Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 11.aprīlī
- Radio1.lv --
- 11 aprilis 2025 --
- 0Komentāri
Finanšu ministrija konceptuāli atbalsta iespēju krīzes situācijās, piemēram, būtiska finanšu tirgus krituma laikā, ieviest elastīgāku otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas mehānismu, tajā skaitā ļaujot to atlikt vai izmaksāt pakāpeniski. Ministrijas ieskatā šāds risinājums varētu palīdzēt iedzīvotājiem labāk aizsargāt ilgtermiņā veidotos uzkrājumus un sagaidīt tirgu atkopšanos, tādējādi novēršot nepieciešamību fiksēt zaudējumus nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pensiju sistēmas pamatprincips Latvijā ir pirmā un otrā līmeņa sasaistīšana, tas ir, uzkrājumi no abiem līmeņiem tiek apvienoti, veidojot vienotu pensiju. Ja tiek atlikta tikai otrā līmeņa izmaksāšana, bet pirmā līmeņa pensija tiek piešķirta, tad šis princips tiek izjaukts.Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija konceptuāli atbalsta pensiju otrā līmeņa izmaksu atlikšanas iespēju; Labklājības ministrs šodien reģionālajā vizītē dosies uz Madonas un Varakļānu novadu; un Latvijā šogad dzēsti 63 meža ugunsgrēki 18,1 hektāra platībā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli nepiemēros ārvalsts nodokļa maksātāja gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu pārdošanas. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumiIedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā. Izmaiņas pieņemtas, lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā.
Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi līdz 16. maijam var kārtot valsts valodas pārbaudes Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Valsts valodas pārbaude jākārto vienu reizi Valsts izglītības attīstības aģentūras norādītajā pārbaudes laikā un vietā, ko aģentūra paziņoja desmit darbdienu laikā no iesnieguma reģistrēšanas aģentūrā. Pagājušās vasaras vidū stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz pienākumu Krievijas pilsoņiem līdz 30. jūnijam iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Tāpat arī personām jāiesniedz apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Valodas zināšanas tāpat kā līdz šim tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem. Krievijas pilsoņiem par valsts valodas prasmes pārbaudi ir jāmaksā valsts nodeva 52 eiro.
Vismaz 155 Ķīnas pilsoņi cīnās Krievijas armijā, agresora uzsāktajā pilna apmēra iebrukumā Ukrainā, noskaidrojuši ukraiņu izlūki. Lielākā daļa šo kareivju ieņēmuši zemākos militāros amatus. Ķīnas pilsoņi karam Ukrainā savervēti caur dažādiem sludinājumiem, tajā skaitā sociālajos tīklos, trešdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis paziņojis, ka jebkādi apgalvojumi par Ķīnas pilsoņiem kaujās Ukrainā esot "nepamatoti". Jau ziņots, ka Ķīna līdz šim ir konsekventi noliegusi savu iesaisti karā un pat vairākkārt rosinājusi būt par vidutāju pamiera sarunās.
Ieslodzīto apmaiņas rezultātā vakar atbrīvota Krievijā ieslodzītā ASV un Krievijas dubultpilsone Ksenija Kareļina, kura par ziedojumu Ukrainas atbalsta organizācijai bija apsūdzēta "valsts nodevībā" un notiesāta uz 12 gadiem cietumā, apstiprinājis ASV valsts sekretārs Marko Rubio. ASV laikraksts "The Wall Street Journal" vēsta, ka Kareļina apmainīta pret Krievijas un Vācijas dubultpilsoni Artūru Petrovu, kuram ASV draudēja 20 gadu cietumsods par eksporta kontroles noteikumu apiešanu. Petrovs tika aizturēts 2023. gadā Kiprā; ASV viņu apsūdzēja par centieniem piegādāt mikroelektroniku Krievijas armijai.
Turpinām ziņas
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks šodien reģionālajā vizītē dosies uz Madonas un Varakļānu novadu. Madonas novadā ministrs apmeklēs dažādas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas. Liezēres pagasta Ozolos paredzēts apskatīt grupu dzīvokļus, kuros mitinās cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī Liezēres pagasta jauniešu māju un Madonas dienas aprūpes centru. Vēlāk ministrs viesosies Nodarbinātības valsts aģentūras Madonas filiālē, lai tiktos ar darbiniekiem un pārrunātu iestādes aktualitātes. Ministrs apmeklēs arī SIA “Krauss” zāģētavu Cesvainē, bet pēcpusdienā paredzēts viesoties Varakļānu novada pansionātā un Murmastienes skolā.
Nākamnedēļ, 14. un 15.aprīlī, pašvaldību speciālisti Zemgalē apgūs krīžu vadību. Apmācību mērķis ir pilnveidot pašvaldību un to kapitālsabiedrību speciālistu prasmes komunikācijā ar grūtībās nonākušām un problemātiskām personām, kā arī nodrošināt profesionālu un efektīvu rīcību ārkārtas situācijās. Nodarbību laikā dalībnieki apgūs ne tikai sarunu vadīšanas tehnikas, bet arī izvērtēs potenciālos riskus un rīcības scenārijus kritiskās infrastruktūras objektos. Īpašs uzsvars tiks likts arī uz personīgās drošības principiem krīzes apstākļos. Apmācību mērķauditorija ir pašvaldību un to kapitālsabiedrību speciālisti - izpilddirektori un viņu vietnieki, civilās aizsardzības speciālisti, kritiskās infrastruktūras objektu vadītāji, pašvaldību policijas pārstāvji un citi profesionāļi, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana un rīcība krīzes situācijās.
Un vēl
Latvijā šogad dzēsti 63 meža ugunsgrēki 18,1 hektāra platībā, tajā skaitā jaunaudzes degušas 8,9 hektāru platībā. Neskatoties uz to, ka meža ugunsnedrošais laika posms šogad vēl nav izsludināts, Valsts meža dienests atgādina par uzmanīgu rīcību ar uguni, jo atsevišķās vietās meža zemsedze jau var būt pietiekami sausa un atklāts uguns avots vai nevērīgi nosviesta cigarete var izraisīt meža ugunsgrēku.Tāpat arī nedrīkst dedzināt pērno zāli jeb kūlu, piebilstot, ka kūlas dedzināšana ir sodāma rīcība visu gadu, tomēr pavasara laikā tas ir īpaši bīstami un meža tuvumā var izraisīt arī meža ugunsgrēku.
Atbalstot Ukrainu, Veselības ministrija Ļvivas reģionālajai slimnīcai ziedos vairākas medicīnas ierīces un organizēs mācības Ukrainas psihologiem. Maijā Ukrainai paredzēts nosūtīt mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, perfuzorus, infuzomātus un infūzijas, perfūzijas sūkņu stacijas. Sūtījumu organizē biedrība "Uzņēmēji mieram", un piegāde plānota maijā. Atbildot Ukrainas lūgumam, Latvija maijā organizēs arī mācības Ukrainas psihologiem.Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Ļvivas reģionālajai slimnīcai ziedos medicīnas ierīces un Latvijā organizēs mācības Ukrainas psihologiem; Jēkabpils novadā uzstādīti energoefektīvi LED gaismekļi; un Kādi pasākumi paredzēti Lieldienās Jēkabpilī?
Centrālajā vēlēšanu komisijā vērsies viens no deputāta kandidātiem 2025. gada pašvaldību vēlēšanās, lūdzot viņu svītrot no iesniegtā saraksta, apgalvojot, ka viņa paraksts CVK iesniegtajā kandidātu sarakstā ir viltots. Iesniegumā kandidāts norāda, ka nav vēlējies kandidēt attiecīgās partijas pašvaldības sarakstā un uzskata, ka viņa ievietošana tajā ir notikusi pret viņa gribu. Iesniedzējs uzsver, ka partijas pašvaldības nodaļas vadītājs patvaļīgi izmainījis deputātu kandidātu sarakstu, kā arī atteicies viņu no tā svītrot. CVK vērsusies Valsts policijā, lai informētu par saņemto deputāta kandidāta iesniegumu. Par notikušo informēta arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija, kurai būs jālemj par šā kandidāta svītrošanu no saraksta.
Uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" darbība sakarā ar E.coli baktēriju piesārņotu pārtikas produkciju, vairākiem uzņēmuma darbiniekiem konstatējot minēto infekciju. Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos. Pārtikas veterinārais dienests pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt šo produktu līniju un iesaka to nelietot uzturā. Tie varētu būt šķidri produkti plastmasas trauciņos, piemēram, piens vai krējums. Uzņēmums ar šiem produktiem apgādājis 14 izglītības iestādes laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.
NATO galvenajā mītnē vakar notika "labās gribas koalīcijas" sanāksme. Tajā piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri, tajā skaitā arī no Latvijas. Sanāksmes galvenais mērķis ir turpināt diskusijas par detaļām ap iespējamo Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina uzstāt, ka amerikāņi nav gatavi nodrošināt atbalstu šādiem spēkiem. Publiski joprojām ir daudz jautājumu par to, kā varētu izskatīties Eiropas atturēšanas spēki Ukrainā un vai tie spētu darboties bez ASV atbalsta.
70% Lietuvas iedzīvotāju atzinuši, ka vairāk nekā trīs gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nejūtas gatavi ārkārtas situācijām, noskaidrojies martā veiktajā socioloģiskajā aptaujā. Tikai 21% respondentu atbildēja, ka ir gatavi ārkārtas situācijām, bet 9% nevarēja sniegt skaidru atbildi.
Starp tiem, kas jūtas labāk sagatavoti ārkārtas situācijām, vairumā ir vīrieši, Lietuvas lielo pilsētu iedzīvotāji, 30 līdz 49 gadus veci cilvēki, kuru ģimenēs ikmēneša ienākumi pārsniedz 2000 eiro.
Savukārt vismazāk gatavi ārkārtas situācijām jūtas pensionāri, lauku iedzīvotāji un ģimenes ar zemiem ienākumiem.
Turpinām ziņas
Aprīļa sākumā noslēdzās projekta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana Jēkabpils novada ielu apgaismojuma sistēmā” īstenošana. Tā laikā Viesītē, Aknīstē un Salas pagasta ciemu ielās un publiskajās teritorijās veikta 663 esošo nātrija tipa gaismekļu nomaiņa uz LED gaismekļiem ar viedo vadību. Projekta laikā uzstādītais LED apgaismojums būs ievērojami draudzīgāks videi nekā esošais – projekta kopējais izmērāmais mērķis ir CO2 ietaupījums. Projekta kopējo attiecināmo izmaksu summa ir vairāk kā 221 tūkstotis eiro ar PVN.
27.jūnijā ar literāri muzikālo uzvedumu “Liktenzīmes. Jānis Peters” Likteņdārza Saieta namā atsāksies jau plašu rezonansi guvušie un tautā iemīlētie cikla “Likteņzīmes” koncerti. Ievēŗojamā dzejnieka, sabiedriskā darbinieka un diplomāta daiļrade kā ievads šī gada koncertcikla uzvedumiem nav izvēlēta nejauši. Jāņa Petera daiļradi, šķiet, pazīst ikviens latvietis – dziesmas ar dzejnieka vārdiem daudz skanējušas Dziesmu svētkos. Tā īpašā sajūta, kad dzirdam skanam “Dzimtene”, “Kurzeme” vai “Sanāciet, sadziediet”. Un kur vēl Laternu stundā. Petera mūzika liek sajusties piederošam vienam veselumam.
Un vēl
Lieldienas no pulksten desmitiem līd trijiem dienā Ieskandinās Lieldienas Jēkabpils Kena parkā! Visa pasākuma laikā darbosies Lieldienu tirdziņš. Pusdienlaikā notiks olu krāsošana, kaulēšanās, ripināšana, šūpošanās, dziesmas un iešana tradicionālajās Lieldienu rotaļās kopā ar sēļu tradicionālās mūzikas grupu “KRĀCE”. Bērnus priecēs dzīvnieciņi un dažādas aktivitātes.
Lieldienās, 20.aprīlī laikā no pulksten septiņiem rītā līdz trijiem dienā satiksmei tiks slēgti Jēkabpils Kena parkam pieguļošie Dambja un Kļavu ielu posmi, lai nodrošinātu pasākuma “Ieskandināsim Lieldienas Jēkabpils Kena parkā!” norisi.
Tāpat arī Lieldienu laikā Jēkabpilī gaidāmas izmaiņas sabiedriskā transporta kursēšanā. Lielejā piektdienā, 18.aprīlī un pirmdien Otrajās Lieldienās – 21.aprīlī, Jēkabpils pilsētas autobusi kursēs pēc svētdienas grafika.
Šodien Rīgā ostā ieradīsies NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas jaunnedēļ piedalīsies militārajās mācībās Baltijas jūrā. Vizītes laikā grupas komandieris Ēriks Kokkss tiksies ar Jūras spēku komandieri flotiles admirāli Māri Polencu, lai pārrunātu reģionālās drošības jautājumus un pastiprinātu sadarbību starp NATO un Latvijas aizsardzības sektoru. No 14. līdz 15.aprīlim Rīgas līcī pretmīnu kuģi piedalīsies starptautiskās militārās mācībās "Hodops 25". Mācību galvenais uzdevums ir atrast un neitralizēt sprādzienbīstamus priekšmetus no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem Irbes jūras šaurumā.Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Plānotā vizītē Rīgā ierodas NATO jūras pretmīnu grupas kuģi; Uzņēmējdarbības attīstībai iznomā teritoriju pie Radžu ūdenskrātuves; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2 tūkstoši 400 darbinieku, šodien konferencē par veselības aprūpes cilvēkresursu krīzi sacīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. To apliecinot Labklājības ministrijas apkopotie dati par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu veselības un individuālās aprūpes profesijās. Novērojams, ka jau tagad trešdaļai sabiedrības veselības problēmas ierobežo ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.Vienlaikus tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai ir kritiski svarīgi nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu veselības aprūpes sistēmā.
Patlaban 9 tūkstoši 300 Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā reģistrēti kā darba ņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins uz šā gada sākumu. Šie paši dati rāda, ka nedaudz vairāk nekā 4 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti un turpina mācības Latvijas izglītības iestādēs. Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā - 21,2%, finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās - 13,2%, izmitināšanā un ēdināšanā - 12,6%, tirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarēs ir nodarbināti 11%, kā arī 8,7% strādā būvniecībā.
Lielbritānijas princis Harijs vakar pārsteiguma vizītē ieradās Ukrainā, tiekoties ar karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas ievainoti Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu. Harijs apmeklēja “Supercilvēku centru” - iestādi Ļvivā, kas nodrošina protezēšanu un rehabilitāciju karā ievainotajiem ukraiņiem. Viesošanās centrā notika kā daļa no Harija plašāka darba ar ievainotajiem veterāniem, teikts viņa biroja izplatītajā preses paziņojumā. Par braucienu tika paziņots tikai pēc tam, kad Harijs jau bija devies prom no Ukrainas.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas karaliskā ģimene ir paudusi savu atbalstu Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā. Edinburgas hercogiene Sofija kļuva par pirmo karaliskās ģimenes locekli, kas apmeklēja kara laika Ukrainu 2024. gada augustā. Hercogiene tikās ar Zelenski pārsteiguma vizītes laikā uz Kijivu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība nodod iznomāšanai teritoriju Neretas iela 121, pie Radžu ūdenskrātuves 180 m2 platībā, rīkojot nomas tiesību izsoli. Nomas objekts tiek iznomāts ar mērķi – īslaicīgās lietošanas būves – kafejnīcas - novietošanai, uzturēšanai un apsaimniekošanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumu, nomas maksa ir 21,60 eiro mēnesī vai 0,12 eiro kvadrātmetrā mēnesī. Papildus nomas maksai nomnieks apmaksā pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Pieteikums nomai pašvaldībā jāiesniedz līdz 15.aprīlim. Vairāk informācijas par nomas iespējām pašvaldības mājaslapā.
Zemgalē jau ir iesētas vasaras auzas un kvieši, kā arī pupas un zirņi. Savukārt Vidzemē saimnieki ar sēšanas darbiem vēl nesteidzoties, jo ir auksts un augsnes ir mitras. Tiek prognozēts, ka aktīvāki sējas darbi varētu sākties jaunnedēļ, pakāpjoties temperatūrai, kā arī varētu turpināties mēslošanas darbi.
Tāpat arī secināts, ka pagājušās nedēļas nogales un šīs nedēļas vēsais periods augus un sējumus neietekmēja, bet apstādināja augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanas darbus, jo pagājušās nedēļas siltajās dienās vietām sākti rapša smidzinājumi pret stublāju smecernieku. Savukārt nākamnedēļ saimnieki varētu turpināt lietot augšanas regulatorus un piebarot ziemājus.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā brīžiem gaidāms lietus, bet gaiss būs silts, saulainākajās dienās temperatūra pakāpsies virs +20 grādiem, prognozē sinoptiķi. Sestdiena būs pārsvarā mākoņaina, vietām gaidāmi nelieli nokrišņi, gaisa temperatūra pēcpusdienā dažviet Kurzemē, Zemgalē un Rīgā pakāpsies līdz +11 grādiem. Naktī uz svētdienu daudzviet sabiezēs migla. Valsts ziemeļu pusē, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām pazemināsies līdz -1..-4 grādiem. Dienā lielā Latvijas daļā spīdēs saule un gaiss iesils līdz +11..+16 grādiem.
Nākamnedēļ katru dienu iespējams lietus, tas pārsvarā skars tikai daļu valsts. Piekrastē reizēm gaidāma migla. Saulainākajās dienās maksimālā gaisa temperatūra daudzviet var sasniegt +20..+25 grādus, lietainā laikā gaiss būs aptuveni desmit grādus vēsāks, miglas dēļ piekrastē dažkārt gaidāma vēl zemāka temperatūra. Naktis nākamnedēļ būs pavasarim neraksturīgi siltas - gaisa temperatūra dažkārt saglabāsies virs +10 grādiem.