Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 6.martā

Sabiedrība no valdības sagaida konkrētus rezultātus, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka konkrēti rezultāti tiek sagaidīti aizsardzības jomā, Austrumu pierobežas militārās infrastruktūras attīstībā. Tāpat tiekot sagaidītas arī konkrētas lietas civilajā aizsardzībā. Piemēram, jau ilgu laiku tiekot prasīta būvnormatīvu precizēšana, lai jaunās, lielās sabiedriskās ēkās obligāta būtu arī patvertņu izbūve. Birokrātijas samazināšana būvniecībā un izmaiņas likumos tika solīta septembrī, decembrī, bet tagad ir marta beigas, un likumi vēl nav aizgājuši uz Saeimu, atzīmēja prezidents.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojums par gatavību sarunām un tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps citēja viņa vēstuli ASV Kongresam, parāda, ka situācija pēc abu valstu līderu strīda diplomātiski tomēr sāk risināties, tādu viedokli vakar pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents piesardzīgi vērtēja, ka šī situācija, viņaprāt, sāk risināties pozitīvi. Rinkēvičs pauda cerību, ka tomēr palīdzība Ukrainai no ASV būs, ka abas valstis parakstīs vienošanos par derīgajiem izrakteņiem un tiks meklēts veids, kā Ukraina ar Krieviju varētu atrast politisko risinājumu.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju. Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas. Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina diskutēt par atbildības piemērošanu dzērājšoferu līdzbraucējiem. Noziegumu skaits par braukšanu dzērumā pērn ir nedaudz samazinājies, bet vienalga joprojām ir augstā līmenī. Ļoti daudzos gadījumos ir konstatēts, ka blakus dzērājšoferim bijuši arī citi cilvēki. Ģenerālprokurors norādīja, ka jau patlaban krimināltiesībās ir paredzēta atbildība par līdzdalību dažāda veida noziegumos, tāpēc tiesību speciālistiem un politiķiem būtu jātiek skaidrībā, vai nepieciešams atbalstīt, ka personai likumā tiktu noteikts pienākumu nepieļaut citas personas sēšanos pie stūres reibumā. Stukāns uzskata, ja līdzcilvēks nereaģē, tad ir pamats runāt par atbildību.

Šonedēļ Briselē paredzētās Eiropadomes iespējamajos secinājumos šobrīd ir Baltijas valstu kopā ar Poliju virzīts īpašs prioritārs pasākums Austrumu pierobežas valstīm. Projektā pievērsta uzmanība, ka Austrumu pierobežas valstīm vajadzīgi lielāki izdevumi, jo tās aizsargā no nelegālās migrācijas, daudz resursu iegulda robežas infrastruktūrā, kas citām valstīm, iespējams, nav, jo tās nav ne Eiropas, ne NATO ārējā robeža.  Kā vēstīts, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Turpinām ziņas

Martā un aprīlī Limbažos, Preiļos, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē un Siguldā Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar šo pilsētu pašvaldībām rīkos reģionālos vakanču gadatirgus, lai reģionu darba devēji un darba meklētāji varētu satikties vienuviet un klātienē pārrunāt ar darba attiecību uzsākšanu saistītus jautājumus. Tā būs lieliska iespēja dažādu nozaru darba devējiem atrast darbiniekus, bet darba meklētājiem – viņiem piemērotas sezonas vai pastāvīgas darbavietas. Gan darba devējiem, gan darba meklētājiem dalība vakanču gadatirgos ir bez maksas! Preiļos vakanču gadatirgus norisināsies 19. martā no pulksten desmitiem līdz vieniem dienā Preiļu Kultūras namā.

Ar Radio1.lv sazinājās Aizupes ielas iedzīvotāji Jēkabpilī, kas pauda satraukumu, ka ar smago tehniku vedot dūņas no Pils dīķa uz atbērtni ir izdangāta Aizupes iela. Iedzīvotāji norāda, ka kājām iziet ielu dubļu dēļ vairs neesot iespējams, pārvietoties varot tikai ar transportu un arī ar grūtībām. Viņi interesējās vai pēc tam, kad dūņas būs izvesta, iela tiks remontēta un sakārtota? Iedzīvotāju jautājumu adresējām Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldei. Atbildi sniedza Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns, solot, ka Aizupes ielu sakārtos. Plašāk lasiet portālā radio1.lv sadaļā «Mums raksta».

Un vēl

Līdz 17.aprīlim norisināsies skolēnu tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skates. Koprepertuāra dejas apgūst un svētkiem gatavojas 20 tūkstoši 774 dejotāju no 915 deju kolektīviem. Repertuāra pārbaudes skates norisināsies 42 vietās Latvijā. Dejotāju sniegumu vērtēs 14 dejas mākslas eksperti. Skatuviskās dejas uzvedums "Viedvasara" norisināsies "Xiaomi Arēnā" 5.jūlijā. Iestudējuma saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, 23 jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt deju lielkoncerts "Es atvēru Laimas dārzu" notiks 11. un 12.jūlijā Daugavas stadionā. Lielkoncerta programmā iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi. Koncerta izskaņā tiks iedzīvināta 12.to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iecere visiem nodejot etnogrāfisko deju "Sudmaliņas".

KNAB rosina partijām detalizētāk atskaitīties par valsts naudas izlietojumu. Partijām izmaksātais valsts budžeta finansējums kopš 2018.gada ir pieaudzis 12 reizes, turpretī piesaistītais privāto ziedojumu apmērs mazinājies deviņas reizes.  KNAB secinājis, ka valsts budžeta finansējums vismaz desmit partijām ir kā pamatavots administratīvo izmaksu segšanai, un tā apmērs Latvijā ir augstākais starp visām Baltijas valstīm. Tāpat secināts, ka politiskajām organizācijām ir paradums veidot uzkrājumus un valsts budžeta līdzekļus visvairāk tērēt priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm, darbinieku atalgojumam un telpu īrei. Turpretī vismazāk - darbības saturiskai nodrošināšanai. KNAB ieskatā, partijām piešķirtais finansējums būtu vairāk jāizmanto, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām un palielinātu sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesos.

Prokuratūra nolēmusi pārņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Krišjāņa Kariņa komandējumos. Ar virsprokurora lēmumu šis kriminālprocess ir izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam. Saskaņā ar likumu prokuroram ir jātiek skaidrībā par veicamajām procesuālajām darbībām un tad jālemj par lietas pabeigšanas veidu. Patlaban  lietā nevienai personai apsūdzība nav celta. Termiņu potenciālo apsūdzību celšanai virsprokurors nevēlējās minēt. Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies. Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības. Lai gan iedzīvotāju uzticēšanās notāriem aug, vidējais uzticēšanās līmenis skalā no 1 līdz 10 ir 7,8 salīdzinājumā ar 7,4 pagājušajā gadā, joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji juridiskos jautājumus risina pašu spēkiem vai konsultējas ar draugiem un paziņām.

ASV apturējusi arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc aizvadītajā nedēļā notikušās asās vārdu apmaiņas starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Baltā nama pārstāvjiem. To apliecinājis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Ratklifs. Ukraina ir palikusi bez izlūkdatu apmaiņas, joprojām cenšoties atvairīt Krievijas zvērīgos uzbrukumus. CIP direktors arī sacīja, ka šis pārtraukums militārajā un izlūkošanas frontē ir īslaicīgs un ASV nākotnē atkal strādās plecu pie pleca kopā ar Ukrainu. Arī ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs apliecinājis, ka palīdzību Ukrainai varētu atjaunot, ja notiks miera sarunas un sekos pasākumi uzticības stiprināšanai.

Eiropas Savienības dalībvalstis vakar vienojušās par pakāpenisku jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem. Tā dēvēto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, ar kuru tiks atcelti spiedogi pasēs, bija plānots ieviest no 10.novembra. Taču sistēmas ieviešana tika atlikta, jo dažas bloka valstis tam vēl nebija gatavas. Automatizētā sistēma, par kuru pirmo reizi vienojās 2017.gadā, aizstās manuālo spiedogu iespiešanu pasē. Tā reģistrēs apmeklētāju ieceļošanas un izceļošanas datumu, kā arī reģistrēs uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus un atteiktas ieceļošanas gadījumus. ES valstis vienojušas par jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu sešu mēnešu laikā. Vienošanās vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

Turpinām ziņas

Gripas izplatībai turpinot pieaugt visās desmit monitoringa teritorijās, lielākā saslimstības intensitāte joprojām novērota Jēkabpils novadā. Pagājušajā nedēļā gripa klīniski noteikta 440 gadījumos, kas ir par 91 gadījumu vairāk nekā nedēļu iepriekš, kad to noteica 349 gadījumos. Saslimstība, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, galvenokārt sastopama bērniem līdz 14 gadu vecumam.Pagājušajā nedēļā laboratoriski noteikto pozitīvo gripas paraugu īpatsvars ir palielinājies līdz 30%. Iepriekšējā nedēļā noteikti 133 A tipa un 25 B tipa gripas vīrusi. Saņemti arī septiņi ziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. 

Savukārt Covid-19 apstiprināšanai aizvadītajā nedēļā veikti tūkstoš 285 testi, no kuriem vīrusa klātbūtne apstiprināta 33 gadījumos.Pagājušajā nedēļā stacionāros ārstējušies 42 pacienti ar Covid-19 infekciju, no tiem ar pamata diagnozi Covid-19 bijuši 11 pacienti. Aizvadītajā nedēļā reģistrēts viens Covid-19 pacienta nāves gadījums. Epiemiologi atgādina, ka lai pasargātu sevi no smagas gripas saslimšanas, valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu šobrīd ir pieejama ikvienam iedzīvotājam.

Ceļu satiksmes drošības direkcija plāno palielināt vadītājiem piemēroto sodu punktu skaitu par atļautā ātruma pārsniegšanu, apdzīšanas pārkāpumiem, telefona lietošanu braucot, nepietiekamu riepu protektora dziļumu un citiem. CSDD noteikumu projekts, kas paredz mainīt pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, tiks iesniegts Satiksmes ministrijai. Sakrājot 16 soda punktus, vadītājam piemēros transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu, savukārt vadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, aizliegumu piemēro no desmit punktiem, liecina Ministru kabineta noteikumi. Soda punktus piemēros gan par ātruma pārsniegšanu, gan par pārkāpumiem apdzenot.  

Un vēl

Svētdien, 9.martā, vienos dienā Jēkabpils Tautas namā norisināsies Jēkabpils pilsētas 355.dzimšanas dienai veltīts pasākums – Prāta spēles “Mīlu savu novadu!”Pasākuma ideja ir iepazīt, izstāstīt, uzzināt un sadarboties. Spēlē piedalīsies trīs komandas, no kurām katra pārstāvēs savu pilsētu – Jēkabpili, Aknīsti un Viesīti. Atbildot uz jautājumiem, katras pilsētas komanda sacentīsies par naudas balvu savai pilsētai. Komandu dalībnieki būs sabiedrībā pazīstamas personības – savas pilsētas patrioti. Šī būs iespēja ne tikai uzzināt interesantus faktus par personībām, kuras pārstāvēs savu pilsētu, bet arī atklāt ko jaunu, īpašu un interesantu par mūsu novada pilsētām un to vēsturi. Pasākuma vadīs – novadpētnieks un īstens sēlis no kaimiņu novada – Eduards Kaļķis.

Saeima šodien pēc neilgām debatēm, kurās kritizēja valdības darbu kopumā, atbalstīja izmaiņas Evikas Siliņas vadītajā Ministru kabinetā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku, izglītības un zinātnes ministra amatā – Daci Melbārdi, bet labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku. Jau ziņots, ka pēc ministru apstiprināšanas premjere Evika Siliņa solījusi vēl pārmaiņas valdības darbā. Premjere Saeimas sēdē nepiedalījās, jo aizbraukusi uz Eiropadomes sēdi, kur gaidāmi svarīgi lēmumi par Eiropas drošību un Ukrainas atbalstu.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā atkārtoti apstiprināja Māri Kāli, bet bankas padomē – Zitu Zariņu. Kālim pilnvaru termiņš būtu beidzies 12. martā, bet Zariņai – 14. aprīlī. Katram Latvijas Bankas padomes loceklim ir savas atbildības jomas - Kāļa atbildības jomas ir saistītas ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzību, finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu un tirgus operācijām, kā arī finanšu plānošanas un kontroles sistēmas un personāla vadību, iepriekš informēja Latvijas Bankā. Savukārt Zariņa pārrauga skaidrās un bezskaidrās naudas nodrošināšanas un attīstības jomas, ir iesaistīta digitālā eiro projekta īstenošanā, atbild par inovācijām, datu un statistikas, audita un informācijas tehnoloģiju jomām.

Šonedēļ Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis aicināja apzināties riskus, ko Krievijas tūristi Eiropas Savienībā var radīt iekšējai drošībai, un pārtraukt izsniegt Šengenas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, paziņojumā medijiem informēja Iekšlietu ministrija. Kopumā Krievijas pilsoņiem izsniegtās vīzas 2024. gadā bija 5,7% no visām izsniegtajām vīzām Šengenas zonā. Kozlovskis dalībvalstu kolēģiem atgādināja, ka Latvija jau uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā pārtrauca Krievijas pilsoņiem tūristu vīzu izsniegšanu un liegusi ieceļošanu uz nebūtisku mērķu pamata. Šo jautājumu varētu skatīt atkārtoti nākamajā iekšlietu ministru padomes sanāksmē.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva šodien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji. Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā. Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu.Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības. Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008. gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ieilguša kara draudi Ukrainā bez ASV militāra atbalsta šai valstij mudina Eiropas Savienības politiķus gatavoties jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas, trešdien ziņoja interneta medijs "Politico". Pēc aģentūras "Eurostat" datiem pērnā gada decembrī Eiropas valstīs uzturējās vairāk nekā 4,3 miljoni bēgļu no Ukrainas, kuriem bija piešķirta pagaidu aizsardzība. Līdz šim visvairāk Ukrainas bēgļu ir uzņēmušas Vācija, Polija un Čehija. Eiropa pašlaik vēl negaida lielu bēgļu pieplūdumu, bet izskata prognozes, kas jāapspriež ES valstu ministriem. 

Jau ziņots, ka Eiropas politiskie līderi sociālo mediju platformā "X" ir pauduši atbalstu Ukrainai pēc 28.februārī Baltā nama Ovālajā kabinetā notikušā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska strīda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu.

Turpinām ziņas 

Latgales apgabaltiesa šodien turpina skatīt bijušo Līvānu novada pašvaldības darbinieku krimināllietu par dienesta viltojumu. Šodien paredzēts lietas izskatīšanā sākt tiesas debates. Iepriekš Daugavpils tiesa par dienesta viltojumu apsūdzētajiem piesprieda sabiedrisko darbu un naudas sodu. Spriedums tika pārsūdzēts. Jau ziņots, ka lietā apsūdzēts agrākais Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, kuru 2022.gada aprīlī apstiprināja Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatā, kā arī bijusī pašvaldības Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne. Kamēr iet tiesa un nav galējā sprieduma neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā

Ar Radio1 sazinājās iedzīvotāji, kuri interesējās, kad sāksies pavasara sakopšanas darbi novada pilsētās Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē un konkrēti – smilšu tīrīšana no ielām un ietvēm? Iedzīvotājus interesē arī vai smiltis tīrīs no ietvēm arī daudzdzīvokļu  māju pagalmos. Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns skaidro, ka daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus uztur māju apsaimniekotāji un katrai mājai ir sava piesaistītā teritorija. Ņemot vērā, ka novadā ir vairāki daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji, tad viņi arī organizē šo teritoriju uzturēšanas darbus, atbilstoši pārvaldīšanas līgumā noteiktajam. Savukārt visās trijās novada pilsētās - Jēkabpilī, Viesītē un  Aknīstē jau esot uzsākta smilšu un dubļu tīrīšana no ietvēm un ielām. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Un vēl

No 10. līdz 14.martam Jēkabpils pilsētas maršrutu autobusi kursēs pēc skolēnu brīvdienu grafika, informē SIA “Jēkabpils autobusu parks”. Skolēnu brīvlaikā nekursēs 7. un 4. maršruta autobusi, kā arī 3.maršruta autobuss noteiktajās stundās nepiestās pieturvietā 3.vidusskola. Tāpat šajā laika periodā netiks apkalpotas skolēnu dzeltenās, elektroniskās braukšanas kartes. Sīkāk ar visiem maršrutiem un autobusu kursēšanas laikiem var iepazīties Jēkabpils autobusu parka mājaslapā.

Zviedrijas investoru lēmumu pārdot "Rimi" veikalu tīklu nozares eksperti saista gan ar ģeopolitisko situāciju, gan Latvijas iedzīvotāju pirktspējas krišanos. Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa "Rimi" pārdošanu sauc par interesantu un pieļauj, ka, iespējams, tieši ģeopolitiskā situācija nosaka to, ka zviedri pieņēmuši šādu lēmumu. Viņa atgādināja, ka nesen Zviedrijas mežrūpniecības grupa "Södra" lēma pārdot arī sev piederošos mežus Latvijā.Tam, ka iemesls varētu būt ģeopolitiskā situācija, piekrīt vēl vairāki citi nozares pārzinātāji. 

Darba devēja sniegto atbalstu darbiniekam, maksājot par zāļu iegādi smagu saslimšanu gadījumos, neapliks ar ienākuma nodokli, noteikusi Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. Tāpat grozījumi noteic, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts.

Navigācijas sistēmu traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā divos mēnešos pieaudzis gandrīz trīs reizes. Globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos divos mēnešos fiksēti 234 reizes, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā skaitā  februārī fiksēti 59 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, kas ir par 18% vairāk nekā pērn februārī, kad traucējumi tika fiksēti 50 reižu. Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 830 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumu, bet 2023.gadā - 342 gadījumi.

ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" piedraudējis turpināt uzbrukumus Gazas joslai, ja vien netiks atbrīvoti visi atlikušie ķīlnieki, tajā skaitā arī mirušie. Tāpat viņš mudināja "Hamās" līderus padoties un bēgt. Baltais nams apstiprināja, ka ASV uzsākusi tiešas sarunas ar "Hamās", ko Vašingtona atzinusi par teroristisku grupējumu. Abas puses pārrunājušas amerikāņu ķīlnieku likteni Gazā. Tā bija pirmā reize kopš 1997. gada, kad Vašingtona runājusi ar šiem kaujiniekiem. Tiek uzskatīts, ka starp "Hamās" ķīlniekiem joprojām ir pieci amerikāņi – četri no viņiem ir miruši, bet viens – Edans Aleksandrs – vēl esot dzīvs. Gazā iepriekš noslēgtais pamiers šobrīd ir nestabils un iestrēgušas arī sarunas par tā otro kārtu. Tramps stingri atbalsta Izraēlu un arī pavēstīja, ka dos Izraēlai visu nepieciešamo, lai "pabeigtu iesākto darbu". 

Francijas galvaspilsētā Parīzē notikusi Japānas tērpu dizainera Kunihiko Morinagas jaunās kolekcijas skate. Apģērbu īpašu padara ne tikai futūristiskais dizains, bet arī LED gaismas, kas to pārvērš par nosacītu ekrānu. Skates sākums bija tradicionāls, un modeļi demonstrēja kubisma stilā veidotus tērpus ar ģeometriskiem rakstiem un krāsainām apdrukām. Tomēr pārsteigumu sagādāja pēkšņa pāreja uz tehnoloģiju pasauli. Uz mēles nostājās divi modeļi, no kuram vienam bija tērps ar katedrāles vitrāžām līdzīgiem rakstiem, bet otram – pelēcīgi neizteiksmīgs. Tumsā lomas mainījās, pateicoties apģērbā iestrādātām LED gaismām. Turpinājumā tika parādītas kleitas, jakas un svārki, kas mainīja krāsas un rakstus un radīja kaleidoskopa efektu.

Turpinām ziņas

20. martā Likteņdārzā Koknesē notiks konference “Pazemes ūdeņi — padari neredzamo redzamu!”. Tajā aicināti piedalīties Aizkraukles novada iedzīvotāji un ikviens interesents. Konferenci organizē Klimata un enerģētikas ministrija Latvijas—Šveices sadarbības programmā, un tās uzmanības centrā būs diskusijas par pazemes ūdens resursu nozīmi mūsu dzīvē, to aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Par godu Pasaules ūdens dienai, kuru atzīmē 22. martā, tēma iezīmēs tās aktualitāti īpaši Aizkraukles novadam un tā iedzīvotājiem.

AS “CATA” informē, ka no 10. marta tiks mainīts autobusa, kas kursē maršrutā Daugavpils – Cēsis, kustības saraksts. Autobuss no Daugavpils autoostas izbrauks kā ierasts – pulksten 13.15. Tomēr turpmāk autobuss Cēsu autoostā pienāks 10 minūtes agrāk – plkst. 17.50, iepriekš bija pulksten. 18. Autobuss no Līvānu autoostas turpmāk aties plkst. 14.21, no Jēkabpils autoostas 14.55. Tātad, ir mainīts laiks, kādā autobuss pietur starp pieturvietām, un gala pieturā Cēsu autoostā tas pienāks ātrāk.

Un vēl

Šodien Daugavā pie Jēkabpils sākās ledus iešana, ūdens līmenis upē pie pilsētas ir 4,29 metri virs noteiktās atzīmes. Līdz ar ledus iešanu Daugavpilī un Augšdaugavas novadā ūdens līmenis likteņupē pazeminājies par vairāk nekā pusmetru, savukārt Jēkabpils novadā tas svārstās. Ledus ir plāns un trausls, turklāt ūdens daudzums visā upes garumā ir palu laikam neraksturīgi mazs, tādēļ nav plūdu draudu. Sniegs Latvijā nokusis. Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā sniega ir maz, tas strauji kūst, ievērojams ūdens līmeņa kāpums nav gaidāms. Arī citās Latvijas upēs nav gaidāms straujš ūdens līmeņa kāpums, ledus daudzviet jau ir izkusis.

Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers šodien izdeva rīkojumu, kurā noteikts, ka līdz ledus izkušanai personām ir aizliegts atrasties uz Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdenstilpju ledus. Ņemot vērā metereoloģiskos laika apstākļus, iedzīvotājus aicina būt uzmanīgiem, neapdraudēt sevi un ievērot noteikto rīkojumu!