Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 26.februārī

Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā, paredz valdības atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, par kuru vēl būs jālemj parlamentam. Paredzēts, ka jaunais likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017.gada nogalē. Nemainīts paliks princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Lai veicinātu precīzijas medicīnas attīstību un pētniecību ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajiem materiāliem gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī, valdība  atbalstīja Biobanku likumprojektu. Biobanka ir cilvēka bioloģisko paraugu datu kopums kā cilvēka šūnas, organisma šķidrums, audu vai orgānu daļa un citi elementi. Likumprojekts paredz, ka biobankas pārziņi varēs būt zinātniskā institūcija vai ārstniecības iestāde. Visām darbībām ar bioloģiskajiem paraugiem būs jāievēro ētikas principi un datu aizsardzība, donoru tiesības un piekrišanas procedūra. Par to vēl jālemj Saeimai.

Valdība apstiprinājusi pilnveidotos nosacījumus aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai, tajā skaitā palielinot atlīdzību par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem no 250 līdz 300 eiro mēnesī. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā kopējo atlīdzības pieaugumu tautsaimniecībā. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi ir aktīvais nodarbinātības pasākums Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētām personām darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, veicot sociāla labuma darbus. Šos darbus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu.

Ukrainas parlaments vakar pieņēma rezolūciju, kurā apliecināta prezidenta Volodimira Zelenska leģitimitāte.  Rezolūcijas pieņemšanai bija nepieciešamas 226 balsis, taču par to nobalsoja 268 deputāti. Otrdien pieņemtajā rezolūcijā, līdzīgi kā iepriekšējā, teikts, ka parlaments vēlreiz atgādina, ka Zelenskis tika ievēlēts brīvās, caurskatāmās un demokrātiskās vēlēšanās un ka viņa mandātu neapšauba nedz Ukrainas tauta, nedz parlaments. Rezolūcijā arī norādīts, ka Zelenskis paliks amatā līdz šo posteni varēs pārņemt jaunievēlēts prezidents saskaņā ar Ukrainas konstitūciju.

Singapūras lielākā banka DBS apgalvo, ka nākamo trīs gadu laikā tā plāno samazināt 4 tūkstoši amata vietu, jo mākslīgais intelekts pārņems vairāk darba, ko pašlaik veic cilvēki. Bankas vadība raidorganizācijai BBC pavēstīja, ka turpmākajos gados tiks likvidētas pagaidu un līgumdarbinieku amata vietas. Banka plāno izveidot aptuveni tūkstoš jaunu ar mākslīgo intelektu saistītu darbavietu. Tādējādi DBS ir viena no pirmajām lielajām bankām, kas atklāj detalizētāku informāciju par to, kā mākslīgais intelekts ietekmēs tās darbību.

Turpinām ziņas

Valsts turpmāk varēs piedalīties pašvaldību autonomajā funkcijā un sniegt palīdzību iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanā, piedaloties publiskās un privātās partnerības projektos. Patlaban Pašvaldību likums noteic, ka pašvaldībai ir autonomā funkcija sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Finanšu ministrijā norāda, ka līdz šim iztrūka regulējuma, kā valsts var piedalīties pašvaldības autonomajā funkcijā sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, īstenojot publiskās un privātās partnerība projektu pieejamu īres mājokļu būvniecībai.

Jau ziņots, ka patlaban notiek aktīvs sagatavošanās darbs kopā ar pieredzējušiem Eiropas Investīciju bankas ekspertiem un 18 Latvijas pašvaldībām. Eksperti precizē aktuālo pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem, izvērtēs pašvaldību izvēlēto zemesgabalu atbilstību projekta vajadzībām un strādās pie projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem. Šajā projektā taps arī daudzdzīvokļu mājas Jēkabpilī Celtnieku ielas mikrorajonā ar kopējo skaitu līdz 150 dzīvokļi.

Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā, liecina "SEB banka" aptauja. Finanšu uzkrājumi, kas ienākumu zaudēšanas gadījumā ļautu nodrošināt esošo dzīves līmeni vismaz mēnesi, ir 52% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 17% ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt ne ilgāk par mēnesi, bet katram piektajam jeb 21% finanšu uzkrājumu vispār nav, kas nozīmē, ka kopumā ap 40% iedzīvotāju nav "drošības spilvena". Kā norāda aptaujātie, 16% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% - pat ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.

Un vēl

Ņemot vērā uzbrukumus mājdzīvniekiem, Balvu novadā ir saņemta atļauja vilku skaita samazināšanai. Pašvaldības medību koordinācijas komisijai ir izsniegta viena papildu vilka medību atļauja. Tāpat 2024./2025.gada medību sezonā ir izsniegta vēl viena papildu vilka medību atļauja Krāslavas novadā. Kopumā šogad līdz 24.februārim dienests pārbaudījis informāciju par septiņiem vilku uzbrukumiem, kuros nogalinātas piecas aitas, četri suņi un teļš. Pieci uzbrukumi fiksēti Balvu novadā, viens Jēkabpils novadā un viens Augšdaugavas novadā.

Jau ziņots, ka iedzīvotāji ir aicināti ziņot valsts meža dienestam par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem, lai būtu iespējams iegūt objektīvu informāciju par problēmas mērogu.

Lai sasniegtu Ceļu satiksmes drošības plānā izvirzīto mērķi līdz 2027. gadam par 35% samazināt avārijās smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu, Satiksmes ministrija iesaka četrkāršot vidējā ātruma radaru tīklu, likvidēt kreisos pagriezienus un pilnveidot transportlīdzekļu vadītāju, kā arī bērnu un jauniešu apmācības, liecina valdībā vakar prezentētais Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums. Augstas prioritātes pasākumi ietver sistemātisku smago avāriju izpētes ieviešanu, uzlabojumus ceļu infrastruktūrā, ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšanu un kreiso pagriezienu likvidēšanu, kā arī vidējā ātruma radaru tīkla četrkāršošanu. Tuvāko trīs gadu laikā plānots īstenot virkni pasākumu, tajā skaitā izvērtēt esošās sodu politikas efektivitāti un progresīvo administratīvo sodu politikas un obligātās ceļu satiksmes izglītības nepieciešamības ieviešanu.

Pašreizējās valdības laikā pašvaldībām piesaistīti dažādu fondu un investīciju līdzekļi vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Piemēram, uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldības noslēgušas 28 vienošanās par projektu īstenošanu 48,12 miljonu eiro apmērā. Noslēgto investīciju rezultātā tiks piesaistītas privātās investīcijas vismaz 45,33 miljonu eiro apmērā. Tas kopumā dos iespēju radīt 309 jaunas darbavietas un palielināt darba algu fondu par 11,36 miljoniem eiro. Savukārt 137 komersanti gūs labumu no uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstības.

Finanšu ministrija piešķirs valsts budžeta dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā piecām Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām atbilstoši ES ārējās robežas kilometru garumam. Tajā skaitā Augšdaugavas novadam piešķirti 220 tūkstoši 537 eiro. Pašvaldību ES ārējās robežas garums kilometros Augšdaugavas novadam ir 37,8 kilometri. Šādas dotācijas piešķiršanu paredz likums "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam. 

Gaidāms, ka artilērijas munīcijas rūpnīca, ko Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" sadarbībā ar Lietuvas valsts uzņēmumiem šogad sāks būvēt Lietuvā, sāks darboties 2027. gada sākumā, otrdien Viļņā paziņoja "Rheinmetall" amatpersona. Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savickis  žurnālistiem sacīja, ka darbs pie rūpnīcas projekta norit saskaņā ar grafiku un pagaidām nav radušies būtiski sarežģījumi.  

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi – valsts enerģētikas grupas "Epso-G" meitasuzņēmums "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) – parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Šajā rūpnīcā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju un radīt vismaz 150 darbavietas. Projektam Lietuvā ir piešķirts liela mēroga investīciju projekta statuss.

ASV valdība devusi rīkojumu steidzami pārskatīt iespējamību un nepieciešamību turpināt darboties NATO bāzei, kas atrodas Aleksandropolē Grieķijā un caur kuru Ukrainai tika piegādāta militārā palīdzība, raksta “Democtratia”. Bāze atrodas Egejas jūras piekrastē Trāķijā, netālu no Melnās jūras šaurumiem, un ASV un NATO to izmantoja, lai transportētu spēkus uz Austrumeiropu. Izdevums atzīmē, ka iespējamā bāzes slēgšana iepriecinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tas apmierinātu arī Turcijas prezidentu Erdoganu, kurš to uzskatīja par draudu Turcijas monopolam pār Bosfora šaurumu.

Turpinām ziņas

Šonedēļ Jēkabpilī atsākusies Dzirnavu jeb tautā sauktā Pils dīķa tīrīšana. pārvaldes Pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns informē, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu SIA "Vidzemes būvnieks" par Dzirnavu dīķa organisko vielu nogulumu jeb dūņu masas tīrīšanu. Līguma summa 12 tūkstoši 390 eiro bez PVN. Darbi tiks veikti dīķa vidus daļā, neskarot Donaviņas upi. Izraktās dūņas nogādās uz pašvaldības atbērtni. Atkarībā no laika apstākļiem un darbu tempa, Pils dīķa tīrīšanu plānots pabeigt divu nedēļu laikā. Pēc dīķa tīrīšanas darbu pabeigšanas tiks atjaunotas slūžas. Pašlaik tiek precizētas izmaksas slūžu aizvaru atjaunošanai.

Latvijas zemniekiem arvien vairāk nākas pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem. Augkopībā tiek meklēti mazāk riskanti kultūraugi, bet lopkopībā pieaug uzsvars uz efektīvāku lopbarības sagatavošanu un zālāju apsaimniekošanu. Sausie pavasari un maigās ziemas ietekmē sējumus, un zemnieki kļūst piesardzīgāki. Vairākās nozarēs šobrīd nākas mazināt riskus, eksperimentēt un pielāgoties.  Biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska informē, ka pēdējos gados palielinājušās pākšaugu platības, bet kartupeļu audzētāju skaits ar katru gadu samazinās. Šobrīd kartupeļu audzētāju ir plus/mīnus ap 6000. Vēl pirms 10 gadiem bija ap 20 tūkstoši. Eksperti prognozē, ka nākotnē īpaši svarīgi būs uzturēt meliorācijas sistēmas, lai novērstu plūdu radītās problēmas pavasaros. 

Un vēl

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Jēkabpilī šodien rīkos informatīvo dienu Jēkabpils un Aizkraukles novadu uzņēmējiem. Informatīvajā dienā būs iespējams vairāk uzzināt par biznesa pirmsinkubācijas un inkubācijas atbalsta programmām, uzņemšanas nosacījumiem, uzņemšanas kritērijiem un pieejamo atbalstu. Uzņemšanai biznesa pirmsinkubācijas programmā iespējams pieteikties no 2024.gada 20.novembra, savukārt uzņemšanas biznesa inkubācijas programmā notiks no 3. līdz 20.martam. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Saslimstot Ministru prezidentei Evikai Siliņai, nedēļas vidū piebremzēsies koalīcijas partiju sarunas par premjeres izziņoto valdības "restartu". Tikmēr valdības vadītājas partijas virzītais kandidāts Izglītības ministra amatam, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs "personisku iemeslu dēļ" atsaucis savu kandidatūru, tādējādi pašlaik vairs nav neviena oficiāli nominēta kandidāta uz trim vakantajiem ministru posteņiem Evikas Siliņas valdībā.

Kā ziņots, Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu, izglītības ministri Andu Čakšu un labklājības ministru Uldi Auguli. Siliņa to pamatoja ar nepieciešamību pēc jauniem līderiem. Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ceļ trauksmi, ka arvien vairāk trūkst medikamentu, īpaši tas skar bērnus un pacientus ar hroniskām kaitēm. Zāļu valsts aģentūrā iesaka meklēt analogus medikamentus un izteiktu zāļu trūkumu patlaban nesaskata.  Šobrīd īpaši aktuāli esot tie līdzekļi, kas saistīti ar atipisko pneimoniju un bronhītu ārstēšanu. Tur reizēm ir iztrūkums gan kompensējamo medikamentu sarakstā, gan arī reģistrēto medikamentu sarakstā. Lai gan aptiekas apgalvojot, ka medikamenti ir pieejami, tomēr realitātē tie ir piegādāti nelielā daudzumā un jau nākamajā dienā tie vairs nav pieejami, un šāda situācija rada nopietnas problēmas.

Par drona pilotēšanu virs Daugavgrīvas cietuma Daugavpilī pirmdien, 24. februārī, aizturētas trīs personas. Uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Skaidrojot drona pilota atrašanās vietu, likumsargi uz autoceļa A13 virzienā uz Medumu pusi pamanīja automašīnu, kurā atradās trīs personas. Sākumā vīrieši negribīgi skaidroja, ka atbraukuši, lai pārbaudītu automašīnu, bet vēlāk, kad likumsargs pamanīja uz mašīnas aizmugurējā sēdekļa dronu, atzinās, ka pilotēja virs cietuma teritorijas, bet atteicās uzrādīt bezpilota gaisa kuģa lidošanas maršrutu, kā arī sniegt plašākus paskaidrojumus. Tāpat noskaidrojās, ka personas bija aizlīmējušas ar melnu līmlenti drona standarta pozicionālo apgaismojumu, lai traucētu tā konstatēšanu. Likumsargi izņēma divus bezpilota gaisa kuģus, atmiņas karti un četrus mobilos telefonus. Saistībā ar notikušo ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

Ukraina ir vienojusies ar ASV par minerālu nolīguma nosacījumiem un varētu to parakstīt jau piektdien, kad prezidents Volodimirs Zelenskis dosies vizītē uz Vašingtonu, paziņoja augsta ranga Ukrainas amatpersona. ASV prezidents Donalds Tramps bija pieprasījis, lai Ukraina piešķirtu piekļuvi saviem retzemju izrakteņiem, tādējādi kompensējot miljardiem dolāru vērto militāro palīdzību, ko tā saņēma prezidenta Džo Baidena laikā. Vienošanās paredz, ka ASV kopīgi izstrādās Ukrainas minerālu bagātības, un ieņēmumi nonāks jaunizveidotā fondā, kas būs kopīgs Ukrainai un Amerikai, sacīja Ukrainas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novadā apzinātajās patvertnēs varētu uzņemt ap 10 tūkstoši cilvēku jeb vairāk nekā pusi novada iedzīvotāju. Aizvadītā gada nogalē noslēdzās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenotā valsts un pašvaldības ēku pagrabstāvu apsekošana. Izpētes rezultātā atzīts, ka novadā 45 telpas vismaz daļēji atbilst īslaicīgas uzturēšanās patvertnes nosacījumiem. Taču miera laikā patvertnes iedzīvotājiem nebūs pieejamas, tās atvērs vien apdraudējuma gadījumā, kad sabiedrība tiks aicināta uz tām doties. Gada pirmajā ceturksnī pie prasībām atbilstošajām novada ēkām pakāpeniski uzstādīs patvertņu zīmes, lai iedzīvotāji varētu identificēt telpas, kur militāras krīzes gadījumā meklēt patvērumu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien atbalstīja ieceri par Nevalstisko organizāciju dienas atzīmēšanu Latvijā 27.februārī. Starptautiskās NVO dienas tradīciju aizsāka latvietis Mārcis Liors Skadmanis un biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" 2009.gadā. Dienu oficiāli atzina 12 valstis Baltijas jūras NVO forumā Viļņā, Lietuvā 2010.gadā, savukārt pirmo Vispasaules NVO dienas atklāšanas pasākumu 2014.gada 27.februārī Helsinkos, Somijā, rīkoja Somijas Ārlietu ministrija. Par grozījumiem likumā balsoja visi komisijas deputāti. Tāpat deputāti vienbalsīgi nobalsoja par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, kā arī izskatīšanu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jau 27.februārī. Deputāti uzsvēra, ka grozījumu pieņemšana jau rīt būtu simboliska.

Un vēl

Latvijā, kā arī Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā sniega ir maz, tādēļ plaši pali šopavasar nav gaidāmi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tuvākajās dienās upēs gaidāms neliels ūdens līmeņa kāpums, bet ledus iešanas laikā atsevišķos upju posmos iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības. Ūdens līmenis galvenokārt būs atkarīgs no nokrišņiem. Ja līs maz, intensīva ledus iešana nesāksies un ledus kusīs uz vietas.

Hidrologi paredz, ka Daugavā un Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus iešanas laikā gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības esošo ledus sablīvējumu dēļ. Arī Ogres upē vairākos posmos ir ledus sablīvējumi, tie var veidoties arī Gaujas augštecē. Ledus sablīvējumi saglabājušies arī vietām Lielupē. Visticamāk, lielā daļā Latvijas upju ūdens līmenis martā būs zemāks nekā janvārī, kad siltā un lietainā laika dēļ daudzviet bija applūdušas palienes.

Tuvākajās nedēļās gaisa temperatūra Eiropā gaidāma krietni virs normas, tādēļ šā gada marts var kļūt par vienu no siltākajiem novērojumu vēsturē, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati. Lielākā gaisa temperatūras anomālija prognozēta Eiropas ziemeļaustrumu daļā - Baltijas jūras reģionā, Baltkrievijā un Krievijas ziemeļrietumos mēneša vidējā gaisa temperatūra var sasniegt piecus grādus virs normas. Nokrišņu daudzums Ziemeļeiropā prognozēts virs daudzu gadu vidējā rādītāja, savukārt vietām Eiropas dienvidu pusē - zem tā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem siltākā marta rekords pieder 2007.gadam, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,4 grādi.