Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 25.martā
- Radio1.lv --
- 25 marts 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien visā latvijā pieminēs Komunistiskā genocīda upurus; Koalīcijas partijas nesteidz parakstīt uzņēmēju organizāciju piedāvāto "taupības memorandu"; un Latvijā vāks ziedojumus, lai dotu iespēju SOS ģimenēs dzīvojošajiem bērniem vasarā apmeklēt nometnes.
Šodien, 25.martā – visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpiī un Jēkabpils novadā norisināsies pasākumi - - Komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Naktī no 1949.gada 24. uz 25. martu daudzās Latvijas sētās ļaudis no miega modināja šauteņu laižu vai smagu zābaku sitieni durvīs. Bruņotie atnācēji – padomju Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka zaldāti un virsnieki, arī vietējie padomju aktīvisti – paziņoja, ka mājiniekiem dotas divas stundas laika, lai savāktu mantas ceļam uz lielās padomju dzimtenes austrumu apgabaliem. Turp viņi tika pārcelti speciāli nometināto statusā bez tiesībām jebkad atgriezties dzimtenē. Bija sākusies operācija "Krasta banga", kuras rezultātā no trim Baltijas republikām uz Sibīriju tika izsūtīti gandrīz 95 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 42 tūkstoši latviešu.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā skatāma izstāde "Neaizmirstie. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena". Savukārt Jēkabpils pilsētas bibliotēkā - vienas grāmatas izstāde “Grāmata - laikmeta lieciniece. Dzintra Geka "Kur palika tēvi?"”. Šodien Jēkabpilī pulksten 11.00 notiks Dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pēc tam pulksten 12. piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie piemiņas akmens komunistiskā genocīda upuriem.
Savukārt pulksten 19.15 Krustpils stacijā - Uzgaidāmajā telpā – būs skatāma spēlfilma “Melānijas hronika”. Filmas režisors Viesturs Kairišs, operators Gints Bērziņš, māksliniece Ieva Jurjāne. Filmas pamatā ir rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāns Veļupes krastā, kas balstīts uz Sibīriju izsūtītās Melānijas dzīvesstāstā; patiess vēstījums par spēku izdzīvot un gara plašumu, bet vienlaikus par cilvēku likteņiem un ciešanām 20. gadsimta lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā. Pēc filmas pulksten 21.20 Krustpils stacijā pie piemiņas plāksnes svecīšu nolikšana, pieminot izsūtītos.
Plašāk par Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumiem 25.martā Viesītē, Aknīstē un citviet Jēkabpils novadā lasiet portālā Radio1.lv.
Turpinām ar citām ziņām
Valstī ir jāmazina tēriņi, bet par Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvātā memoranda, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro, parakstīšanu Zaļo un zemnieku savienība vēl tikai lems. Kā aģentūrai LETA pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, valsts tēriņi ir jāmazina, lai būtu iespējams vairāk līdzekļu novirzīt aizsardzībai, vienlaikus memorandā vairāk esot "tāds apaļas frāzes", un ZZS sagaidītu konkrētākas idejas valsts tēriņu mazināšanā. Memoranda projekta mērķis ir 2026.gadā samazināt publiskā sektora izdevumus par 850 miljoniem eiro jeb aptuveni 5% no 2025.gada kopējiem valsts budžeta plānotajiem izdevumiem, lai tos valsts budžetā novirzītu aizsardzības un citu kopīgi noteikto prioritāšu finansēšanas palielināšanai. Paredzēts, ka memorands būtu jāparaksta Ministru kabinetu veidojošām partijām un Latvijas uzņēmēju organizācijām.
Tomēr Latvijas Darba devēju konfederācija memorandu par 850 miljonu eiro ietaupīšanu 2026. gada publiskajā sektorā piedāvās parakstīt arī opozīcijas partijām. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzskata, ka valsts pārvaldei, tajā skaitā pašvaldībām, samazināt izdevumus par apmēram 5% vai 850 miljoniem eiro nav milzīga ambīcija. Nauda jānovirza aizsardzībai. Pēc Bites domām, politiķi pieļauj kļūdu, baidoties pieņemt nepopulāru lēmumu laikā, kad tuvojas vēlēšanas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs līdz šim ir saņēmis 50 signālus par iespējamiem aģitācijas regulējuma pārkāpumiem pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Kā intervijā TV3 pastāstīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume, visvairāk birojam tiek ziņots par iespējamu administratīvo resursu neatļautu izmantošanu aģitācijā, piemēram, pašvaldības deputāti aģitācijai izmanto pašvaldības telpas. Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks jūnija pirmajā nedēļas nogalē.
Dronu koalīcijas dalībvalstis novirzīs 20 miljonus eiro no kopējā fonda, lai Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām ārpuskārtas, paātrinātā procedūrā iegādātos vairākus simtus taktiskā līmeņa izlūkdronu. Šos bezpilota lidaparātus piegādās tuvāko trīs mēnešu laikā. Starptautiskā Dronu koalīcija turpina darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainai. Kopš Dronu koalīcijas dibināšanas 2024. gada 14. februārī tās dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Visu dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām pērn sasniedza 1,8 miljardus eiro.
Ēģipte, kas ir vidutājs sarunās starp Izraēlu un palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās", ir nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu pamiera ieviešanai Gazas joslā pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Izraēla atsāka karadarbību palestīniešu teritorijā. Saskaņā ar Ēģiptes piedāvāto plānu, "Hamās" atbrīvos piecus ķīlniekus, tajā skaitā vienu Amerikas Savienoto Valstu pilsoni, bet Izraēla pārstās Gazas joslas blokādi, piekritīs vairākas nedēļas ilgajam pamieram, kā arī atbrīvos no cietumiem vairākus simtus palestīniešu ieslodzīto.
Un vēl
Akcijā studentu programmas “Southwestern Advantage” brīvprātīgie 5. un 26.aprīlī visā Latvijā vāks ziedojumus, lai dotu iespēju SOS ģimenēs dzīvojošajiem bērniem vasarā apmeklēt nometnes. Akcijas laikā brīvprātīgie jaunieši klauvēs pie durvīm, aicinot ziedot iedzīvotājus dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā arī Madonā, Jaunjelgavā un, Aizkrauklē. Kā norāda asociācijā, šobrīd SOS bērnu ciematos Īslīcē un Valmierā aug 135 bērni, un katrs vēlas vasarā apmeklēt kādu nometni. Prognozēts, ka šogad akcijā piedalīsies vairāk nekā simts brīvprātīgie dalībnieki. Visiem ziedojumu akcijā iesaistītajiem būs īpašas pazīšanās zīmes. Ikviens no akcijas dalībniekiem varēs uzrādīt pilnvarojumu vākt līdzekļus Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas vārdā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā reģistrēti desmit bīstamu toksīnu veidojošas zarnu nūjiņas infekcijas gadījumi; Sākusies Jēkabpils autoostas fasādes atjaunošana; un Aicina pirms ceļošanas pārliecināties par EVAK kartes derīguma termiņu.
Pēdējo dienu laikā Latvijā reģistrēti desmit Šiga toksīnu vai verotoksīnu veidojošās zarnu nūjiņas infekcijas gadījumi. Saslimuši astoņi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, kā arī divi seniori. Visi pacienti, izņemot vienu senioru, ārstējas slimnīcās. Saslimšanas gadījumā konstatēti Rīgā, kā arī Salaspils, Ādažu un Dienvidkurzemes novadā. Desmit ziņojumi par laboratoriski apstiprinātiem infekcijas gadījumiem saņemti kopš 19.marta. Šobrīd tiek veikta epidemioloģiskā izmeklēšana. Par notikušo informēts arī Pārtikas un veterinārais dienests. Pirmsskolas izglītības iestādē, kurā reģistrēti divi saslimušie, organizēta bērnu un pārtikas bloka darbinieku laboratoriskā izmeklēšana. Pārējos gadījumos pirmsskolas iestādēm nosūtīti ieteikumi un, precizējot informāciju, tiks pieņemti lēmumi par turpmāko rīcību.
Elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā Baltijā vienoti samazinājās par 45%. Latvijā elektroenerģijas cena bija 61,60 eiro par megavatstundu, Lietuvā – 61,58 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā 61,10 eiro par megavatstundu. Turklāt nedēļas nogalē bija vērojamas negatīvas ik stundu cenas. Savukārt sistēmas cena bija 29,68 eiro par megavatstundu jeb par 53% zemāka nekā nedēļu iepriekš. Cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica atjaunīgo energoresursu ražošanas pieaugums. Vēja staciju izstrāde kāpa par 75%, saules staciju izstrāde par 52%, bet hidroelektrostaciju ražošana par 17%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš.
Vakar līdz darbadienas beigām pašvaldību vēlēšanām kopumā iesniegti 15 saraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija. Startam pašvaldību vēlēšanās Jēkabpils, Aizkraukles, Līvānu un Preiļu novados līdz šim vēl nav iesniegts neviens saraksts. CVK aicinājis politiskos spēkus sarakstu iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi. Kandidātu sarakstu iesniegšana noslēgsies 8.aprīlī, bet pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
Tūkstošiem cilvēku vakar Serbijā protestēja pret plāniem bijušo armijas štābu, kas tika sagrauts NATO bombardēšanas laikā 1999. gadā, pārvērst par luksusa kompleksu, ko finansētu ASV prezidenta Donalda Trampa znota Džareda Kušnera uzņēmums. Protestētāji Belgradā pieprasīja atjaunot ēkas kādreizējo mantojuma objekta statusu un atteikties no projekta plāniem. Serbijas valdība pērn apstiprināja daudzmiljonu dolāru līgumu ar Kušneru par kompleksa būvniecību, cita starpā arī par zemes nomu uz 99 gadiem Belgradas centrā. Serbi joprojām ir aizvainoti par ASV vadīto NATO gaisa karu, kas tika sākts, lai apturētu Belgradas represijas pret albāņu separātistiem Kosovā. Sabombardētais bijušais militārais komplekss kļuvis par pretošanās simbolu, kura vietā tagad paredzēts būvēt Trampa viesnīcu, luksusa dzīvokļus, biroju telpas un veikalus, kā arī memoriālu bombardēšanas upuriem. Serbijas arhitekti, inženieri un opozīcijas partijas iebilst pret vienošanos ar Kušneru.
Briseles lidosta nākamajā pirmdienā, 31. martā, atcels visus izlidojošos reisus, liecina lidostas paziņojums. Reisi atcelti, jo lidostas drošības darbinieki un cits apkalpojošais personāls piedalās streikā, kas notiek visā valstī. Eiropas lidostās streiki nav retums. Lidostā atcelti visi izlidojošie reisi, un var tikt ietekmēti arī daži ielidojošie reisi un sabiedriskais transports, skaidro lidostas pārstāvji, uzsverot, ka pasažieriem jāseko līdzi informācijai savas aviokompānijas vai lidostas mājaslapā. Šis streiks seko iepriekš, 13. februārī, notikušajam visaptverošajam streikam, kad arī Beļģijā gaisa satiksmes vadības dispečeru streika dēļ tika apturēta lidojumu apkalpošana.
Turpinām ziņas
Sākusies Jēkabpils autoostas fasādes atjaunošana. Pašvaldībā norāda, ka vairāk nekā 20 gadus šajā ēkā nav veikti remontdarbi. Fasādes renovācijai pagājušajā gadā tika izsludināts iepirkums, tajā uzvarēja SIA «Ošukalns celtniecība». Remontdarbu kopējās izmaksas ir 103 tūkstoši 867 eiro bez PVN. Būvdarbu gaitā paredzēts atjaunot autoostas ēkas fasādi, veikt mūra sienas pārkrāsošanu, atjaunot nojumi un nojumes griestus, nomainīt durvis, metāla kolonnas un veikt citus darbus. Remontdarbi iekštelpās nav paredzēti, tāpēc fasādes un citu āra konstrukciju remonta un atjaunošanas laikā, autoosta pasažieru apkalpošanai netiks slēgta. Savukārt iekštelpu remontu plānots veikt pašu spēkiem, bez iepirkuma remontdarbiem izsludināšanas.
Aizkraukles novada domes 21. marta sēdē amatā apstiprināta Kokneses bibliotēkas vadītāja. Kokneses bibliotēku turpmāk vadīs Antra Vasiļevska, kura ilgus gadus bijusi šīs bibliotēkas vecākā bibliotekāre. Viņa ir ieguvusi sociālā pedagoga maģistra grādu Latvijas Universitātē un apguvusi digitālo mārketingu biznesa augstskolā “Turība”. Antra ir aktīva lasīšanas veicināšanas entuziaste un ilggadēja Latvijas Bibliotekāru biedrības biedre ar starptautisku pieredzi. Jau ziņots, ka Kokneses bibliotēkas vadītāja amata vieta kļuva vakanta pēc ilggadējās iestādes vadītājas Intas Poišas došanās pelnītā atpūtā.
Un vēl
Ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš plāno ceļot, aicina pārliecināties par viņa Eiropas veselības apdrošināšanas jeb EVAK kartes derīguma termiņu. Šī Nacionālā veselības dienesta (NVD) izsniegtā karte ir pati lielākā drošības garantija – ja ārzemēs pēkšņi gadās saslimt vai gūt traumu, visus neatliekamās medicīnas izdevumus segs valsts. Pērn šāda palīdzība bija vajadzīga 7000 ceļotāju, par kuru veselības likstām no valsts budžeta samaksāti 9 miljoni eiro. Tiesa, karte nesedz pacienta līdzmaksājumu, ja tāds ir noteikts un nesedz medicīnisko transportēšanu uz Latviju. Šādam nolūkam jāpērk apdrošināšana kādā privātā uzņēmumā.
Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550–600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Šodien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi". Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024. gada 18. decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: LMT un «Tet» izpirkšanas darījuma vērtība varētu būt ap 550–600 miljoniem eiro; Viesītē un Jēkabpilī krāpniekiem kopumā izdevies izkrāpt gandrīz 4000 eiro; un Sestdien Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums.
Rīgas panorāmas rata komplekss ir nodots ekspluatācijā. Pēc testēšanas, kuru veica akreditēta inspekcijas institūcija un ārvalstu speciālisti ar ilggadēju pieredzi līdzīgu iekārtu testēšanā, ir saņemts atzinums par iekārtas atbilstību visām drošības prasībām. Noslēdzoties pēdējiem rata apgaismojuma uzstādīšanas un mākslas izstādes izveides darbiem, jau aprīlī panorāmas rats gaidīs apmeklētājus. 65 metrus augstais panorāmas rats kļūs par vērienīgu tūrisma objektu Rīgas mazāk apmeklētajā kreisajā Daugavas krastā. Tas būs piemērots izmantošanai visos gadalaikos, jo tā kabīnes aprīkotas gan ar gaisa kondicionēšanas, gan arī apsildes iekārtām. Tas varēs uzņemt vienlaikus 240 pasažieru – astoņus vienā kabīnē. Viens brauciens ilgs 15 minūtes.
Kultūras ministrija administratīvā sloga mazināšanai grozījumos Bibliotēku likumā iecerējusi mazināt prasības bibliotēku reģistrēšanai, liecina ministrijas iesniegtie priekšlikumi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei. Plānots, ka bibliotēku dibinātājiem netiks prasīta informācija par bibliotēkas darbinieku skaitu, bibliotēkas telpu platību, tehnisko aprīkojumu, bibliotēkas finansēšanas avotiem un kārtību. Tāpat ar grozījumiem Muzeju likumā varētu noteikt, ka valsts muzejiem tiek izstrādāta vienota metodika maksas pakalpojumu centu noteikšanai, proti, noteiktas maksimālās muzeju pakalpojumu cenas, lai valdībai nebūtu jāapstiprina katra muzeja cenrādis.
Kvalificēts darbaspēks ir viens no būtiskiem elementiem, lai Eiropas Savienība (ES) saglabātu konkurētspēju pasaulē. Taču ES valstis jau tagad izjūt zinošu un mūsdienu prasībām atbilstošu strādājošo trūkumu, kas ar katru gadu pieaug. Tāpēc ES ir izstrādājusi plānu, lai veicinātu eiropiešu kvalifikācijas celšanu un piesaistītu talantīgus cilvēkus no visas pasaules. Pašlaik ES rīcībā ir aptuveni 80 miljoni augsti kvalificētu strādājošo, kas veido 44% darbaspēka vecumā no 25 līdz 64 gadiem, liecina "Eurostat" apkopotā informācija. Šajā kategorijā ietilpst vadītāji, speciālisti un strādājošie, kuri pelna iztiku, izmantojot specifiskas zināšanas vai pieredzi. Taču tikai 40% pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir piedalījušies kādās apmācībās, kas ir daudz mazāk par 60%, ko vēlas sasniegt līdz 2030. gadam. Tāpēc iecerētas plašas izglītošanās programmas.
Kāds ASV žurnālists ticis iekļauts tērzēšanas grupā, kurā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, viceprezidents Džeimss Deivids Venss un citas ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonas slepeni apsprieda plānotos triecienus Jemenas hutiešu nemierniekiem, pirmdien apstiprināja Baltais nams. Tramps oficiāli paziņoja par šiem triecieniem 15.martā, bet žurnāla "The Atlantic" galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs pirmdien pavēstīja, ka jau divas stundas pirms triecienu sākuma ticis par tiem informēts tērzēšanas vietnē "Signal" izveidotajā grupā, kurā viņš netīši bija iekļauts. Šī ziņu noplūde varēja nodarīt lielu kaitējumu, ja Goldbergs būtu publiskojis uzbrukuma detaļas pirms tā sākuma, tomēr viņš to neizdarīja arī pēc tam. Tikmēr Tramps, jau tradicionāli atsakoties atzīt jebkāds savas kļūdas, žurnālistiem sacījis, ka neko par to nezina.
Turpinām ziņas
Valsts policijas Austrumzemgales iecirknī sākti divi kriminālprocesi par krāpšanu. Pirmdien, 24. martā Valsts policijā saņemta informācija par to, ka Jēkabpils novadā, Viesītes pagastā kāds vīrietis saņēma vairākus telefona zvanus no krāpniekiem, kuri stādījās priekšā kā bankas drošības dienesta darbinieki un lika veikt dažādas darbības telefonā, kā arī nosaukt savus personas datus. Pēc šīm telefonsarunām vīrietis konstatējis, ka no viņa bankas konta ir izkrāpti 3 tūkstoši 500 eiro.
Vakar Valsts policijā saņemta informācija arī par to, ka Jēkabpilī kāda sieviete saņēmusi īsziņu, kurā norādīta interneta saite uz kuru uzspiežot sieviete tika aicināta pievienoties ar saviem bankas datiem, pēc kā konstatējusi, ka no viņas bankas konta ir izkrāpti vairāk kā 400 eiro. Par abiem notikušajiem krāpšanas gadījumiem Valsts policijā uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti visi apstākļi.
Un vēl
Sestdien, 29.martā, dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra. Aptumsuma sākums Rīgā būs pulksten 12:52, bet maksimālā fāze, kad būs aizklāti 22% Saules diametra, būs pulksten13:35. Galvaspilsētā tas noslēgsies pulksten 14:18. Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi divos līdz sešos gados.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, darot to sinhroni ar kaimiņvalstīm; Aprīļa sākumā izstādē Jelgavā pulcēsies ap 300 kaķu; un Fonds "Sibīrijas bērni" aicina piedalīties sacerējumu un zīmējumu konkursos.
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka Ārlietu ministrija lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu. Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima.
Publiski izskanējusī tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses, šodien pirms valdības sēdes medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Runājot par iespējamiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, Valainis norādīja, ka ir priekšlaicīgi runāt par šo tēmu, pirms valdība skata ziņojumu. Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.
Pārtikas apritē iesaistītajām personām turpmāk no 1.maija pēc kursa par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā noklausīšanās, būs jāiziet arī obligāta rakstveida pārbaude par pārtikas higiēnas jautājumiem. Lai pārbaudes darbu skatītu par nokārtotu, kursa dalībniekam pareizi būs jāatbild uz vismaz 70% no jautājumu jeb uz 21 no 30 jautājumiem. Prasības attieksies uz visām pārtikas apritē iesaistītajām personām, kurām ir jāapgūst mācību kurss "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā". Pārtikas piegādes kurjeriem jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā. Visām personām, kuras plāno nodarboties ar pārtikas produktu un ēdiena piegādi galapatērētājam, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas atrodama PVD tīmekļvietnē sadaļā "Veidlapas", un klātienē vai elektroniski tā jāiesniedz PVD.
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šodien notika prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonija. Lukašenko valda Baltkrievijā jau vairāk nekā 30 gadu un stājies valsts vadītāja amatā jau uz septīto termiņu. 70 gadu vecais Lukašenko janvārī kārtējo reizi uzvarēja Baltkrievijas prezidenta "vēlēšanās". Saskaņā ar oficiālo informāciju viņš esot saņēmis gandrīz 87% balsu. Baltkrievijas opozīcija gan norāda, ka šis balsojums uzskatāms par farsu un vēlēšanu imitāciju, jo Lukašenko režīms parūpējās, lai vēlēšanās nevarētu piedalīties neviens reāls Lukašenko konkurents. Ironiski, ka Lukašenko inaugurācija notikusi dienā, ko baltkrievu opozīcija svin kā Brīvības dienu. 1918. gada 25. martā tika pasludināta Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarība.
Turcijā turpinās protesti pret Stambulas mēra Ekrema Imamoglu aizturēšanu un apcietināšanu. Aizturēti vairāk nekā tūkstoš 100 cilvēku. Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadošā politiskā oponenta arests ir atbalsojies arī ekonomikā. Akciju tirgus un liras kurss ir nokrities, un ekonomisti brīdina, ka nestabilitāte atkal paaugstinās Turcijas straujo inflācijas līmeni neilgi pēc tam, kad to beidzot sāka ierobežot. Turcijas akciju indekss nedēļas laikā piedzīvojis 16% kritumu, kas ir straujākais kritums kopš lielās pasaules ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā.
Kritusi arī Turcijas liras vērtība, liekot centrālajai bankai iejaukties. Ekonomisti apgalvo, ka tā iztērējusi vairāk nekā 20 miljardus dolāru, lai uzpirktu liru un mēģinātu palielināt tās vērtību. Protesti draud atkal palielināt inflāciju, kas 2022. gada beigās sasniedza 85%, bet pagājušajā mēnesī pirmo reizi divu gadu laikā nokrita zem 40%.
Turpinām ziņas
Pirmajā aprīļa nedēļas nogalē, 5. un 6.aprīlī, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā notiks kaķu izstāde "FIFe Baltijas uzvarētājs 2025", kas Latvijā notiek reizi trijos gados, pulcējot ap 300 kaķu no dažādām Eiropas valstīm. Kaķu mīļotājiem divu dienu garumā būs iespēja iepazīt vairāk nekā 25 kaķu šķirnes no visas Eiropas. Izstāde piedāvās ne tikai pazīstamas šķirnes, bet arī retāk sastopamas. Izstādē piedalās arī bezšķirnes kaķi, kas arīdzan cīnīsies par titulu. Izstādē tiks noskaidrots arī apmeklētāju simpātiju balvas "Skatītāju simpātijas balva Jelgavas kaķis 2025" ieguvējs. Savukārt "Baltijas uzvarētājs" jeb "Baltic Winner" tituls tiek ierakstīts kaķa ciltsgrāmatā un kļūst par neatņemamu daļu no kaķa oficiālā vārda.
Sagaidot gājputnus un gatavojoties putnu ligzdošanas sezonai, aprīlī Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā daudzviet Latvijā norisināsies "Putnu dienas". Programmā paredzēti vairāk nekā 40 pasākumi, tajā skaitā putnu vērošanas ekspedīcijas un pārgājieni, putnu būrīšu darbnīcas, putnu pasauli izzinoši pasākumi lieliem un maziem un citas tematiskas aktivitātes. Šopavasar aicina ne tikai doties dabā, lai vērotu gājputnus to migrācijas ceļos, bet arī rosinā apgūt praktiskas prasmes putnu sugu atpazīšanā, ņemot talkā putnu noteicējus. Tāpat plānots uzlabot putnu dzīves apstākļus, piemēram, izgatavojot un uzstādot putniem drošu būri. Plašāk ar Putnu dienu pasākumiem var iepazīties vietnē putnudienas.lv.
Un vēl
Fonds "Sibīrijas bērni" izsludinājis divus sacerējumu un zīmējumu konkursus skolēniem un jauniešiem. Šodien piemin 76.gadadienu kopš 1949.gada izsūtīšanas, savukārt vasarā pieminēs 84 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Godinot izsūtītos un tos, kuri neatgriezās, fonds rīko konkursus. Līdz 15.maijam var iesūtīt darbus sacerējumu konkursam "Sibīrijas bērni 1941/1949 - trimdas bērni 1944 - dzimuši Sibīrijā" un zīmējumu konkursam "Sibīrijas bērni 1941/1949". Sacerējumu un zīmējumu konkursu nolikumi meklējami fonda "Sibīrijas bērni" mājaslapā. Konkursos darbus vērtēs trīs vecuma grupās. Katrā grupā pirmo trīs vietu ieguvējus apbalvos ar naudas balvām un diplomiem. Abu konkursu laureātu darbus vai darbu fragmentus publicēs interneta portālos.