Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 11.martā
- 11 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Gada inflācija februārī Latvijā pieaugusi līdz 3,7%; Apstiprināts dabas lieguma "Lubāna mitrājs" dabas aizsardzības plāns; un Svētdien jūras ērgļu ligzdā Durbē izdēta pirmā ola.
Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 1,7%. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.
Iekšlietu ministrija līdz šī gada vidum plāno papildināt agrīnās brīdināšanas sistēmu ar šūnu apraides tehnoloģiju. Projekts tiekot īstenots pēc plāna. Līdz gada vidum tiks izstrādāts, notestēts un ieviests šūnu apraides risinājums. Plašāka informācija sekos pēc veiktajiem testiem. Jau ziņots, ka pērn Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs noslēdza līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA "Meditec" par agrīnās brīdināšanas sistēmas papildināšanu ar šūnu apraides tehnoloģiju. Jaunā sistēma tiek izstrādāta, balstoties uz esošo mobilo operatoru infrastruktūru, kurā tiks izvietota apziņošanas aparatūra, kas saņems signālu no centrālā mezgla, kad būs nepieciešams pārraidīt paziņojumu.
Latvijas skolotājiem no pirmdienas ir iespēja piedalīties mācību programmā "Pieredzēt mākslīgo intelektu", kas tiek īstenota 14 dažādās Latvijas pilsētās. Programmas mērķis ir izglītot pedagogus par mākslīgo intelektu. Kā norāda organizatori, tā sniedz skolotājiem plašas un sistemātiskas zināšanas par mākslīgo intelektu, nodrošinot gan zināšanu pilnveidi, gan vērienīgu metodisku atbalstu. Līdz 29.aprīlim plānotas 17 klātienes mācību nodarbības, tajā skaitā arī Jēkabpilī. Mācību organizatori norāda, ka programma radīta, lai vairotu skolu pedagogu izpratni par mākslīgo intelektu un tā iespējām, sagatavojot viņus darbam ar skolēniem. Iegūtās zināšanas pedagogi varēs izmantot, lai nākotnē sniegtu skolēniem noderīgas zināšanas par mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos.
Eiropas Savienība arvien ir apņēmīga īstenot pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes piegādēm. Tā paudusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, uzsverot, ka tā ir absolūta nepieciešamība. Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām pastāv dažādas nepilnības, kas jānovērš. Leiena norādīja, ka viņas otrā amata termiņa pirmās simt dienas nesušas fundamentālas un ģeopolitiskas pārmaiņas – tādas, kas satricina alianses. Apdraudētas Eiropas vērtības, demokrātija, brīvība un tiesiskums, uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente.
Sabrukusi Igaunijas valdošā koalīcija. Igaunijas Sociāldemokrātiskā partija izslēgta no valdošās koalīcijas, līdz ar to koalīcijā turpinās darbu tikai divas liberālās partijas - premjerministra Kristena Mihala vadītā Reformu partija un partija "Igaunija 200". Sociāldemokrātu līderis partijas izslēgšanu no valdības nosauca par dūrienu mugurā, sakot, ka iepriekšējā Reformu partijas līdere un premjerministre Kaja Kallasa pat grūtos laikos rūpējusies par koalīcijas partneriem, bet Mihals rīkojies citādi. Šķelšanās valdības koalīcijā kļuva publiska pagājušajā nedēļā, kad reformisti un "Igaunija 200" asi kritizēja sociāldemokrātus. Reformu partijai un partijai "Igaunija 200" ir minimāls vairākums parlamentā - tās var rēķināties tikai ar 52 deputātu balsīm. Rīgikogu ir pavisam 101 deputāts.
Anglijas austrumu piekrastē pirmdien sadūrušies naftas tankkuģis un kravas kuģis, un pirmdien notika glābšanas operācija, ziņo Lielbritānijas krasta apsardze. Uz notikuma vietu Ziemeļjūrā tika nosūtītas vairākas glābšanas laivas un krasta apsardzes glābšanas helikopters, kā arī krasta apsardzes lidmašīna un tuvumā esošie kuģi ar ugunsdzēsības iespējām. Jūras un krasta apsardzes aģentūra paziņoja, ka trauksmes signāls tika izziņots vakar ap pusdienlaiku pēc Latvijas laika.
Turpinām ziņas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi dabas lieguma "Lubāna mitrājs" dabas aizsardzības plānu laika periodam līdz 2036.gadam. Lubāna mitrājs ir lielākais iekšzemes mitrāju komplekss Latvijā, un jaunā dabas aizsardzības plāna mērķis ir nodrošināt tā vienotu aizsardzību. Plāns paredz saglabāt šo unikālo dabas teritoriju, kurai ir Eiropas un pasaules nozīmes vērtība īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanā. Lubāna mitrāju izceļ tā klānu pļavas, parkveida pļavas Pededzes krastos, purvi, plašās purvainās un kūdrāju mežu teritorijas, kā arī ūdensputnu pulcēšanās vietas pavasara un rudens migrācijas laikā. Tā ir nozīmīga ligzdošanas vieta daudzām pasaulē apdraudētām putnu sugām.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 78 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš vīruss tika konstatēts 102 mežacūkām. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī sešām mežacūkām Madonas novada Sausnējas pagastā un trim mežacūkām Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad Latvijā ir konstatēts 509 mežacūkām 24 novadu 102 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.
Un vēl
Durbē esošajā Jūras ērgļu ligzdā, kuras norises Latvijas Dabas fonds translē videotiešraidē, svētdienas, 9.marta, vēlā vakarā ir izdēta šosezon pirmā ola. Pirmdienas rītā tēviņš Zorro/Zoris Mildai brokastīs sarūpēja karpu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad tas ir noticis gandrīz divas nedēļas agrāk. Šogad videotiešraidē ligzdas saimnieki Milda un Zorro/Zoris jauno pārošanās sezonu atklāja februārā sākumā. Ērgļu pāris videotiešraidē šoziem bija redzams gandrīz katru dienu. Viņi rūpīgi turpināja būvēt ligzdu un uzraudzīt savu teritoriju, kurā novēroti arī citi ērgļi. Milda kopā ar jauno tēviņu Zorro/Zoris ir kopš pagājušā gada aprīļa, jo aprīļa vidū pazuda iepriekšējais tēviņš Hugo. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas, tādēļ iepriekšējā sezona Durbes ligzdā bija neveiksmīga.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības tā saucamā restarta plāna turpinājumā rotēs parlamentāros sekretārus, Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sāksies mežsaimnieciskās darbības liegums; un Sestdien Nacionālajā botāniskajā dārzā varēs izzināt koku ziedēšanu.
Valdības tā saucamā restarta plāna turpinājumā teju visās ministrijās rotēs parlamentāros sekretārus, kuri atbildīgi par ministrijas saziņu ar Saeimu. Par to pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Parlamentāro sekretāru rotāciju lielā daļā ministriju premjere dēvēja par būtisku otrā līmeņa politisko reformu. Šo soli veicināja trīs parlamentāro sekretāru iecelšana ministru amatos pagājušajā nedēļā. Citas pārmaiņas valdības, ministriju struktūrā neesot plānotas.
Lai slimnīcas var plānot savu darbu, Veselības ministrijai jāpanāk skaidrība par finansējuma pieejamību un sadali. Tā vakar tiekoties ar nozares ministru, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. To, ka situācija ir dramatiska, atklāja gan notiekošais Stradiņa slimnīcas uzņemšanā, gan LTV raidījuma "De facto" ziņotais, ka slimnīcām šogad ir par 40 miljoniem eiro mazāk pacientu ārstēšanai. Tikmēr pieaugošais pacientu skaits, īpaši slimnīcu uzņemšanā, rada nesamērīgu slodzi mediķiem. Un paralēli uztraukumus, vai par veikto darbu vispār samaksās. Par to, tiekoties ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, runāja arī Valsts prezidents. Ministrs solīja meklēt risinājumu.
Elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā Baltijā vienoti samazinājās par 62% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 55,40 eiro par megavatstundu. Arī sistēmas cena samazinājās un bija 17,44 eiro par megavatstundu, kas ir par 56% zemāk nekā nedēļu iepriekš. Siltāku laikapstākļu ietekmē samazinājās arī reģiona kopējais patēriņš, radot uz cenu lejupvērstu papildu ietekmi. Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 68%, Igaunijā - 66%, bet Lietuvā - 89%. Baltijas valstīs tika saražoti 76% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
Līdz ar igauņu fotogrāfu par spiegošanu Latvijā aizturēts arī Ukrainas pilsonis. Valsts drošības dienests 24. februārī aizturējis Igaunijas un Ukrainas pilsoņus par iespējamu nelikumīgu informācijas vākšanu par kritiskās infrastruktūras objektiem. Kriminālprocess pret abām personām sākts saskaņā ar Krimināllikuma panta par spiegošanu. Valsts drošības dienesta veiktās aizturēšanas laikā pie personām izņemti pieci mobilie telefoni, četri bezpilota lidaparāti, divi fotoaparāti un viena zibatmiņa. Jau ziņots, ka Igaunijas portāls "Delfi" vēstīja, ka viens no aizturētajiem ir Igaunijas pilsonis, fotogrāfs Matiass Rika, kura aizraušanās ir vilcienu fotografēšana.
Reaģējot uz Ukrainai nelabvēlīgajām izmaiņām ASV politikā pret Krievijas agresijas skarto valsti, pēdējo dienu laikā no Eiropas valstīm arvien vairāk izskan ziņas par to, kā apmainīties ar izlūkdatiem bez amerikāņu iesaistes. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka esot jau tuvu tam, lai atceltu liegumu dalīties izlūkdatos ar Ukrainu. Savukārt Vācijas Bundestāga vadošie izlūkošanas eksperti ir aicinājuši sākt veidot Eiropas mēroga izlūkdienestu sadarbības ietvaru.
Turpinām ziņas
Lai veicinātu iespējas iedzīvotājiem ērtāk atbrīvoties no nolietotās elektrotehnikas, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” no 7. līdz 24. februārim aicināja Pļaviņu iedzīvotājus nogādāt elektrotehniku uz pagaidu pieņemšanas punktu. Akcijas laikā tika savāktas 1,14 tonnas iekārtu, kas tālāk nonāks otrreizējā pārstrādē vai var tikt novirzītas uz SIA “Eco Baltia vide” elektrotehnikas labošanas centru “Lab!”, lai veiktu tehnikas remontu, dodot elektroiekārtām iespēju atgriezties apritē. Akcijas laikā iedzīvotāji varēja nodot gan lielo sadzīves tehniku, gan mazo tehniku, piemēram, mikroviļņu krāsnis, fēnus, elektriskos svarus un citas ierīces. Tāpat bija iespējams nodot arī baterijas un akumulatorus.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka no 15. marta līdz 31. jūlijam īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās visā Latvijā ir spēkā mežsaimnieciskās darbības liegums. Šajā periodā atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Izņēmums, saņemot pārvaldes rakstisku atļauju, ir kokmateriālu izvešana augsnes sasaluma apstākļos. Lai nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu, pārvaldes valsts vides inspektori noteiktajā periodā pastiprināti uzraudzīs meža darbus īpaši aizsargājamajās teritorijās.
Un vēl
Sestdien, 15.martā, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza izglītības centrā "Botania" notiks koku ziedēšanai veltīts pasākums "Lazdu diena". Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sākuši ziedēt koki. Vienas no pirmajām plašajos kokaugu stādījumos plaukst lazdu spurdzes. "Lazdu dienā" ikviens dārza apmeklētājs varēs izzināt lazdu daudzveidību, iepazīt lazdu susuri un citus radījumus, kuri mitinās lazdās, pētīt un modelēt lazdu ziedkopas, kā arī spēlēt spēles un klausīties pasakas. Šī ir otrā aktivitāšu diena ģimeņu izglītības programmā "Daba dārzā", kas veltīta dārziem kā nozīmīgai Latvijas kultūrvēstures un dabas daudzveidības uzturēšanas vietai.
Latvijā gada vidējā inflācija jeb cenu paaugstināšanās 2025.gadā būs augstāka nekā pērn, sasniedzot 2,5-3%, teikts Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķes Ievas Šnīderes publiskotajā prognozē. Viņa atzīmē, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumiem - par 0,7%. Šnīdere norāda, ka tradicionāli februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, bet šogad pieaugums šajā mēnesī ir straujākais kopš 2022.gada, kad cenas pieauga par 1,6% strauji augošo pārtikas un energoresursu cenu dēļ. Pirms 2022.gada straujāks cenu kāpums šajā mēnesī bija novērots tikai 2009.gadā.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties ; Inflāciju šogad Latvijā prognozē 2,5-3% robežās ; Salas pagastā ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks ; un Kāds bijis februāris sinoptiķu vērtējumā ?
Lai veicinātu zāļu pieejamību, konkurenci zāļu izplatīšanā un mazinātu medikamentu nepieejamības riskus un administratīvo slogu komersantiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā, lai stacionārajām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekām dotu tiesības iegādāties zāles Eiropas Savienības valstīs. Grozījumi paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptieku un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta jeb ražotāja ES dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Gada sākumā pārbaudot 450 starppilsētu autobusus un mikroautobusus, secināts, ka situācija ar drošības jostu izmantošanu sabiedriskajā transportā nav uzlabojusies, atzīst Valsts policija. Kārtībsargi janvārī, februārī, kā arī marta sākumā veica pārbaudes saistībā ar drošības jostu lietošanu vairāk nekā 450 sabiedriskajos transportlīdzekļos - starppilsētu autobusos un mikroautobusos, secinot, ka pasažieri joprojām nelieto drošības jostas. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļa pasažieriem par tiem noteikto pienākumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 15 eiro apmērā.
Naktī uz otrdienu Maskavai un Maskavas apgabalam uzbrukuši desmitiem Ukrainas lidrobotu, un tiek ziņots par dzīvojamo māju postījumiem. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēsta par "masīvāko ienaidnieka lidrobotu uzbrukumu Maskavai". Krievijas pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem. Krievijas varasiestādes vēsta, ka Maskavas apgabalā vismaz divi cilvēki gājuši bojā, bet trīs guvuši ievainojumus. Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Kolunovs paziņojis, ka Ukrainas dronu uzbrukums esot "kara noziegums", jo Ukrainas armija raida dronus pret "mierīgām Krievijas pilsētām". Patiesībā agresorvalsts Krievija jau vairāk nekā trīs gadus terorizē Ukrainas pilsētu iedzīvotājus ar daudz biežākiem raķešu un dronu uzbrukumiem, kas izdzēsuši daudzu Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvību.
Saskaroties ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa uzbrukumiem, Kanāda lūko padziļināt attiecības ar citiem partneriem, tajā skaitā Eiropas Savienību. Kanādieši ir izteikuši vēlmi stiprināt tirdzniecību ar ES, lai mīkstinātu Trampa uzsāktā tirdzniecības kara ietekmi uz Kanādas ekonomiku. Kanāda arī ir gatava iesaistīties Eiropas iniciatīvās, kas ir saistītas ar turpmāku palīdzības sniegšanu Ukrainai. Donalds Tramps septiņās nedēļās kopš atgriešanās Baltajā namā ir iecirtis pamatīgu ķīli starp ASV un Kanādu, gan nosakot augstu ievedmuitu virknei Kanādas ražojumu, gan piedraudot ar Kanādas pievienošanu ASV. Trampa naidīgā attieksme pret Kanādu ir pamatīgi sadusmojusi kanādiešus, sākot no ierindas iedzīvotājiem, kuri vairs nepērk ASV ražotas preces, un beidzot ar politiķiem, kuri meklē uzticamākus sadarbības partnerus.
Turpinām ziņas
Vakar ap pulksten diviem dienā VUGD saņēma informāciju, ka Jēkabpils novadā Salas pagastā autoservisa katlu mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā un pārmeklējot telpas, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka tajā deg sadzīves mantas 30 m2 platībā. Degošajā telpā atrasts bojāgājušais. Pēcpusdienā Jēkabpils novada Atašienes pagastā dega koks 4 m2 platībā.
Vakar arī dzēsti vairāki kūlas ugunsgrēki - Aizkraukles novada Sērenes pagastā 100 m2 platībā; bet Jēkabpils novada Salas pagastā tūkstoš 500 m2 platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu!
Ar Radio1 sazinājās iedzīvotāji no Ķieģeļu ielas mikrorajona Jēkabpilī un satraukti ziņoja, ka tur “uzdarbojas” jauniešu banda vai grupa, kas uzbrūkot cilvēkiem, tos piekauj vai apzog. Sieviete, kas sazinājās ar Radio1.lv zināja teikt, ka kāds no mikrorajona iedzīvotājiem par šādiem uzbrukumiem citus brīdinājis arī ar ierakstu sociālajā vietnē Facebook, lai uzmanās un vakara stundās lieki ārā neiet. Sazinājāmies ar Valsts policiju, lūdzot komentēt radušos situāciju.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Strautniece-Apaļā apstiprināja, ka arī policijā saņemtas sūdzības par situāciju Ķieģeļu ielas mikrorajonā. Viņa norāda, ka ar mikrorajona bērniem vairakkārt ir veiktas pārrunas, skaidrots par atbildību, kā arī notiek regulāras apsekošanas Ķieģeļu ielas mikrorajonā, tiek sniegti padomi vecākiem. Savukārt saistībā ar gadījumu, kad pēc piekaušanas slimnīcā nonāca cilvēks, policijas pārstāve sacīja, ka vainīgās personas noskaidrotas. Vienai no tām ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, un divām personām drošības līdzeklis – apcietinājums. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Šā gada februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,9 grādi jeb 0,2 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Tas bija aukstākais februāris Latvijā kopš 2021.gada, kad mēneša vidējā temperatūra sasniedza -5,2 grādus. Nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī valstī vidēji bija 17,2 milimetri jeb 43% no normas. Visvairāk nokrišņu - 30,5 milimetri - bija Ventspils novada Vičakos, bet vismazāk lija un sniga Priekuļos, kur reģistrēti vien astoņi milimetri nokrišņu.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -19,7 grādi 20.februārī Daugavpils novērojumu stacijā, savukārt augstākā temperatūra bija +8,3 grādi 25.februārī Stendē. Netika pārspēts neviens temperatūras rekords. Saules spīdēšanas ilgums valstī kopumā bija lielāks kā vidēji 1991.-2020.gadā. Vietām Ziemeļkurzemē un valsts centrālajā daļā mēnesis bija mazāk saulains kā normas periodā, taču citviet valstī saules spīdēšanas ilgums bija vidēji 30% virs normas, Kurzemes dienvidos pat 60% virs normas.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministrija rosina noteikt aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs; Ziemāji šogad ir labi pārziemojuši; un Rosina ārpus meža bez atļaujas cirst lielākus kokus.
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā papildināt Izglītības likumu ar regulējumu, kas nosaka aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs. Šāds regulējums piedāvāts kā alternatīva Nacionālās apvienības deputātu likumprojektam par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzētu Latvijā neatzīt izglītības dokumentu, kas iegūts Krievijā pēc 2022.gada 24.februāra. Deputāti norāda, ka tas varētu mazināt jauniešu interesi iesaistīties dažādās Krievijas ietekmes izvēršanas aktivitātēs un mazinātu riskus nacionālajai drošībai, ka šādas personas ar Krievijā iegūto izglītības dokumentu varētu sākt darbu Latvijā, lai īstenotu Krievijas ietekmes aktivitātes.
Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja priekšlikumu izstrādāt grozījumus likumā Par valsts noslēpumu, kas noteiks, ka Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem būs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šādu lēmumu komisija pieņēma, neraugoties uz Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja iebildumiem. Drošības dienestu pārstāvji norādīja, ka neatbalsta šādu priekšlikumu. Nepieciešamība iepazīties ar klasificētu informāciju esot ļoti reti un ar to varētu iepazīties CVK priekšsēdētājs. Vērtējot no lietderības aspekta, drošības dienesti nesaskatīja nepieciešamību noteikt pielaides nepieciešamību visiem CVK locekļiem. Grozījumi likumā Par valsts noslēpumu jāizstrādā un komisijā jāiesniedz līdz 1.aprīlim.
Aizvadītais gads bijis straujas attīstības gads, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas birojam. Tā priekšnieks Jēkabs Straume, atskatoties uz pērno gadu, deputātiem norādīja, ka iepriekš birojam bijušas problēmas ar štatu aizpildīšanu, bet pērn, izmantojot iespējas izsludināt atklātos konkursus uz štata vietām, kopumā pērn vakancēm pieteicās teju 200 cilvēki, lai varētu aizpildīt teju visas štata vietas. Komisijas sēdē deputātus interesēja tas, kāpēc pērn, salīdzinot ar citiem gadiem, tika sākts mazāks skaits kriminālprocesu. Straume skaidroja, ka kriminālprocesu ierosināšana notiek "viļnveidīgi", tāpēc arī pērn mazāk procesu tika ierosināts. Pērn visvairāk kriminālprocesu sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļdošanu, kukuļņemšanu, dienesta viltojumu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Polijas galvaspilsētā Varšavā uz kādas ēkas tapis sienas gleznojums par godu režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filmai "Straume", kura ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru". Ar ierakstu platformā "Instagram" dalījusies Polijas filmu izplatīšanas un producēšanas kompānija "So Films", kas Polijā izplata Zilbaloža animācijas filmu. Kompānija pieminēja, ka Polijā "Straumi" noskatījušies vairāk nekā 133 tūkstoši skatītāju un šis skaits turpina pieaugt. Ierakstu, kurā redzams video ar sienas gleznojuma tapšanu, tviterī pārpublicējis arī filmas režisors Zilbalodis.
Bijušais Latvijas riteņbraucējs Romāns Vainšteins, kurš 2000.gadā kļuva par pasaules čempionu grupas braucienā, vakar Itālijā tika arestēts Bergamo lidostā, vēsta itāļu medijs "ansa.it". Vainšteints tika arestēts Bergamo lidostā pēc ierašanās ar reisu no Rīgas. Latvietim tiks piespriests četru mēnešu ieslodzījums par ģimenes uzturēšanas pienākumu neievērošanu, un viņš ir nogādāts Bergamo cietumā. 52 gadus vecā latvieša izcīnītais pasaules čempiona tituls ir augstākais sasniegums Latvijas riteņbraukšanas vēsturē. Tāpat Vainšteins karjeras laikā arī uzvarēja "Giro d'Italia" posmā, Parīzes-Briseles velobraucienā, kā arī izcīnīja trešās vietas prestižajā Flandrijas velobraucienā un Parīzes-Rubē velobraucienā.
Turpinām ziņas
No šodienas līdz 18.martam mācību poligonā "Meža Mackeviči" Zemessardzes 3.Latgales brigādes Inženieru rotas personāls pilnveidos gan teorētiskās, gan praktiskās iemaņas spridzināšanas darbu veikšanā. Mācību laikā poligona teritorijā un tā apkārtnē iespējama paaugstināta trokšņu un sprādzienu skaņu intensitāte. Poligona apkārtnē Augšdaugavas novadā uz koplietošanas ceļiem ir iespējami īslaicīgi transporta pārvietošanās ierobežojumi. Atrodot mācību vietās nezināmus priekšmetus, tos aizliegts aiztikt vai pārvietot.
Ziemāji šogad ir labi pārziemojuši, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra. Viņš norāda, ka vietām ziemājiem ir apsalušas lapiņas, bet augi esot dzīvi, kā arī sakņu sistēmas ir labi pārziemojušas un spēcīgas. Skudra arī atzīmēja, ka vēl ir jāsagaida, kā ziemājus ietekmēs šīs nedēļas temperatūras kritums, tomēr tas visticamāk nebūšot pietiekami būtisks, jo augsne esot sausa un augi ir iesiluši. Augkopības eksperts prognozēja, ka šogad sējas darbi varētu sākties ātrāk nekā pērn, bet tas atkarīgs no laikapstākļiem marta beigās, jo kamēr zeme neatkusīs, sējas darbus nebūs iespējams sākt.
Un vēl
Zemkopības ministrija rosina palielināt koku izmēru, par kuriem zemes īpašniekiem ārpus meža jāprasa ciršanas atļaujas. Grozījumi rosināti, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un pašvaldībām. Taču Latvijas Dabas fonds norādījis uz riskiem, jo tas ļaus bez saskaņošanas cirst dabai vērtīgus kokus. Patlaban atļauja koka ciršanai ārpus meža vajadzīga, ja koka celma caurmērs pārsniedz 20 cm. Zemkopības ministrija rosina atļauju pieprasīt par lielākiem kokiem – sākot no 35 cm caurmēra., kam iebilst Dabas fonds.