gaidāms, sākot ar aptuveni 21.–23. februāri.

Foto: Spodra Purviņa