Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 16.maijā
- Radio1.lv --
- 16 maijs 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: VID arī šogad sūtīs vēstules cilvēkiem, kuriem konta apgrozījums būtiski pārsniedz ienākumus, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks reģionālajā vizītē apmeklēs Jēkabpils novadu, un Dabas pārvalde aicina meža dzīvnieku mazuļus nenest uz mājām.
Valsts ieņēmumu dienests arī šogad sūtīs vēstules tiem iedzīvotājiem, kuru konta apgrozījums ir būtiski lielāks, nekā valstij zināmi šī cilvēka ienākumi, taču šoreiz vēstules sūtīs mazāk un mērķētākām grupām. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe informē, ka pērn izsūtīti aptuveni 99 tūkstoši vēstuļu cilvēkiem, kuriem konta apgrozījums ir vismaz par 20 tūkstoši eiro lielāks nekā valstij zināmie šī cilvēka ienākumi. Aptuveni ceturtā daļa cilvēku atsaukušies un kopā ar kapitāla pieaugumu nodeklarēja papildus 9 miljonus eiro, bet bija arī gadījumi, kad cilvēki iesniedza skaidrojumus un čekus par attaisnotiem izdevumiem, un rezultātā pat saņēma atmaksu no valsts, bet kopumā šai akcijai bija vairāku miljonu eiro pozitīvs efekts budžetam.
Lai noteiktu tiesības pašām dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai, Saeima konceptuāli atbalstījusi rosinātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai. Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs.
Lai palielinātu līdz šim lauksaimniekiem noteiktos limitus marķētās dīzeļdegvielas izmantošanai, Saeima ceturtdien, 15. maijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Grozījumi noteic, ka marķēto dīzeļdegvielu, kam piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi, lauksaimnieki augļkopībā un par dažādām zālāju platībām varēs saņemt 180 litru apmērā uz vienu hektāru. Līdz 290 litriem par vienu hektāru varēs saņemt dārzeņkopībā, bet līdz 145 litriem marķētās dīzeļdegvielas – par bioloģiskajām zālāju platībām. Līdz šim par šīm audzējamajām kultūrām lauksaimnieks saimnieciskajā gadā varēja saņemt līdz 130 litriem marķētās degvielas uz vienu hektāru.
Limiti paaugstināti, ņemot vērā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju priekšlikumus par to, ka noteiktie marķētās dīzeļdegvielas daudzumi neatbilst faktiskajai situācijai un vajadzībām un patlaban līdz ar mehanizācijas attīstību lauksaimniecības kultūraugu audzēšanā lauksaimnieki arvien vairāk izmanto tehniku, arī augļkopībā, dārzeņkopībā un lopkopībā.
Dānijas dienvidos darbu sākusi liela e-metanola rūpnīca. Zaļo degvielu izmantos kā alternatīvu dīzeļdegvielai jūrniecībā un aviācijā. Rūpnīcu būvēja dāņu kompānija sadarbībā ar partneriem Japānā, un projekta īstenotāji ar lepnumu atzīst, ka tā ir pasaulē lielākā šāda veida komerciālā ražotne. Tajā no oglekļa dioksīda un uz vietas ražota zaļā ūdeņraža gadā iegūs 42 000 tonnu jeb 53 miljonus litru e-metanola. "Zaļā" kuģu degviela, kuras "oglekļa pēda" ir tuvu nullei un ko ražo, izmantojot atjaunojamo enerģiju, ir dārgāka nekā parastā, jo netiek ražota masveidā. Dānijas kompānijas pārstāvis atzina, ka cenas varētu vienādoties pēc apmēram 10 gadiem, taču pieprasījums būtiski palielinās jau šobrīd.
Ķīnas elektronisko kontroles sistēmu ražotāji jau sen tiek turēti aizdomās par to, ka savos ražojumos ierīko tā sauktās sētas durvis, kas paredzētas spiegiem vai sabotieriem. Tagad izmeklētāji apgalvo, ka ir atklājuši aizdomīgus radio moduļus saules paneļos, vēsta izdevums “Der Spiegel”. ASV inženieri izmeklē Ķīnā ražotas saules enerģijas iekārtas, kurās, iespējams, ir atrasti radio moduļi. Pastāv aizdomas, ka ar tiem iespējams sabotēt atjaunojamās enerģijas infrastruktūru. Tos var atrast arī baterijās, siltumsūkņos un elektrisko transportlīdzekļu lādētājos.
Turpinām ziņas
Šodien labklājības ministrs Reinis Uzulnieks reģionālajā vizītē apmeklēs Ogres un Jēkabpils novadus. Ogres slimnīcā ministrs tiksies ar novada pašvaldības un sociālā dienesta vadītājiem, ar kuriem pārrunās aktuālos labklājības nozares jautājumus. Pēcpusdienā ministrs dosies uz Jēkabpili, kur apmeklēs ģimeņu atbalsta centru, kur ar novada pašvaldības un centra vadītājiem runās par problēmām, ar kurām centram nākas saskarties ikdienas darbā.
Muzeju naktī, kas būs sestdien, 17.maijā, pilnas cenas braucieniem ar vilcieniem, kas kursēs no pulksten 18:00 līdz pusnaktij, piešķirs 50% atlaidi. AS "Pasažieru vilciens" norāda, ka "Vivi" mājaslapā un mobilajā lietotnē biļetēm šiem reisiem atlaide būs piemērota automātiski. Tāpat vilcienu biļetes ar 50% atlaidi varēs iegādāties biļešu kasēs, bet gadījumā, ja konkrētajā stacijā kase ir slēgta, biļeti ar atlaidi noformēs konduktori kontrolieri vilcienā. Savukārt regulārās atlaides, piemēram, "Goda ģimenes apliecības" īpašniekiem, ar "Muzeju nakts" akcijas atlaidi nesummēsies.
Jau ziņots, ka Latvijā "Muzeju nakts" šogad notiks 21.reizi, un tās tēma šogad ir "Mūsu vērtību stāsti".
Un vēl
Pavasarī dodoties dabā, cilvēki nereti sastop vientuļus stirnēnus, zaķēnus vai putnēnus un, kļūdaini pieņemot, ka tie ir pamesti, mēģina tos "glābt" un nest uz mājām. Taču 95 % gadījumu dzīvniekam nav nepieciešama cilvēka palīdzība, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde. Vēlme palīdzēt vai glābt bieži vien balstās maldīgos pieņēmumos un var beigties ar dzīvnieka dzīvības apdraudējumu. Ir dabiski, ka dzīvnieku mātes ik pa laikam savus mazuļus atstāj bez uzraudzības uz vairākām stundām. Tas tiek darīts, lai nepievērstu plēsēju uzmanību un nodrošinātu mazuļa izdzīvošanu. Nesot uz mājām dzīvnieku, kam glābšana nav nepieciešama, samazinās tā izdzīvošanas iespējas. Tāpēc labākais risinājums, kā palīdzēt, ir netuvoties un atstāt to savā vaļā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pārstāves tautumeitas iekļūst Eirovīzijas finālā; Sēļu amatniecības centrs “Rūme” pētīs tradicionālo podniecību Sēlijā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās.
Latvijas pārstāves - grupa "Tautumeitas" - ar dziesmu "Bur man laimi" vakar Šveicē, Bāzelē, iekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Līdzās Latvijai no otrā pusfināla Eirovīzijas finālā iekļuva Lietuva, Izraēla, Armēnija, Dānija, Austrija, Luksemburga, Somija, Malta un Grieķija, savukārt ārpus fināla palika Austrālija, Melnkalne, Īrija, Gruzija, Čehija un Serbija. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls noritēs sestdien, 17.maijā.
Militāro dronu jeb bezpilota kaujas lidaparātu ražošanā sevi oficiāli pieteicis vēl kāds uzņēmums Mārupes novadā, vakar oficiāli iepazīstinot ar ražotni. Lai gan jaunais attīstības virziens – dronu izgtavošana – uzņēmuma "Belss" meitasuzņēmumā "Eraser" sākta pirms pusotra gada. Bezpilota lidaparāti testēti ne tikai Latvijā, bet arī reālās karadarbības zonās Ukrainā. Militāros dronus jeb bezpilota kaujas lidaparātus ražo tepat Mārupes novadā. Pirms pusotra gada uzņēmumā darbu pie šīs idejas sāka četri cilvēki, tagad kolektīvs izaudzis līdz gandrīz 50 darbiniekiem. Gadā spējot saražot tūkstošiem dronu.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja vakar atbalstīja īpašas abonementa biļetes ieviešanu Skolēnu dziesmu svētku laikam. Abonementa biļetes cena būs noteikta 10 eiro desmit dienām. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku braukšanas biļetes derīguma termiņš būs no 4. līdz 13.jūlijam. Īpašās biļetes būs gan koda biļetēs mobilajā lietotnē, gan viedkartēs un viedbiļetēs tiks piedāvāta tirdzniecībā jebkuram Rīgas sabiedriskā transporta pasažierim un dziesmu un deju svētku dalībniekam. Gala lēmums par šo biļešu ieviešanu jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi parlamentā likumprojektu, kas paredz iespēju noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Viļņa vēlas, lai arī citas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, rīkojas līdzīgi, tā panākot, ka preces no agresorvalstīm Eiropas savienībā nevar ievest pa sauszemes ceļiem, tādēļ tās sadārdzinās. Ārlietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā pausts, ka Lietuvas valdība noteiks divu veidu sankcijas: iesaldēs aktīvus un noteiks ierobežojumus kādām nozarēm. Abos gadījumos sankcijām pakļautās personas un kompānijas noteiks valdība. Ja Seims apstiprinās iesniegto likumprojektu un ES nepagarinās savas sankcijas, ierosinātie grozījumi spēkā stāsies augustā.
Slovēnijā pazudusi ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas bronzas statuja, paziņojusi policija, kas sākusi notikušā izmeklēšanu. Statuja tika atklāta 2020. gada septembrī pie Sevnicas pilsētas, aizvietojot pirmo Melānijas statuju, kas bija darināta no koka. To 2020. gada vasarā nodedzināja vandaļi. Bronzas statuja nocirsta pie potītēm un aizvesta. Policijai par zādzību tika paziņots 13. maijā, un tā nekavējoties sāka notikušā izmeklēšanu.
Turpinām ziņas
Sēļu amatniecības centrs “Rūme” sadarbībā ar biedrību “Sēļu pūrs” un Valsts Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētnieci Baibu Dumpi no šī gada maija līdz novembrim īstenos Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” Sēlijas kultūras programmas 2025 atbalstīto projektu “Ķiermeļu” mantojums. Tradicionālā podniecība Sēlijā 19. un 20. gadsimtā” ar mērķi pētīt tradicionālo podniecību Sēlijā, izzināt – kādus māla saimniecības traukus Sēlijā lietoja 19. un 20. gadsimtā. Tiks pētīts keramikas lausku depozīts, kurš glabājies zemnieku sētā “Ķiermeles” Mazzalves pagastā zem klēts. Šī lauku sēta ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Projekta gaitā tiks izveidots arī izzinošs reprezentatīvais materiāls par sarežģīto pētniecības un rekonstrukcijas procesu un tā rezultātiem.
Neretas ciemā šomēnes sāks ūdenspiegādes tīklu izbūvi. Darbus veiks SIA “ĢL Konsultants”, un tos paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām. Aizkraukles novada dome ņems aizņēmumu ūdenspiegādes tīklu izveidei, kā arī ūdens sagatavošanas stacijas aprīkojumam. Realizējot projektu, izbūvēs jaunu ūdensvada infrastruktūru, ļaujot pie dzeramā ūdens sistēmas pieslēgt 34 privātmāju mājsaimniecības un divas daudzīvokļu mājas. Lai īstenotu šo investīciju projektu, pavisam nepieciešami 174 tūkstoši 108 eiro, tādēļ dome nolēma ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 143 tūkstoši 578 eiro no Valsts kases ar tās noteikto procentu likmi uz 20 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz 2026. gada aprīlim.
Un vēl
Saulaināks un nedaudz siltāks laiks Latvijā gaidāms vien nākamnedēļ, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sestdien debesis saglabāsies lielākoties mākoņainas, vietām tomēr skaidrojoties. Naktī nokrišņi gaidāmi vien atsevišķos rajonos, pūtīs lēns līdz mērens austrumu puses vējš, un vietām valsts ziemeļaustrumu daļā veidosies migla, kas būtiski apgrūtinās redzamību. Savukārt dienā lielus gaidāms jau valsts teritorijas lielākajā daļā. Naktī gaiss atdzisīs līdz +2, +6 grādiem, bet dienā iesils līdz +10, +14 grādiem.
Svētdien laiks saglabāsies līdzīgs - debesis lielākoties klās mākoņi un teritorijas lielākajā daļā gaidāms ilgstošs lietus, vietām iespējams pērkona negaiss. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, kas dienas laikā pastiprināsies, vakarā Kurzemes piekrastē brāzmās sasniedzot 15 m/s. Gaisa temperatūra naktī pieturēsies ap +4, +9 grādiem, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies tik pat augstu kā iepriekšējās dienās, ziemeļaustrumu rajonos pat vēl dažus grādus augstāk - līdz +15, +16 grādiem.
Jaunnedēļ biežāk uzspīdēs saule un nokrišņu daudzums samazināsies, kaut arī mākoņi palaikam turpinās aizklāt debesis un vēl pirmdien valsts dienvidu daļā atnesīs lietu. Lēns līdz mērens ziemeļu puses vējš otrdien iegriezīsies no rietumiem, ziemeļrietumiem, nedēļas vidū piekrastē tas būs brāzmains. Jaunākās prognozes liecina, ka naktis paliks nedaudz siltākas un salnas nav gaidāmas - gaiss atdzisīs līdz +3, +9 grādiem, naktī uz pirmdienu termometra stabiņš nenoslīdēs pat zem +7, +11 grādiem. Nedēļai aizsākoties ar +13, +18 grādus siltām dienām, laiks pakāpeniski atkal paliks nedaudz vēsāks.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinās airBaltic zaudējumi; Daugavpils slimnīcā nākamnedēļ bez maksas varēs veikt C hepatīta pārbaudi; un Dažviet Vidzemē veidojas sniega sega.
Inflāciju turpina dzīt augšā pārtikas sadārdzinājums. Gada laikā cenas pieaugušas par 7,3%, kamēr vidēji Eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. Banku analītiķi un ekonomisti norāda, ka cenas aug atbilstoši globālajos tirgos notiekošajam, taču Valsts prezidents mudina atbildīgās iestādes nespēlēt atbildības "futbolu", bet nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, kā situāciju mainīt.
Jau ziņots, ka Tik liels pārtikas sadārdzinājums gada laikā izbrīnu raisījis arī banku ekonomistos, jo cenu pieaugums aprīlī bijis krietni vien virs mēnesī ierastā un sākotnēji gaidītā. Tomēr viņi norāda, ka daļa sadārdzinājuma esot pamatota. Piemēram, visdīvainākās cenu izmaiņas gadā kopumā ir augu eļļai, jo globāli olīveļļas krīze ir beigusies un nekas cits īpašs nav noticis. Taču eļļas un tauku cenas ir augstas, un šajā kategorijā gandrīz nav vietējā piedāvājuma.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,7 miljoni eiro. Aviokompānijā skaidro, ka, neraugoties uz ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt zaudējumus ietekmēja lielāki finanšu izdevumi, augstākas oglekļa emisiju izmaksas un pamatdarbības izdevumu pieaugums.
Valdība apņēmusies tuvākajos trīs gados samazināt valsts pārvaldes tēriņus par 450 miljoniem eiro, bet Veselības ministrija šim mērķim neupurēs nevienu centu. To Latvijas Televīzijai sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņš norādīja, ka Veselības ministrijai nav iespējams ietaupīt finansējumu, lai atrastu naudu aizsardzības nozarei. Abu Meri skaidroja, ka veselības aprūpei jau tā ir atvēlēts nepiedodami maz finanšu līdzekļu, un vēl kaut ko samazināt noteikti būtu nepieļaujami. Ministrs uzsvēra, ka nav iespējama aizsardzības nozares stiprināšana bez veselības nozares spēcināšanas.
Beļģijas parlaments anulējis 2003. gadā pieņemtu likumu par valsts pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas. Likumā bija noteikts, ka valstī esošās divas atomelektrostacijas jāslēdz vēlākais līdz 2025. gadam, vienlaikus aizliedzot jaunu reaktoru būvniecību. 2022. gadā Beļģija nolēma atlikt atomelektrostaciju slēgšanu par 10 gadiem, tā vietā katrā no elektrostacijām darbinot vienu reaktoru kā rezerves variantu. Šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz enerģētisko nenoteiktību, ko izraisīja Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem kodolenerģija veido aptuveni 40% no Beļģijā saražotās elektroenerģijas.
Izraēlas triecienos Gazas joslā ceturtdien tika nogalināti 120 cilvēki, paziņoja kaujinieku grupējuma "Hamās" kontrolētā Gazas joslas civilās aizsardzības aģentūra. Izraēla kopš 18. marta ir atsākusi militārās operācijas Gazas joslā, izbeidzot pamieru, kura laikā no janvāra vidus lielākoties bija apturēta karadarbība starp Izraēlu un "Hamās".
Turpinām ziņas
Daugavpils slimnīcā no 19. līdz 23.maijam bez maksas varēs veikt C hepatīta eksprestestu Centra poliklīnikas procedūru kabinetā 2.stāvā. Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode uzsver, ka savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir ārkārtīgi svarīga C hepatīta gadījumā. Tā kā Latvijā tā ir valsts apmaksāta un ar tuvu 100% iespēju izārstēt infekciju, viņa aicina ikvienu izmantot šo iespēju un pārbaudīt veselību.
Parlamentārieši ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, ar kuriem vienkāršo kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu. Grozījumi noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju.
Un vēl
Šorīt dažviet Vidzemē, īpaši Vidzemes augstienē, veidojas sniega sega, un 16.maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā novērots sniegs uz zemes. Agrā rītā sniga arī vietām Latgalē, tai skaitā Rēzeknes apkaimē, bet sniega sega neveidojās. Tuvākajās stundās īslaicīga sniega sega gaidāma vietām Vidzemes dienvidu pusē, tā iespējama arī Rīgas tuvumā.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā fiksēts sniegs uz zemes, ir 29.maijs 1953.gadā Kazdangā. Sniega biezums sasniedza piecus centimetrus. Hronikas vēsta, ka 1902.gada 28.maija naktī Latvijā uzsnigusi bieza sniega kārta, kas saglabājusies arī dienā. Savukārt 1951.gada 25.maijā Dagdā uzsnigusi desmit centimetrus bieza sniega sega.
Foto: Jēkabpils novads/Facebook