Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 21.martā
- Radio1.lv --
- 21 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas iedzīvotāju finanšu veselību novērtē kā salīdzinoši vāju; Biedrība “Sēlijas laivas” aicina doties ekspedīcijā "Gar hercoga Jēkaba kanālu”! un Kad gaidāmas Donoru dienas Jēkabpilī?
Latvijā iedzīvotāju finanšu veselība ir vērtējama kā salīdzinoši vāja - tā ir sliktākā pozīcijā nekā Lietuvā un Igaunijā, un visos galvenajos rādītājos ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, liecina jaunākie "Swedbank" Finanšu veselības indeksa dati. Iemesli tam, kāpēc iedzīvotāju finanšu veselība Latvijā neuzlabojas, meklējami sabiedrības finanšu paradumos, kā arī salīdzinoši vājā finanšu pratībā un zemajā ienākumu līmenī. Bankā informē, ka finanšu veselības indekss Latvijā ir 47 punkti no 100, tāds pats rezultāts bija arī pērn. Šo indeksu veido divas komponentes - cilvēku zināšanas un izpratne par finanšu jautājumiem, un cilvēku finanšu spējas, kur ietilpst gan ienākumi un izdevumi, gan uzkrājumi un saistības. Latvijas kaimiņvalstīs iedzīvotāju finanšu veselība kopumā ir labākā situācijā, jo Igaunijā indekss sasniedz 60 punktu, bet Lietuvā - 56 punktus.
Vienā no vērtīgākajiem uzņēmumiem – "Latvijas Valsts meži" – reformas dēļ darbinieki ir satraukti, vai rīt viņi vēl strādās, tā Latvijas Radio stāstīja nozares arodbiedrībā, kurā "Latvijas Valsts mežu" darbinieki vērsušies pēc palīdzības. Tā vietā, lai ar padotajiem izrunātos, vadība kolēģiem sākusi draudēt – teic arodbiedrībā, brīdinot, ka valsts uzņēmums tādējādi var zaudēt vērtīgo PEFC sertifikātu, un tas uzņēmumu ietekmēs ļoti negatīvi. Par problēmu zina arī Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku federācijā, kur situāciju uztver kā ļoti nopietnu, aicinot pusēm sēsties pie kopīga galda. Ģeopolitisko apstākļu dēļ Latvijā nauda ir vajadzīga valsts aizsardzībai. Ietaupījums jāmeklē ne tikai ministriju maciņos, bet arī valsts uzņēmumos. Risinājums – uzņēmumus reformēt. Efektīvāk jāpārvalda arī "Latvijas Valsts meži", kas, pēc pašu aprēķiniem, 25 gadu laikā valsts budžetā iemaksājuši vairāk nekā 2,1 miljardu eiro. Pagājušā gada nogalē uzņēmumā strādāja teju tūkstoš 400 darbinieku. Lai gan skaidri neesot noteikts, cik daudziem darbu šogad nāksies uzteikt, uzņēmumā atklāj, ka tie būs daži procenti – tātad vismaz vairāki desmiti speciālistu.
Mācību līdzekļu nodrošināšanai skolās ir rasti vairāk nekā astoņi miljoni eiro, šo naudu novirzot no citiem projektiem, tajā skaitā no 21,2 miljonu eiro apjomīgā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projekta. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde skaidro, ka tas bija viens no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšlikumiem un, viņasprāt, saprātīgs un atbalstāms. Melbārde apņēmusies panākt, ka katrā priekšmetā skolās ir nepieciešamie mācību līdzekļi. Viņa solīja sekot līdzi, vai ar papildu astoņiem miljoniem eiro būs pietiekami.
Turcijas lielākās pilsētas Stambulas mēra Ekrema Imamoglu aizturēšanu saistībā ar apsūdzībām korupcijā daudzi valsts iedzīvotāji uzskata par vēršanos pret demokrātiju. Stambulas mērs noliedz vainu viņam izvirzītajos pārkāpumos. Stambulā un citās Turcijas pilsētās trešdien vakarā notika plašas demonstrācijas, lai protestētu pret Imamoglu aizturēšanu. Opozīcija ir pārliecināta, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Imamoglu, kurš varētu apdraudēt Turcijas autoritārā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pozīcijas. Tikmēr Turcijas tieslietu ministrs paziņojusi, ka pret Imamoglu ir uzsāktas vairākas izmeklēšanas. Vienā no tām Stambulas mēru tur aizdomās par palīdzības sniegšanu teroristiskajai organizācijai Kurdistānas Strādnieku partija. Citā izmeklēšanā Imamoglu un vēl aptuveni 100 cilvēkus tur aizdomās par kukuļņemšanu, izspiešanu, krāpšanu un personau datu zādzību.
ASV Valsts departaments noliedz, ka ir iznīcināti dati par Krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, paziņoja Valsts departamenta preses pārstāve Temija Brūsa, uzsverot, ka dati ir pieejami. Programma sākotnēji tika apturēta jau 25. janvārī, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja izpildrīkojumu par gandrīz visu ārvalstu palīdzības projektu finansēšanas apturēšanu, vēsta laikraksts "The New York Times". Datubāzē bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām, vēsta "The New York Times". Jau ziņots, ka 2023. gada jūlijā Krievijas amatpersona atklāja, ka no konflikta zonām Ukrainā uz Krieviju aizvesti 700 tūkstoši bērnu. Trešdien Baltais nams paziņoja, ka Tramps telefonsarunā solījis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim palīdzēt nogādāt mājās nolaupītos Ukrainas bērnus.
Turpinām ziņas
Biedrība “Sēlijas laivas” aicina saimniecisku vērienīgumu un grandiozi pārdrošas idejas raudzīties ekspedīcijā "Gar hercoga Jēkaba kanālu”! 1667. gada rudenī pēc Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera pavēles 400 racēju četras nedēļas raka grāvi starp Vilkupes un Eglonas upēm, lai savienotu Daugavas un Lielupes ūdensceļus un apietu Rīgas muitu. Ekspedīcijā būs iespēja apskatīt, kas no tā visa sanācis un kas saglabājies. Ekspedīcija plānota sestdien, 22.martā, pulcēšanās pulksten 11 pie Asares tautas nama. Ekspedīcija nav piemērota cilvēkiem bez pārgājienu pieredzes un bērniem. Kopējais maršruts – 15 kilometri. Vēlama iepriekšējā pieteikšanās, zvanot pa tālruni – 20034392 – Ričardam.
Biedrība “Vides iniciatīvu centrs’ uzsāk video konkursu “Pavasara sveiciens rudenim 2025” projektā “Zaļās iniciatīvas soli pa solim”. Biedrība aicina piedalīties Jēkabpils un Jēkabpils novada pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus kopā ar skolotājām, un iesaistoties visai ģimenei, akcijā "Zaļie pirkstiņi". Konkursa mērķis ir izglītot pirmsskolas un sākumskolas bērnus par vidi un ilgtspēju, veicinot arī skolotāju un vecāku iesaisti kā arī veicināt skolotāju un vecāku līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā. Akcijas laikā būs iespēja saņemt ar biedrības logo marķētas sēklu paciņas, kas jāiesēj un jāizaudzē, dokumentējot procesu foto/video. Rudenī akcijas noslēgumā gaidīs foto/video ar izaudzēto, dalībnieki pretendēs uz balvām. Pieteikšanās, rakstot: info@videsnvo.lv, savukārt ar projekta nolikumu var iepazīties Vidusdaugavas NVO mājaslapā.
Un vēl
Aicina apmeklēt tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī- tuvākais laiks būs nākampirmdien, 24.martā, savukārt aprīlī tās notiks - 14. un 28.aprīlī. Donoru dienas notiks Jēkabpils stadiona telpās - tribīņu ēkā, laikā no deviņiem rītā līdz vieniem dienā. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, asinsdonoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Tāpat arī līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogus plānots iekļaut vienotajā valsts atlīdzības sistēmā, Līvānos atvērta lietu bibliotēka; un Jēkabpilī norisināsies operatīvo dienestu ēnu diena.
Pedagogus plānots iekļaut vienotajā valsts atlīdzības sistēmā, taču algu kāpumu solīt nevar, pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību sacīja jaunā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Gada sākumā atbilstoši darba samaksas grafikam pedagogu darba alga pieauga par 2,6%. Tas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā sākotnēji plānots. Pedagogu darba samaksas grafiks bija viena no pedagogu arodbiedrības pieteiktajām streika prasībām 2023.gadā. Lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika pildīšanu, pedagogi aicināja likumā noteikt, ka pedagogiem, līdzīgi kā valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem, piemēro bāzes mēnešalgas principu. Tas nozīmētu, ka algas pedagogiem pieaugtu līdz ar algu celšanu publiskajā sektorā. Melbārde solīja, ka līdz maija sākumam tiks sagatavoti grozījumi Izglītības likumā par pedagogu iekļaušanu vienotajā valsts atlīdzības sistēmā.
Režisora Ginta Zilbaloža godalgotās animācijas filmas "Straumes" kases ieņēmumi pasaulē līdz 17. martam sasnieguši 36 miljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā 33 miljonus eiro, liecina informācija kinoindustrijas izdevuma "Variety" interneta platformā. Filmas “Straume”, kuras izveides budžets bija 3,4 miljoni ASV dolāru jeb vairāk nekā 3 miljoni eiro, Ziemeļamerikā nopelnījusi 4,6 miljonus ASV dolāru jeb 4,5 miljonus eiro. Ziemeļamerikā filma "Straume" pirmizrādi piedzīvoja novembrī un to izplatīja apvienība "Sideshow" un "Janus Films". Zilbaloža animācijas filma guvusi panākumus arī citos reģionos, piemēram, Meksikā "Straume" nopelnījusi aptuveni 6,7 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 6,1 miljonu eiro, Brazīlijā - vienu miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 920 000 eiro. Savukārt Argentīnā, Čīlē, Urugvajā un Paragvajā kopā nopelnīti 3,4 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 3,12 miljoni eiro, Latvijā - nepilni 2 miljoni eiro.
Zimbabves pārstāve Kirstija Koventrija vakar Grieķijā kļuva par pirmo sievieti, kura ievēlēta par Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenti. Viņa ir arī pirmā Āfrikas pārstāve Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidenta amatā. 41 gada vecumā divkārtējā olimpiskā čempione peldēšanā Koventrija ir kļuvusi arī par visu laiku jaunāko Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidentu. Tiek uzsvērts, ka Zimbabves sporta ministre Koventrija ir tuva 12 gadus olimpiskās komitejas prezidenta amatu ieņēmušā vācieša Tomasa Baha sabiedrotā.
Eiropas Savienība ceturtdien paziņoja, ka par divām nedēļām atliek muitas tarifu ieviešanu ASV precēm, ar ko bija paredzēts atbildēt uz Vašingtonas noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam, lai dotu vairāk laika dialogam. ASV noteiktais 25% tarifs tērauda un alumīnija importam no visas pasaules stājās spēkā 12.martā, un uz to ES atbildēja ar divām tarifu kārtām, kam bija jāstājas spēkā 1.aprīlī un aprīļa vidū. Bija paredzēts, ka 1.aprīlī ES stātos spēkā tarifi no ASV importētajām precēm četru miljardu eiro vērtībā, to vidū tēraudam un alumīnijam, viskijam, motocikliem, džinsiem un apelsīnu sulai. Savukārt aprīļa vidū bija plānota ES muitas tarifu otrā kārta, kas būtu daudz plašāka un attiektos arī uz kosmētiku, apģērbu, koksni, sojas pupiņām un citām lauksaimniecības precēm.
Turpinām ziņas
Lietu bibliotēkas visā pasaulē guvušas atzinību. Arī Latvijā tapusi jau otrā lietu bibliotēka, un tas paveikts Līvānu novada Multifunkcionālajā jauniešu inciatīvu centrā "Kvartāls". Tās krājumos atrodami mūzikas instrumenti, galda spēles, virtuves piederumi, šujmašīnas un daudz citu lietu, kas noder hobijiem, dažādu prasmju attīstībai un lietderīgai laika pavadīšanai. Lietu bibliotēkā Līvānos jaunieši ne vien aktīvi aizņemas, piemēram, mūzikas instrumentus, šujmašīnas un galda spēles, bet arī atnes to, kas pašiem nav noderīgs. Inventārs ir ļoti plašs, veidots no dažādu organizāciju ziedojumiem un sadarbībām. Vispieprasītākās šobrīd ir foto un video kameras.
Jau ziņots, ka Latvijā pirmo lietu bibliotēku izveidojis Gētes institūts Rīgā, sekojot piemēriem daudzās citās attīstītās pasaules valstīs. Lietu bibliotēkas noder vietējiem, mazina mājās glabāto lietu daudzumu.
Sniegam nokūstot un iestājoties pavasarim, aizvien uzskatāmāk redzamas sekas negodprātīgiem suņu īpašniekiem, jo pagalmus klāj dzīvnieku ekskrementi. Jēkabpils novada pašvaldības policija norāda, ka ekskrementu nesavākšana ir ne tikai bezatbildīga rīcība pret vidi, bet arī pret līdzcilvēkiem. Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 57.pantam, sods par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskajai personai ir līdz tūkstoš 750 eiro, bet juridiskajai personai —no 110 eiro līdz 2 tūkstoši 500 eiro. Jēkabpilī, tāpat kā citās Latvijas pilsētās un novados, suņu ekskrementu nesavākšana pēc mīluļu izvešanas pastaigā ir aktuāla problēma, tāpēc aprīlī Pašvaldības policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību un lūgs arī iedzīvotāju līdzdarbību, lai cīnītos ar šiem neapzinīgajiem suņu īpašniekiem/ turētājiem un sauktu viņus pie atbildības.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldība kopā ar Valsts Operatīvajiem dienestiem aicina jauniešus uz praktisku un izzinošu dienestu iepazīšanas Ēnu dienu – 4.aprīlī. Pulcēšanās pulksten 9.30 stāvlaukumā pie Krustpils saliņas. Jauniešiem būs iespēja iepazīt Operatīvo dienestu darba ikdienu, ekipējumu un uzdot interesējošos jautājumus, parunāties ar dienestu speciālistiem. Paredzēti arī Operatīvo dienestu paraugdemonstrējumi un iespēja iepazīt to darba ikdienu, ekipējumu un uzdot interesējošos jautājumus, notiks arī konkursi un būs balvas par dalību. Ēnu dienā popularizēs Valsts Policijas, Zemessardzes, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta, Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes Vides un dabas resursu aizsardzības nodaļas un pašvaldības policijas karjeras iespējas.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas prezidents uzslavē karavīru profesionalitāti NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā; Brīvdienās Jēkabpils novadā notiks militārās mācības; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Latvijas karavīru dalība NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā ir būtisks ieguldījums gan katra karavīra individuālās pieredzes veicināšanā, gan arī kopējā Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un pilnveidē, īstenojot operacionālu sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tiekoties ar Latvijas karavīriem Kosovā, sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents vakar darba vizītē apmeklēja Kosovu. Valsts prezidents atzīmēja Latvijas karavīru dalības NATO operācijā Kosovā nozīmi reģiona stabilitātes nodrošināšanā un Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, kā arī uzteica Latvijas karavīru profesionalitāti.
Šī gripas sezona ir ārkārtīgi īpatnēja, intervijā TV3 sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Ugis Dumpis. Gripas epidēmija šogad ir ļoti ilga - ja parasti tā turpinās mēnesi, tad nu jau rit trešais mēnesis, kad Stradiņa slimnīcā faktiski nemainās gripas pacientu skaits, skaidroja mediķis. Vienlaikus labā ziņa esot tā, ka šajā sezonā ir daudz mazāk Covid-19 slimnieku. Vaicāts, vai nākotnē varētu notikt jauni slimību uzliesmojumi, arī Covid-19, Dumpis vērtēja, ka koronavīrusa diez vai, lai gan izslēgt to nevar. Viņaprāt, drīzāk draudus rada gripa un arī putnu gripa, proti, ka tā varētu ienākt cilvēkos. Tas varētu radīt nopietnas problēmas, bet to paredzēt pagaidām nevarot.
Gaļas ražošanas apmēri pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu un veidoja 90 tūkstoši 600 tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Tajā skaitā ražošanas apmēri pieauga cūkgaļai - par 3,5%, kamēr putnu gaļai samazinājās par 0,3%, liellopu gaļai - par 6,3%, bet aitu un kazu gaļai - par 4,8%. Gaļas ražošanas struktūrā lielākais īpatsvars bija putnu gaļai - 42,4% un cūkgaļai - 38,0%. Liellopu gaļas īpatsvars samazinājies no 19,7% 2023.gadā līdz 18,6% 2024.gadā. Statistikas pārvaldē arī norāda, ka eksportēto dzīvo liellopu skaits pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga par 2,2% jeb tūkstoš 800, bet importēto liellopu skaits palielinājās par 69,8% jeb 1000.
Šodien slēgta Lielbritānijas Hītrovas lidosta, kurai netiek piegādāta elektrība pēc ugunsgrēka transformatoru apakšstacijā. Būtiski ietekmēti simtiem tūkstoši pasažieru, kuri izmanto vienu no Eiropas lielākajiem ceļojumu centriem. Tajā skaitā atcelti arī šodien plānotie "British Airways" lidojumi starp Rīgu un Hītrovas lidostu. Elektrības padeve pazudusi arī tūkstošiem māju Londonā, un evakuēti aptuveni 150 cilvēki, kad Londonas rietumos aizdegās transformators elektrības apakšstacijā. Lidostas slēgšana ietekmēs vairāk nekā tūkstoš 300 izejošo un ienākošo lidojumu.
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi samitā Beļģijas galvaspilsētā Briselē konceptuāli atbalstījuši plānus par bloka aizsardzības stiprināšanu. Tomēr neizdevās apstiprināt deklarāciju par atbalstu Ukrainai, jo pret to iestājās Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Eiropadomes tīmekļa vietnē publiskotajos dokumentos norādīts, ka atbildīgajām institūcijām aktīvi jāstrādā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas paredz mobilizēt apmēram 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai, tai skaitā ES atbalstītu aizdevumu programmu 150 miljardu eiro apmērā. Plānots arī atvieglot dalībvalstu aizņemšanās iespējas, lai tās varētu vairāk līdzekļu tērēt aizsardzībai. Tomēr nav panākta vienprātība par plānu īstenošanu, tāpēc diskusijas turpināsies.
Turpinām ziņas
Sestdien un svētdien Jēkabpils novadā norisināsies Zemessardzes 3. Latgales brigādes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargu militārās mācības. To mērķis ir uzturēt un pilnveidot zemessargu kaujas prasmes un iemaņas Zemessardzes vienību atbildības teritoriju aizsardzībai. Mācību uzdevumi veikti gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, lai trenētu spēju veikt uzdevumus dažādos apstākļos. Mācību laikā Jēkabpils novada teritorijā pārvietosies militārā tehnika, karavīri un zemessargi ar strēlnieku ieročiem. Mācību uzdevumu veikšanai tiks izmantota mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet nekādā veidā neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Zemkopības ministrs Armands Krauze sola izvērtēt iespēju ierobežot lāču populāciju Latvijā. Viņš intervijā latvijas radio norādīja, ka pirms 20-30 gadiem Latvijā bija tikai daži lāči, bet šobrīd meža nozares speciālisti norāda, ka valsts teritorijā dzīvo aptuveni 120 lāči. Tādēļ esot jādomā par šīs īpaši aizsargājamās sugas dzīvnieku limitēšanu, lai lāču skaits būtiski nepieaugtu, uzskata lauksaimniecības un mežizstrādes nozari pārstāvošais ministrs. Viņš apgalvoja, ka tas esot cilvēku drošības jautājums, jo pērn lācis uzbrucis arī vienam "Latvijas valsts meži" darbiniekam. Lāču medības Latvijā ir aizliegtas, un arī Krauze atzina, ka izmaiņas medību noteikumos veikt nebūs vienkārši, jo lācis ir īpaši aizsargājams dzīvnieks. Tomēr par to šobrīd tiekot domāts.
Un vēl
Nedēļas nogalē Latvijā gaidāms sauss un saulains laiks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas nogalē anticiklona ietekmē laiks būs pavasarīgs - debesis lielākoties būs saulainas, būtiski nokrišņi nav gaidāmi un gaiss dienās būs patīkami silts. Nākamnedēļ gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga, tomēr sauli biežāk aizklās mākoņi un atsevišķās dienās līs. Naktīs joprojām lielākajā daļā Latvijas gaisa temperatūra būs mīnusos, termometra stabiņam svārstoties ap 0, -5 grādiem. Dienās laiks būs pavasarīgi silts un lielākajā daļā valsts gaiss iesils līdz +7, +12 grādiem.Jaunās nedēļas pirmajā pusē Latvijai no ziemeļiem pietuvosies plašs ciklons, kura ietekmē debesīs vairāk parādīsies mākoņi, kas atnesīs nokrišņus, pastiprināsies arī vējš. Mākoņu ietekmē naktīs mīnusi gaidāmi tikai vietām, bet dienas joprojām būs pavasarīgi siltas, daļā teritorijas termometra stabiņam pārsniedzot +10 grādu atzīmi. Nedēļas otrajā pusē laiks saglabāsies līdzīgs.
2024.-2025.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 grādi jeb 2,6 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Tā kļuvusi par piekto siltāko ziemu novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada, - dalot šo vietu ar 1988.-1989.gada ziemu. Pirmajā vietā ierindojas 2019.-2020.gada aukstā sezona, kad trīs mēnešu vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus.
Šoziem zemākā gaisa temperatūra aizvadītajā ziemā bija -19,7 grādi 20.februārī Daugavpilī, savukārt lielākais siltums bija +9,7 grādi 20.decembrī Daugavgrīvā. Decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 grādi bija 2,8 grādus siltāks par normu. Arī janvāra vidējā temperatūra bija +1,7 grādi, kas atbilst 4,7 grādiem virs janvāra normas, un šā gada pirmais mēnesis kļuva par trešo siltāko janvāri Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ziemas aukstākais mēnesis bija februāris - tā vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz -2,9 grādiem. Decembrī un janvārī kopā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.