Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 24.aprīlī

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem. Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro. Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no i3kšzemes kopprodukta. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,2 miljardiem eiro jeb 6,9%.

Plānota jauna atalgojuma noteikšanas kārtība publiskas personas pārvaldītās kapitālsabiedrībās, liecina Valsts kancelejas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts. Plānots, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniegs Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro un kam piemērots koeficients.

Pāvesta Franciska bēru dienā sestdien, 26.aprīlī, pulksten10 Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks Svētā Mise par mirušo pāvestu, kuru celebrēs Liepājas bīskaps Viktors Stulpins. Līdztekus baznīcā informē, ka tie, kas vēlas izteikt līdzjūtību personīgi, šodien un rīt no pulksten 9.30 līdz 12.30 un no pulksten16 līdz 18 Apustuliskajā nunciatūrā Viļņā varēs izdarīt ierakstu līdzjūtību grāmatā. Līdzjūtību iespējams izteikt arī pa e-pastu, norādot savu vārdu, uzvārdu un amatu, un rakstot uz adresi "condolences.baltics@gmail.com". 

Eiropas Komisija vakar ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem "Apple" un "Meta" piemērojusi naudassodus kopumā 700 miljonu eiro apmērā par Eiropas Savienības Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. "Apple" piemērots 500 miljonu eiro sods, bet "Meta" 200 miljonu eiro sods. Šos sodus abi uzņēmumi vēl var apstrīdēt tiesā. Eiropas komisija apsūdz "Apple", ka tas ir ierobežojis lietotņu izstrādātāju iespējas tirgot savus produktus ārpus "Apple" lietotņu veikala un nav pierādījis, ka šie ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami un samērīgi. Savukārt "Meta" piemērotais naudassods ir saistīts ar tā dēvēto maksā vai piekrīti modeli, kas bija spēkā no 2024.gada marta līdz 2024.gada novembrim, saskaņā ar kuru "Facebook" un "Instagram" lietotājiem ES bija jāizvēlas starp ikmēneša abonementu platformu versijai bez reklāmām un bezmaksas versiju ar personalizētām reklāmām.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsver, ka Maskavai nāksies atbildēt par saviem noziegumiem Ukrainā un rēķināties, ka tai vairs nekad nebūs kontrole pār Austrumeiropu. Ar šādu vēstījumu Sikorskis nāca klajā, Sejmā uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu par Polijas ārpolitikas prioritātēm. Viņš norādīja, ka Krievija nav ieinteresēta ne neatkarīgas Polijas valsts, ne arī jebkādā veidā Ukrainas kā valsts pastāvēšanai. Sikorskis vēstījumā norādījis, ka laiki ir mainījušies, un Maskavai būtu jādomā par savas valsts pārvaldību.

Turpinām ziņas

Šodien Raiņa muzejā “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā un rīt Jēkabpilī novada Attīstības pārvaldes Mazā sanāksmju zālē visas dienas garumā no pulksten 9.30 līdz 16.30 notiks vienas dienas apmācības Veckoku novērtēšana un apsaimniekošana. Ar šiem semināriem pie mums Latvijā ienāk zināšanas, kā novērtēt savā īpašumā esošo lielo, veco koku nozīmīgumu un izprastu būtiskākos nosacījumus to apsaimniekošanai un ilgstpējai! Semināri ir bez maksas, tos finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem.  Apmācības vadīs Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Uģis Šmits un pieredzējis kokkopis-arborists Jānis Milts. 

Latvijas skolēnu 49.zinātniskās pētniecības darbu konferences trešajā jeb valsts posmā piedalīsies 466 skolēni no 89 izglītības iestādēm. Skolēni izstrādājuši 400 pētniecības darbus sešās zinātnes nozarēs, no kuriem visvairāk - 141 darbs - veikts dabaszinātnēs. Sociālajās zinātnēs izstrādāti 115 darbi, humanitārajās un mākslas zinātnēs - 72 darbi, medicīnā un veselības zinātnēs - 33 darbi, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā - 30 darbi, bet lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs - deviņi darbi. Šogad starptautisko konkursu atlases dalībnieki cīnīsies par iespēju pārstāvēt Latviju trīs prestižos starptautiskos zinātniskos konkursos: "Genius Olympiad: Science Category" jūnijā, Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā septembrī un "Regeneron" starptautiskajā zinātnes un inženierzinātņu gadatirgū nākamajā pavasarī

Un vēl

Interneta žurnāls "Satori" izsludinājis pieteikšanos autoru radošajai vasaras nometnei, kas šogad notiks sešas dienas no 12. līdz 17.augustam Cēsu novada Rozulas skolā. Šogad dalībnieki nometnē aicināti rakstīt par māņticību, sazvērestībām, pārdabisko un neracionālo, tā pievēršoties dzīves sfērām, kuras ierasts uztvert ar skepsi un vīpsnāšanu, izstumt ārpus racionāla mūsdienu cilvēka ikdienas kā pagātnes tumsonības paliekas. Dalība "Satori" nometnē ir bez maksas, taču dalībniekiem būs jāveic maksājums par kopīgajām ēdienreizēm. Nometnei var pieteikties ikviens interesents. Pieteikumi līdz 11.maijam jāsūta uz "satori@satori.lv". Iesūtot pieteikumu, jāapstiprina, ka interesents varēs piedalīties pilnīgi visās nometnes dienās. Dalībnieku atlasi veiks meistarklašu vadītāji sadarbībā ar "Satori" redakciju. Kopā nometnē tiks uzņemti 20 līdz 25 autori. Rezultāti tiks paziņoti 22.maijā.

Par partiju reitingu līderi kļuvusi Aināra Šlesera vadītā "Latvija pirmajā vietā", apsteidzot līdzšinējo populārāko partiju Nacionālo apvienību, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma rīkotā aptauja, ko marta beigās un aprīļa sākumā veica SKDS. Par "Latviju pirmajā vietā" balsotu 8,6% aptaujāto, un, salīdzinot ar janvāra datiem, partijas atbalstītāju skaits ir pieaudzis par 0,5%. Partija "Latvija pirmajā vietā" pirmo reizi nacionālā līmenī izvirzījusies līderpozīcijā. Tas nozīmē, ka uz otro pozīciju noslīdējusi Nacionālā apvienība, kura piedzīvojusi lielāko reitinga kritumu – par 1,8%. Valdības priekšgalā esošā "Jaunā Vienotība" ar 6,3% aptaujāto atbalstu saglabājusi trešo vietu un tās reitings nedaudz – par 0,3% – uzlabojies. Tālāk, tāpat kā iepriekš, seko Zaļo un Zemnieku savienība, kurai atbalsts nedaudz sarucis līdz 5,3%, bet "Apvienotais saraksts" ar 5,1% pacēlies uz piekto vietu, jo "Progresīvajiem" reitings nokrities vairāk nekā par procentu – no 5,5% janvārī līdz 4,4% tagad. Līdzšinējās vietas ar nelieliem kritumiem saglabā "Stabilitātei!" 4,1% un "Saskaņa" 3%.

Vairāk nekā 33% aptaujāto teikuši, ka nezina, par ko balsotu, ja Saeimas vēlēšanas būtu tagad, bet 14,5% vēlēšanās nepiedalītos. Ja vēlētāji rīkotos tā, kā solījuši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņi politiskie spēki. Robežšķirtne iet starp "Saskaņu", kas būtu pēdējā no tām, kas iegūtu deputātu vietas, un "Suverēno varu", kas paliktu ārpus Saeimas sastāva. Būtiski, ka, aprēķinot šos rezultātus, sociologi ir ņēmuši vērā ne tikai katras partijas atbalstītāju skaitu, bet arī to, cik lielā mērā aptaujātie bija pārliecināti un apņēmības pilni uz vēlēšanām doties un par savu izvēli nobalsot.
  
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājušas pedagogu ētikas kodeksu. Pedagogu ētikas kodekss izstrādāts, lai izglītības iestādēm aktualizētu jautājumus par vienotu vērtību, principu un ētikas standartu ietvaru pedagoga profesionālajā darbībā, lēmumu pieņemšanā, kā arī sadarbībā ar kolēģiem, skolēniem un vecākiem, izceļot ētiskas profesionālās darbības nozīmi. Izglītības iestāžu vadība tiek aicināta ieviest šo kodeksu kā daļu no skolas attīstības dokumentiem. Pedagogu ētikas kodekss pieejams ministrijas un arodbiedrības mājaslapās.
  
Londonā trešdien noslēgušās Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas pārstāvju sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks pēc sarunām paziņoja, ka tikšanās dalībnieki uzsvēruši savu atbalstu ASV prezidenta Donalda Trampa miera centieniem un vienojušies par turpmākām regulārām konsultācijām. Tikšanās Londonā sākotnēji bija plānota ārlietu ministru līmenī ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio piedalīšanos. Tomēr dienu iepriekš Rubio atcēla savu vizīti Londonā. Pēc tam savu dalību sarunās atcēla arī Francijas un Vācijas ārlietu ministri, un viņu vārdā sarunās piedalījās zemāka ranga amatpersonas. Tiek uzskatīts, ka iecere rīkot sarunas ārlietu ministru līmenī izgāzās, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja vienu no galvenajiem tā dēvētā Trampa plāna ierosinājumiem - atzīt Krievijas suverenitāti pār Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
 
Pamatīgu paniku Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā izraisījusi 6 magnitūdu spēcīga zemestrīce. Būtiskus bojājumus tā nav radījusi, taču vairāk nekā 150 cilvēki guvuši ievainojumus, lecot no logiem bailēs par ēku sabrukšanu. Stambulas iedzīvotāji stāsta, ka tik spēcīgu zemestrīci neesot piedzīvojuši pēdējo sešu gadu laikā. Izjusta pamatīga ēku šūpošanās, kas daudziem likusi pamest mājvietas. Zemestrīces centrs trešdien bija Marmora jūrā, un to varēja just ne vien Stambulā, bet arī piejūras pilsētās un provincēs. Turcijā zemestrīces nav reta parādība, to nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums. Tās vēsturē bijušas arī krietni spēcīgākas zemestrīces, piemēram, 2023. gadā pēc 7,6 magnitūdu zemestrīces Turcijā un Sīrijā bojā gāja 55 tūkstoši cilvēku. Stambula ir lielākā Turcijas pilsēta, kurā mīt piektā daļa visas valsts populācija. Ģeologi brīdinājuši, ka tuvāko gadu laikā arī Stambula varētu piedzīvot postošu zemestrīci.
 
Turpinām ziņas
 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Resursu un krīzes vadības nodaļas inspektore otrdien ārpus darba aizturējusi divus nelegālos migrantus. Virsleitnante ar savu privāto automašīnu braukusi no Daugavpils uz īpašumu Augšdaugavas novadā un uz autoceļa Daugavpils-Elerne-Lielborne pie Sīķeles pamanījusi divus aizdomīgus vīriešus, kuri, pēc viņas novērojumiem, varēja būt imigranti. Virsleitnante apturējusi savu transportlīdzekli un aizturējusi abus vīriešus. Vienlaikus viņa sazinājās ar policiju, sniedzot precīzu informāciju par aizturētajiem. Jau iepriekš Valsts policija bija saņēmusi ziņas par aizdomīgām personām šajā novadā, tāpēc uz notikuma vietu no Daugavpils jau bija ceļā policijas ekipāža, kas pārņēma abu personu aizturēšanu. Abi aizturētie Kongo pilsoņi nodoti Valsts robežsardzei turpmāko procesuālo darbību veikšanai.

 
Latvijā 31% strādājošo nākamā pusgada laikā plāno meklēt labāk apmaksātu darbavietu, aģentūrai LETA pavēstīja personāla atlases uzņēmuma "Alma Career" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem. Vienlaikus 43% Latvijas darba ņēmēju par darbavietas maiņu nav pārliecināti, bet 26% atzina, ka jaunu darbavietu tuvākā pusgada laikā neplāno meklēt. Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijā 36% strādājošo nav apmierināti ar savu šī brīža atalgojumu, no tiem 6% minējuši, ka ir izteikti neapmierināti, bet 30% darba ņēmēju atzīmējuši, ka nejūtas apmierināti ar saņemto darba samaksu. Tajā pašā laikā piektā daļa jeb 22% strādājošo ir apmierināti ar pašreizējo atalgojumu.
 
Un vēl
 
Sestdien, 26. aprīlī, visā valstī norisināsies Lielā talka. Tās laikā ikviens iedzīvotājs ir aicināts piedalīties atkritumu savākšanas un vides labiekārtošanas darbos, kā arī sakopt savus īpašumus un pieguļošās teritorijas. Talku vietas atrodamas mājaslapā talkas.lv Lielās talkas kartē.  Talkošanas maisi tiks piešķirti tikai tiem talkotājiem, kas būs reģistrējušies. Jēkabpilieši tos var saņemt Attīstības pārvaldē Rīgas ielā 150A vai lauku teritorijas iedzīvotāji -  pagastu pārvaldēs. Ja talka ir reģistrēta, tad attiecīgi tiks organizēta atkritumu izvešana. Pēc talkas ir svarīgi noziņot par talkas maisu savākšanas vietu. Ir pieejama arī SOLO un DUO talkošanas vietu karte. Arī šie talkotāji var saņemt talkas maisus. Bet tos izvešanai jānovieto tuvākajā reģistrētajā kolektīvo talku vietā. Rimi veikalos līdz 26. aprīlim (ieskaitot) būs pieejami maisi SOLO talkošanai, kurus varēs saņemt ikviens par jebkāda veida pirkumu, arī simbolisku.
 
Jēkabpilī pieteiktas vairāk kā desmit talkas vietas, piemēram, Neretas, Kaļķu, Brīvības, Rīgas, Pormaļa, Jaunā ielā un citviet. Tāpat talkas vietas pieteiktas gandrīz visos novada pagastos. Piemeram, Jaunā ielā 79i uz talku aicina Wullko racing, solot pēc labi padarīta darba tēju un bulciņas. Savukārt Rīgas ielā 211A uz talkošanu aicina pie Krustpils luterāņu baznīcas, arī šeit pēc talkas tēja un saldumi.  Lielās talkas kartē līdz šim visā Latvijā reģistrētas un apstiprinātas tūkstoš 200 talkošanas vietas, sākot no atkritumu savākšanas, koku, košumkrūmu un puķu dobju stādīšanas, līdz pat kultūras un digitālajām talkām.

Efektīvākai Baltijas aizsardzības līnijas izveidei Aizsardzības ministrija sagatavojusi Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likumprojektu. Paredzēts noteikt, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizē un nodrošina infrastruktūras izbūvi, materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, kā arī būs atbildīga par šajās darbībās iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu. Paredzēts, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki. 

Jau ziņots, ka NBS turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro. Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā. Patlaban turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.

"Kremļa miesnieks" 9. maijā mēģinās rādīt šovu, intervijā TV3 prognozēja ārlietu ministre Baiba Braže. Krievija mēģinās radīt iespaidu, ka tai ir starptautisks atbalsts, pauda ministre. Viņa pieļāva, ka šajā pasākumā piedalīsies arī citas valstis, lai nodrošinātu kaut kādu nosacītu saišu demonstrēšanu. Ministre uzsvēra, ka tie nav mūsu svētki. Taču, ja Latvijā šajā sakarā radīsies kādi "traucējumi", drošības dienesti un tiesībsargājošās iestādes ar to tiks galā. Vienlaikus Braže atgādināja, ka 8. maijā tiek atzīmētas Otrā pasaules kara beigas. Savukārt 9. maijā ir Eiropas diena, un tie ir mūsu svētki.

Jau ziņots, ka 1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990. gada 4. maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991. gada 21. augustā. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tika sperts pirmais solis Eiropas Savienības izveidē. 1985. gadā tika pieņemts lēmums 9. maiju svinēt kā Eiropas dienu. 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien oficiālajā izdevumā ir izsludinājis likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Likumam pievienotajā pielikumā valsts skaidro, ka 20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija, un Krievija, sākot karu pret Ukrainu, ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tajā skaitā ANO Statūtos ietvertos principus.

Lielbritānijas valdība apsver laika ierobežojumu noteikšanu bērniem sociālo tīklu izmantošanā, atklāja zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju valsts sekretārs Pīters Kails. Amatpersona intervijā laikrakstam "Daily Telegraph" norādīja, ka uzmanīgi vēro" TikTok" mēģinājumu ierobežot lietotnes izmantošanu pēc pulksten 22 lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, un pēta rīkus, ko vecāki varētu izmantot, lai noteiktā laikā atslēgtu saviem bērniem piekļuvi sociālajiem tīkliem. Sabiedrībā pieaug bažas par bērnu atkarību no sociālajiem tīkliem, kas traucē viņiem ievērot normālu miega režīmu un negatīvi ietekmē mācības.

Kāds Rumānijas dārgumu meklētājs valsts dienvidu daļā atradis apmēram tūkstoš 500 Senās Romas perioda sudraba monētas. Veiksminieks par atradumu nekavējoties informēja varas iestādes. Marius Mangecs informēja, ka Lieldienu brīvdienās sākotnēji vēlējies ar detektoru pārmeklēt mežu, bet tajā zāle esot bijusi pārāk augsta. Viņš devies uz tuvējo lauku un drīz izdzirdējis gaidīto signālu. Liels bija pārsteigums, kad no zemes tika izraktas daudzas sudraba monētas. Dārgumi nogādāti vietējām varas iestādēm, kur tos uzskaitīja policistu klātbūtnē. Savukārt pieaicinātie eksperti konstatēja, ka uz tām redzamas Senās Romas imperatoru Vespasiāna, Trajāna, Adriāna un Marka Aurēlija, kā arī dažu ķeizarieņu atveidi. Denāriji Senajā Romā bija ļoti izplatītas monētas, bet tik liels to daudzums atrasts reti. Atrastais depozīts ir viens no lielākajiem šāda veida atklājumiem Rumānijā ar lielu vēsturisku un kultūras vērtību.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maijā pulksten piecos pēcpusdienā, Jēkabpils Sporta hallē notiks 13.to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts “Es atvēru svētku vārtus”. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Kopkori diriģēs Jēkabpils novada koru virsvadītāja Agita Rimšēviča un citi vietējo koru diriģenti, savukārt dejotājus uzmundrinās Jēkabpils novada tautas deju kolektīvu virsvadītāja Elita Treilone. Muzikālo pavadījumu nodrošinās instrumentālā grupa Matīsa Žilinska vadībā. Koncertā piedalīsies 8 Jēkabpils novada izglītības iestāžu kori un 14 Jēkabpils novada izglītības iestāžu tautas deju kolektīvi. Koncertu papildinās 4 vidējās paaudzes deju kolektīvi. Ieeja pasākuma ir bez maksas, taču aicina apmeklētājus ierasties laikus, jo vietu skaits ir ierobežots. 

Koknese iekļauta unikālā izdevumā. ‘‘Scan Magazine” ir unikāls angļu valodas izdevums, kas popularizē Skandināvijas dzīvesveidu, ceļojumus un biznesu. Žurnāls iznāk gan drukātā, gan digitālā formātā. Tajā, kā viens no tūrisma mērķiem iekļauts arī Kokneses vārds. Rakstā atspoguļota informācija par Kokneses viduslaiku pilsdrupām, parku un dabas taku, kā arī Likteņdārzu. Rakstu papildina krāšņās ‘‘Ingus Pugačovs Media” fotogrāfijas.

Un vēl

Krāšņās magnolijas var ieaudzēt arī Latvijā, ja par tām pienācīgi rūpējas un nodrošina piemērotus apstākļus. Magnolijām nepieciešams aizvējš, saule, auglīga zeme un telpa augšanai. Latvijas Universitātes  Botāniskā dārza direktors Kristaps Kunrads norāda, ka Botāniskajā dārzā ir vecākā magnoliju kolekcija Latvijā – brīvdabas ekspozīcijā ir 22 dažādas sugas un šķirnes. Vecākā magnolija ir iestādīta 1959. gadā, kurai ir apmēram 70 gadi. Eksperts norāda, ka magnolijai vajag telpu, to nevajag stādīt cieši blakus citiem augiem. Apakšā ir jābūt brīvai vietai. Tāpat svarīgi, lai augšanas vieta nebūtu vējaina.  Magnolijām nepatiks, ja rudenī no dārza izgrābs visas lapas. Tāpat pirmajos gados uz ziemu tās vajag piesegt. Kunrads norāda, ka magnolijas ziedu iegarenā forma liecina par šo koku senumu. Tās ir 100 miljonus gadus vecas, tādēļ ziedu forma ir piemērota tam, lai magnolijas varētu apputeksnēt vaboles, jo bišu tajā laikā vēl nebija.

8.-9. februārī Baltijas valstis atslēdzās no tā saucamā BRELL elektrības tīkla, kas tās savienoja ar Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmām, un pievienojās kopējam Eiropas energotīklam. Jau iepriekš tika ziņots, ka no 1. jūlija Latvijā gaidāms elektrības rēķinu pieaugums. Tas saistīts ar Baltijas valstu energosistēmas atvienošanos no Krievijas energosistēmas. Izmaiņas paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro, ka mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 kilovatus, rēķins pieaugs ap 40 centiem. 

Rīgā, Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, rīt  norisināsies Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas pūļa kontroles mācības "Iron wall". Mācību mērķis ir trenēt un pilnveidot Militārās policijas un Iekšlietu ministrijas apakšvienību savstarpējo sadarbību kopēju uzdevumu izpildē. Mācībās piedalīsies vairākas Iekšlietu ministrijas struktūras. Mācību laikā Biķernieku kompleksajā sporta bāzē paredzēts izmantot skaļu mūziku, lozungus, klaigāšanu, kā arī skaņas un gaismas imitācijas līdzekļus, un dūmu sveces. Pēc mācībām apvidus tiks sakārtots un atstāts sākotnējā stāvoklī.

Tuvojoties eksāmenu laikam, skolēni visā Latvijā saskaras ar nopietnām grūtībām – vājo sagatavotību, motivācijas trūkumu un arvien pieaugošām prasībām. 2024. gada centralizētajā matemātikas eksāmenā apmēram 2 tūkstoši 700 skolēnu nespēja sasniegt pat minimālo 15% vērtējuma slieksni. Tas nozīmē – liela daļa jauniešu, kuri 12 gadus mācījušies skolā, šo izglītības posmu nepabeigs. Pašlaik notiek aktīvas diskusijas par minimālā sliekšņa celšanu centralizētajā eksāmenā pamatskolā un vidusskolā – laikā, kad būtiska daļa skolēnu nespēj sasniegt pat esošās prasības. Tikai katrs ceturtais skolēns Latvijā nokārto 12. klases matemātikas eksāmenu virs 60%. Tas nozīmē, ka pēc 12 skolā pavadītiem gadiem vien niecīga daļa jauniešu ir pietiekami ieinteresēti un sagatavoti turpināt ceļu eksaktajās zinātnēs.  

Nozares eksperti norāda, lai gan Latvijā trūkst vairāk nekā 600 pedagogu, īpaši eksakto zinātņu priekšmetos, problēmas būtība nav tikai vakanču apjomā, bet gan tajā, ka trūkst patiesi izcilu pedagogu. Labākus skolēnu mācību sasniegumus nepanāksim, aizpildot vakances ar ātriem risinājumiem, kas radīs viduvējus skolotājus. Izšķiroša ir kvalitatīva skolotāju sagatavošana un ilgtermiņa ieguldījums viņu profesionālajā izaugsmē. Neieguldot pedagogu izaugsmē, skolēnu zināšanu līmenis nemainīsies.

Zem Baltijas jūras starp Dāniju un Vāciju tiek būvēts zemjūras tunelis, kas samazinās brauciena laiku un uzlabos Skandināvijas savienojumus ar pārējo Eiropu, ziņo “BBC”. 18 kilometrus garš, “Fehmarnbelt” būs pasaulē garākais šāds ceļu un dzelzceļa tunelis - tas ir ievērojams inženierijas sasniegums, kurā tuneļa segmenti tiks novietoti virs jūras un pēc tam savienoti kopā. Objekts aptver vairāk nekā 500 hektārus, un tajā ir osta un rūpnīca, kas ražo tuneļa daļas, ko sauc par "elementiem". Lielākā daļa zemūdens tuneļu, arī 50 km garais Lamanša tunelis starp Apvienoto Karalisti un Franciju, ir ierakti pamatiežos zem jūras dibena. Tā vietā šoreiz 90 atsevišķi elementi tiks savienoti pa gabalam, gluži kā “Lego” klucīši. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasījis, lai Krievijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi palielinātu ieroču ražošanu, Kremlim gatavojoties jauniem kariem, ziņo “unian.net”. Putins to teicis trešdien, 23. aprīlī, Krievijas Federācijas Militāri rūpnieciskās komisijas sēdes laikā, un viņa runa tika publicēta Krievijas Federācijas prezidenta oficiālajā tīmekļa vietnē. Saskaņā ar teikto, vairāk nekā 400 uzņēmumu piedalās attiecīgajā programmā, lai modernizētu Krievijas Federācijas aizsardzības nozares kapacitāti. Vienlaikus Putins sacīja, ka arī ar šiem ieročiem karam pret Ukrainu nepietiek.

Turpinām ziņas

Vairākas nacionālā līmeņa partijas vēlēšanām Preiļu novada pašvaldībā izveidojušas kopīgus sarakstus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija. Vēlēšanām novadā pieteikti septiņi saraksti. Konkurence uz vienu deputāta mandātu novadā ir 6,9 kandidāti. Vēlēšanās šogad nestartē deputāts Mindaugs Bitins. Domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns šogad startēs Latvijas reģionu apvienības un partijas "Progresīvie" sarakstā. Pirms četriem gadiem Latvijas reģionu apvienība Preiļu novadā startēja ar Jauno konservatīvo partiju un "Apvienību "Iedzīvotāji"".

Kopā ar domes priekšsēdētāju domē atkal vēlas iekļūt arī domnieki Juris Vucāns, Jāzeps Ivanāns, Iveta Stare, Oskars Bērziņš un arī pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis. Vienotajā sarakstā novadā šogad startē arī Latgales partija, "Jaunā vienotība" un partija "Latvijas attīstībai". Lai arī sarakstā iekļauti vairāki domes deputāti - Lauris Pastars, Maruta Plivda, Juris Erts, Raimonds Rubins, Andris Pastars - saraksta līderis ir bijušais domes priekšsēdētājs un arī Saeimas deputāts Aldis Adamovičs.

Preiļu domē vēlas iekļūt arī kandidāti no partiju "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši" kopīgā saraksta, kura pirmais numurs ir Lauris Aglonietis. Viņš ailē "nodarbošanās" ir norādījis "nestrādāju". Domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis ir Nacionālā saraksta līderis novadā, bet partija "Latvija pirmajā vietā" kā pirmo sarakstā iekļāvusi Preiļu pilsētas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Liesma" valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Vilcānu. Zaļo un zemnieku savienība kā pirmo sarakstā ir pieteikusi SIA "Energoserviss" valdes locekli Āri Elstu. Sarakstā ir arī domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Anspoka un deputāts Andris Lazdāns. "Saskaņas" sarakstā kā pirmā startē SIA "Hesta M" valdes locekle Nataļja Lapoško, bet aiz viņas ir deputāte Nadežda Hļebņikova.

Un vēl

Aprīļa otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +10,9 grādus jeb 5,2 grādus virs daudzu gadu vidējā rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. 12.aprīlī Alūksnē termometra stabiņš noslīdēja līdz -6,6 grādiem, savukārt maksimālā gaisa temperatūra bija +28,4 grādi 18.aprīlī Skrīveros. Tika laboti 68 siltuma rekordi, tai skaitā 15. un 17.-19.aprīļa nacionālais rekords, kā arī visa mēneša Latvijas rekords. Par divām nedēļām pārspēts gada agrāko +28 grādu rekords.

Vidējais nokrišņu daudzums mēneša vidū bija 20,5 milimetri jeb 168% no normas, taču nokrišņu sadalījums bija ļoti nevienmērīgs. Ogresgalā bija pat 90,5 milimetri nokrišņu jeb 686% no dekādes normas, savukārt Pāvilostā reģistrēti tikai 0,7 milimetri nokrišņu jeb 7% no normas. Lielā daļā Kurzemes un Latgales laiks bija ievērojami sausāks nekā ierasts aprīlī. Stiprākās vēja brāzmas - 20,4 metri sekundē - tika novērotas 12.aprīlī Ventspilī.