Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 14.maijā

Vakar noslēdzās pieteikumu iesniegšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmā, jo rekordīsā laikā rezervēts viss pieejamais finansējums, kas apstiprināts vispārējās atjaunošanas pasākumiem. Kopējais programmas finansējums ir 173 miljoni eiro. Pieteikumus varēja sākt iesniegt 3. aprīlī, un jau pirmajā dienā tika uzstādīts projektu pieteikumu rekords, sasniedzot gandrīz 100 iesniegumu. Projektu pieteikumus vēl var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, ja ēku atjaunošanai plānots izmantot rūpnieciski ražotos koka karkasa paneļus, kā arī Latgales plānošanas reģiona daudzdzīvokļu ēkām, ja ar energoefektivitātes projektu paredzēts sasniegt 10-29% primārās enerģijas ietaupījumu. Šīm aktivitātēm paredzētais kapitāla atlaides finansējums vēl ir pieejams.

Valdība atbalstījusi 669 tūkstoši eiro pārdali Valsts policijai specializēto programmnodrošinājumu iegādei un licenču atjaunošanai.
Ņemot vērā noziegumu transformāciju kibervidē, ir būtiski reaģēt nekavējoties, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku elektronisko pierādījumu saglabāšanu, kā arī nodrošinātu to kvalitatīvu izpēti. Elektronisko pierādījumu lomai izmeklēšanas procesā ir tendence pieaugt, tāpat pieaug arī tehnoloģiskās iespējas, kas nozīmē, ka policijai nepieciešams attīstīt arī savas iespējas to atklāšanā un izmeklēšanā. Iekšlietu ministrija atzīmē, ka pieaug arī izņemto elektronisko iekārtu skaits, jo viedierīces paliek arvien vairāk pieejamas, kā arī strauji pieaug izņemto datu apjoms. Vidēji ik gadu izņemto iekārtu skaits un izgūto datu apjoms palielinājās par 15 līdz 20%. Tāpēc, lai apstrādātu pieaugušo iekārtu un datu apjomu, nepieciešams palielināt būtiski trūkstošo programmnodrošinājumu atbilstošā apmērā.

Lai nodrošinātu vajadzībām atbilstošus pasažieru pārvadājumus mazāk apdzīvotās teritorijās, Satiksmes ministrija plāno ieviest pakalpojumu autotransports pēc pieprasījuma. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimā. Autotransports pēc pieprasījuma plānots kā neregulārs pārvadājums, lai risinātu transporta nabadzību. Pārvadājumus veiktu ar bezemisiju vai mazemisiju  kategorijas automobiļiem, kuros ir 4 līdz 8 sēdvietas. Autotransportu iepriekš būtu jāpiesaka mobilajā lietotnē vai arī zvanot dispečeru dienestam. Paredzēts, ka maršrutu plānu izstrādātu, dispečeru dienestu izveidotu un uzturētu plānošanas reģioni. Pakalpojums papildinātu esošos reģionālos maršrutus, bet tas neietilptu reģionālo maršrutu tīklā. Pasažierus pievestu pie tuvākās reģionālā autobusa vai vilciena pieturas vai arī aizvestu uz novada centru pakalpojumu saņemšanai.

ANO aviācijas aģentūra pirmdien paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Donbasā 2014.gadā, nogalinot 298 cilvēkus. Monreālā bāzētā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija paziņoja, ka Austrālijas un Nīderlandes ierosinātās prasības par "Malaysia Airlines" reisa MH17 pasažieru lidmašīnas "Boeing 777" notriekšanu 2014.gada 17.jūlijā ir labi pamatotas ar faktiem un likumiem. Starptautiskie izmeklētāji noskaidrojuši, ka lidmašīna tika notriekta ar zeme-gaiss tipa raķeti "Buk", kuras sistēma uz Ukrainu tikusi nogādāta no Krievijas pretgaisa brigādes, kas bāzēta Kurskā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 pasažieri un apkalpes locekļi. Tikmēr Krievija ir noliegusi savu saistību ar šo traģēdiju. Savukārt Austrālijas un Nīderlandes valdības atzinīgi novērtējušas ANO aģentūras lēmumu. Tās aicina ANO aģentūru ātri rīkoties, lai noteiktu sodu Krievijai par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Rumānijā stārķiem sāk trūkt piemērotu ligzdošanas vietu saimnieciskās darbības un pieaugušās populācijas dēļ. Rumānijas ziemeļu daļas iedzīvotāji ir priecīgi par lielo stārķu skaitu, taču nākas domāt, kā tiem nodrošināt piemērotus mājokļus. Lai ligzdas būtu stipras un stabilas, tās jāveido uz īpašiem pie elektrolīniju stabiem piestiprinātiem balstiem, taču vietējās enerģētikas uzņēmuma uzstādīto konstrukciju skaits nav pietiekams. Darbs prasa laiku, tāpēc daudziem stārķu pāriem šogad neizdosies ligzdot.Tikmēr zinātnieki norāda uz vēl vienu nopietnu problēmu. Intensīvās lauksaimniecības dēļ sarūk šiem lielajiem putniem piemēroti biotopi, tāpēc tie spiesti migrēt uz citiem apgabaliem.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldība izsludinājusi iepirkumu Dārza un Rūpniecības ielas pārbūvei Aizkrauklē un Vērenes ielas pārbūvei Koknesē. Būvdarbi varētu sākties vasaras vidū. Par gaidāmajiem satiksmes ierobežojumiem iedzīvotāji tiks informēti. Vērenes ielu Koknesē plānots pārbūvēt apmēram 1,7 kilometru garumā. Paredzēts atjaunot ielas segumu, vienā ielas pusē izbūvēt ietvi, tāpat arī jaunu lietus ūdens novades sistēmu un elektroapgādes tīklu, visā ielas garumā ierīkot apgaismojumu, veikt sadzīves kanalizācijas šķērsojuma pārbūvi. Tā kā ielu šķērso Pērses tilts, tai ir divi posmi - no 1905.gada ielas līdz Pērses tiltam un no Pērses tilta līdz objekta beigām. Pašlaik iela ir ļoti sliktā stāvoklī, segums sabrucis, ietves nav, nomales izbraukātas un zaudējušas nestspēju. Vairākas ļoti lielas nobrauktuves tiek lietotas neorganizēti, tāpat no brauktuves nav norobežots liels asfalta laukums. 

Savukārt Dārza un Rūpniecības ielā Aizkrauklē ir liela satiksmes intensitāte - Dārza ielā uzskaitītas 946 automašīnas diennaktī. Daļa transportlīdzekļu, tajā skaitā kravas automašīnas, nogriežas Rūpniecības ielā. Pašlaik Dārza iela ir sliktā stāvoklī, segums daļēji sabrucis, ar redzamiem vairākkārtīgiem labojumiem, nav ietves. Arī Rūpniecības iela ir sliktā stāvoklī, segums sabrucis. Ielā neorganizēti tiek veikta automašīnu novietošana, tās nomales ir izbraukātas, vairākas ļoti lielas nobrauktuves tiek lietotas neorganizēti, tāpat ir vairāki lieli asfalta laukumi, kas no brauktuves nav norobežoti. Dārza ielas pārbūves posms sāksies no Enerģētiķu ielas un turpināsies līdz jau pārbūvētajam ielas posmam. Ielu paredzēts izbūvēt 6,5 metru platumā ar 1,65 metrus platu velojoslu. Plānots atjaunot ielas segumu, izveidot lietus ūdens novadi, izbūvēt ietvi, apgaismojumu, sakārtot Dzelzceļa ielas pieslēgumu Dārza ielai un esošās nobrauktuves, nomainīt divas caurtekas, kā arī izbūvēt auto novietošanas vietas un ietvi. Paredzēta arī apgaismojuma un lietus ūdens kanalizācijas izbūve.

Projekta kopējās izmaksas ir 5,44 miljoni eiro, no kurām 4,38 miljonus eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Un vēl

Biļetes uz vasarā gaidāmo 13.to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertiem Daugavas stadionā un Mežaparkā maksās no 9 līdz 45 eiro, liecina valdībā vakar apstiprinātais cenrādis. Atsevišķas iedzīvotāju grupas biļetes varēs iegādāties ar 15% atlaidi. Skolēnu dziesmu un deju svētku programmu veido 22 pasākumi, no kuriem 10 ir bezmaksas un 12 maksas pasākumi. Publiskajā tirdzniecībā nonāks 95% biļešu, iepriekšējā rezervācijā – 3% biļešu, bet 2% biļešu būs ielūgumi svētku goda viesiem un Dziesmu svētku procesa uzturētājiem. Lai piedāvātu iespēju ikvienam iegādāties biļetes uz svētku pasākumiem, biļešu izcenojums veidots amplitūdā no 7 līdz 45 eiro saskaņā ar katra pasākuma programmu, skatītāju ietilpību, prognozēto biļešu pieprasījumu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir jāsaliedē, nevis jāatgrūž bērni un jaunieši no vēlmes piedalīties, šādu nostāju vakar atkārtoti pauda Valsts prezidents, 13.to Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku patrons Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien Rīgas pilī tikās ar svētku radošo komandu. Puses tikās, lai apspriestu gaidāmos svētkus, ar svētku norisi saistītos jautājumus, jo īpaši svētku pieejamību un redzējumu par turpmāko dziesmu un deju svētku kustības attīstību nākotnē.Pēc prezidenta domām, no šo svētku prasmīgas un pārdomātas organizēšanas lielā mērā ir atkarīga dziesmu un deju svētku kustība un pēctecība nākotnē, jo Covid-19 pandēmijas laiks bērniem un jauniešiem liedza pieredzēt svētkus klātienē un daudzi pēc tam no dziesmu svētku kustības aizgāja un vairs neatgriezās. 

Valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai valdība veidos Aizsardzības un drošības fondu. Valdība otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. No lēmuma izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Valdība kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus noteica vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu. Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un līdz 2.jūnijam iesniegt Valsts kancelejai priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem. Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības finansējums. 

Izglītības un zinātnes ministrija rosina piešķirt 346 tūkstoši 670 eiro Latvijas Hokeja federācijai, lai nodrošinātu Latvijas hokeja izlases dalību šī gada pasaules čempionātā hokejā. Finansējumu plānots piešķirt no valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas vīriešu hokeja izlase vakar Stokholmā pasaules čempionāta trešajā spēlē ar rezultātu 5:2 pārspēja Slovēniju, tiekot pie otrās uzvaras šajās meistarsacīkstēs.A apakšgrupā, kurā ir arī Latvija, līdere ar deviņiem punktiem trīs spēlēs ir Zviedrija, pa sešiem punktiem divās un trīs cīņās guvušas Kanāda un Latvija, pieci punkti ir Somijai, četri - Slovākijai, divi - Austrijai, viens - Francijai, bet Slovēnija ir bez punktiem.

Vācijas iekšlietu ministrija aizliegusi galēji labējo aktīvistu apvienību "Vācijas karaliste" un plašos reidos aizturējusi vairākus grupas vadītājus. Aizturēšanas operācijās piedalījās vairāk nekā 800 policistu dažādās Vācijas vietās, aizturēti četri grupas vadītāji, to vidū arī pašpasludinātais karaļvalsts monarhs Pēteris Ficeks. Vācijas jaunais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrinds norādīja, ka biedrība ne tikai mēģināja izveidot separātisku valsti, bet arī izveidojusi noziedzīgu ekonomisko struktūru, lai šādu valsti uzturētu. Tās biedri atsakās maksāt Vācijai nodokļus un paši drukā savas pases un autovadītāja apliecības. Organizācija jau vairākus gadus ir varasiestāžu redzeslokā.

Francijas kūrortpilsētā Kannās vakar sākas  78. Starptautiskais kinofestivāls. Tajā par galveno balvu – Zelta palmas zaru – sacentīsies 22 kino lentes. Viens no svarīgākajiem pasaules kino forumiem ilgs līdz 24. maijam, un konkursa žūrijas priekšsēdētājas pienākumus pildīs franču aktrise Žiljeta Binoša. Komentārus neprasa festivālā pārstāvēto režisoru un aktieru vārdi – Spaiks Lī, Vess Andersons, Denzels Vašingtons, Roberts Patinsons un daudzi citi. Uz galveno balvu pretendē arī Ukrainas režisora Serhija Lozņicas darbs "Divi prokurori", un filma ir sešu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, kopražojums. Īpašo balvu par ieguldījumu kinomākslā saņems 81 gadu vecais amerikāņu aktieris Roberts De Niro, bet izklaides žanra spilgtākā pārstāve būs jaunākā "Neiespējamās misijas" filma ar Tomu Krūzu galvenajā lomā.

Turpinām ziņas

Dabasgāzes sistēmas operators AS "Gaso" no maija līdz vasaras beigām Jēkabpilī un Jēkabpils novadā vairākās adresēs veiks gāzes apgādes sistēmas rekonstrukciju. Hidroslēgu pārbūvi paredzēts veikt Draudzības Alejas un Nameja ielas mikrorajonā. Ķieģeļu ielas mikrorajonā plānota divu skapjveida regulēšanas punktu pilna rekonstrukcija. Šo darbu laikā, iepriekš savlaicīgi brīdinot daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, uz vienu dienu tiks pārtraukta dabasgāzes padeve divām daudzdzīvokļu mājām - Ķieģeļu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 11. Savukārt Jēkabpils novadā plānota divu mājas regulatoru rekonstrukcija  - Salā - Zaļā ielā 30 un Ozolkalna ielā 7. 

Valdība vakar atbalstīja 19 tūkstoši 375 eiro piešķiršanu Preiļu novada pašvaldībai, lai nodrošinātu militārās bāzes "Preiļi" vajadzībām atbilstošu lietusūdens novadīšanas sistēmas izveidi. Naudu pārskaitīs no Aizsardzības ministrijas budžeta. Aizsardzības ministrija informē, ka ir veikti infrastruktūras izbūves darbi militārajā bāzē "Preiļi". Darbu laikā konstatēts, ka esošā pašvaldības lietusūdens novadīšanas sistēma pie bāzes bez pārbūves nav gatava uzņemt attiecīgo lietusūdens daudzumu. Papildus arī jāņem vērā, ka pēc 2028.gada bāzē tiek plānots turpināt infrastruktūras attīstību. 

Un vēl

Gada pirmajā ceturksnī Valsts vides dienesta mobilajā lietotnē "Vides SOS" saņemts par aptuveni 6% vairāk ziņojumu nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2023.gadu, ziņojumu skaits gandrīz dubultojies. Lielākā daļa - aptuveni 67% - no saņemtajiem ziņojumiem, tāpat kā iepriekšējos gados, attiecas uz vides piegružošanu ar dažāda veida atkritumiem. Valsts vides dienests secinājis, ka sabiedrības izpratne par to, kas uzskatāms par vides pārkāpumu, ir pieaugusi. Visbiežāk ziņojumi tiek saņemti no mežu teritorijām Rīgā un Pierīgā. Visaktīvāk problēmu risināšanā iesaistās jeb teritorijas no piegružojuma attīra AS "Latvijas valsts meži", SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldība. Tāpat aktīvi darbojas arī vairākas Latvijas pašvaldības, to vidū arī Jēkabpils novads.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta valdības lēmumu izveidot Aizsardzības un drošības fondu valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. Preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu Valsts prezidents žurnālistiem norādīja, ka valdības konceptuālais lēmums no 2026.gada virzīties uz to, lai aizsardzībai un drošībai atvēlētu 5% no iekšzemes kopprodukta, ir būtisks. Prezidents ar premjeri pārrunājušas arī gatavošanos NATO samitam Hāgā. 

Ar mērķi samazināt vienu no visbiežāk sastopamajiem piesārņojuma veidiem publiskajā vidē, SIA "Latvijas Zaļais punkts" adarbībā ar tabakas izstrādājumu tirgotājiem jau otro gadu visām Latvijas pašvaldībām piešķir speciālas izsmēķiem un piegružojumam publiskajās vietās paredzētas tvertnes. Šogad pašvaldībām tiks piešķirts tikpat liels skaits izsmēķu tvertņu kā pērn - kopumā 172. Tās plānots izvietot vietās, kur smēķētājiem trūkst iespēju atbildīgi atbrīvoties no šī niecīgā, taču videi kaitīgā atkritumu veida.

Aizsardzības ministrija saņēmusi vairāku Latgales pašvaldību priekšlikumus izveidot profesionālo vidusskolu ar militāru ievirzi Latgalē, kas būtu dibināta pēc Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas parauga. Patlaban notiek saņemto priekšlikumu izvērtēšana. Jau ziņots, ka skolas izveide tika apspriesta rīcības plāna "Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam" izstrādes gaitā, un tā ir iekļauta pasākumu plānā. Primāri nav nodoma būvēt kaut ko jaunu, bet izvērtēt iespēju izmantot jau esošo izglītības iestāžu infrastruktūru - līdzīgi kā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola šobrīd arī izmanto jau esošu izglītības infrastruktūru.

Eiropas Savienības dalībvalstis šodien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija. Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien. Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam. Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā. Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Eiropas Savienībā šī gada pirmajos četros mēnešos konstatēts ievērojami mazāks skaits nelegālu ieceļošanas gadījumu nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, liecina jauni ES dati. No janvāra līdz aprīlim ES tika konstatēti aptuveni 47 tūkstoši nelegālas robežšķērsošanas gadījumu, kas ir par 30% mazāk nekā tai pat laika posmā 2024.gadā. Vislielākais kritums novērots Rietumbalkānu migrācijas maršrutā, kur iestādes reģistrēja aptuveni 3 tūkstoši 100 nelegālas robežšķērsošanas gadījumu, kas ir par 58% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos. Vairums nelegālo migrantu, kas nesen ieradušies ES, ir no Bangladešas, Afganistānas un Mali.

Turpinām ziņas

Ceturtdien, 15. maijā, pulksten 11.  Valsts zemes dienests Jēkabpilī, Neretas ielā 39 atklās reģionālo arhīvu.   Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalīsies tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars, kā arī darbinieki, kuri piedalījās reģionālā arhīva izveidošanā. Valsts zemes dienesta reģionālā arhīva izveide Jēkabpilī ir svarīgs solis valsts pārvaldes attīstībā un arī arhīva nozares sakārtošanā. Pirmo reizi šāda veida projekts ir īstenots nevis galvaspilsētā, bet vienā no Latvijas reģioniem, tādejādi sabalansējot pakalpojumu pieejamību visā valstī. 

Sestdien, 17.maijā, Rēzeknē norisināsies pasākumi, atzīmējot pirmo Latgales Jaunatnes dziesmu svētku simtgadi. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka svētki, kas pirmo reizi notika 1925.gada 17.-18.maijā Rēzeknē, ir kļuvuši par nozīmīgu kultūras tradīciju Latgalē.  Pasākumu programma ietver jauno modes dizaineru konkursa "Parādi man Latgali" noslēgumu, kurā dalībnieki prezentēs savus darbus modes skatē un piedalīsies diskusijās par modes ilgtspējību un Latgales kultūras elementiem. Dienas noslēgums būs pirmo Latgales Jaunatnes dziesmu svētku simtgadei veltīts kopkora koncerts "Vai izstāstīt varu, vai nodziedāt to…", kas notiks sešos vakarā Rēzeknes akadēmijas laukumā. 

Un vēl

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 21. līdz 25.maijam norisināsies izstāde "Kaktusi un citi sukulenti 2025", kurā būs apskatāms plašs šo eksotisko augu klāsts. Izstādē būs apskatāmi ap 500 dažādu sugu kaktusi un citi sukulenti. Kaktusi un citi sukulenti ir salīdzinoši viegli kopjami augi, tāpēc tos audzēt izvēlas aizvien vairāk cilvēku. Izstādes apmeklētāji varēs konsultēties ar speciālistiem un iegūt vērtīgu informāciju par kaktusu un citu sukulentu izvēli, iegādi, audzēšanu un pārstādīšanu.