Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 18.martā
- Radio1.lv --
- 18 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits janvārī pieaudzis par 18,4%; Aizkraukles novadā šodien sāks tilta pārbūvi pār Zalvītes upi; un Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" ar koncertiem svinēs savu 15 gadu jubileju.
Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad janvārī viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 18,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 257 tūkstoši 600, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs šogad janvārī, tāpat kā pirms gada, bija 1,8 naktis, savukārt vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs, tāpat kā pirms gada, bija 1,6 naktis. Janvārī visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Somijas, Nīderlandes, Polijas, Zviedrijas un ASV. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti tūristu mītnēs Rīgā, Jūrmalā, Mārupes novadā un Liepājā.
Teju katrs otrais jeb 42% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nav pievērsuši pietiekamu uzmanību savai sirds veselībai, vienlaikus viņu ikdienas paradumi rada paaugstinātu risku sirds un asinsvadu slimībām, secināts Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktajā sabiedriskās domas aptaujā*. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par sirds veselību un motivētu iedzīvotājus uzlabot savus ikdienas paradumus, “Olpha” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Veselības centru apvienību, “Mēness aptieku” un Centrālo Laboratoriju no šīs nedēļas līdz 30.aprīlim īstenos sociālo kampaņu “Dzirdi savu sirdi!”. Sociālās kampaņas laikā iedzīvotājiem būs iespēja satikt kardiologus visā Latvijā, pārbaudīt savu sirds veselības stāvokli un iegūt vērtīgu informāciju par iespējām pašiem novērtēt un uzlabot savu sirds veselību.
Robežsargi Rīgas lidostā konstatējuši divus Krievijas pilsoņus, kuri robežsargiem uzrādīja viltotas Slovēnijas pilsoņu pases. Krievijas pilsoņi no Rīgas mēģinājuši izceļoti uz Šveici, skaidroja robežsardzē. Veicot personu intervēšanu, Krievijas pilsoņi paskaidroja, ka par Slovēnijas dokumentiem samaksājuši 40 tūkstoši eiro kādam uzņēmumam, kas par samaksu palīdzot nokārtot dokumentus Slovēnijas pilsonības iegūšanai, un, ka dokumenti ir viltoti, neesot zinājuši. Robežsardzē uzsvēra, ka abām personām liegta izceļošana no valsts, bet par viltotu dokumentu izmantošanu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas. Pēc visu nepieciešamo kriminālprocesuālo darbību veikšanas kriminālprocess tiks nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vakar samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā tirdzniecības šķēršļus, kā arī ģeopolitisko un politisko neskaidrību, kas negatīvi ietekmē investīcijas un mājsaimniecību patēriņa izdevumus. Organizācija ēš, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,1%, nevis par 3,3%, kā tika lēsts decembrī.Savukārt nākamajam gadam organizācija globālās ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi par 0,3 procentpunktiem līdz 3%.
ASV gatavojas izstāties no starptautiskās grupas, kas veic izmeklēšanu pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un citām personām, kas atbildīgas par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, vēsta laikraksts "The New York Times", norādot, ka ASV Tieslietu ministrija neuzkrītoši informējusi par to Eiropas amatpersonas. Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā tika izveidots 2023. gadā, lai sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Irānas līderus par agresiju pret Ukrainu. Centrā darbojas prokurori no Kijivas, Eiropas Savienības un Starptautiskās Krimināltiesas un ASV, kas pievienojās centram bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā. ASV ir vienīgā valsts ārpus Eiropas, kas darbojās šajā grupā, kurā iesaistījušās arī Latvija, Igaunija, Lietuva.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada Zalves pagastā šodien sāksies tilta pārbūve pār Zalvītes upi uz vietējā autoceļa Lone-Zalves mežniecība. Būvdarbu laikā autotransporta satiksmi organizēs caur Zalvi pa reģionālo autoceļu Sērene-Kalnieši un autoceļu Lone-Zalves mežniecība, apbraucot būvdarbus. Savukārt gājējiem tiks izbūvēts pagaidu tilts. Būvdarbu laikā 1989.gadā būvēto dzelzsbetona plākšņu tiltu nojauks un tā vietā uzbūvēs saliekamas dzelzsbetona konstrukcijas velvi, nogāzes pie tās nostiprinās ar iebetonētiem laukakmeņiem. Pēc pārbūves uz tilta būs septiņus metrus plata divvirzienu brauktuve ar nesaistīto segumu, kā arī uz tilta un pieejās izvietotas drošības barjeras. Tāpat tiks pārbūvēts 125 metru garais autoceļa Lone-Zalves mežniecība pievienojums Sērene-Kalnieši, labojot garenprofilu, lai novērstu kāpumu, kas ziemā apgrūtina izbraukšanu uz Sērene-Kalnieši. Vienlaikus pie paša krustojuma uz autoceļa Lone-Zalves mežniecība ieklās asfaltu. Darbu gaitā paredzēts nocirst 19 kokus. Būvdarbus veiks SIA "Baltijas būve" par 919 tūkstošiem 465 eiro ar PVN. Darbus iecerēts paveikt līdz rudenim.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 69 mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Tajā skaitā saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī septiņām mežacūkām Aizkraukles novadā, - četrām mežacūkām Kokneses pagastā, divām - Aizkraukles pagastā un vienai mežacūkai Klintaines pagastā. Tāpat saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta četrām mežacūkām Madonas novadā - trim mežacūkām Vestienas pagastā un vienai Bērzaunes pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā ir konstatēts 578 mežacūkām 25 novadu 106 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.
Un vēl
Divos koncertos “un cilvēkiem labs prāts” – 4. un 5. aprīlī Torņkalna baznīcā – Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" svinēs savu 15 gadu jubileju. Pirms koncerta Torņakalna baznīcas draudzes namā būs pieejama arī interaktīva ekspozīcija “Viegli 15”. Visi koncertos iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Imanta Ziedoņa muzeja, Ziedoņa klases un Purvīša muzeja pastāvēšanai. Šajos koncertos fonda “Viegli” dalībnieki muzicējot atskatīsies uz 15 gados padarīto, kas lielākoties realizēts ar to klausītāju atbalstu, kuri apmeklējuši fonda koncertus.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Robežkontroles punktus uz Krievijas un Baltkrievijas robežām varēs šķērsot tikai ar automašīnām; Aizkraukles pašvaldība izsolē pārdod vairākus nekustamos īpašumus; un Diena kļuvusi garāka par nakti.
Iekšlietu ministrija ir saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā, kā arī "Grebņeva" un "Terehova" Ludzas novadā daļēju slēgšanu. Jau no trešdienas, 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" atļauts šķērsot tikai ar automašīnām, lai pastiprinātu robežapsardzības sistēmu un efektivizētu robežkontroles organizēšanu. Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojuma projektā nav minēta. Par iesniegto priekšlikumu valdība lems šodien.
Elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā Baltijā vienoti pieauga divas reizes salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas tirgus cena sasniedza 112,46 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā 111,67 eiro par megavatstundu. Baltijā elektroenerģijas cena pagājušā nedēļā līdzinājās citu Eiropas valstu cenām - Vācijā tā bija 110,62 eiro par megavatstundu, bet Polijā - 112,94 eiro par megavatstundu. Strauju cenu kāpumu galvenokārt noteica vēja staciju izstrādes kritums - Baltijas valstīs vēja saražotā enerģija bija par 50% zemāka.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pašvaldības un sociālo pakalpojumu sniedzējus pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējumam, lai to ieguldītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai, kur pieejamais Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsts ir gandrīz 4,8 miljoni eiro. Ar ES fondu finansējumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem varēs nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atelpas brīža pakalpojumus. Projektam var saņemt līdz 426 tūkstoši 300 eiro lielu grantu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra projektu iesniegumus pieņems līdz 6.maijam.
Šveices pilsētā Ženēvā vakar sākušās divu dienu sarunas par Kipras salas nākotni. Sarunās ar ANO atbalstu līdz ar Kipras amatpersonām piedalās arī Turcijas, Grieķijas, Lielbritānijas un Eiropas Savienības pārstāvji. Vidusjūras sala Kipra kopš 1974. gada ir sadalīta divās daļās. Turcijas karaspēks toreiz okupēja salas ziemeļu daļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju. Turcijas karaspēks joprojām atrodas šajā Kipras daļā. Kipras Republika uzstāj uz divu zonu, divkopienu federāciju, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām, savukārt Ziemeļkipra iestājas par divu valstu risinājumu. Gadu desmitiem ar ANO atbalstu pusēm nav izdevies nonākt pie viena risinājuma, un analītiķi uzskata, ka tas neizdosies arī sarunās Ženēvā.
Ungārijas valdošās koalīcijas deputāti ierosinājuši likumprojektu, kas aizliegtu Budapeštas praidu un atļautu izmantot sejas atpazīšanas programmatūru, lai identificētu aizliegto pasākumu dalībniekus. Likumprojekts, visticamāk, tiks apstiprināts, jo valdošajai koalīcijai ir divas trešdaļu vairākums parlamentā. Budapeštas progresīvais mērs Gergejs Karāčoņs paziņojis, ka nepakļausies praida aizliegumam, ja tas tiks pieņemts. Saskaņā ar likumprojektu par likumpārkāpumu tiks uzskatīta tādu pasākumu rīkošana vai apmeklēšana, kas pārkāpj pretrunīgi vērtētos Ungārijas bērnu aizsardzības likumu, kurš aizliedz homoseksualitātes attēlošanu vai popularizēšanu nepilngadīgajiem līdz 18 gadu vecumam. Par aizliegtu pasākumu apmeklēšanu plānots piemērot līdz 200 tūkstoši Ungārijas forintu jeb aptuveni 500 eiro lielu sodanaudu. Šogad aprit 30 gadi, kopš pirmā Budapeštas praida.
Turpinām ziņas
Slimnīcā miris šoferis, kurš 10.janvārī uz Ventspils šosejas pie Strazdes izraisīja traģisko autoavāriju, kurā cieta vairāki Ventspils Mūzikas vidusskolas kora "Nošu planētas" jaunieši, bet viņu diriģente un viena no dziedātājām gāja bojā. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa priekšnieks Ansis Zanders informē, ka policija saņēma ziņu no ārstniecības iestādes par šofera nāvi. Zanders skaidroja, ka policijai līdz ar to tālākas darbības nav iespējams veikt. Šoferim sāktajā kriminālprocesā nebija piemērots nekāds statuss, jo viņš ilgstoši atradās komā un viņu nebija iespējams nopratināt. Pagaidām gan izmeklēšana turpinās, jo lietā nozīmētas dažādas ekspertīzes, tajā skaitā tiks vērtētas visu cietušo gūtās traumas un ievainojumi. Otra smagāk cietusī meitene vēl turpina ārstēties. Šofera nāve, visticamāk, nozīmē, ka kriminālprocesu izbeigs.
Aizkraukles novada pašvaldība elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli pārdod vairākus nekustamos īpašumus. Izsolē tiek pārdots nekustamais īpašums "Krauklīši" Skrīveru pagastā. To veido 2,37 hektārus liels zemes gabals. Izsoles sākumcena noteikta 11 tūkstoši 748 eiro, bet izsoles solis - 100 eiro. Tiek pārdots arī nekustamais īpašums "Oļi" Mazzalves pagastā, ko veido 1,87 hektārus liels zemes gabals. Izsoles sākumcena paredzēta 7 tūkstoši 650 eiro, bet izsoles solis - 100 eiro. Tāpat elektroniskajā izsolē tiek pārdots nekustamais īpašums "Garāžas", kas atrodas Pilskalnes pagastā. Šīs izsoles sākumcena plānota 24 tūkstoši 124 eiro, bet izsoles solis - 200 eiro. Izsolē tiek pārdots arī Klidziņā, īpašumā "Plostnieki - 5", esošais 26,6 kvadrātmetrus lielais dzīvoklis. Izsoles sākumcena noteikta tūkstoš 293 eiro, bet izsoles solis - 100 eiro. Izsoles sāksies 20.martā, bet noslēgsies 22.aprīlī.
Un vēl
Šodien, 18.martā pirmo reizi šogad dienas garums Latvijā ir lielāks nekā nakts garums, liecina "timeanddate.com" dati. Otrdien Rīgā saule lec pulksten 6.30 un riet 18.33 - dienas garums ir 12 stundas un nepilnas trīs minūtes. Katra nākamā diena būs teju piecas minūtes garāka. Ekvinokcija jeb pavasara saulgrieži būs 20.martā pulksten 11.01. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām to atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti. Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21.jūnijā pulksten 5.42.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri rekomendē savu valstu izstāšanos no Otavas konvencijas; Atzīmējot Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, Jēkabpilī pie piemiņas akmens noliek ziedus; un Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicina uz sarunu.
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu. Aizsardzības ministrijā uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm. Izstājoties no Otavas konvencijas, ir potenciāls nodrošināt pretkājnieku mīnu ražošanu un vienlaikus turpināt ievērot starptautiskās normas un humanitārās tiesības.
Jaunās vēlēšanu zīmes ir daudz draudzīgākas vēlētājiem, šodienn žurnālistiem teica Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Viņa atgādināja, ka galvenās izmaiņas skars tos vēlētājus, kuri vēlēsies kādu no kandidātiem īpaši izcelt vai arī pret kādu no kandidātiem izvēlētajā sarakstā paust negatīvu attieksmi. Līdz šim bija pierasts, ka kandidātus, kurus konkrētais balsotājs īpaši atbalsta, varēja atzīmēt ar "+" zīmi, bet nevēlamos - vienkārši izsvītrot. Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim, līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs varēs aizkrāsot vienu - zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalstīs kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru - sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķitīs nepieņemams.
Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,1 miljons eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,9 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,2 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Atis Lots Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vārdā mutiski izteicis ielūgumu karalim Čārlzam III apmeklēt Latviju. Londonā, Bekingemas pilī pagājušās nedēļas nogalē notika vēstnieka Lota akreditācijas ceremonija. Pasākumā Latvijas vēstnieks iesniedza akreditācijas vēstuli un nodeva Latvijas prezidenta sirsnīgus un labas veselības vēlējumus karalim. Vēstnieks pateicās par Lielbritānijas atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā - tai skaitā Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem, Dronu koalīciju, atbalstu Ukrainai un uzticību NATO. Lots atgādināja par 28.maijā plānoto Dronu samitu Latvijā. Vēstnieks pateicās par Lielbritānijas globālo līderību, veicinot attiecības starp Eiropu un ASV.
Izraēla konsultējās ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju pirms sāka gaisa triecienus pret palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" Gazas joslā, paziņoja Baltais nams. Jau vēstīts, ka pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem pagarināt pamieru Izraēlas armija paziņoja, ka pēc vienošanās ar politisko vadību tā veic plašus uzbrukumus šīs teroristu organizācijas pozīcijām. Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņoja, ka viņš un aizsardzības ministrs Izraels Kacs instruējuši Izraēlas Aizsardzības spēkus īstenot stingru rīcību pret teroristu organizāciju "Hamās" Gazas joslā. Tikmēr "Hamās" paziņoja, ka Izraēla ir izlēmusi lauzt pamiera vienošanos un riskē ar ķīlnieku dzīvībām. Grupējums aicināja vidutājus Ēģipti, Kataru un ASV saukt Izraēlu pie atbildības.
Turpinām ziņas
Šodien, atzīmējot Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, Jēkabpilī pie piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai tika nolikti ziedi. Šī diena par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu tika pasludināta 2022. gadā, godinot Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstīšanu un Īles nacionālo partizānu kauju. Jau ziņots, ka kopš 2021.gada 16.jūnija, atsaucoties sabiedrības iniciatīvai un bijušā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumam, 17.marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Latvijas Okupācijas muzejā skaidro, ka okupāciju laikā Latvijas tautas pašnoteikšanās centienus un vēlmi atgūt valstisko neatkarību pauda spontāni un pakāpeniski veidojusies nacionālā pretošanās kustība, kurai piemita dažādas organizētas un neorganizētas izpausmes formas un mērogi. Nacionālā pretošanās nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijām ir spilgta un nozīmīga Latvijas valstiskuma vēstures daļa, kad gadu desmitiem ilgajā okupāciju laikā gan Latvijā, gan trimdā tika uzturēta neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideja.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 59 ceļu satiksmes negadījumi, un četros no tiem cietuši kopskaitā seši cilvēki. Tajā skaitā trīs cilvēki cietuši divu auto sadursmē Jēkabpils novadā. Pirmdien ap pulksten astoņiem no rīta Salas pagastā kāda 1988.gadā dzimusi sieviete vadīja "Dacia" markas automašīnu, neizvēlējās drošu distanci un sadūrās ar tajā pašā joslā esošo automašīnu, kuru vadīja kāda 1970.gadā dzimusi sieviete. Ceļu satiksmes negadījumā fiziski cieta trīs personas - abu transportlīdzekļu vadītājas un pasažiere, kuras tika nogādātas medicīnas iestādē. Par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process.
Un vēl
20. martā pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē Pasta ielā 39 norisināsies pasākums - Parunāsim. Jēkabpils Tautas teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Turpinot sarunu ciklu “Pēta novadpētnieki”. Šajā tikšanās reizē pētīs novadpētnieces Sarmītes Ozoliņas arhīva fotogrāfijas – sava laika liecinieces. Notiks tikšanās ar Jēkabpils Tautas teātra ļaudīm un saruna par režisores Ventas Vecumnieces 1985. gadā iestudēto Rūdolfa Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos” un fotogrāfijās iemūžinātajiem izrādes mirkļiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā faktiskā bezdarba līmenis februārī pieaudzis līdz 7,3%; Jēkabpils tautas namā norisināsies amatierteātru reģionālā skate; un Latvijas Dabas fonds izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām.
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad februāra beigās bija 7,3%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir pieaugums par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bezdarba līmenis Latvijā saglabājies nemainīgs. Starp sievietēm bezdarba līmenis 2025.gada februārī salīdzinājumā ar janvāri nav mainījies, savukārt vīriešu vidū bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem - līdz 8,9%. Februārī Latvijā bija 67 tūkstoši 500 bezdarbnieku.
Nacionālo bruņoto spēku karavīri un valsts aizsardzības dienesta karavīri būs atbrīvoti no farmaceita pakalpojuma maksas 75 centu apmērā, kas tika ieviesta ar šī gada janvāri, otrdien, 18. martā, lēma valdība. Lēmums skaidrojams ar to, ka likums paredz karavīriem un VAD karavīriem tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Paredzēts, ka maksa par farmaceita pakalpojumu, pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles, karavīram tiek apmaksāta par izdevumiem, kas radušies, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. No maksas par zāļu receptes apkalpošanu ir atbrīvoti arī bērni līdz 18 gadu vecumam, trūcīgas personas, patvēruma meklētāji un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktie Ukrainas civiliedzīvotāji.
Onkoloģisko pacientu organizācija "Dzīvības koks" izsludinājusi pieteikšanos sākumu 2025. gada psihosociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem, kuri saskārušies ar vēzi, informēja organizācijā, norādot, ka tās ir valsts apmaksātas un šogad tiek piedāvātas 20 dažādas programmas, kas paredzētas gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un palīdzību pēc smagas slimības. Biedrība aicina nevilcināties ar pieteikšanos, jo programmu skaits ir ierobežots. Informācija par programmām un pieteikuma anketas meklējamas biedrības mājaslapā.
28. februārī Baltā nama Ovālajā kabinetā notikušais publiskais strīds starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ir bijusi daļa no Vašingtonas stratēģijas, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu, tā pirmdien, 17. martā, Tramps apgalvoja sarunā ar žurnālistiem. Tramps sacīja, ka Ukrainā ik dienu tiek nogalināti daudzi cilvēki, tāpēc vajadzēja panākt, lai "Ukraina rīkojas pareizi". Tramps uzskata, ka viņa rīcība ir attaisnojusies, jo tagad ukraiņi rīkojoties pareizi. Tramps atkārtoja, ka ASV mērķis ir panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tam vienoties par ilgstošu un noturīgu mieru.
Tikmēr amerikāņu medijs "Semafor", atsaucoties uz vairākiem avotiem, raksta, ka Trampa administrācija apsver iespēju atzīt Ukrainai piederošo Krimas pussalu par Krievijas teritoriju, jo Baltais nams uzskata, ka tas palīdzētu izbeigt Krievijas karu Ukrainā. ASV amatpersonas ir apspriedušas arī iespēju, ka Vašingtona varētu mudināt Apvienoto Nāciju Organizāciju darīt to pašu. Jāatgādina, ka Krievija 2014. gadā anektēja Krimu, taču starptautiskā sabiedrība to joprojām uzskata par Ukrainas sastāvdaļu.
Pagaidām nenoskaidroti noziedznieki sabojājuši elektroapgādes objektu netālu no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo. Naftas produktu noplūdē varētu būt nodarīts nopietns kaitējums dabai. Noziedznieki svētdienas vakarā sabojāja žogu, noskrūvēja transformatora pārsegu un izraisīja 60 tūkstoš litru eļļas noplūdi. Policija sākusi izmeklēšanu, un pierādījumi liecina par apzinātu sabotāžu.
Turpinām ziņas
Līdz 6.aprīlim Latvijas pilsētu un novadu kultūras centros norisinās amatierteātru iestudējumu skate “Gada izrāde 2024”. Sestdien 22.martā no pulksten 11 Jēkabpils Tautas namā norisināsies amatierteātru iestudējumu reģiona skate “Gada izrāde 2024”. Jēkabpils novadu reģiona skatē pārstāvēs Sēlpils Tautas nama amatierteātris “Ore” – Andrejs Upīts “Atraitnes vīrs”, režisore Anita Gerasimova un Jēkabpils Tautas teātris – Andruss Kivirehks “Igauņu bēres”, režisore Inta Ūbele. Latvijas Nacionālais kultūras centra izveidota teātra mākslas ekspertu žūrija vērtēs amatierteātru iestudējumu kvalitāti, tajā skaitā literārā materiāla izvēles atbilstību, režisora un aktieru darbu, scenogrāfiju un izrādes koptēlu. Veiksmīgākie iestudējumi tiks virzīti skates “Gada izrāde 2024” finālam, kas notiks maijā.
Sestdien, 22.martā, pulksten 20.30 jau 19. reizi norisināsies pasaulē lielākā vides akcija "Zemes stunda". Šajā laikā cilvēki visā pasaulē aicināti veltīt stundu Zemei un izslēgt gaismas, lai tā simboliski paustu atbalstu planētai un atgādinātu par nepieciešamību rūpēties par tās nākotni. Pagājušajā gadā pasaule arvien biežāk piedzīvoja spēcīgas vētras, postošus ugunsgrēkus un milzīgus plūdus. Turklāt 2024.gads ir kļuvis par karstāko gadu visā novērojumu vēsturē. Zemes stundā Latvijā katru gadu apgaismojums tiek samazināts vai izslēgts daudzām sabiedriskajām ēkām, tiltiem un pieminekļiem.
Un vēl
Aicinot zemju īpašniekus un apsaimniekotājus iesaistīties dabas atjaunošanā, Latvijas Dabas fonds izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām. Grantam var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai atjaunotu kādu no "Natura 2000" vienotajā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā iekļautiem retajiem un prioritāri aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem. Grantu konkurss ir pirmā no vairākām aktivitātēm, kuras Dabas fonds šogad un nākamgad īstenos ar devīzi "Darām pļavu kopā!", lai izglītotu un iesaistītu sabiedrību dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā. Talku mērķis ir atjaunot pamestus, aizaugušus vai grūti pieejamus visapdraudētāko dabisko zālāju veidus, veicot pļaušanu, krūmu izciršanu, invazīvo sugu likvidēšanu un citus atjaunošanas darbus. Vairāk par konkursu informācija pieejama Dabas fonda mājaslapā.