Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 20.martā
- Radio1.lv --
- 20 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā februārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji; Aiviekstes pagastā vēlas būvēt vēja parku; un Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicina uz sarunu.
Latvijā februārī bijusi augstāka gada inflācija jeb patēriņa cenu kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina vakar publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā februārī bijusi 3,7%. Zemākā inflācija pagājušajā mēnesī reģistrēta Francijā - 0,9%. Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Ungārijā - 5,7%. Lietuvā gada inflācija veidoja 3,2%. Patēriņa cenas februārī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs.
Nodarbinātības valsts aģentūras novērojumi liecina, ka nereti darba devēji ir atteikušies izskatīt vietējo iedzīvotāju pieteikumus zemāk kvalificētiem amatiem, kas liecina par darba devēju slēptu vēlmi dot priekšroku trešo valstu, nevis vietējo iedzīvotāju nodarbināšanai, tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē ziņo nodarbinātības aģentūras pārstāvji. Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno pilnveidot pakalpojumus trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šim jautājumam Iekšlietu ministrijā strādās darba grupa. Tika atzīmēts, ka ir arī pieaugoši drošības riski šo valstu pilsoņu skaita kāpuma dēļ. Nākotnē paredzēts slēgt divpusējos sadarbības līgumus par kontrolētu trešo valstu pilsoņu piesaisti legālās darba vietās.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedāvā, ka Valsts prezidents izvirza Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātus. Rinkēvičs ierosina mainīt principu, kā šos kandidātus izvirza, – lai to dara Valsts prezidents, nevis 10 Saeimas deputāti. Saeima saglabā tiesības pieņemt galīgo lēmumu par kandidātiem. Vēstulē Saeimas prezidijam Rinkēvičs norāda, ka nesenais Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas process bija pārāk ilgs, nesaprotams un sarežģīts. Viņš uzskata, ka pašreizējais veids, kā izvirza kandidātus, nav pietiekami labs, lai izvairītos no šīm problēmām.
Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami. Viņš un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav. Jau vēstīts, ka 2023. gada 26. janvārī Augstākās tiesa atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 14. maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos. Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu. Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt vairāk kā 9 miljoni eiro. Pēc Augstākās tiesas lēmuma policija Gulami, viņa sievu un Karpenko cietumā nenogādāja, jo viņi nebija atrodami.
Ukraiņi skeptiski vērtē Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa otrdienas telefonsarunu, kurā Tramps centās pārliecināt Putinu piekrist pamieram. Lai gan Ukraina pagājušajā nedēļā piekrita ASV ierosinātajam 30 dienu uguns pārtraukšanai, Putins sarunā ar Trampu šķietami piekrita uz 30 dienām pārtraukt tikai triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Taču pat tādu Putina solījumu Kijivas iedzīvotāji uztver ar neuzticību. Turklāt drīz pēc telefonsarunas Ukrainā atkal skanēja gaisa trauksme un Krievijas triecienu rezultātā tika nogalināts vismaz viens cilvēks un cieta divas slimnīcas. Aptaujātie kijevieši ziņu aģentūrai AFP atzina, ka vispār netic Putinam, nevienam viņa vārdam, atgādinot, ka Putinam nevar uzticēties, jo Krievija jau daudzas reizes ir pārkāpusi iepriekš noslēgtas vienošanās.
Turpinām ziņas
Aiviekstes pagasta iedzīvotāju tikšanās laikā ar pašvaldības vadītājiem pašvaldības Attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Olita Znotiņa informēja, ka domē vērsies investors, kurš Aiviekstes pagastā netālu no Ķūģu ciema vēlas attīstīt vēju parku, informē “Staburags”. Arī Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis apliecinājis, ka uzņēmuma pārstāvis no Austrijas bijis pašvaldībā un apskatījis īpašumus, kur to varētu veidot, bet pagaidām tā ir tikai iecere, un nekas konkrēts nav iesākts. Izskanēja informācija, ka arī viens no vietējiem uzņēmumiem sācis interesēties par vēja parka izveidi apvienībā, bet arī šajā gadījumā nekas nav sākts. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis atgādināja, ka šādām darbībām vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, un to nevar veikt bez sabiedrības informēšanas. Šajā jautājumā neviens pašvaldībā nav vērsies. Citādāk esot ar saules parkiem, kuru ierīkošana ir vienkāršāka, un pašvaldībai tikai paziņo par pieslēgumu elektrotīklam.
Lai saglabātu Slīteres Nacionālajam parkam un Latvijai reti sastopamās, aizsargājamās pelēkās kāpas un vienlaikus arī daudzveidīgas jūras piekrastes ainavu, Dabas aizsardzības pārvalde Kolkā pie Priežu dabas takas auto stāvlaukuma un putnu vērošanas torņa sākusi kāpu atjaunošanu. Pelēkās kāpas veido atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas, zemi lakstaugi un vietām arī sīkkrūmi. Tās ir viens no apdraudētākajiem biotopiem Eiropā, Latvijā to ir ļoti maz - tās sastopamas vien nelielās platībās, šaurā joslā gar jūras piekrasti. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē - tās izmantoja ganībām, zvejas tīklu žāvēšanai, laivu novietošanai. Mūsdienās pelēko kāpu josla bieži vien vairs netiek apsaimniekota, tādēļ daudzviet tā aizaug ar kokiem un krūmiem un kļūst par mežu vai virsāju.
Un vēl
20. martā pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē Pasta ielā 39 norisināsies pasākums - Parunāsim. Jēkabpils Tautas teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Turpinot sarunu ciklu “Pēta novadpētnieki”. Šajā tikšanās reizē pētīs novadpētnieces Sarmītes Ozoliņas arhīva fotogrāfijas – sava laika liecinieces. Notiks tikšanās ar Jēkabpils Tautas teātra ļaudīm un saruna par režisores Ventas Vecumnieces 1985. gadā iestudēto Rūdolfa Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos” un fotogrāfijās iemūžinātajiem izrādes mirkļiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā samazinās gripas un Covid-19 izplatība; Veidos Sēlijas tautas bibliotēku; un kad Jēkabpilī notiks donoru dienas?
Latvijā pagājušajā nedēļā nedaudz samazinājusies saslimstība ar gripu un Covid-19. Aizvadītajā nedēļā gripa apstiprināta 365 cilvēkiem, kas ir par 112 cilvēkiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Stacionāros gripas testi veikti 812 pacientiem, tai skaitā 178 gadījumos jeb 21,9% apstiprināta gripa. Kopš sezonas sākuma apstiprināti galvenokārt A tipa gripas vīrusi, tomēr pēdējo nedēļu laikā palielinās arī apstiprināto B tipa gripas vīrusu īpatsvars. Stacionāros gripas testi veikti 812 pacientiem, tai skaitā 178 gadījumos jeb 21,9% apstiprināta gripa. Augstākā gripas intensitāte reģistrēta Daugavpilī, kā arī Rīgā, Jēkabpils novadā, Liepājā, Gulbenē un Rēzeknē. Saņemti arī astoņi paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. Visi mirušie bija vecumā virs 40 gadiem.
Pagājušajā nedēļā ir veikti 917 testi Covid-19 noteikšanai, no kuriem 23 jeb 2,5% bija pozitīvi. Nedēļu iepriekš vīruss apstiprināts 5,5% gadījumu jeb 42 gadījumos. Aizvadītajā nedēļā samazinājies slimnīcās uzņemto jauno Covid-19 pacientu skaits. Stacionēti 27 pacienti, kas ir par 18 pacientiem mazāk nekā nedēļu iepriekš. Kopā šajā nedēļā stacionāros ārstējušies 59 pacienti ar Covid-19 infekciju, no tiem ar pamatdiagnozi Covid-19 bija 26 pacienti, kas ir par trim vairāk nekā nedēļu iepriekš. Reģistrēti arī divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki sadarbībā ar pārtikas industrijas uzņēmumu AS "Roga-Agro" radījuši inovatīvus produktus - astoņu gadus uzglabājamas liofilizētās jeb kaltētās maltītes, kas piemērotas civilajām un militārajām vajadzībām. Liofilizācija jeb kaltēšana saldējot ir pārtikas apstrādes metode, ar kuras palīdzību var būtiski samazināt produktos esošā ūdens daudzumu un, salīdzinot ar citām kaltēšanas metodēm, saglabāt tajos līdz pat 97% uzturvielu. Šī tehnoloģija nodrošina ilgstošu uzglabāšanas laiku bez konservantu pievienošanas. Liofilizācija pasaulē tiek plaši izmantota kosmosa, aizsardzības un militārajā industrijā, kā arī aktīvā tūrisma nozarē.
Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem varētu tikt noteikta kriminālatbildība, paredz trešdien Saeimas Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma atbalstītie likuma grozījumi. Plānots, ka par bēgšanu no policijas transportlīdzekļa vadītāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem. Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan bēgšanu un nepakļaušanos policijai ir noteikta administratīvā atbildība. Saeimas juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins norāda, ka šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielu kaitīgumu, tāpēc par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību.
Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa paziņojusi, ka atlikusi centienus panākt ieroču piegādes Ukrainai 40 miljardu eiro vērtībā, lai koncentrētos uz divu miljonu artilērijas šāviņu nodrošināšanu. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa radītajām šaubām par Vašingtonas atbalstu Eiropai ir jāpastiprina militārā palīdzība Ukrainai. Šomēnes Kallasa runāja par plānu panākt, ka ES dalībvalstis šogad apņemas Kijivai piegādāt visvairāk nepieciešamos ieročus 20 līdz 40 miljardu eiro vērtībā. Taču tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija iebilda pret iniciatīvu. Tāpēc tā vietā Brisele tagad cenšas panākt, lai dalībvalstis vienojas izpildīt Ukrainas lūgumu steidzami piegādāt Kijivai divus miljonus artilērijas šāviņu, kam nepieciešami pieci miljardi eiro.
Krievijai un Ukrainai vakar notika gūstekņu apmaiņa. No Krievijas gūsta atgriezušies 175 ukraiņu karavīri. Tā informē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vēl atbrīvoti arī 22 smagi ievainoti Ukrainas karavīri. Zelenskis arī teica, ka šī ir līdz šim viena no lielākajām gūstekņu apmaiņām. Tā notika ar Apvienoto Arābu emirātu starpniecību.
Turpinām ziņas
Šodien un rīt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa apmeklēs Līvānu un Preiļu novadus. Šodien Bērziņa viesosies Līvānu novadā, kur paredzēta tikšanās ar domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu un speciālistiem. Dienas gaitā ministre apmeklēs Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru Rožupes pagastā, iepazīsies ar ražošanas procesu optiskās šķiedras uzņēmumā "CeramOptec" un apskatīs Līvānu stikla un amatniecības centra izstāžu zāli. Ministre tiksies ar Rudzātu vidusskolas skolēniem, lai informētu par ministrijas prioritātēm dabas jomā un atzīmētu Vides dienu Latgalē.
Piektdien vizīte turpināsies Preiļu novadā, kur ministre tiksies ar domes priekšsēdētāju Āriju Vucānu un pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus novadā. Darba kārtībā iekļauta arī uzņēmuma SIA "Preiļu putni", Preiļu pils un Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas apskate, kā arī tikšanās ar Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas skolēniem.
Un vēl
Šodien Likteņdārzā notiks Latvijas - Šveices sadarbības programmas "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" atklāšanas konference "Pazemes ūdeņi - padari neredzamo redzamu!", ko organizē Klimata un enerģētikas ministrija. Līdz ar konferences atklāšanu ministrija sāk Latvijas - Šveices sadarbības programmas "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija" īstenošanu. Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Pasākuma laikā notiks ministrijas organizētā Aizkraukles novada skolēnu zīmējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana, kā arī Ekoskolu programmā iesaistītie Aizkraukles novada skolēni prezentēs savu redzējumu vēsturiski piesārņotās teritorijas izmantošanai un attīstībai.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai nozīmīgi, ka jaunajā EK stratēģijā kā prioritāte izcelta ES austrumu robežas stiprināšana; Veidos Sēlijas bibliotēku; un Sācies astronomiskais pavasaris.
Latvijai ir nozīmīgi, ka jaunajā Eiropas Komisijas stratēģijā kā prioritāte īpaši izcelta Eiropas Savienības austrumu robežas stiprināšana, lai kopā ar sabiedrotajiem novērstu jebkādus Krievijas un Baltkrievijas draudus, pauž Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis. Viņš atzīmē, ka tā sauktais "Austrumu robežas vairoga" projekts paredz veidot integrētu ES ārējās robežas pārvaldību posmos, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ietver fizisku nocietinājumu un šķēršļu izvietošanu, infrastruktūras attīstību, modernas un integrētas robežapsardzes sistēmas izveidi, kā arī citus drošības pasākumus.
Sociālos medijus un interneta ziņu portālus vismaz reizi nedēļā lieto vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtītā pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem. Visbiežāk sabiedrībā lieto "Facebook" - 65% un "YouTube" - 64%, kā arī "Instagram" - 35%. Pētījuma rezultāti liecina, ka sociālo mediju popularitāte turpina pieaugt, šogad sasniedzot augstākos rādītājus kopš 2019. gada. Īpaši izceļama mērķa grupa vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kur sociālos medijus vismaz reizi nedēļā lieto 93% aptaujāto. Savukārt interneta ziņu portālus kopumā lieto 86% respondentu. Radio klausītāju skaits un radio lietošanas intensitāte pēdējo 5 gadu laikā nav būtiski mainījusies. Kopumā to klausās 79% aptaujas dalībnieku. Tikmēr TV skatītāju skaits pēdējo gadu laikā samazinās. Televīziju kopumā skatās 75% Latvijas iedzīvotāju.
Vilhelma Purvīša muzeja pārstāvji saņēmuši dāvinājumu no Amerikas Savienoto Valstu Kolumbusas pilsētā dzīvojošajiem Kena un Drūsijas Faloniem, kuri vairākas desmitgades bijuši slavenā ainavista audžmeitas Marionas Vitans kaimiņi un tuvi draugi. Dāvinājums ir Krievijas Cara laika zelta monēta, kas, Purvīšu ģimenei 1944. gadā pametot Latviju, tika iešūta Marionas apģērbā. Nu šī monēta atgriezīsies Latvijā, ieņemot goda vietu Purvīša muzeja pastāvīgajā krājumā
Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, tikmēr Latvija reitingā slīd uz leju, liecina šodien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi". Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā. Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga. Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51.vietu un Igaunija - no 34. uz 39.vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16.vietu. Ziņojumā tika vērtētas 147 valstis, un par visnelaimīgāko atkal atzīta Afganistāna.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa nospriedusi, ka parlamenta apstiprinātais kažokzvēru audzēšanas aizliegums nav pretrunā ar valsts konstitūciju. Tas stāsies spēkā 2027. gadā. Tiesas nolēmumā norādīts, ka aizliegums ieviests sabiedrības labklājības interesēs. Pildot konstitūcijā noteikto pienākumu aizsargāt savvaļas dzīvniekus, Seimam ir tiesības ierobežot vai aizliegt ar dzīvnieku audzēšanu saistītu saimniecisko darbību, ja tā nav būtiska sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanai. Tiesneši arī konstatēja, ka liela mēroga dzīvnieku audzēšana un nogalināšana peļņas gūšanas nolūkā ir pretrunā ar vispārpieņemtiem morāles, ētikas un humānajiem principiem.
Turpinām ziņas
Biedrība "Ūdenszīmes", kas apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas skolu, tajā veidos Sēlijas tautas bibliotēku. Tā iecerēta kā vienotas informācijas datubāze par Sēlijas vēsturi, novadpētniecību, kultūru un radošajām personībām, krājuma veidošanas procesā iesaistot plašu sabiedrību. Lai īstenotu 2024.gadā publicētajā Sēlijas viedā reģiona stratēģijā ietvertās kultūras normas, biedrība "Ūdenszīmes" sākusi projekta "Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas" īstenošanu. Projekta gaitā tiks veidota Sēlijas tautas bibliotēka, kā arī izstrādāts Sēlijas kultūras kanons. Dunavā, Medumos, Ritē, Sunākstē un Zasā jau notikušas fokusgrupas, noskaidrojot iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas kultūras vērtībām un simboliem, bet Kaldabruņā sākta tautas bibliotēkas izveide.
Pasaules Dabas fonda rīkotās akcijas "Zemes stunda" laikā sestdien, 22.martā, no pulksten 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās. Piedaloties "Zemes stundā", Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Jau ziņots, ka kopš 2007.gada "Zemes stunda" ir pazīstama ar gaismas izslēgšanas brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei.
Un vēl
Šodien pulksten 11.01 Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskais pavasaris, liecina "timeanddate.com" dati. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti. Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau 18.martā diena kļuva garāka par nakti. Šodien Rīgā saule ēca pulksten 6.25 un rietēs 18.37 - dienas garums būs 12 stundas un 12 minūtes. Katra nākamā diena būs teju piecas minūtes garāka. Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21.jūnijā.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē tikai ceturtdaļa uzņēmumu vadītāju; Jēkabpilī un novadā norisināsies pasākumi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai; un Kāds bijis marts līdz šim sinoptiķu vērtējumā.
Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" veiktais pētījums. Tā autori informē, ka kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības. Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam. Tajā skaitā paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai. Papildus tam, Ekonomikas mi istrija pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi.
Jau ziņots, ka līdz 2028.gadam Aizsardzības ministrija plāno dubultot NBS iegādes no vietējās industrijas, sasniedzot 20% no kopējo iegāžu apjoma. Savukārt līdz 2036.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 30%. Tāpat ministrija vēlas līdz 2028.gadam palielināt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto finansējumu. Mērķis ir tam atvēlēt 1,5% no aizsardzības budžeta. Ministrijā cer, ka 2028.gadā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.
Augstskolas varēs rīkot studentu uzņemšanu vēl pirms centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas, paredz šodien Saeimas pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā. Deputāti iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsvēruši, ka tas sniegs augstskolām lielāku brīvību pašām noteikt uzņemšanas datumu. Tāpat izmaiņas ļaus stiprināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju, jo uzņemšana Eiropas augstskolās lielākoties sākas jau agrāk – pavasarī, un daļa motivēto studentu iestājas ārzemju augstskolās, vēl pirms sākusies uzņemšana Latvijā.
Vācija gatavojas šogad palielināt militāro palīdzību Ukrainai par vairākiem miljardiem eiro, ziņo avots Bundestāgā. Jau ziņots, ka Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs otrdien apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu, kas paredz arī militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai. Avots Bundestāgā atklāja, ka budžeta komiteja gatavojas līdz piektdienai izlemt par palīdzības palielināšanu Ukrainai par vairākiem miljardiem eiro. Saskaņā ar Bundestāga apstiprināto plānu šogad paredzēts Ukrainai atvēlēt trīs miljardus eiro un no 2026.gadam līdz 2029.gadam vēl 8,3 miljardus eiro.
ASV prezidenta Donalda Trampa valdība varētu atteikties no NATO apvienoto spēku komandiera posteņa Eiropā, ko kopš NATO dibināšanas vienmēr ieņēmis kāds no ASV ģenerāļiem. Par to vēsta ASV medijs "NBC News", atsaucoties uz divām militārās nozares amatpersonām. NATO spēku komandieris Eiropā, ko apzīmē ar saīsinājumu SACEUR, uzrauga NATO militāro stratēģiju un operācijas Eiropā. Šāds postenis tika izveidots pirms vairāk nekā 70 gadiem, un to vienmēr ieņēmis kāds no amerikāņu ģenerāļiem, tādējādi simboliski apliecinot ASV gatavību iesaistīties Eiropas aizsardzībā. Savulaik pirmais NATO spēku komandieris Eiropā bija amerikāņu ģenerālis Dvaits Eizenhauers, kurš neilgi pēc tam tika ievēlēts par ASV prezidentu.
Turpinām ziņas
Nākamnedēļ, 25.martā - Jēkabpiī un Jēkabpils novadā norisināsies daudzi pasākumi - - Komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Naktī no 1949.gada 24. uz 25. martu daudzās Latvijas sētās ļaudis no miega modināja šauteņu laižu vai smagu zābaku sitieni durvīs. Bruņotie atnācēji – padomju Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka zaldāti un virsnieki, arī vietējie padomju aktīvisti – paziņoja, ka mājiniekiem dotas divas stundas laika, lai savāktu mantas ceļam uz lielās padomju dzimtenes austrumu apgabaliem. Turp viņi tika pārcelti speciāli nometināto statusā bez tiesībām jebkad atgriezties dzimtenē. Bija sākusies operācija "Krasta banga", kuras rezultātā no trim Baltijas republikām uz Sibīriju tika izsūtīti gandrīz 95 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 42 tūkstoši latviešu.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā skatāma izstāde "Neaizmirstie. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena". Savukārt Jēkabpils pilsētas bibliotēkā - vienas grāmatas izstāde “Grāmata - laikmeta lieciniece. Dzintra Geka "Kur palika tēvi?"”. 25. martā Jēkabpilī pulksten 11.00 notiks Dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pēc tam pulksten 12. piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie piemiņas akmens komunistiskā genocīda upuriem.
Savukārt pulksten 19.15 Krustpils stacijā - Uzgaidāmajā telpā – būs skatāma spēlfilma “Melānijas hronika”. Filmas režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, māksliniece Ieva Jurjāne. Filmas pamatā ir rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāns Veļupes krastā, kas balstīts uz Sibīriju izsūtītās Melānijas dzīvesstāstā; patiess vēstījums par spēku izdzīvot un gara plašumu, bet vienlaikus par cilvēku likteņiem un ciešanām 20. gadsimta lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā. Pēc filmas pulksten 21.20 Krustpils stacijā pie piemiņas plāksnes svecīšu nolikšana, pieminot izsūtītos.
Plašāk par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumiem 25.martā Viesītē, Aknīstē un citviet Jēkabpils novadā lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +4,5 grādus, un tas ir 5,7 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Zemākā gaisa temperatūra bija -5,4 grādi 9.martā Ainažos, savukārt 10.martā Liepājā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +17,4 grādiem, un tik augsta gaisa temperatūra marta pirmajā pusē Latvijā novērota pirmo reizi. No 6.marta līdz 11.martam - sešas dienas pēc kārtas - tika pārspēts attiecīgā datuma nacionālais siltuma rekords. Mēneša pirmajā pusē kopumā laboti 92 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Iepriekšējais lielākais martā pārspēto temperatūras rekordu skaits bija 71 jauns rekords 2015.gadā.
Savukārt kopš gada sākuma Latvijā pārspēti jau 190 siltuma rekordi, kas ir vairāk nekā puse no pērn visa gada garumā pārspēto rekordu skaita. Bet kopš 2024.gada maija nav labots neviens aukstuma rekords. Nokrišņu daudzums marta sākumā valstī vidēji bija 5,6 milimetri jeb 43% no dekādes normas. Visvairāk nokrišņu - 17,7 milimetri - bija Alūksnē, bet mazākais nokrišņu daudzums bija 0,2 milimetri Ventspils novada Vičakos. Stiprākās vēja brāzmas - 24,6 metri sekundē - tika novērotas 6.martā Kolkā.