Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 20.februārī

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks trešdien, 19. februārī, iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai lūgumu pārvēlēt Latvijas Bankas padomes locekļus Māri Kāli un Zitu Zariņu uz otro termiņu. Kālim, kam Saeima 2024. gada 19. decembrī uzticēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus laikā starp Kazāka pirmā pilnvaru termiņa beigām un atkārtotu ievēlēšanu amatā 2025. gada 6. februārī, amata pilnvaru termiņš beidzas 12. martā. Savukārt Zariņas pilnvaru termiņš Latvijas Bankas padomē beidzas 14. aprīlī. Kazāks aicina Saeimu atbalstīt Kāļa un Zariņas kandidatūras, tādējādi ļaujot turpināt iesāktos un īstenot jaunus darbus viņu pārraudzības jomās.

Pērn Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro. Tā sarukusi par 1,9%, salīdzinot ar 2023. gadu. Straujāk sarukusi preču importa vērtība – par 7,4%, kopā veidojot 21,68 miljardus eiro, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Svarīgākās preces eksportā pērn bija koks, elektroierīces, kurināmais un nafta. Visvairāk eksportēts uz Lielbritāniju un Lietuvu. Importā svarīgākās preces bijušas minerālais kurināmais, nafta, elektroierīces un transportlīdzekļi. 

Latvijā kursē jaunie "Vivi" vilcieni, bet centrālajā stacijā joprojām no tiem grūti izkāpt. Iepriekš līdz šī gada sākumam tika solīti pagaidu peroni, bet to izbūve tomēr izrādījusies sarežģītāka, un konkrētu datumu peronu izbūvēšanai atbildīgie nenosauc. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bērnu ratiņiem vai vienkārši gados vecākiem ļaudīm ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami izkāpt no vilciena, jo peroni nav pielāgoti jaunajiem vilcieniem. Laikā, kamēr peronu vēl nav, aicina prasīt palīdzību konduktoriem vai pasūtīt asistentu, kas jāgaida pusstundu. Tādējādi pēc palīdzības aicina vērsties laikus, lai personāls varētu izdomāt, kā to īstenot.

Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka saņēmis no Vašingtonas garantijas, ka ASV nesamazinās savu karavīru klātbūtni Polijā un citviet NATO austrumu flangā. Duda atklāja, ka šādu priekšstatu guvis no nesenajām sarunām ar Trampa īpašo sūtni Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītu Kellogu un ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu. Jau vēstīts, ka ASV izvietoja savus karavīrus Polijā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gadā, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā palielināja karavīru skaitu un nodibināja ilgtermiņa militāro klātbūtni Polijā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins nav ieinteresēts panākt vienošanos par īstu mieru Ukrainā, vēsta televīzijas kanāls "NBC News", atsaucoties uz četriem ASV izlūkdienestu pārstāvjiem un diviem kongresmeņiem. ASV izlūkdienestu vērtējumā Putins uzskata, ka uzvar, un viņš cer sagaidīt brīdi, kad viņam izdosies pārņemt kontroli pār visu Ukrainas teritoriju. "NBC News" sarunu biedri uzskata, ka Putins varētu piekrist pamieram, jo tas dotu Krievijas armijai laiku atgūties. Kā ziņo "NBC News", Rietumu amatpersonu vidū valda uzskats, ka Putins varētu rīkot sarunas, bet tikai tādēļ, lai noskaidrotu, kādas piekāpšanās viņš var panākt.

Turpinām ziņas

Latvijas jauniešu nepiedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās pagājušajā vasarā skaidro ar informācijas trūkumu un politiskās pārstāvniecības problēmām, liecina Eirobarometra jaunatnes aptaujas rezultāti. 18% jauniešu, kuri nepiedalījās 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās, atrunājušies, ka viņiem bija par maz informācijas izvēles veikšanai. Šādu atbildi Latvijā sniedza par diviem procentpunktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt tie jaunieši, kuri piedalījās vēlēšanās, biežāk balsoja par izvēlēto partiju vai kandidātu, kuru idejas sakrita ar viņu pašu uzskatiem. Šādu atbildi sniedza 28% Latvijas jauniešu.

Dabas daudzveidības uzlabošanai būs pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vairāk nekā 23 miljonu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītie bioloģiskās daudzveidības veicināšanas un saglabāšanas pasākumu projektu iesniegumu trešās un ceturtās atlases kārtas īstenošanas noteikumi. Kā mērķteritorijas un projektu īstenošanas vietas noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Latvijā, kas ir "Natura 2000" teritoriju tīklā, kam ir spēkā esošs dabas aizsardzības plāns un tām piegulošas teritorijas vai teritorijas, kurām piemērojams spēkā esošs sugu vai biotopu aizsardzības plāns.

Un vēl

Šogad vispārējās izglītības iestādes varēs rīkot iestājpārbaudījumus saskaņā ar pēdējām likuma izmaiņām, bet no 2026./2027.mācību gada šo kārtību noteiks ar valdības izstrādātiem noteikumiem, paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kurus pirms trešā lasījuma atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Valsts ģimnāzijas, 2025./2026.mācību gadā, uzņemot skolēnus 7.klasē un brīvajās vietās 8. un 9.klasē, varēs rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kas atbilst valsts pamatizglītības standartam, vai arī ņemt vērā skolēnu iepriekšējā mācību gada noslēguma vērtējumus un nerīkot papildu pārbaudījumus. Ģimnāzijas arī varēs organizēt pārbaudījumu mācību priekšmetā, kuru skolēni nav apguvuši.

Valsts ieņēmumu dienesta veikto aktivitāšu rezultātā nodokļu ieņēmumi pērn palielināti par aptuveni 60 miljoniem eiro. VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe skaidro, ka izsūtīto vēstuļu rezultātā nodokļu ieņēmumi palielināti par sešiem miljoniem eiro, bet vēstuļu adresātiem veiktās kapitāla pieauguma kontroles rezultātā - vēl par 3,4 miljoniem eiro. Šmite-Roķe norāda, ka vēl ir palikušas trīs ceturtdaļas adresātu, kuri nav reaģējuši uz vēstulēm. Piemēram, dažām personām nesakritības starp deklarētajiem ienākumiem un kontu apgrozījumi ir 1,5 miljoni, šie cilvēki jau ir uzrunāti. Ir aptuveni 5 tūkstoši cilvēku, kuriem starpība ir virs 100 tūkstoši eiro, arī ar tiem tiek strādāts.

Centrālā vēlēšanu komisija sagatavojusi grozījumus Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, kas paredz, ka vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzības apmērs tiek rēķināts, piemērojot koeficentu, ņemot vērā vidējo mēnešalgu valstī. Patlaban likums noteic, ka Ministru kabinets reizi četros gados, gadā pirms Saeimas vēlēšanām, pārskata atalgojuma apmērus. Regulējums attiektos uz Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas neattiektos uz pašvaldību vēlēšanām, jo iecirkņu komisiju locekļiem atlīdzību nosaka pašvaldības. Valsts kancelejas aprēķini liecina, ka nākamā gada Saeimas vēlēšanām būs nepieciešami 1,5 miljoni eiro, ja likumprojekts tiks pieņemts. 

Latvijas lauksaimnieki par pērnā gada pavasara salnu un vasaras lietavu postījumiem Eiropas Savienības kompensācijā saņems 4,2 miljonus eiro. Kopumā piecu Eiropas Savienības dalībvalstu – Spānijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas un Ungārijas – zemniekiem, kurus kopš 2024. gada pavasara skāra ārkārtēji nelabvēlīgi laikapstākļi un dabas katastrofas, kompensācijās tiks novirzīti 98,6 miljoni eiro. Dalībvalstu iestādēm šis atbalsts ir jāsadala līdz 30. septembrim un ir jānodrošina, ka galīgie labuma guvēji ir lauksaimnieki.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar izteica viedokli, ka ASV prezidents Donalds Tramps dzīvo Krievijas dezinformācijas telpā. Jau ziņots, ka Tramps otrdien kritizēja Zelenski, faktiski vainojot viņu Krievijas agresijā, kā arī pārmeta Kijivai neapmierinātību, ka tā izslēgta no krievu un amerikāņu sarunām Saūda Arābijā. Vienlaikus Tramps aicināja sarīkot prezidenta vēlēšanas Ukrainā un, kā parasti neminot nekādus pierādījumus, norādīja, ka Zelenskim esot zems reitings un viņu atbalstot tikai 4% ukraiņu. Zelenskis norādīja, ka šis cipars nāk no Krievijas.  Trešdien publicētajā Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktajā telefonaptaujā, kurā piedalījās 1000 cilvēku, noskaidrojās, ka 57% respondentu uzticas Zelenskim.

Tehnoloģiju gigants “Meta” plāno izvietot pasaulē garāko zemūdens kabeli, kura mērķis ir savienot ASV, Indiju, Dienvidāfriku, Brazīliju un citus reģionus. Pakalpojumu “Instagram, Facebook un WhatsApp” īpašnieks izveidos 50 tūkstoši kilometru garu kabeli, kas ir garāks par Zemes apkārtmēru, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts  un citas jaunās tehnoloģijas ir pieejamas visā pasaulē. Zemūdens kabeļi aprakstīti kā "interneta mugurkauls". “Meta” līdz šim ir izvietojusi vairāk nekā 20 zemūdens kabeļus, tomēr tiek prognozēts, ka jaunais zemūdens kabeļa projekts izmaksās miljardiem dolāru, un tā pabeigšana prasīs vairākus gadus. Uzņēmums to raksturoja kā savu "līdz šim vērienīgāko zemūdens kabeļa centienu".

Turpinām ziņas

Visas Latvijas pašvaldības ir pieņēmušas 2025.gada budžetus. Kā pēdējā to trešdien izdarīja Līvānu novada pašvaldība, tādējādi noslēdzot pašvaldību budžetu pieņemšanas procesu visā Latvijā. Finanšu ministrijas eksperti savas kompetences ietvaros sniedza konsultācijas pašvaldībām, kuras to bija lūgušas, informējot par normatīvo regulējumu un aizņēmuma nosacījumiem no valsts budžeta. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, tikai Jelgavas novada pašvaldība apsver iespēju aizņemties līdzekļus Valsts kasē īstermiņa finanšu vadībai. 

 Līvānu novada pašvaldības 2025.gada budžetā plānotie izdevumi aptuveni par desmito daļu pārsniedz ieņēmumus, liecina pašvaldības publiskotā informācija. Līvānu novada pašvaldības 2025.gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 18 miljoni 187 tūkstoši 601 eiro, bet izdevumi 20 miljoni 77 tūkstoši 177 eiro. Izdevumi par gandrīz 10% pārsniedz ieņēmumus. Lielākie ieņēmumi - 47% jeb 8,5 miljoni eiro no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem ir nodokļu ieņēmumi. Savukārt lielākais izdevumu apjoms plānots izglītības iestāžu uzturēšanai un ar izglītību saistīto pasākumu finansēšanai – 8,4 miljoni eiro. Plašāk par Līvānu novada šī gada budžeta pozīcijām lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis kopš otrdienas krities par aptuveni pusmetru, un šorīt bija 3.97 metri virs noteiktās atzīmes.  Ūdens līmenis pie Jēkabpils pazeminās, jo upe piepildījusies ar vižņiem un aizsalusi, vairs nenotiek vižņu blīvēšanās. Par nepilnu metru ūdens līmenis kāpis Daugavā pie Jersikas. Ceturtdien tas sāk paaugstināties pie Daugavpils, jo upi piepilda vižņi un tā aizsalst. Nav plūdu draudu. Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis nedaudz svārstās, daudzviet izveidojusies ledus sega, citviet turpinās vižņu iešana.
Vidējais ledus biezums Pļaviņu ūdenskrātuvē ir 10-13 centimetri.
Nākamnedēļ pamazām kusīs sniegs un ledus, straujāk tas notiks valsts rietumu un centrālajā daļā. Upēs galvenokārt gaidāms neliels ūdens līmeņa kāpums, atsevišķos posmos iespējamas krasas svārstības ledus iešanas dēļ.

Saeima ceturtdien, 20. februārī, atbalstīja parlamenta Ārlietu komisijas izstrādāto lēmuma projektu "Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai". Saeima ziņojumu par atbalstu Ukrainai pieņēma ar 82 balsīm pēc. Pret balsoja vienīgi "Stabilitātei!" frakcija. Saeima paziņojumā uzsvēra, ka kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju. Tā apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas negurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem, godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus, tajā skaitā cīņā pret okupantiem savu dzīvību atdevušos Latvijas brīvprātīgos – Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī, un Edgaru Platonovu, kurš krita 2024. gada 25. decembrī.

Saslimstība ar gripu Latvijā aizvadītajā nedēļā pieaugusi un liecina par augstu gripas vīrusu aktivitāti, bet saslimstībā ar Covid-19 turpina novērot lejupejošas tendences. Pagājušajā nedēļā gripa klīniski noteikta 284 pacientiem, kas ir par 66 gadījumiem vairāk nekā nedēļu iepriekš.Gripas gadījumi pagājušajā nedēļā reģistrēti visās desmit monitoringa teritorijās. Visaugstākā gripas intensitāte reģistrēta Liepājā, kur ziņots par 33 gripas gadījumiem. Tai seko Jēkabpils ar 25 reģistrētiem gripas gadījumiem. Gripas gadījumi reģistrēti arī citviet visa Latvijā. Pagājušajā nedēļā stacionāros uz gripu tika testēti 614 pacienti. Dominējošais A tipa gripas vīruss noteikts 52 pacientiem un B tipa grupa - 29 pacientiem. Aizvadītajā nedēļā saņemti arī septiņi ziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. Visi pacienti bija vecāki par 50 gadiem un ar vairākām blakus slimībām un riska faktoriem.

Pagājušajā nedēļā veikti 993 Covid-19 testi, kas ir vairāk nekā nedēļu iepriekš, kad tika veikti 814 testi. No tiem Covid-19 infekcija apstiprināta 3,1% gadījumu, kas ir zemākais rādītājs kopš sezonas sākuma. Pagājušajā nedēļā kopumā stacionāros ārstējušies 54 pacienti ar Covid-19 infekciju, no tiem ar pamata diagnozi Covid-19 bijuši 20 pacienti. Pagājušajā nedēļā reģistrēti arī četri Covid-19 pacientu nāves gadījumi.

. Aizvadītajā gadā pieaudzis reģistrēto noziegumu skaits, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējā situācija policijas darbā bijusi diezgan stabila, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Valsts policijas) priekšnieks Armands Ruks. Valsts policijas apkoptā informācija liecina, ka reģistrēto noziegumu skaitā zemākais rādītājs laikā no 2006.-2024.gadam bijis 2021.gadā. Pēc 2021.gada sekojis neliels palielinājums, kas turpinājies arī 2024.gadā. Pērn valstī kopumā reģistrēti vairāk kā 36 tūkstoši noziegumi.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers iepazīstinās ASV prezidentu Donaldu Trampu ar plānu, kas paredz nosūtīt uz Ukrainu līdz 30 000 Eiropas karavīru, vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph". Sagaidāms, ka nākamnedēļ, tiekoties ar Trampu, Stārmers sīki izklāstīs, kā Eiropas karaspēks varētu nodrošināt pamiera vienošanās izpildi, kas potenciāli varētu tikt noslēgta ar Vašingtonas starpniecību.  Stārmers uzstās, ka Austrumeiropā ir jātur gatavībā ASV iznīcinātāji un raķetes gadījumam, ja Krievija pārkāps pamiera noteikumus. Plāns par "drošības spēkiem" tika prezentēts šonedēļ Parīzē notikušajā Eiropas līderu ārkārtas samitā, norāda "Daily Telegraph".

Margarita Romana ir 27.vecākais cilvēks uz planētas. Viņa ir dzimusi Rīgā 1912. gadā un pēc Otrā pasaules kara kopā ar vīru pārcēlās uz Monreālu. Par dzīvi Latvijā pirms padomju okupācijas Margarita atceras tikai labas lietas. 1947. gadā viņa kopā ar vīru Heinrihu Romānu pārcēlās uz Kanādu. Viņa strādāja par mākslas skolotāju Monreālā, bet viņas vīrs strādāja par inženieri. Margarita visu mūžu uzturēja kontaktus ar saviem skolēniem un mācīja vairākas viņu ģimeņu paaudzes. Jaunajai paaudzei Margarita Romane iesaka nekad neturēt aizvainojumu un uzsver, ka mācīšanās ir pirmais solis uz sapratni. 16. martā Margaritai apritēs 113 gadi. Dzimšanas dienu viņa plāno svinēt kopā ar draugiem un ģimeni, paceļot martini glāzi par vēl vienu dzīves gadu.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldībā šodien sākas vairākas izsoles, kurās pašvaldība par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro pārdod augošus kokus un kokmateriālus. Nekustamie īpašumi tiek pārdoti Skrīveru, Klintaines, Aiviekstes, Aizkraukles un Kokneses pagastos. Ar īpašumu sarakstu var iepazīties pašvaldības mājaslāpā. 

"Aglonas maizes veistūkli" no šodienas oficiāli iekļauts Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Produkta saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veido reputācija, kuras pamatā ir senas vēsturiskās tradīcijas un īpašības, it īpaši pagatavošanas metode. "Aglonas maizes veistūklis" ir astotais Latvijas produkts, kas ir iekļauts ES shēmās. "Aglonas maizes veistūklis" ir garens rudzu maizes klaipiņš, kurā ievīstīts un iecepts žāvēts cūkas speķis un sīpoli, un maizes pagatavošanas veids ir saglabāts nemainīgs kopš 19.gadsimta beigām. Šī rudzu maize ir roku darbs.

Un vēl

Desmit inovatīvu pļavas produktu ideju īstenošanai piešķirs 2 līdz 5 tūkstoši eiro grantus. Konkursa prioritāte bija atbalstīt inovatīvus produktus vai pakalpojumus, kuru izcelsme saistīta ar Latvijas dabiskajām pļavām un kuriem būtu biznesa potenciāls un pieprasījums sabiedrībā. Starp atbalstītajiem projektiem ir gan pilnīgi jauni dabisko pļavu produkti un pakalpojumi, gan arī uzlabojumi jau tirgū esošiem produktiem un pakalpojumiem, kas marķēti ar zīmi "Dabisko pļavu produkts".  Ar grantu finansējumu Latvijas dabisko pļavu produktu klāstu papildinās vīgriežu vannas tējas, zāļu slotiņas un paklāji, ar dabiskajās pļavās augušu liellopu gaļu pildītas pankūkas, hinkaļi un čebureki, pļavas saldējumi un sorbeti ar dažādām jaunām garšām. Jauns pļavu pakalpojums Latvijā būs bišu dravas īre. Konkursā atbalstīts arī izglītojošs pakalpojums bērniem un jauniešiem, kas spēles veidā ļaus iepazīt dabisko pļavu.

Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā 111 cilvēki, kas ir vismazākais rādītājs kopš valsts neatkarības atgūšanas, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. 2023.gadā avārijās dzīvību zaudēja 142 cilvēki, bet vēl gadu iepriekš 115. Salīdzinājumam – pirms desmit gadiem - 2004.gadā negadījumos gāja bojā 519 cilvēki. Pērn avārijās smagi cietuši 306 cilvēki, bet viegli cietuši 3 tūkstoši 650 satiksmes dalībnieki. Arī šie rādītāji ir zemāki, salīdzinot ar 2023.gadu. Kopumā pagājušajā gadā reģistrēti 17 tūkstoši 479 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 1 20 negadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Naktī uz ceturtdienu no Baltijas jūras izcelts bojātā optisko šķiedru kabeļa gals, taču, jūrā strauji pasliktinoties laika apstākļiem, izceltais kabeļa gals ir iekapsulēts un nolaists atpakaļ jūrā. Kompānijā informē, ka kuģa apkalpei, kas veic jūras optisko šķiedru kabeļa remontu, izmantojot iepriekš sagatavoto, īpaši šai vietai izveidoto un pielāgoto tehnisko aprīkojumu, naktī ir izdevies no jūras izcelt vienu kabeļa galu. Pēc kabeļa izcelšanas tā bojātā daļa ir atdalīta, veikta kabeļa gala apstrāde un sagatavošana remontam.. Šobrīd laika apstākļi jūrā ir strauji pasliktinājušies un turpmāki darbi patlaban nav iespējami.

Parlamentārieši šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums", kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai tiem piederošām juridiskām personām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Likumprojekta mērķis ir nepieļaut Latvijas valsts interesēm kaitnieciskas vai bīstamas darbības, kā arī starptautiski noteikto sankciju apiešanu. Izmaiņas attieksies uz abu agresorvalstu fiziskajām un arī juridiskajām personām un tiem juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā, vai kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi.

Anglijas bankas deviņās stipri apsargātajās glabātuvēs glabājas simtiem tonnu dārgmetālu, kuru vērtība pārsniedz 240 miljardus eiro. Taču tagad tās pamazām tiek iztukšotas saistībā ar bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas uzsākt globālu tirdzniecības karu, vēsta “The Independent”. Liela daļa zelta ir nosūtīta uz Ņujorku, kur šī prece šobrīd ir daudz vērtīgāka nekā Apvienotās Karalistes galvaspilsētā. Tiek uzskatīts, ka pēdējo dažu mēnešu laikā no Anglijas bankas glabātavām ir izņemti aptuveni 8 tūkstoši zelta stieņu, kas ir aptuveni divi procenti no bankas kopējā krājuma.

Krievijas armijas uzbrukumu un intensīvo gaisa triecienu dēļ turpinās cilvēku evakuācija no Ukrainas piefrontes pilsētām. Savas mājas spiesti pamest arī Huļaipoles iedzīvotāji. Zaporižjas apgabala pilsētā, 6 kilometrus no frontes līnijas, kādreiz bija 15 tūkstoši iemītnieku, bet palicis tikai apmēram viens tūkstotis. Krievijas apšaudes šeit ir ikdiena, un šāviņi nogalinājuši arī vairākus civiliedzīvotājus. Cilvēku evakuāciju veic policisti un brīvprātīgie, kuri regulāri uzrunā palikušos cilvēkus. Situācija ir  sarežģīta, tāpēc visiem tiek ieteikts pamest pilsētu un doties uz drošākiem valsts rajoniem.

Turpinām ziņas

SIA "Jēkabpils siltums" ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas pērn bija par 30% mazāki nekā 2023.gadā. "Jēkabpils siltums" sniedz sabiedriskos centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Jēkabpilī, Kūku, Spunģēnu, Mežāres un Variešu ciemā, kā arī Brodos, Kopumā centralizētā siltumapgādes sistēma tiek nodrošināta 169 objektiem, tajā skaitā daudzdzīvokļu ēkām, pašvaldības iestādēm, pirmsskolas un pamatizglītības iestādēm. Apkurināmā platība ir 266 tūkstoši 172 kvadrātmetri. Lietotājiem 2024.gadā nodota 58 tūkstoši 281 megavatstunda siltumenerģijas, kas ir par 3,65% vairāk nekā 2023.gadā. Ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas 2024.gadā bija vairāk kā 4 miljoni eiro, kas ir par 30,34% mazāk nekā 2023.gadā, kas summa sasniedza 5,7 miljoni eiro. 

Saeima skatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz oficiāli atzīt 27.februāri kā Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu Latvijā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Starptautiskās NVO dienas tradīciju aizsāka latvietis Marcis Liors Skadmanis un biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" 2009.gadā. Dienu oficiāli atzina 12 valstis Baltijas jūras NVO forumā Viļņā, Lietuvā, 2010.gadā. Pirmais Vispasaules NVO dienas atklāšanas pasākums notika 2014.gada 27.februārī Helsinkos, Somijā, ko rīkoja Somijas Ārlietu ministrija.

Un vēl

Šī mēnēša pēdējā dienā -  28.februārī pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils tautas namā notiks žurnālista, publicista Andra Grīnberga grāmatas “Pils uz augšu krīt” atvēršana un autora 85 gadu jubilejas pasākums. Grāmatu “Pils uz augšu krīt” laidusi klajā izdevniecība “Latvijas Mediji” šī  gada februārī. Andra Grīnberga jaunās grāmatas apakšvirsraksts – “Mazliet ačgārni stāsti”. Solījumu sev – savā 85 gadu dzīves jubilejā iet pie lasītāja nevis ar tukšām rokām, bet gan ar jaunu darbu – viņš izpildījis godam. Jaunajā darbā kopā saaudies dzejiskais tvērums, žurnālista tiešums, publicista kaismīgums. Grāmatas galvenā pamatlīnija – neviena pils nav pasargāta, tāpat kā cilvēks, no nelaimes. Grāmatas rakstīšanai piešķirta AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonda stipendija radošās ieceres īstenošanai. Pasākumā muzicēs kapela “Kreicburgas ziķeri”.  Ieeja bez maksas