Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 18.februārī

Demonstrējot savu nostāju un paužot vienotību Ukrainas atbalstam cīņā pret Krievijas agresiju, jau trešo gadu 24. februārī pulksten 12. vairāk nekā 50 Latvijas medijos, tajā skaitā arī Radio1, skanēs Ukrainas himna. Šogad, apliecinot Baltijas solidaritāti un atbalstu Ukrainai, akcijai pievienojas arī Lietuvas Sabiedriskais medijs LRT.lt un Igaunijas Sabiedriskais medijs ERR.ee. Jau trešo gadu ar vienlaicīgu Ukrainas himnas atskaņošanu visā Latvijas mediju telpā Latvijas elektroniskie mediji demonstrēs nostāju, kopību un vienotu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu. 

Vairumus - 71% - Latvijas iedzīvotāju Krieviju vērtē kā galveno apdraudējumu Eiropas drošībai, liecina Frīdriha Eberta fonda veiktais pētījums "Drošības radars 2025". Krievvalodīgo minoritātē Krieviju par draudu uzskata tikai 8% aptaujāto. Līdzīgi pretēji vērtējumi redzami arī par ASV - to par draudu Eiropai novērtējuši 28% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr krievvalodīgo vidē - 52%. Tikmēr 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvija viena pati nespētu sevi aizsargāt kara gadījumā. Latvijas iedzīvotāji uzsver savas valsts stratēģisko atkarību no aliansēm, proti, aptuveni 68% iedzīvotāju uzskata, ka valsts labklājība ir cieši saistīta ar pozitīvām norisēm citās valstīs.

Vidzemes plānošanas reģions aicina privātpersonas un uzņēmumus, kuru īpašumā ir rekultivējamas vēsturiskās kūdras ieguves vietas, līdz 3.martam pieteikties bezmaksas teritoriju izpētei un rekultivācijas plānu saņemšanai. Rekultivācijas plāni tiks izstrādāti tikai tām teritorijām, kuru īpašnieki būs apstiprinājuši savu iesaisti, norādītajā termiņā parakstot ieinteresētības apliecinājumu. Rekultivācijas plāns zemju īpašniekiem sniegs detalizētu informāciju par teritorijas pašreizējo stāvokli, piemērotākajiem atjaunošanas risinājumiem un iespējām teritorijas ilgtspējīgai izmantošanai nākotnē. 

Ukraina nepiedalīsies Krievijas un ASV amatpersonu sarunās Saūda Arābijā un neatzīs nekādas vienošanās par Ukrainu, kas panāktas bez Kijivas piedalīšanās, žurnālistiem pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādīja, ka Ukraina par šīm sarunām nav informēta un uzskata, ka jebkuras sarunas par Ukrainu bez Ukrainas par bezrezultatīvām. Kā ziņots, Maskava un Vašingtona pirmdien apstiprinājušas, ka otrdien Rijādā tiksies abu pušu delegācijas.

Polija negrasās izvietot savu militāro kontingentu Ukrainā pēc konflikta beigām, intervijā telekanālam "TVP World" sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Sikorskis arī iebilda pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izvirzīto ideju par Eiropas Savienības armijas izveidi. Vienlaikus viņš norādīja, ka allaž iestājies par to, lai Eiropa un Eiropas savienība attīstītu savas aizsardzības spējas.

Turpinām ziņas

SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" siltumenerģijas gala tarifs Pļaviņās no 1.aprīļa pieaugs par 1,7% un būs 68,93 eiro par megavatstundu. Savukārt pēc gada - no 2026.gada 1.aprīļa siltumenerģijas gala tarifs pieaugs vēl par 7,9% un būs 74,37 eiro par megavastundu. Siltumenerģijas ražošanas tarifs, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs saglabāsies nemainīgs, bet tarifā vairs nebūs iekļauta neparedzēto ieņēmumu komponente. Šobrīd "Pļaviņu komunālie pakalpojumu" siltumenerģijas gala tarifs ir 67,80 eiro par megavatstundu. 

Svētdien, 23.februārī, pulksten vienos dienā, Jaunjelgavas kultūras centrā notiks atbalsta pasākums "Kopā ar Ukrainu", kurā plānots vākt līdzekļus ievainoto karavīru evakuācijas automašīnām. Pasākuma mērķis ir veicināt sabiedrības informētību par aktuālo karadarbībā Ukrainā un Latvijas valsts drošības aktualitātēm. Pasākumā par Latvijas valsts drošību stāstīs Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Muzikāli pasākumu kuplinās ukraiņu folkloras dziedātāja Eleonora, Aizkraukles novada mākslinieciskie kolektīvi un mūziķi Nauris Brikmanis un Valters Osis. Notiks arī praktiskās darbnīcas.

Un vēl

Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju pensijas vecumā vēlas atrast jaunus hobijusliecina "Luminor Bank" veiktā aptauja. Savukārt 32% gribēs apceļot pasauli, bet 31% - veltīt laiku ģimenei, piemēram, auklēt mazbērnus. Iedzīvotāju atbildes liecina, ka jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk min vēlmi attīstīt hobijus un apceļot pasauli. Arī vecuma grupās no 25 līdz 44 gadiem ir vērojamas līdzīgas tendences. Turpretim vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem prioritāte ir laika veltīšana ģimenei un hobiju attīstīšana. Visās vecuma kategorijās tiek augsti vērtēta arī vēlme baudīt bezrūpīgu dzīvi Latvijā, ceļojot un iepazīstot vietējo kultūru.

Arī janvārī, tāpat kā decembrī, Latvijā populārākā partija bijusi Nacionālā apvienība, kam seko "Latvija pirmajā vietā" un "Jaunā Vienotība". Līderu trijniekam janvārī ir atbalsta kritums, taču pozīcijas reitingā saglabātas. Par to liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Vislielāko atbalstu aptaujā potenciālie vēlētāji sola Nacionālajai apvienībai – 9,6%, par “Latvija pirmajā vietā” balsotu - 8,1 procents vēlētāju, bet par “Jauno Vienotību”- 6 procenti vēlētāju. Toties atbalsts janvārī salīdzinājumā ar decembri pieaudzis Zaļo un Zemnieku savienībia – līdz 5,7%. Tad seko "Progresīvie" ar 5,5% aptaujāto balsīm, "Apvienotajam sarakstam" – 5,3 procenti balsu, "Stabilitātei!" - 4,6%. Tad seko "Saskaņa" ar 3,6%, "Suverēnā vara" – 2,7%. "Latvijas attīstībai" 1,2%, Jaunā konservatīvā partija – 1,1% aptaujāto balsu janvārī. Latvijas Krievu savienībai savu balsi sola janvārī 1%, nedaudz mazāk – 0,9% – būtu gatavi balsot par "Kustību "Par!"", 0,1% – par "Platformu 21".  Gandrīz 30% aptaujāto atzinuši – viņi nezina, par ko balsotu, ja Saeima būtu jāvēlē tagad, bet 13,8% norādījuši, ka vēlēšanās nepiedalītos. 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida politiķu diskusijas ne tikai par tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumu pārskatīšanu, bet arī par vēlēšanu sistēmas reformu, atsevišķu amatpersonu iecelšanu amatā un tautas vēlētu prezidentu. Valsts prezidents norādīja, ka aizsardzība nav tikai ieroči, munīcija vai procedūra. Rinkēviča ieskatā, tā sākas ar sabiedrības uzticību valstij - ja sabiedrība ir pārliecināta par saviem varas pārstāvjiem, par to, ko dara prezidents, Saeima, valdība, spējas stāvēt pretī ne tikai klasiskiem militāriem draudiem, bet dažāda veida hibrīdapdraudējumiem būs lielākas.

Bērnu aizsardzības centrā pērn palielinājies ziņojumu skaits par iespējamu pieaugušo vardarbību pret bērniem, vienlaikus aizvien dominē sūdzības par vardarbību vienaudžu starpā, preses konferencē par centrā pērn paveikto un šī gada plāniem sacīja centra vadītāja Gunita Kovaļevska.Centrs pērn ierosinājis vairāk nekā 100 administratīvā pārkāpuma lietas par pieaugušo vardarbību pret bērniem. Kovaļevska norādīja, ka šis skaits nav mazs. Turklāt gadījumi, kas rezultējušies ar administratīvo sodu, un tādi bijuši 24, saistīti tieši ar valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku rīcību pret bērniem.

Tallinas skolās vairāk nekā trešdaļa bērnu nav saņēmuši kombinēto cūciņu, masalu un masaliņu vakcīnu, pirmdien brīdināja Tallinas skolu medmāsu asociācija, norādot, ka bērnu un jauniešu vakcinācijas līmenis ir kritiski zems. Tallinas Skolu veselības fonda galvenā medmāsa Killi Reinsalu sacīja, ka visu vakcīnu aptvere ir mazāka nekā plānots, jo ir vecāki, kas atsakās vakcinēt bērnu, un ir arī tādi, kas vienkārši nav reģistrējuši savu piekrišanu. Tāpat ir samazinājusies arī vakcinācijas pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu aptvere. Pērn Igaunijā reģistrēti 258 saslimšanas ar garo klepu gadījumi, kas ir 8,6 reizes vairāk nekā 2023. gadā, liecina Veselības departamenta dati.

Toronto Pīrsona starptautiskajā lidostā Kanādā avarējusi "Delta Air Lines" pasažieru lidmašīna. Ievainoti 19 cilvēki, un trīs cietušo veselības stāvoklis ir kritisks.  Lidostas pārstāvji norāda, ka lidmašīna bijusi ceļā uz Toronto no ASV pilsētas Mineapolisas. Lidaparāts avarējis piezemēšanās laikā. Pēc avārijas lidostā uz vairākām stundām tika atcelti ienākošie un izejošie reisi, savukārt glābēji evakuēja cilvēkus un apdzēsa liesmas. ASV Federālā aviācijas pārvalde paziņojusi, ka visi 80 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, evakuēti.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Atskurbtuve, kas darbu sāka 2024.gada aprīlī, kā Jēkabpils slimnīcas struktūrvienība,  pagājušā gada deviņos mēnešos strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem. Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs sacīja, ka pērn Atskurbtuve strādājusi ar 38 tūkstoši 585 eiro lielu zaudējumu Keišs atzīst, ka zaudējumi ir ievērojami. Kopumā pērn pakalpojums sniegts 291 klientam, kas kopējās izmaksās ir 61 tūkstotis 132 eiro. Vienas personas apstiprinātās izmaksas, ko slimnīca saņem ir 77 eiro, taču faktiski viens klients izmaksā gandrīz trīs reizes dārgāk – 210 eiro. Līdz ar to radušies zaudējumi vairāk kā 38 tūkstoši eiro. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Madonas novada pašvaldība šogad budžetā plāno tērēt par 22% vairāk nekā pērn, liecina Madonas novada domes deputātu apstiprinātais pašvaldības budžets. Pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti 50,04 miljoni eiro, savukārt izdevumi - 62,56 miljoni eiro. Pašvaldībā skaidro, ka izdevumi pārsniedz ienākumus uz piesaistīto kredītu un Eiropas Savienības finansējuma rēķina, jo grāmatvedībā piesaistītais finansējums tiek uzskaitīts pie izdevumiem. Attiecīgi budžeta deficīts, kas it kā veidojas, atspoguļo nevis reālu finansiālo nepietiekamību, bet gan mērķtiecīgas investīcijas novada attīstībā.

Un vēl

Vižņu sablīvējuma dēļ Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis pēdējās divās dienās kāpis par 1,3 metriem. Agrā otrdienas rītā ūdens līmenis Jēkabpilī bija 4,2 metri virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Lai situācija kļūtu bīstama, ūdens līmenim būtu jākāpj vēl par vairāk nekā diviem metriem. Pļaviņu ūdenskrātuvi sedz ledus sega ar torosiem, no Daugavas augšteces turpina nākt vižņi, kas blīvējas posmā starp Jēkabpili un Zeļķu tiltu, tādēļ ūdens līmenis pie Jēkabpils paaugstinās.

Daugavas lielākajā daļā ūdens līmenis turpina pazemināties vai nedaudz svārstīties. Latvijas upju notece kopumā samazinās, bet, veidojoties ledus segai vai sablīvējumiem, atsevišķos upju posmos ūdens līmenis paaugstinās vai krasi svārstās. Februāra beigās sniegs un ledus pakāpeniski kusīs, ūdens līmenis upēs nedaudz paaugstināsies, vietām iespējama ledus iešana un straujas svārstības.

Premjere Evika Siliņa skaidrību par valdības restarta plānu sola šīs nedēļas laikā. Valdības vadītāja vispirms pabeigs sarunas ar visiem ministriem. Kādas konkrēti izmaiņas varētu gaidīt valdību – par to gan Siliņa pagaidām oficiāli nerunā. Pārmaiņas valdībā notiks, sagaidāma arī ministru nomaiņa, nemainot esošo koalīciju. Šīs pārmaiņas attieksies uz visām koalīcijas partijām, apstiprināja premjere.

Uzņēmums "Defence Partnership Latvia" ir saņēmis "Patria" 6x6 bruņutransportieru izmēģinājuma numurzīmes, kas ļaus veikt bruņutehnikas kvalitātes pārbaudes testa braucienus arī ārpus militārajiem poligoniem. Līdz šim izmēģinājumi noritēja militārajā poligonā Kadagā, kur bijusi ierobežota kapacitāte. Līdz ar grozījumiem normatīvajos aktos ražotājs varēs paplašināt testēšanu un paātrināt piegādes bruņotajiem spēkiem. Izmēģinājumu braucienus veikšot speciāli apmācīti uzņēmuma speciālisti noteiktā maršrutā.

Dzīves dārdzības pieaugums Latvijā uztrauc 33% jauniešus vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā  par to nobažījušies 40% jauniešu, liecina Eirobarometra jaunatnes aptaujas rezultāti. Jaunieši uzskata, ka cenu pieauguma problēmas risināšanai vajadzētu būt galvenajai prioritātei visā Eiropā. Trešdaļa respondentu uzskata, ka ES nākamajos piecos gados būtu jāpievērš uzmanība vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, savukārt 31% jauniešu uzskata, ka prioritātei jābūt ekonomiskajai situācijai un darbvietu radīšanai. 

Ukraina vēlas, lai Eiropa ātri izvirza pārstāvi iespējamām miera sarunām ar ASV un Krieviju. Par to vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vienu no prezidenta Volodimira Zelenska augstākajiem padomniekiem Ihoru Žovku. Viņa ieskatā, tam vajadzētu būt ātri pieņemtam lēmumam, uzreiz pēc sanāksmes Parīzē, kur pirmdien pulcējušies vairāki Eiropas Savienības valstu līderi. Arī Zelenskis, kurš šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, bet otrdien dosies uz Saūda Arābiju, atbalstījis šo ideju.

Elpceļu infekcijas dēļ pāvests Francisks uz nenoteiktu laiku paliks slimnīcā, pirmdien paziņojis Vatikāns, raksturojot 88 gadus vecā pāvesta veselības problēmas kā sarežģītas. Vatikāna preses pārstāvis Mateo Bruni paziņoja, ka pāvests ir labā noskaņojumā. Franciska oficiālajā kontā platformā "X" svētdien tika publicēta pateicība ticīgajiem par mīlestību un lūgšanām, ko viņi veltījuši pāvestam šajās dienās.

Turpinām ziņas

Zemgalē un Latgalē vairākos reģionālo autobusu maršrutos no šodienas stājas spēkā izmaiņas. Maršrutos Viesīte-Sunākste-Vārnava-Viesīte, Jēkabpils-Dunava, Preiļi-Līvāni un Jēkabpils-Bauska tiks mainīti reisu izpildes laiki, pievienotas pieturas, kā arī slēgti daži pasažieru mazāk pieprasītie reisi vai samazinātas izpildes dienas. Maršrutā Viesīte-Sunākste-Vārnava-Viesīte rīta reiss skolēnu brīvdienās pulksten 7.05 no Viesītes turpmāk vairs netiks nodrošināts otrdienās, bet saglabāsies piektdienās. Tikmēr maršrutā Jēkabpils-Dunava divi brīvdienu reisi - pulksten 12.15 no Jēkabpils autoostas un pulksten 13.35 no Dunavas - turpmāk būs tikai sestdienās, jo tiks slēgti svētdienu reisi.

Savukārt pieturu "Ziedi" turpmāk katru dienu varēs izmantot divos reisos maršrutā Jēkabpils-Bauska - pulksten 6.30 no Jēkabpils autoostas un pulksten 13.45 no Bauskas autoostas. Maršrutā Preiļi-Līvāni būs izmaiņas divu reisu laikos - autobuss turpmāk katru dienu no Preiļu autoostas izbrauks desmit minūtes agrāk - pulksten 11.40, savukārt no Līvāniem izbrauks 50 minūtes vēlāk - pulksten 12.35. Tādējādi iedzīvotāji varēs Līvānu stacijā pārsēsties uz vilcienu, lai ppulksten 12.42 dotos uz Rīgu.

Vienlaikus Autotransporta direkcija vērš uzmanību, ka maršrutos Pļaviņas-Stukmaņi, Preiļi-Štolderi-Līči-Preiļu pagasts, Jēkabpils-Spuņģēni-Pļaviņas, Jēkabpils-Antūži-Medņi-Jēkabpils, Jēkabpils-Pieterāni un Rēzekne-Viļāni-Varakļāni-Jēkabpils ir koriģētas tarifu zonas, tādējādi  var būt nelielas izmaiņas biļešu cenā starp kādām no maršrutu pieturām.

Un vēl

Latvijā tapis arī uzvārdu kalendārs. No vairākiem simtiem tūkstošu uzvārdu kalendāra autors Edgars Spura tajā ir iekļāvis tūkstoš 555 populārākos. Kalendārā ir iekļauti skaita ziņā populārākie uzvārdi, kas atrodami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzē. Visiem uzvārdiem vietas, protams, nav pieticis, tādēļ katru dienu piedāvāts svinēt četrus līdz piecus uzvārdus, kas sakārtoti pēc nejaušības principa. Spura skaidroja, ka vīriešu vai sieviešu dzimtē jābūt vismaz 101 uzvārdam, lai būtu šajā kalendārā. Dati liecina, ka aktuālākie uzvārdi ir – Ivanovs un Ivanova. Tālāk seko saistīti ar Latvijas dabu – Ozols, Ozoliņa, Liepa.  Tāpat arī izdevumā atrodama kalendārā neierakstīto uzvārdu diena – 3. augusts, kad svētkus var svinēt visi kalendārā neiekļauto uzvārdu īpašnieki.

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 7,2%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Savukārt, salīdzinot ar 2024.gada janvāri, bezdarba līmenis Latvijā saglabājies nemainīgs.Starp sievietēm bezdarba līmenis 2025.gada janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājies par 0,1 procentpunktu - līdz 5,7%, bet vīriešu bezdarba līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem - līdz 8,7%. Janvārī Latvijā bija 66 tūkstoši 700 bezdarbnieku, kas ir par tūkstoš 800 vairāk nekā decembrī.

Dronu detektēšanas sistēmas Rīgas lidostā varētu izmaksāt aptuveni piecus miljonus eiro. Rīgas lidosta veiks iepirkumu par dronu detektēšanas iekārtu iegādi, kas ļaus uzlabot spējas reāllaikā identificēt un sekot nesankcionētiem dronu lidojumiem un reaģēt uz nelikumīgām darbībām. Detektēšanas sistēmas iegādei investīcijas tiek meklēts resorā, bet tiks lūgts arī valsts budžeta finansējums.

Apritot trīs gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aizsardzības nozare aicina apmeklēt Latvijas Kara muzeju, lai iepazītu unikālas liecības par Ukrainas tautas varonīgo cīņu un kara realitāti. Latvijas Kara muzeja vestibilā apskatāms Ukrainas bruņoto spēku izmantotais un kaujās cietušais apvidus auto, kas ziedots akcijā "Tvitera konvojs" un palīdzējis Ukrainas aizstāvjiem cīņā pret okupācijas spēkiem. Tāpat apskatāms Krievijas bezpilota lidaparāts "Orlan-10", kuru 2023.gada pavasarī Ukrainas aizstāvji neitralizēja. Šis drons ir pirmais eksponāts muzeja krājumā, kas raksturo modernā kara realitāti un dronu tehnoloģiju pielietojumu. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot arī lielformāta fotoizstādi "Cīņa par Ukrainu". Muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis par īpašas aģentūras veidošanu, kuras mērķis būs veicināt Gazas joslas iedzīvotāju brīvprātīgu aizbraukšanu. Šādu ideju iepriekš pauda tuvs Izraēlas sabiedrotais – ASV presidents Donalds Ramps.  Ēģipte tikmēr izstrādā karā nopostītās Gazas joslas atjaunošanas plānu, kas neparedz teritorijas iedzīvotāju pārvietošanu, kā to ierosinājis Tramps. Jau vēstīts, ka ASV valsts sekretārs Marko Rubio pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vašingtona ir gatava uzklausīt alternatīvus plānus Gazas atjaunošanai.

NASA astronomi cieši uzrauga asteroīdu 2024 YR4, kas tiek saukts par "Pilsētu slepkavu". Tā sadursmes iespējamība ar mūsu planētu 2032. gadā ir strauji pieaugusi no 1,2% līdz 2,3%, taču ir pāragri uztraukties. Objekts tika atklāts caur teleskopu Čīlē 2024. gada decembrī un tika nosaukts par 2024 YR4. Asteroīds ir aptuveni 90 metrus plats, kas ir aptuveni pielīdzināms Tunguskas meteorītam, kas nokrita 1908. gadā un iznīcināja aptuveni 2 tūkstoši 150 kvadrātmetrus Sibīrijas meža, raksta The Guardian. Tomēr sākotnējie aprēķini par asteroīda izmēru var būt nepareizi. Ja draudi apstiprināsies, iespējamas asteroīda trajektorijas maiņas misijas, līdzīga kā NASA veiksmīgi īstenotā DART misija.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada Centrālajā bibliotēkā notiks krājuma inventarizācija – bibliotēka būs slēgta no 3. līdz 22. martam. Bibliotēka aicina iedzīvotājus savlaicīgi plānot grāmatu krātuves apmeklējumus. Šajā periodā nebūs pieejami ne klātienes, ne attālinātie pakalpojumi. Bibliotēkas kopkatalogā nebūs iespējams pasūtīt vai rezervēt grāmatas no Aizkraukles novada Centrālās bibliotēkas. Bibliotēkas apmeklētāji tiek aicināti grāmatu nodošanai izmantot grāmatu nodošanas iekārtu, kas atrodas pie bibliotēkas ēkas. Kopkataloga sistēmā nodotās grāmatas autorizētie lietotāji pagaidām redzēs savos kontos pie izsniegumiem. Pēc inventarizācijas noslēgšanas visi dati tiks korekti atspoguļoti. Inventarizācijas laikā bibliotēka nesniegs arī citus pakalpojumus. 

Uzņēmums "Latvijas pasts" nolēmis likvidēt abonentu kastītes pasta nodaļās, jo pēdējo gadu laikā krietni mazinājies pieprasījums pēc pakalpojuma un šī tīkla uzturēšana kļuvusi ekonomiski neizdevīga. Izmaiņas gan nestāsies spēkā tūlīt un līdz pēdējai piegādei abonentu kastītē atlikuši vēl daži mēneši. Lēmums no 1. jūlija slēgt abonentu kastītes pieņemts, jo pēdējā laikā ievērojami samazinājies pieprasījums, un tas uzņēmumam nav izdevīgi. Cik liels būs ietaupījums, pakalpojumu likvidējot, precīzi nevarēja pateikt. Ik gadu pakalpojuma klientu skaits samazinās par aptuveni 30%. Piemēram, pašlaik ir vairāk nekā 900 aktīvu abonentu, bet līdz nākamā gada beigām pakalpojumu saņemt pieteikušies par 300 cilvēkiem mazāk.

Un vēl

Latvijā 57% autovadītāju pirms braukšanas salā nepārbauda, vai autoceļš ir apledojis, liecina iegūtie rezultāti  "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" aptaujā. Tajā skaitā 32% autovadītāju norādījuši, ka apzinās, ka ceļa apledojumu vajadzētu pārbaudīt, bet 24% respondentu uzskata, ka pietiek ar uzmanīgu braukšanu. Vienlaikus 43% autovadītāju vienmēr pārbauda, vai ceļš nav apledojis, iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot.  Kompānijas pārstāvji min, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri nepārbauda apledojumu uz autoceļa - pagājušajā ziemā šādu atbildi sniedza 53% autovadītāju. Tāpat arī secināts, ka sievietes retāk pārbauda apledojuma iespējamību.