Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 13.martā
- Radio1.lv --
- 13 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: "airBaltic" koncerna zaudējumi pērn sasniedza 118,159 miljonus eiro; "Latvijas valsts meži" sākuši meža stādīšanas darbus; un Pasaules nieru dienā notiks ārstu un pacientu diskusija.
Vakar Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amata pienākumus sāka pildīt Liene Gātere, kura līdz šim bija aizsardzības ministra Andra Sprūda biroja vadītāja. Gātere vairāk nekā 10 gadus darbojusies nevalstiskajā sektorā, specializējoties noziedzības novēršanas jomā. Viņa bijusi biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktore, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes vadītāja, starptautisko organizāciju konsultante. Savukārt aizsardzības ministra biroju turpmāk vadīs Jevgēnijs Rjaščenko-Šaraks, kurš kopš 2024. gada augusta bijis Sprūda padomnieks aizsardzības plānošanas un noturības jautājumos. Rjaščenko-Šaraks ieguvis maģistra grādu vēsturē Rietumvirdžīnijas Universitātē un maģistra grādu sociālajās zinātnēs Tartu Universitātē, tāpat absolvējis Baltijas Aizsardzības koledžu.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Krievija 30 dienu pamieru ar Ukrainu varētu izmantot kā iespēju turpināt karadarbību ar politiskiem līdzekļiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Jau ziņots, ka otrdien Saūda Arābijā notika ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās, pēc kuras ASV un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Kijiva pauda gatavību pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.
Saistībā ar Ziemeļjūrā pirmdien notikušo kuģu sadursmi aizturētais kravas kuģa kapteinis ir Krievijas pilsonis, kuģa īpašnieks apliecināja ziņu aģentūrai AFP. Aizturēts kravas kuģa "Solong" kapteinis. Viņa vadītais kuģis pirmdien ietriecās tankkuģī "Stena Immaculate". Lielbritānijas policija otrdien aizturēja 59 gadus vecu vīrieti aizdomās par nonāvēšanu aiz neuzmanības saistībā ar Ziemeļjūrā notikušo kuģu sadursmi, kurā viens apkalpes loceklis pazudis un, domājams, ir gājis bojā. Lielbritānijas krasta apsardze pirmdien izglāba tankkuģa "Stena Immaculate" un kravas kuģa "Solong" 36 apkalpes locekļus. Bet pazudušais "Solong" apkalpes loceklis, visticamāk, ir miris. Avārijas cēlonis joprojām nav skaidrs. Lielbritānijas varasiestādes izmeklē notikušo, tomēr līdz šim nekas neliecina par ļaunprātīgu rīcību.
Tbilisi tiesa lietā par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu piespriedusi bijušajam Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili deviņu gadu cietumsodu, vēsta Gruzijas mediji. Prokuratūra apgalvoja, ka no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 25. februārim Saakašvili uzdevumā no valsts budžeta viņa personīgām vajadzībām tika nelikumīgi izlietoti deviņi miljoni laru jeb aptuveni pieci miljoni eiro. Saakašvili pašlaik jau izcieš sešu gadu cietumsodu. Viņš iepriekš tika notiesāts divās citās lietās – par Sandro Girgvliani slepkavu apžēlošanu un par deputāta Valērija Gelašvili piekaušanu. Jaunais ieslodzījuma termiņš tiks skaitīts no Saakašvili aizturēšanas brīža – 2021. gada 1. oktobra. Tādējādi saskaņā ar spriedumu viņš varēs iziet brīvībā tikai 2030. gada 1. oktobrī.
Turpinām ziņas
Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, AS "Latvijas valsts meži" sākusi meža stādīšanu. Kopumā valsts mežus 2025.gadā plānots atjaunot un ieaudzēt 19 tūkstoši 270 hektāru platībā. Šo darbu apjoma īstenošanai plānots izmantot 1,252 miljonus kokaudzētavās izaudzētus stādus. Lielāko meža platību mašinizēti paredzēts atjaunot Ziemeļkurzemē - 240 hektāru platībā. Savukārt Vidusdaugavas reģionā plānots mašinizēti atjaunot mežu 223 hektāru platībā, bet Austrumvidzemes reģionā - 220 hektāru platībā.
Otrdien policijas darbinieks ārpus darba laika Augšdaugavas novadā aizturējis automašīnas zagli. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas saņēma informāciju, ka Preiļu novadā, Vecvārkavas pagastā, no kādas mājas pagalma ir nozagta automašīna "Volkswagen Caravelle". Noziedzniekam izdevās iekļūt automašīnā, jo īpašnieks neapdomīgi bija atstājis transportlīdzekļa aizdedzē atslēgu. Tās pašas dienas pēcpusdienā Augšdaugavas novadā, Līksnas pagastā, Valsts policijas amatpersona ārpus dienesta pienākumu veikšanas, braucot ar savu privāto automašīnu, pamanīja iepriekš minēto transportlīdzekli. Likumsargs neskatoties uz to, ka darba laiks jau beidzies, pieņēma lēmumu sekot līdzi automašīnai. Zaglis iebraucis kādas privātmājas pagalmā Nīcgales pagastā, kā rezultātā amatpersonai veiksmīgi izdevās paša spēkiem aizturēt 1982.gadā dzimušo vīrieti. Pret vīrieti sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, par ko paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Un vēl
Šodien tiek atzīmēta pasaules Nieru diena. Šodien notiks tiešsaistē vērojama diskusija "Saruna par nieru veselību" starp ārstiem un pacientiem, kuri dalīsies savā pieredzē. Saruna Pasaules nieru dienas ietvaros norisināsies no pulksten 17.–18.30. Tajā piedalīsies Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, profesore Ieva Ziediņa un pacienti ar dažādām hroniskas nieru slimības stadijām, kuri dalīsies savā pieredzē. Sarunas tiešraidi būs iespējams skatīties sociālajā platformā "Facebook" – Latvijas Nefrologu asociācijas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Nieru slimnieku asociācijas profilos. Mediķi atgādina, ka ikvienam reizi gadā derētu nodot asins un urīna analīzes. Divi galvenie nieru veselības rādītāji ir albumīna daudzums urīnā un seruma kreatinīna līmenis asinīs, skaidroja nefroloģe.
Jau vēstīts, ka pasaules Nieru diena tiek atzīmēta no 2006. gada katru gadu martā, šo tradīciju ieviesa Starptautiskā nefrologu biedrība, un to atbalsta arī Latvijas Nefrologu asociācija. Mērķis Pasaules Nieru dienai ir veicināt uzmanību un izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Aprit pieci gadi kopš dienas, kad pieaugošās saslimstības un mirstības dēļ Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19; Saslimstība ar gripu aizvien plaši izplatīta visā Latvijā; un Rīgas 1.slimnīcā bez maksas varēs veikt acu spiediena pārbaudi glaukomas diagnostikai.
Šonedēļ aprit pieci gadi kopš dienas, kad pieaugošās saslimstības un mirstības dēļ Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19. Tobrīd bija sākusies infekcijas pārnese Latvijā. Tika aizvērtas skolas. Visi, kas varēja, sāka strādāt attālināti. Intervijā Latvijas televīzijai epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka nesaskata lielas kļūdas kovida laika lēmumos. Savukārt tā laika galvenais infektologs Uga Dumpis vērtē, ka vislielākā kļūda tika pieļauta, kad jau bija pieejama kovida vakcīna – pandēmijas otrajā vilnī, bet seniori nebija vakcinējušies. Dumpis norāda, ka nespēja pārliecināt vakcinēties lielā mērā noveda pie 10 tūkstoši cilvēku nāvēm no Covid-19. Viņš secina, ka Latvija nav mācījusies no kovida laika. Latvijā joprojām nav jaunas, modernas infekciju slimnīcas. Nav uzcelta arī jaunā uzņemšanas nodaļa Stradiņos.
Jau ziņots, ka 2020. gada 12. martā valdība lēma valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Tika slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti masu pasākumi. Drīz pēc tam cilvēku skaitu, kas kopā drīkst atrasties ārpus mājas, ierobežoja līdz diviem. 2020. gada nogalē stingrie ierobežojumi nespēja samazināt saslimušo skaitu, tādēļ tika ieviesta "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmēja, ka vakaros pēc desmitiem visiem jāatrodas mājās. 2021. gada rudenī sabiedrību gaidīja jauns vīrusa vilnis, kura laikā bija vēl stingrāki ierobežojumi – lokdauns un mājsēde. 2021. gada pavasarī pakāpeniski tika sākta cilvēku potēšana pret Covid-19. 2022. gads iezīmēja lūzumu pandēmijā, jo parādījās jauns, lipīgāks vīrusa variants, ko nodēvēja par omikronu. Tomēr, lai gan jaunais paveids bija lipīgāks, vakcinētie cilvēki to pārslimoja salīdzinoši viegli. Tas ļāva pamazām atcelt stingros ierobežojumus, jo Covid-19 vairs neradīja tik lielus draudus.
Eiropas Komisija ierosinājusi pieņemt Kritiski svarīgo zāļu aktu, kura mērķis ir uzlabot kritiski svarīgu zāļu pieejamību Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijā ierosinātā priekšlikuma mērķis ir uzlabot cilvēku veselības aizsardzību, dažādojot medikamentu piegādes ķēdes un stimulējot zāļu ražošanu Eiropas savienībā. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir saskārušās ar nopietnu zāļu trūkumu, un globālās problēmas, piemēram, Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie saspīlējumi, skaidri atklāja ES piegādes ķēžu nepilnības. Savukārt zāļu nepieejamība rada būtisku risku sabiedrības veselībai un pacientu drošībai un apdraud veselības aprūpes sistēmu darbību. Kritiski svarīgo zāļu akta galvenie elementi ietver stratēģiskos projektus, valsts atbalsta vadlīnijas, publisko iepirkumu, kopīgu iepirkumu starp dalībvalstīm un starptautiskās partnerības.
Vācijas izlūkdienests ieguvis ticamus pierādījumus, ka Covid-19 pandēmija sākās ar noplūdi no laboratorijas Uhaņā, Ķīnā, trešdien ziņoja trīs laikraksti. Saskaņā ar Šveicas avīzes NZZ un Vācijas laikrakstu "Die Zeit" un "Süddeutsche Zeitung" ziņoto Vācijas Federālais izlūkošanas dienests secinājis, ka Covid-19 pandēmiju 2020. gadā varētu būt izraisījis negadījums Ķīnas laboratorijā, kas veica vīrusu pētījumus. Šie secinājumi pamatoti ar publiski pieejamo materiālu analīzi. Materiāli, no kuriem daļa nāk no Uhaņas Virusoloģijas institūta, liecina, ka tur izmantotas riskantas pētniecības metodes un pieļauti laboratorijas drošības noteikumu pārkāpumi. Pētnieki šādus secinājumus izteica jau 2020. gadā, to ticamību novērtējot uz 80% līdz 95%, taču toreiz tie tika slēpti no sabiedrības. Ķīna vienmēr ir noliegusi, ka Uhaņas laboratorija ir atbildīga par slimības uzliesmojumu.
Somijas jaunākajā un lielākajā kodolreaktorā "Olkiluoto 3" notikusi radioaktīvo materiālu noplūde. Šis kodolreaktors atrodas aptuveni 500 km attālumā no Rīgas. Saskaņā ar stacijas operatora teikto, tā nav radījusi draudus personālam, videi vai kodoldrošībai. Aptuveni 100 kubikmetri reaktora dzesēšanas šķidruma piektdien noplūduši tā dēvētajās "ierobežotajās telpās" Olkiluoto 3 atomelektrostacijā. Par piektdienas incidentu ir sākta izmeklēšana.
Turpinām ziņas
Saslimstība ar gripu aizvien ir plaši izplatīta visā Latvijā, gripas vīrusa aktivitātei saglabājoties augstai, turklāt palielinājusies arī saslimstība ar Covid-19, liecina Slimību un profilakses centra monitoringa dati. Pagājušajā nedēļā gripa apstiprināta 477 cilvēkiem, kas liecina par augstu gripas vīrusu aktivitāti. Nedēļu iepriekš tie bija 440 gadījumi. Kopš sezonas sākuma apstiprināti galvenokārt A tipa gripas vīrusi, tomēr pēdējo nedēļu laikā palielinās arī apstiprināto B tipa gripas vīrusu īpatsvars. Saslimstība ar gripu, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, galvenokārt sastopama bērniem līdz 14 gadu vecumam. Stacionāros gripas testi veikti 821 pacientam, tai skaitā 198 gadījumos jeb 24,1% apstiprināta gripa. A tipa gripas vīruss noteikts 113 pacientiem un B tipa gripa - 47 pacientiem. Augstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta Jēkabpils novadā. Saņemti arī 11 ziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju.
Kopš monitoringa sezonas sākuma ir vērojama lejupejoša tendence Covid-19 pozitīvo testu īpatsvaram, bet aizvadītajā nedēļā pozitīvo paraugu īpatsvars atkal ir palielinājies. Pagājušajā nedēļā ir veikti 769 testi Covid-19 apstiprināšanai. No tiem 42 gadījumos apstiprināta vīrusa klātbūtne. Nedēļu iepriekš tā apstiprināta 33 gadījumos. Tāpat aizvadītajā nedēļā pieaudzis stacionēto pacientu skaits ar Covid-19 infekciju. Stacionēti 45 pacienti, kas ir par 25 vairāk nekā nedēļu iepriekš. Kopā šajā nedēļā stacionāros ārstējušies 59 pacienti ar Covid-19 infekciju, no tiem ar pamatdiagnozi Covid-19 bija 23 pacienti. Reģistrēts arī viens nāves gadījums pacientam ar Covid-19. Epidemiologi atgādina, ka joprojām efektīvākā aizsardzība pret gripu un Covid-19 ir vakcinēšanās. To var izdarīt, vakcīnu prasot ģimenes ārstam.
Un vēl
Rīgas 1.slimnīca aicina 18.martā divos dienā pieteikties bezmaksas acu spiediena pārbaudei un oftamoloģes Evas Elksnes lekcijai par glaukomas simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu. Acu spiediena pārbaudei iepriekš var pieteikties, zvanot pa tālruni 67366323. Kā norāda slimnīcā, glaukoma ir biežākais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē un aptuveni 50% cilvēku ar glaukomu nenojauš, ka viņiem ir šī slimība, jo agrīnā stadijā tā nerada sūdzības. Slimnīcā norāda, ka glaukoma skar apmēram 2% cilvēku vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem, savukārt jau 10% pēc 70 gadu vecuma.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības vadītāja atskaitās Saeimai par paveikto; Aizkraukles novadā īsteno kultūras projektus; un No 17.marta tiks atsākti būvdarbi Jaunās ielas pārbūves projektā Jēkabpilī
Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa uzrunā Saeimai, sniedzot atskaiti par valdības paveikto un plānoto, sacīja, ka Latvijas spēks un nākotne sakņojas cilvēkos, bet tikpat svarīga ir arī drošība, lai stiprinātu Eiropu un iegrožotu Krievijas ambīcijas. Siliņa norādīja, ka kopš viņas stāšanās amatā ģeopolitiskie, ekonomiskie un iekšpolitiskie notikumi attīstījušies strauji, bet viņas vadītā valdība paveikusi daudz, apstiprināti divi sarežģīti budžeti, piešķirts augstākais finansējums aizsardzības nozarei, kas šogad sasniedz 3,65% no iekšzemes kopprodukta. Siliņa ziņojumā Saeimai arī skaidroja valdības tālākās darbības plānu "4x4", kas nosaka četrus darbus šogad četrās prioritārajās valdības nozarēs – drošība, ģimenes atbalsts, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana par 25%.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atklātu projektu atlasi pašvaldībām par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un ar tiem saistīto pakalpojumu attīstībā, kur pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir gandrīz 7,4 miljoni eiro. Projektus valsts nozīmes kultūras pieminekļu atjaunošanai, konservācijai, pārbūvei vai restaurācijai, kā arī jaunu pakalpojumu izveidei, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu, var iesniegt pašvaldības, to iestādes vai kapitālsabiedrības. Finansējums pieejams Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām - katrā 1,8 miljonu eiro apmērā.
Biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" prasa saglabāt tālmācību pamatizglītībā, lai nodrošinātu atbilstošu mācību formu bērniem grūtībās un sarežģītās situācijās. "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" uzsver, ka, lai gan izglītība klātienē lielākajai daļai bērnu un ģimeņu ir labākais risinājums, būtiski ir neaizmirst par bērniem ar nopietniem uzvedības traucējumiem, speciālām vajadzībām, atkarībām un vairākus gadus "ielaistām mācībām". Tā kā Latvija ir viena no "vadošajām" Eiropas valstīm bulinga jomā, arī skolas mikroklimats var kļūt par iemeslu lēmumam par labu tālmācībai. Tāpat šo iespēju izmanto arī talantīgi bērni, kā arī bērni no ģimenēm, kas uz laiku dzīvo ārpus Latvijas, ģimenes no attāliem Latvijas reģioniem, kā arī Ukrainas bēgļu bērni.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprinājis informāciju par vienību atvilkšanu no daļēji ieņemtā Krievijas Kurskas apgabala. Šādu informāciju jau iepriekš publiskoja Krievijas un ārvalstu mediji. Sirskis informēja, ka Krievijas armija īsteno bezprecedenta uzbrukumus savām apdzīvotajām vietām, tai skaitā Sudžas pilsētai, kas gandrīz pilnībā iznīcināta. Lai glābtu ukraiņu karavīru dzīvības, vienības nepieciešamības gadījumā atkāpjas uz izdevīgākām pozīcijām. Tomēr Ukrainas armija ir gatava cīnīties un aizstāvēties Kurskā tik ilgi, cik tas būs lietderīgi un nepieciešami, neraugoties uz Krievijas un Ziemeļkorejas karavīru spiedienu.
Polijas prezidents Andžejs Duda aicinājis ASV izvietot Polijas teritorijā savus kodolieročus kā atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju nākotnē. Duda par to pavēstījis intervijā laikrakstam "Financial Times". Pēc Polijas prezidenta domām, būtu tikai loģiski, ja ASV prezidents Donalds Tramps pārvietotu ASV kodolieročus uz Poliju. Duda atklāja, ka šo priekšlikumu viņš nesen pārrunājis ar Trampa īpašo pārstāvi Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītu Kellogu. Duda cer atdzīvināt kodolieroču koplietošanas projektu, ar kuru viņš 2022. gadā neveiksmīgi iepazīstināja bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju. Duda norādīja, ka Trampam jāizlemj, kur izvietot ASV kodolieročus, bet atgādināja par Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmumu pārvietot taktiskos kodolieročus uz Baltkrieviju. Duda gan atzina, ka savu kodolieroču izstrādāšana Polijai varētu prasīt vairākas desmitgades.
Turpinām ziņas
Noslēgušies Valsts Kultūrkapitāla fonda šī gada pirmie projektu konkursi. Finansējums piešķirts vairāku ieceru īstenošanai Aizkraukles novadā un reģionā. Regulārajā konkursā literatūras nozarē tūkstoš 600 eiro piešķirti Kokneses jauniešu biedrības “Solis” projektam “Pasauli veido stāsti”. Vairāk pieteikumu atbalstīti mērķprogrammu konkursos. Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai tūkstoš 500 eiro paredzēti Pļaviņu Mūzikas skolai metāla pūšaminstrumentu iegādei, kā arī 3 tūkstoši 824 eiro Kokneses Mūzikas skolai jauniem mūzikas instrumentiem. Savukārt muzeju nozares attīstības programmā 25 tūkstoši eiro piešķirti pastāvīgās ekspozīcijas modernizācijai Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā. Atbalsts būs arī latviešu vēsturisko zemju attīstības programmā — šim mērķim Zemgales plānošanas reģionam paredzēti 80 tūkstoši eiro, bet Sēlijas vēsturisko zemju kultūras programmai kopumā 100 tūkstoši eiro.
22. martā Jēkabpils tautas namā norisināsies amatierteātru reģionālā skate “Gada izrāde 2024”, kurā piedalīsies arī divi Aizkraukles novada kolektīvi — Daudzevas saieta nama amatierteātris un Jaunjelgavas kultūras centra amatierteātris “Spēlmaņi”. Līdz 6. aprīlim Latvijas pilsētu un novadu kultūras centros norisinās amatierteātru iestudējumu skate “Gada izrāde 2024”. Latvijas Nacionālais kultūras centrs šīs skates rīko katru gadu ar mērķi nodrošināt amatierteātru tradīcijas saglabāšanu un nepārtrauktību Latvijā un latviešu diasporā, popularizēt amatierteātru iestudējumus un to darbību kopumā, kā arī motivēt amatierteātru dalībniekus radošai darbībai.
Un vēl
Pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma no nākamās nedēļas, 17.marta atsāksies būvdarbi Jaunās ielas pārbūvei posmā no Viestura ielas līdz Zaļajai ielai. Darbus atsāks pie Jēkabpils 2.vidusskolas virzienā uz Viestura ielu. Pārbūves darbu laikā Jaunajā ielā būs noteikti satiksmes organizācijas ierobežojumi. Būvdarbu laikā tiks nodrošināta piekļuve īpašniekiem pie viņu īpašumiem, kā arī nodrošināta operatīvā un atkritumu savākšanas transporta kustība būvdarbu zonā. Projekta būvdarbu norises laikā būs slēgta sabiedriskā transporta kustība posmā no Zaļās ielas līdz Torņa ielai. Autobusi kursēs pa Zaļo, Nameja un Viestura ielu līdz pieturai “2.vidusskola” Torņa ielā. Būvdarbus Jaunajā ielā veic SIA “Ošukalns”.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Viens no iecienītākajiem kiberuzbrucēju mērķiem ir veselības nozare; Madonas un Varakļānu novadu pašvaldības policija pastiprināti uzraudzīs suņu ekskrementu savākšanu; un Izsludināts dzeltenais sniega brīdinājums – valsts austrumos gaidāms putenis.
Veselības nozare ir viens no "Top 5" iecienītākajiem kiberuzbrucēju mērķiem, šodien pasākumā par kvantu drošajām tehnoloģijām sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins. Viņš norādīja, ka medicīnas nozarē datu apjoms aug nepārtraukti. Pašreiz visi lēmumi, ko pieņem medicīnas darbinieki balstās datos, kurus ir svarīgi aizsargāt. Esošie kriptēšanas algoritmi diezgan labi pasargā datus, bet līdz 2030.gadam dažādi mākslīgā intelekta rīki un kvantu datori varētu padarīt esošos kriptēšanas algoritmus rīcībnespējīgus, sacīja Ņikitins, uzsverot, ka jau tagad ir jādomā, kā rīkosimies nākotnē, jo dažādu risinājumu izstrāde prasa laiku.
Latvijas zinātnieki izstrādājuši poligēno risku kalkulatoru. Ar tā palīdzību iespējams katram cilvēkam individuāli noteiktu riskus 1. un 2. tipa cukura diabētam un hiperholesterinēmijai. Šobrīd tas tiek papildināts arī ar onkoloģiskām saslimšanām. Viss, kas pētniekiem ir nepieciešams, lai aprēķinātu slimību riskus, ir DNS dati no konkrētā cilvēka. Tālāk sistēma automātiski visu aprēķinās. Zinātnieki piebilst, ka kalkulatorā uzrādītais augstais risks nenozīmē, ka automātiski cilvēks saslims, tāpat kā zems risks nenorāda, ka slimība nepiemeklēs nekad. Visticamāk, nākotnē dati, kas analizēti poligēno risku kalkulatoros, būs ārstu ikdiena, ļaujot iespējami laicīgi palīdzēt novērst dažādas saslimšanas saviem pacientiem.
Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo mēnesi palielinājusies par 0,5%, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" šodien publicētie dati, kas apkopoti par 26 bloka dalībvalstīm. Straujākais kāpums šajā periodā bijis Īrijā (+10,4%), Lietuvā (+9,8%), Horvātijā (+7,6%) un Kiprā (+4,9%). Toties lielākais kritums fiksēts Slovākijā (-5,1%), Dānijā (-4,4%), Ungārijā (-4%) un Portugālē (-3,5%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 2,5%.
Eiropas valstīs turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju. Šo jautājumu vakar Francijas galvaspilsētā Parīzē apsprieda arī piecu ietekmīgāko Eiropas NATO dalībvalstu aizsardzības ministri. Jautājums ir sarežģīts, tāpēc vēl pirms sanāksmes bija skaidrs, ka Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas amatpersonas nesniegs plašāku informāciju par iespējamo miera spēku veidu un daudzumu Ukrainā. Tiekot mēģināts izveidot labas gribas koalīciju no Eiropas Savienības un citām valstīm.
Zviedrijā bankrota pieteikumu iesniedzis lielākais akumulatoru ražotājs – uzņēmums "Northvolt". Tas var vēl vairāk palielināt Eiropas elektromobiļu ražotāju atkarību no Ķīnas piegādātājiem. Kompānijas paziņojumā norādīts, ka tā pēdējos mēnešos saskārās ar virkni sarežģītu izaicinājumu, kas iedragāja finanšu stāvokli. Galvenie iemesli ir pieaugošās izmaksas, ģeopolitiskā nestabilitāte, traucējumi piegādes ķēdēs un tirgus pieprasījuma izmaiņas. Neraugoties uz veikto restrukturizāciju, nav bijis iespējams turpināt darbu pašreizējā formā. Darbu galvenajā rūpnīcā Zviedrijas ziemeļu pilsētā Šellefteo varētu zaudēt vairāki tūkstoši cilvēku, tāpēc izmaiņas radījušas plašu rezonansi valstī.
Turpinām ziņas
Aptuveni 5% Rīgas ielās pārbaudīto imigrantu Latvijā uzturas nelegāli, tā secināts policijas reidos. Lai gan precīzi skaitļi netiek atklāti, cik šajos reidos kopumā konstatēti pārkāpēji, tiek lēsts, ka aptuveni 5% jeb katra 20 pārbaudītā persona Rīgā uzturas nelegāli. Ir bijuši gadījumi, kad šādas personas tiek nekavējoties izraidītas no valsts. Lielākoties tie, kas Rīgā atrodas turpmāk Rīgā tiks pastiprinātas imigrantu pārbaude, ir studenti vai strādnieki, kuriem beigušās uzturēšanās atļaujas un vairs nav likumiska pamata uzturēties Latvijā. Vairums no viņiem ir ēdiena piegādātāji. Šādas personas sākotnēji tiek brīdinātas un aicinātas nokārtot uzturēšanās atļauju. Ja tas netiek izdarīts, tad personas tiek izraidītas. Rīgas domes vadība norāda, ka turpmāk Rīgā tiks pastiprinātas imigrantu pārbaudes.
Madonas un Varakļānu novadu pašvaldības policija sola šopavasar pastiprināti uzraudzīs suņu ekskrementu savākšanu. Pašvaldības policija norāda, ka Madonas novadā joprojām sastopama problēma ar suņu ekskrementu nesavākšanu pēc pastaigām. Lai risinātu šo jautājumu, šopavasar Madonas un Varakļānu novadu pašvaldības policija pastiprināti uzraudzīs šo noteikumu ievērošanu. Tajā pašā laikā iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem, lai kopīgi veidotu tīrāku un sakoptāku vidi. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem var piemērot naudas sodu fiziskām personām līdz tūkstoš 750 eiro, savukārt juridiskām personām - no 110 līdz 2 tūkstoši 500 eiro. Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus iesniegt pašvaldības policijai iesniegumu, norādot informāciju par pārkāpumu un suņa īpašnieku, ja tāds ir zināms. Liecībām var pievienot attēlus vai video.
Un vēl
Naktī uz piektdienu daudzviet gaidāma snigšana, valsts austrumu daļā no rīta vietām snigšana būs stipra un izveidosies 5 centimetrus bieza sniega sega, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Saistībā ar gaidāmo puteni izsludināts Dzeltenās pakāpes brīdinājums, kas ir spēkā arī Jēkabpilī. Sinoptiķi norāda, ka braukšanas apstākļi būs apgrūtināti – atsevišķi autoceļu posmi būs slideni, un redzamība snigšanas laikā brīžiem pasliktināsies. Saistībā ar gaidāmajiem laikapstākļiem dzeltenais brīdinājums būs spēkā no pusnakts līdz piektdienas pulksten 12. Snigšana var kavēt transporta kustību uz ceļiem, kā arī gājēju pārvietošanos. Redzamība snigšanas un puteņa laikā būs pasliktināta. Snigšana un slapja sniega nogulums atsevišķos rajonos var izraisīt koku zaru lūšanu un elektrolīniju bojājumus. Atsevišķos rajonos var tikt traucētas āra aktivitātes. Jābūt uzmanīgiem, gan ejot, gan arī braucot ar divriteni vai automašīnu.