
Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 22.aprīlī
- Radio1.lv --
- 22 aprilis 2025 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Katoļu baznīca ir dižās sērās kopā ar pārējo pasauli par Romas katoļu pāvesta Franciska nāvi, Reģionālie autobusi starp Zasu uz Rubeņiem no šodienas kursēs katru darba dienu; un Kāds laiks gaidāms pēcsvētku nedēļā?
Latvijas Katoļu baznīca ir dižās sērās kopā ar pārējo pasauli par Romas katoļu pāvesta Franciska nāvi, un lūdzas par viņa dvēseli un mūžīgo mieru tai, aģentūrai LETA teica arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča deleģētais Latvijas Romas Katoļu baznīcas pārstāvis Ilmārs Tolstovs. Tāpat Latvijas Katoļu baznīca ir kopā ar kardinālu kolēģiju šajā sāpīgajā brīdī. Viņš arī skaidroja, ka Latvijas Katoļu baznīca tikai seko līdzi, kas notiek Romā. Latvijā nav balstiesīgs kardināls, līdz ar to uz pāvesta ievēlēšanu neviens kardināls nedosies. Savukārt uz bērēm dosies gan garīdznieki, gan ticīgie.
Kā vēstīts, par 88 gadus vecā pāvesta Franciska nāvi pirmdien paziņoja Vatikāns. Vēl svētdien viņš sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" jeb "Pilsētai un pasaulei" pats nenolasīja. Francisks kopš atgriešanās Vatikānā 23.martā pēc 38 dienu ilgas uzturēšanās slimnīcā publiski bija parādījies tikai dažas reizes. Viņš turpināja atveseļoties no pneimonijas abās plaušās. Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par Romas pāvestu tika ievēlēts 2013.gada 13.martā un pieņēma Franciska vārdu.
Rīgas Motormuzejs iekļauts izdevuma "National Geographic Traveller" kultūras galamērķu izlasē. Rīgas Motormuzejs izraudzīts pārstāvēt Latviju kā vienu no izcilākajiem kultūras galamērķiem "National Geographic Traveller" izlasē "European Cities Collection 2025". Muzejā norāda, ka tā iekļaušana izlasē līdzās citām Eiropas pilsētām un muzejiem ir gods un apliecinājums ilgtermiņa darbam, kas veltīts auto vēstures izzināšanai un stāstu stāstīšanai ar unikālu ekspozīciju.
Iekšlietu ministrija Lielajā talkā aicina iedzīvotājus ne tikai sakopt apkārtni, bet arī iztīrīt savu māju pagrabus - telpas, kas var kļūt par izšķirošu patvērumu krīzes situācijās. Patlaban, kad drošība kļūst par ikdienas prioritāti, arī pagrabi iegūst jaunu nozīmi - tie var kļūt par trešās kategorijas patvertnēm, kas palīdz aizsargāt no sprādziena triecienviļņa, šķembām un citiem apdraudējumiem. Ne Lielās Talkas organizatori, ne Iekšlietu ministrija, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nenodrošina no pagrabiem izvākto atkritumu savākšanu. Tā vietā ministrija lūdz iedzīvotājus par to laikus parūpēties pašiem, sazinoties ar savu pašvaldību vai atkritumu apsaimniekotāju.
Valsts valodas centra eksperti vienojušies par vārda "karavīrs" atbilstošo sieviešu dzimtes formu noteikt vārdu "karavīre". Latviešu valodas ekspertu komisija 2021.gadā ieteica vārdu "kareive" kā vārdam "karavīrs" atbilstošo sieviešu dzimtes formu. Tomēr ir nonākts pie secinājuma, ka lietvārda "kareivis" un "kareive" pamatnozīme ir "pirmā jeb zemākā dienesta pakāpe armijā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas bruņotajos spēkos iesaistās arvien vairāk sieviešu. Tāpēc komisija šī gada pavasara sākumā pārskatīja iepriekš pieņemto lēmumu. Pēc iespējamo variantu izvērtēšanas komisija atbalstīja vārdu "karavīre" kā profesijas nosaukuma "karavīrs" sieviešu dzimtes formu.
Turpinām ziņas
Reģionālie autobusi starp Zasu uz Rubeņiem no šodienas, 22.aprīļa, uz eksperimenta laiku kursēs katru darba dienu. Izmaiņas ieviestas reģionālo autobusu maršrutos Jēkabpils-Zasa-Slate-Rubeņi un Zasa-Ģērķēni-Slate-Rubeņi no šodienas līdz šī gada beigām un mācību laikā. Tādējādi skolēni darba dienās pēc ārpusskolas nodarbībām Zasā varēs vakaros aizbraukt ar sabiedrisko transportu uz mājām Rubeņos.
Turpmāk katru darba dienu maršrutā Zasa-Ģērķēni-Slate-Rubeņi autobuss, pulksten 16.30 izbraucot no pieturas "Zasa", brauks līdz pieturai "Rubeņi". Līdz šim mācību laikā otrdienās un ceturtdienās autobuss brauca līdz Rubeņiem, bet pirmdienās, trešdienās un piektdienās - līdz pieturai "Slate". Savukārt maršrutā Jēkabpils-Zasa-Slate-Rubeņi autobuss turpmāk pulksten 17.30 mācību laikā no pirmdienas līdz piektdienai izbrauks no pieturas "Rubeņi". Līdz šim pirmdienās, trešdienās un piektdienās autobuss izbrauca no pieturas "Slate".
Un vēl
Šī nedēļa sākās ar siltu laiku, bet nedēļas otrajā pusē kļūs vēsāks un gaidāmas salnas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes. Turpmākajās jaunās nedēļas dienās debesis lielākoties klās mākoņi. Otrdien vēl gaidāms stiprāks lietus, ko varētu pavadīt arī pērkona dārdi, bet pārējā nedēļā lietu manīs vien atsevišķos rajonos, prognozē sinoptiķi. Dienas saglabāsies siltas - termometra stabiņš lielā daļā valsts teritorijas pakāpsies līdz +14...+20 grādiem. Tikmēr naktis kļūs nedaudz dzestrākas un gaiss atdzisīs līdz +5...+10 grādiem. Savukārt nedēļas otrajā pusē kļūs vēl vēsāks. Dienās gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +15 grādu atzīmi, bet naktīs gaidāmas salnas.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā faktiskā bezdarba līmenis samazinājies līdz 7,1%; Līvānu novadā startējošās partijas bērna piedzimšanas pabalstu sola pat 1500 eiro apmērā; un Šonedēļ visa Latvijā norisināsies bibliotēku nedēļa.
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad marta beigās bija 7,1%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Starp sievietēm bezdarba līmenis mēneša laikā ir sarucis par 0,2 procentpunktiem - līdz 5,5%, kamēr vīriešiem bezdarba līmenis ir krities par 0,3 procentpunktiem - līdz 8,6%. Martā Latvijā bija 65 tūkstoši 600 bezdarbnieku.
Sagaidāms, ka pārtikas cenu pieaugums, saglabājoties augstām pārtikas izejvielu cenām pasaulē, turpināsies visa gada garumā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs. Ekonomisti norāda, ka piecu pēdējo mēnešu laikā gada inflācija Latvijā ir gandrīz dubultojusies - no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% martā. Lai arī inflācijas kāpums bijis gaidīts, tas noticis negaidīti strauji. Tajā skaitā pārtikas cenu sadārdzinājums, ieskaitot alkoholu un tabaku, martā sasniegusi 7,2%, bez alkohola un tabakas - 6,5%. Cenas strauji augušas piena produktiem, sviestam un eļļai, apstrādātām zivīm, šokolādei, kafijai un sulām.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija vienojusies ar terminu "tehnoignorance" apzīmēt sarunbiedru ignorēšanu, skatoties telefonā. Komisija bija saņēmusi jautājumu par angļu valodas termina "Phubbing" atveidi latviešu valodā. Iesniedzēja Lauma Tropa skaidroja, ka "phubbing" ir process, kurā viens sarunu biedrs ignorē otru, lasot ziņas, skatoties savā tālrunī. Savukārt "Phubber" ir cilvēks, kas to veic, savukārt "phubee" ir fabinga upuris. Tropa norādīja, ka jēdziens cēlies no diviem vārdiem: "phone" (telefons) un "snobbing" (snobisms), piebilstot, ka kopumā jēdziens ir saistīts ar traucētu sociālo mijiedarbību. Komisijas loceklis Māris Baltiņš sākotnēji piedāvāja minēto saukt par teleignoranci, jo otrs cilvēks tiek ignorēts ar tālruņa palīdzību.
Eiropas Centrālā banka Lieldienu priekšvakarā nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Centrālās bankas padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību bankas padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%. Jaunās likmes stāsies spēkā rīt - 23.aprīlī.
Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas un ASV pārstāvji trešdien Londonā tiksies uz sarunām, lai censtos panākt beznosacījumu uguns pārtraukšanu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikšanās Londonā būs otrā tikšanās pēc Parīzes sanāksmes, kurā ASV, Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā apspriež amerikāņu plānu par pamieru Krievijas un Ukrainas karā.
Turpinām ziņas
Līvānu novadā jūnijā gaidāmajās vēlēšanās startējošās partijas bērna piedzimšanas pabalstu sola palielināt pat līdz tūkstoš 500 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija no vēlēšanu sarakstu programmām. Novadā uz 15 deputātu vietām kandidē 96 cilvēki no astoņiem sarakstiem, veidojot 6,4 kandidātu konkurenci par vienu mandātu. Partija "Latvija pirmajā vietā" novadā startē ar SIA "Līvānu siltums" siltumiekārtu apkalpošanas atslēdznieku Ivaru Caunīti-Brasli kā pirmo sarakstā. Politiskais spēks konkrētus skaitļus nemin, taču vispārīgi norāda uz atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Domes deputāts Andrejs Bondarevs ir "Saskaņas" saraksta līderis. Tieši šī partija sola lielāko - līdz tūkstoš 500 eiro - pabalstu par bērna piedzimšanu.
"Suverēnās varas" un "Apvienības jaunlatvieši" kopsaraksta vēlēšanu programmā minēts vismaz 1000 eiro pabalsts. Sarakstu Līvānu novadā piesaka bezdarbnieks Viktors Hudaničs. Partijas "Latvijas attīstībai", Nacionālās apvienības un "Jaunās vienotības" saraksta līderis ir ilggadējais domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Aiz viņa sarakstā ir vietniece domē Ginta Kraukle. Kopsaraksta programmā minēta bērna piedzimšanas pabalsta palielināšana, taču konkrēta summa nav nosaukta. Pašnodarbinātais Guntis Endzels ir Latvijas Zaļās partijas pirmais numurs novadā. Partija sola noteikt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 500 eiro par pirmo bērnu, līdz 700 eiro par otro un līdz 1000 eiro par katru nākamo bērnu ģimenē.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" korporatīvās komunikācijas projektu vadītājs Dāvids Rubens startē kā pirmais Jaunās konservatīvās partijas sarakstā. Partija vēls nodrošināt "atlaižu sistēmu pašvaldības pakalpojumiem senioriem, maznodrošinātiem un trūcīgiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm". Līvānu novada domē vēlas iekļūt arī Daugavpils mēra Andreja Elksniņa dibinātā partija "Sarauj, Latgale", kuras saraksta līderis Līvānu novadā ir SIA "CeramOptec" Lāzeru un elektronisko komponenšu attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Pavlovs. Partijas deputātu kandidāti uzskata, ka "Līvānu novada lielākā vērtība ir cilvēki. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības saraksta līderis ir deputāts Valdis Labinskis. Arī šis politiskais spēks konkrētas pabalstu summas nemin, lai gan raksta, ka mērķis ir piesaistīt novadam jaunas ģimenes.
Un vēl
Šonedēļ norisinās Latvijas Bibliotēku nedēļa, kuru jau kopš 1997. gada organizē Latvijas Bibliotekāru biedrība. Tās temats “Iesaiste, sadarbība, attīstība – bibliotēkas veiksmes pamats”. Kā ierasts, arī šogad 23. aprīlī atzīmēs Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienu, uzsverot grāmatas un zināšanu nozīmi sabiedrībā. Šajā dienā visā pasaulē, arī Latvijā, nostiprinās tradīcija, kad vīrieši dāvina sievietēm rozes, bet sievietes vīriešiem – grāmatas.
Savukārt 24. aprīlī Jēkabpils Tautas namā norisināsies Jēkabpils novada publisko un skolu bibliotēku darbinieku sanāksme, būs pieejams grāmatu galds. Pēc tās pulksten vienos dienā - saruna ar apgāda “Jumava” vadītāju Juri Visocki, Liu Guļevsku, grāmatas “Viktors Lapčenoks. Dziesmas bruņinieks” līdzautori un Viktoru Lapčenoku.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents plāno apmeklēt pāvesta Franciska bēres, Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāji neapmierināti ar augsto latiņu dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos; un Vietām Latgalē jau sākusies meteoroloģiskā vasara.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs plāno apmeklēt pāvesta Franciska bēres. Vatikāns paziņojis, ka mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska bēres notiks sestdien, 26. aprīlī. Bēru ceremonijas sākums paredzēts pulksten 11 pēc Latvijas laika. Jau ziņots, ka pirmdien 88 gadu vecumā nomira Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Viņs, kas vadīja katoļu baznīcu pēdējos 12 gadus, paudis vēlmi tikt apglabāts ārpus Vatikāna sienām Romas Svētās Marijas Madžori bazilikā. Lai gan nelaiķis paudis vēmi, lai viņa bēru ceremonija būtu pieticīga, sagaidāms, ka tajā piedalīsies daudzi valstu un valdību vadītāji no visas pasaules. Šodien Vatikānā pulcēsies kardināli, lai apspriestu bēru organizāciju. Pāvestu bēres parasti notiek četras līdz sešas dienas pēc nāves.
Iespējams, kādā brīdī būs jāatgriežas pie jautājuma par sieviešu obligātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, intervijā aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns. Viņš atgādināja, ka NBS virzās uz šobrīd plānotā skaita sasniegšanu - ik gadu apmācīt 4 tūkstoši karavīru.
Latvijā šogad aprīļa sākumā sarukuši kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, tie bija 839 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā. Tajā skaitā parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.aprīlī bija 345,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 300,132 miljonus eiro, kas arī ir par 3,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 193,4 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.aprīlī bija atzīti parādi 1,2 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
ASV prezidenta Donalda Trampa reitings nokrities līdz zemākajam līmenim kopš viņa otrā pilnvaru termiņa sākuma, liecina šodien publicētie aptaujas rezultāti. Saskaņā ar aptauju, ko pēc aģentūras "Reuters" pasūtījuma laikā no 16. līdz 21. aprīlim veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", Trampa darbību prezidenta amatā atzinīgi vērtē 42 % respondentu. Iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta trīs nedēļas iepriekš, Trampa darbību pozitīvi vērtēja 43 % aptaujāto, bet uzreiz pēc inaugurācijas 20. janvārī – 47 %. Tomēr, kā norāda "Reuters", Trampa reitings joprojām ir augstāks nekā viņa priekšgājēja Džo Baidena reitings 2023. un 2024. gadā.
Turpināms ziņas
Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāji ir neapmierināti ar augsto latiņu, lai varētu piedalīties šovasar gaidāmajos 13.tajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Vēstulē izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei tiek pausts, ka koklētāji no septembra apguvuši svētku repertuāru, piedalījušies reģiona kopkoncertā un veiksmīgi nospēlējuši skatēs, taču nav atzīti par gana labiem, lai piedalītos svētkos. Skolotāji aicina rast iespēju ansambļiem piedalīties svētkos, tai skaitā koklētāju koncertā "Dzīslojums". Vēstuli parakstījuši koklētāju ansambļu vadītāji no vairāk kā desmit mūzikas skolām, tajā skaitā arī Madonas un Aizkraukles mūzikas skolām.
Sēlijas pilsētā Ilūkstē atjaunosies vide ap seno jezuītu klosteri. To paredz projekts pusmiljona eiro apmērā "Jezuītu klostera un Ilūkstes upes piekrastes ārtelpas attīstība", kura mērķis ir labiekārtot Ilūkstes upes piekrastes ainavu, tādējādi uzlabojot arī blakus esošā jezuītu klostera kompleksa teritoriju. Plānots izveidot gājēju promenādi gar Ilūkstes upi, atpūtas un izziņas vietas, kā arī attīrīt pašu upi un labiekārtot tajā vienīgo publisko pludmali pilsētā. Tas ir tikai pirmais posms no plašas ainavas koncepcijas, kas Ilūkstē ļaus pilsētvidei saskarties ar dabisko lauku vidi un tajā pašā laikā sajust vēsturisko un seno pieskārienu, ko radīs klosteris.
Un vēl
Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā pēdējās piecas diennaktis vidējā gaisa temperatūra bijusi +15 un vairāk grādu, kas nozīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Meteoroloģiskā vasara Daugavpilī un Rēzeknē iestājusies 17.aprīlī jeb aptuveni pusotru mēnesi agrāk nekā parasti. Pārējā valstī turpinās meteoroloģiskais pavasaris. Latgalē un Sēlijā vēl arī šodien saglabāsies vasarīgi silts laiks - maksimālā gaisa temperatūra pārsniegs +20 grādus, prognozē sinoptiķi. Nedēļas nogalē visā Latvijā gaiss būs vēss. Kopumā šomēnes pārspēti jau 70 siltuma rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 grādi 18.aprīlī Skrīveros, kas ir jauns mēneša siltuma rekords Latvijā.
Nedēļas nogalē laiks kļūs vēsāks. Jau agrā piektdienas rītā minimālā temepratūra būs -1...4 grādi, zāles augstumā daudzviet, īpaši Kurzemē un Vidzemē būs salna. Dienā temperatūra sasniegs 7...12 grādus. Brīvdienu naktīs temperatūra noslīdēs līdz -3...3 grādiem, salnas skars tikpat kā visu Latviju. Pēcpusdienās temperatūra pakāpsies līdz 6...11 grādiem. Brīvdienās laiks būs pārsvarā saulains, nokrišņi maz iespējami. Piektdien un sestdien pūtīs mērens, brīžiem brāzmains ziemeļrietumu vējš, bet svētdien tas iegriezīsies no rietumiem, dienvidrietumiem un kļūs lēnāks.Vēsuma periods, visticamāk, nebūs ilgs. Vēl naktī uz pirmdienu iespējamas salnas, bet pēc tam kļūs siltāks.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: VID aicina uzņēmumus līdz 1.maijam precizēt saimnieciskās pamatdarbības veidu; Madonas mērs pērn pārdevis nekustamo īpašumu par 60 000 eiro; un Kā cenas ietekmēs ilgstošais sausums Centrālajā un Austrumeiropā?
Valsts ieņēmumu dienests aicina uzņēmumus līdz 1.maijam precizēt saimnieciskās pamatdarbības veidu, ja uzņēmuma pamatdarbības veids 2024.gadā ir pilnībā mainījies. Nošī gada 1.janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā NACE 2.1. redakcija. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja - uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai.
Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā paredz līdz gada beigām pieņemt valdības noteikumus par bērnu dzīvošanu diennakts bērnudārzos, internātos un dienesta viesnīcās. Izglītības ministrija vairākkārt saņēmusi kritiku, tai skaitā no Valsts kontroles, par neizdarību jautājumā par internātu normatīvo regulējumu. Savukārt tiesībsargs norādījis, ka internāti "faktiski ir slēpti bērnunami" un noved pie bērnu tiesību pārkāpumiem. Šajā mācību gadā no 90 tūkstoši 315 bērnudārzu audzēkņiem 522 bija diennakts uzraudzībā. Šobrīd valstī nepastāv vienots pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu. Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.
Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem sarūk. Šogad šim mērķim ziedojusi aptuveni trešā daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējos kara gados. Tā liecina pēc ziņu aģentūras LETA pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu. Jaunākajā aptaujā to, ka pēdējā gada laikā ir veikuši ziedojumus, norādīja 43,9% no latviešu tautības respondentiem, kamēr no citu tautību aptaujas dalībniekiem - 20%. Pēdējo četru gadu laikā veiktās aptaujas arī liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir gados jauni cilvēki.
Arī "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā ir samazinājies, jo, dzīvojot šeit jau ilgāku laiku, viņi ir iedzīvojušies un viņu vajadzības mainījušās. Tagad bēgļi saņem tādus pašus pakalpojumus kā citi Latvijas iedzīvotāji. Savukārt, runājot par ziedojumiem Ukrainai kopumā, Dimanta uzsvēra – salīdzinot 2023. un 2024. gada datus, atbalsta līmenis būtiski nav mainījies. Tomēr, salīdzinot ar kara sākuma laiku 2022. gadā, ziedojumu apjoms ir sarucis.
Slovākijas valdība šomēnes pieņēma lēmumu par 350 lāču nomedīšanu valstī. Šāds solis sperts pēc kārtējā lāča uzbrukuma cilvēkam, kas beidzies letāli. Taču valdības lēmums izsaucis opozīcijas, kā arī vides aktīvistu un organizāciju kritiku, tajā skaitā vēršot uzmanību uz to, ka šāda rīcība, iespējams, pārkāps Eiropas Savienība "Dzīvotņu direktīvu". Brūnie lāči sastopami daudzās ES dalībvalstīs, taču vislielākais to skaits ir Zviedrijā, Somijā, Slovākijā un Rumānijā, kas ir rekordiste ar aptuveni 13 tūkstoši lielu brūno lāču populāciju un kur to skaits tikai aug. Tas aug arī Slovākijā, kur tagad mīt aptuveni tūkstoš 300 lāči. Tieši šajās divās valstīs pēdējo gadu laikā arvien pieaugošais lāču skaits radījis bīstamību, šiem dzīvniekiem arvien biežāk satiekoties ar cilvēkiem.
Turpinām ziņas
Madonas novada mērs Agris Lungevičs pērn pārdevis nekustamo īpašumu par 60 tūkstoši eiro, savukārt viņa alga domē gada laikā palielinājusies par 5% un sasniegusi nepilnus 46 tūkstošus eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija. Algā par darbu pašvaldībā Lungevičs saņēmis 45 tūkstoši 936 eiro, Lauku atbalsta dienests viņam izmaksājis 251 eiro, bet pensijā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis 14 tūkstoši 269 eiro. Madonas novada fonds mēram izmaksājis 34 eiro, tādējādi viņa kopējie ienākumi pērn sasnieguši 120 tūkstoši 490 eiro.
Pacienti Latvijas slimnīcās visaugstāk novērtē personāla cieņpilnu attieksmi, bet lielākās nepilnības saskata saistībā ar informēšanu par zālēm, to iespējamām blaknēm, pacientu identitātes pārbaudēm un ēdināšanas kvalitāti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Pacienti atzinīgi novērtējuši slimnīcu personāla spēju reaģēt un palīdzēt pacientiem sāpju gadījumā, tai skaitā tūlītēju reakciju pēc trauksmes pogas nospiešanas. Tāpat pozitīvi novērtēta gultas veļas tīrība, kā arī skaidrība par to, kas jādara pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Savukārt kā nepietiekami kvalitatīvu pacienti izcēluši ēdināšanas kvalitāti, gaisa temperatūru telpās, klusumu, informēšanu par izmantotajiem medikamentiem ārstniecībā un to iespējamām blaknēm, kā arī pacientu identitātes pārbaudes pirms medikamentu došanas, pirms manipulācijām un procedūrām.
Un vēl
Centrālajā un Austrumeiropā novērojams ilgstošs nokrišņu trūkums, kas jau šobrīd apdraud lauksaimniecības nozari, upju pārvadājumus un pārtikas nodrošinājuma stabilitāti. Laika apstākļi, tostarp nakts salnas un sniegs aprīlī, var vēl vairāk pasliktināt situāciju. Par plaša mēroga pavasara sausuma draudiem ziņo izdevums Politico, atsaucoties uz ekspertu viedokli. Pētnieki brīdina, ka pašreizējā situācija atgādina 2018. gada rekordsausuma sākumu, un lietus trūkums tuvāko nedēļu laikā var izraisīt katastrofālas sekas. Paaugstināts sausuma līmenis jau ir fiksēts Polijā, Ukrainā, Balkānos, Vācijā, Īrijā, Zviedrijā un Grieķijā — šajās valstīs izsludināts oranžais brīdinājums. Tikmēr Spānijas piekraste jau ir pārgājusi sarkanajā zonā, un valstīm, kur ziemā bija sausums, vispār nav bijusi iespēja atjaunot augsnes mitrumu. Ukrainai sausums ir divkāršs drauds: tas ne tikai apdraud pavasara sējas kampaņu, bet arī palielina plašu meža un lauku ugunsgrēku risku krievu raķešu atlūzu dēļ. Situācija ir īpaši bīstama eksporta potenciālam, jo Ukraina ir viens no galvenajiem graudu piegādātājiem pasaules tirgū.