2025.gada 3. jūnijs

Ineta, Inta, Intra

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 19.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 19.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Grupa "Tautumeitas" Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā iegūst 13.vietu; Plāno labiekārtot Aizkraukles dīķa teritoriju; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Latvijas pārstāves - grupa "Tautumeitas" - ar dziesmu "Bur man laimi" sestdienas vakarā Šveicē, Bāzelē, Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 13.vietu. Skatītāji un žūrija par uzvarēju atzinuši Austrijas pārstāvi "JJ" ar dziesmu "Wasted Love".  Pēc visu dalībvalstu žūrijas balsojumu apkopojuma līderos pārliecinoši izvirzījās Austrija, bet Latvija ierindojās 7. vietā!  Bukmeikeri pirms Eirovīzijas fināla prognozēja, ka pirmo vietu iegūs Zviedrijas pārstāvji "KAJ" ar dziesmu "Bara Bada Bastu". Kā otrās vietas ieguvēju bukmeikeri ierindoja Austrijas pārstāvi JJ ar dziesmu "Wasted Love", bet trešajā vietā Francijas dziedātāju Louane ar dziesmu "Maman". Latvijas pārstāvēm "Tautumeitām" bukmeikeri prognozēja 20. vietu. Interesanti, ka šī gada finālā iekļuva visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Šī bija pirmā reize, kad visas piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valsts kvalificējušās finālam, kopš pusfinālu sistēmas ieviešanas 2004. gadā. 

Lai piedalītos Eirovīzijas pusfinālā un finālā, “Tautumeitas” vairāk kā nedēļu uzturējās  Šveicē, Bāzelē, kur bez mēģinājumiem un koncertiem notika daudz un dažādi prezentācijas un reklāmpasākumi. Tajos divas no “Tautumeitām” greznojas ar Jēkabpils biedrībā “Do-re-mi” tamborētajām kleitām. Biedrības vadītāja Dace Bērziņa stāsta, ka vienu no kleitām – gaišo darinājusi viņa, otru – tumšo – Gunta Smita. Abas kleitas tapušas pēc dizaineres norādījumiem.

Ukrainā gājis bojā Latvijas brīvprātīgais karavīrs Ņikita Tarenovs ar segvārdu "Latvietis", līdz ar to kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma dzīvību zaudējis jau trešais Latvijas brīvprātīgais. Tarenova nāvi Latvijas Televīzijai apstiprinājis karavīram pietuvināts avots. Jau ziņots, ka pērn Ukrainā krita 1983.gadā dzimušais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Edgars Platonovs no Jēkabpils novada Salas pagasta. Savukārt 2023.gada rudenī Krievijas īstenotā dronu uzbrukumā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā pie Limanas pilsētas gāja bojā cits brīvprātīgais, bijušais Latvijas NBS karavīrs Vitālijs Smirnovs no Līvānu novada.

Mazākais vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs pērn bija pensionāriem vecumā virs 89 gadiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija.  Pagājušā gada beigās valstī bija reģistrēti 436 tūkstoši 932 vecuma pensijas saņēmēji, bet vidējais piešķirtais pensijas apmērs ar piemaksu nedaudz pārsniedza 617 eiro. Vislielākās vidējās pensijas gada beigās bija 14 tūkstoši 486 vecuma pensijas saņēmējiem līdz 65 gadiem, - 666 eiro. Savukārt vismazākā vidējā pensija - 532 eiro - pagājušā gada beigās bija 17 tūkstoši 309 pensionāriem vecumā virs 89 gadiem. Kā zināms, tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

Sestdien Somijā netālu no Euras lidostas gaisā sadūrušies un nogāzušies divi helikopteri, kas bija izlidojuši no Tallinas, ziņo Somijas mediji. Viens no helikopteriem ir reģistrēts Austrijā, bet otrs - Igaunijā. Saskaņā ar glābšanas dienesta sniegto informāciju abi bija civilie helikopteri. Helikopteri nogāzušies mežainā vietā aptuveni 100 metru attālumā viens no otra. Laikraksts "Postimees" ziņo, ka helikopteros atradās Igaunijas uzņēmēji Oļegs Sinajalgs un Prīts Jāgants. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem cietušajiem. Abi helikopteri pacēlās no Tallinas vienlaicīgi un lielāko daļu lidoja kopā.

Argentīnas Augstākās tiesas pagrabā atrastas 83 kastes ar nacistu dokumentiem. Kastēs atradās pastkartes, fotogrāfijas un nacistu propagandas materiāli, raksta "Der Spiegel". Atradumu katalogizēšanai ir uzaicināti eksperti no Buenosairesas Holokausta muzeja. Saskaņā ar tiesas dokumentiem, Trešā reiha vēstniecība Tokijā 1941. gada jūnijā ar kuģi nosūtīja kastes uz Argentīnu, acīmredzot, lai veicinātu Hitlera un viņa atbalstītāju ideoloģijas izplatīšanos Dienvidamerikas valstī. Tomēr, kad sūtījums ieradās, Argentīnas varas iestādes to konfiscēja, baidoties, ka materiālu izplatīšana varētu ietekmēt valsts neitralitāti Otrajā pasaules karā.

Turpinām ziņas

Līdz ar jauno katastrofu pārvaldības centru projektu rezlizāciju plānots nojaukt vecās policijas un ugunsdzēsības depo ēkas vairākās pilsētās. Līdz šim publiski iebildumi skanējuši tikai Madonā un Aizputē, lai gan šai nojaukšanai paredzētas ēkas ir arī vairāk kā desmit citās Latvijas pilsētās, arī Līvānos. Madonieši aizstāv savu veco ugunsdzēsēju depo ēku, jo uzskata, ka tā ir vēstures liecība un ēka ir jāsaglabā. Pēc palīdzības viņi vērsušies pie valsts prezidenta ar lūgumu apturēt vēsturiskā depo nojaukšanu. Edgars Rinkēvičs sociālajos medijos atbildīgajiem jautā, vai tiešām jānojauc un nav iespējas ēku saglabāt, atrodot tai citu pielietojumu. Rinkēvičs arī atzīmē, ka tā ir viena no skaistākajām ēkām Madonā. 

Aizkraukles novada dome šī gada budžetā paredzējusi 30 tūkstoši eiro Aizkraukles dīķa teritorijas labiekārtošanai. Pie dīķa iecerēts izveidot gājēju promenādi ar ūdenscaurlaidīgu segumu vismaz trīs metru platumā, izvietot atpūtas soliņus un izveidot daļēji segtu nojumi, kur patverties nelabvēlīgos laikapstākļos, publisko tualeti, kuru varētu izmantot arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Teritoriju plānots apgaismot, izmantojot sensorierīces un ar saules baterijām darbināmus dekoratīvus apgaismes elementus, paredzēts ierīkot videonovērošanu. Iecerēts izvietot stacionārus galdus ar krēsliem, rotaļu, atpūtas un vingrošanas elementus dažādām vecuma grupām, tai skaitā senioriem, vismaz vienu trenažieri personām ar funkcionāliem traucējumiem, velosipēdu novietni, velosipēdu servisa staciju, atkritumu šķirošanas tvertnes ar iespēju šķirot atkritumus, stendus ar kultūrvēsturiski izglītojošu informāciju. Plānots arī uzstādīt dzeramā ūdens brīvas pieejas krānu ar iespēju padzirdīt suņus.

Un vēl

 Lietainai nedēļas izskaņai šonedēļ sekos saulainākas darba dienas. Sinoptiķi prognozē, ka no pirmdienas vismaz uz pāris dienām nokrišņi mitēsies, uzspīdēs saule un gaiss paliks siltāks. Nedēļas beigās Latviju atkal sasniegs vēsāka gaisa masa ar nokrišņiem. Otrdien gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, bez būtiskiem nokrišņiem. pūtīs lēns līdz mērens rietumu puses vējš. Naktī gaiss atdzisīs līdz +3...+7 grādiem, bet diena iesils līdz pat +15...+19°. 

Nokrišņu ietekmē tuvākajās dienās upēs gaidāma noteces palielināšanās. Vietām upēs ūdenslīmenis var strauji paaugstināties, īpaši mazāko ūdensteču baseinos. Gaidāms arī vējaināks laiks, tādēļ vējuzplūdu ietekmētajos upju un ezeru posmos būs krasākas ūdenslīmeņa svārstības.

Nedēļas vidū biežāk uzspīdēs saule un nokrišņu daudzums samazināsies, kaut arī mākoņi palaikam turpinās aizklāt debesis. Naktis paliks nedaudz siltākas un salnas nav gaidāmas - gaiss atdzisīs līdz +3…+9 grādiem. Nedēļai aizsākoties ar +13…+18 grādiem, siltajām dienām, pakāpeniski atkal paliks nedaudz vēsāks.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: LU kopā ar VP centīsies uzlabot kibernoziegumu novēršanu, atklāšanu un apkarošanu; Salā veidos multifunkcionālu sporta laukumu; un Vai iedzīvotāju ieskatā uzņēmumi krīzēs spēj notikušo skaidrot saviem darbiniekiem?

Ārlietu ministrija pirms vasaras no šodienas sāk kampaņu, aicinot ceļotājus atbildīgi sagatavoties ārvalstu apmeklējumam. Ārlietu ministrija ir izveidojusi digitālu lietotni "Ceļo droši", kurā apkopota informācija par drošu ceļošanu uz ārvalstīm. Plānojot ceļojumu, ministrija iesaka izmantot lietotnē pieejamo plānotāja funkciju un ieteikumus ceļotājiem. Savukārt ārkārtējā situācijā ārvalstīs ar Ārlietu ministriju iespējams sazināties visu diennakti, izmantojot lietotnē iestrādāto zvanu pogas funkciju. Lai ceļojums noritētu bez raizēm, Ārlietu ministrija aicina tam atbildīgi sagatavoties - izvēlēties drošu galamērķi, iegādāties atbilstošu ceļojuma apdrošināšanu, pārbaudīt, kādi dokumenti ir nepieciešami sev un bērniem, lai ieceļotu galamērķa valstī, kā arī lejupielādēt jaunizveidoto lietotni.

Latvijas Universitātes rektors profesors Gundars Bērziņš un Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir parakstījuši sadarbības memorandu kiberdrošības jomā. Memorands paredz veicināt efektīvu kibernoziegumu novēršanu, atklāšanu, apkarošanu un kiberaizsardzības spēju uzlabošanu kiberdrošības izturētspējas stiprināšanai. Kiberdrošība pašlaik ir jebkuras tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats. Ruks norāda, ka kibernoziedzība ir dinamiska un strauji augoša noziedzības joma, kas pieprasa arī no policijas pielāgošanos, kapacitātes stiprināšanu un jaunu sadarbību veidošanu, lai to efektīvi apkarotu. 

Startam "Rimi" Rīgas maratona dažādās distancēs šogad kopā bija reģistrējušies 40 tūkstoši 122 dalībnieki. Šogad maratons piesaistījis arī rekordlielu ārvalstu skrējēju skaitu – vairāk kā 6 tūkstoši dalībnieku no 109 pasaules valstīm. Skriešanas svētkus sestdien atklāja Bērnu diena ar vairāk kā 8 tūkstoši mazo skrējēju dalību. Savukārt, Latvijas čempionātam jūdzē jeb "DPD jūdzes skrējienam" sestdienas rītā reģistrējās vairāk kā  6 tūkstoši dalībnieki. Svētdien norisinājās pusmaratona un maratona distances, arī tajās šogad reģistrējās rekordliels dalībnieku skaits. Pusmaratona distancē vairāk kā 6 tūkstoši  skrējēju, bet matarona distancē – vairāk kā 3 tūkstoši skrējēju. 

Krievija svētdien aizturējusi Grieķijas kompānijai piederošu tankkuģi, kas bija izbraucis no Igaunijas Sillamē ostas un bija devies pa saskaņoto maršrutu caur Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem. Kuģis "Green Admire", kam ir Libērijas karogs, pieder Grieķijas uzņēmumam "Aegean Shipping". Tā tiilpnēs ir slānekļa naftas krava, ko tas ved uz Nīderlandes ostu Roterdamu. Izbraucot no Sillamē ostas, kuģi šķērso Krievijas teritoriālos ūdeņus, jo šis maršruts lieliem kuģiem ir drošāks nekā kuģošana Igaunijas ūdeņos, kur ir sēkļi. Igaunija un Somija ir vienojušās ar Krieviju par šādu drošu maršrutu kuģiem. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, Satiksmes departamenta Kuģniecības vadības nodaļa kopā ar ločiem virzīs kuģus, kas iebrauc un izbrauc no Sillamē, caur Igaunijas teritoriālajiem ūdeņiem.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka viņam šodien būs telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un pēc tam ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un dažādām NATO dalībvalstīm. Tramps norāda, ka sarunas temati būs asinspirts apturēšana Ukrainā, kas ir vidēji vairāk nekā 5000 krievu un ukraiņu karavīru nogalināšana nedēļā, un tirdzniecības jautājumi. Viņš pauda cerību, ka sarunas būs produktīvas un ka tiks panākta vienošanās par pamieru.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada Salā pašvaldība par 140 tūkstoši eiro veidos multifunkcionālu sporta laukumu. Vietvara ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "Jēkabpils PMK" par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvdarbiem multifunkcionāla sporta laukuma izbūvei Ābeļu ielā 12. Līguma summa par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi ir 6 tūkstoši 655 eiro, savukārt par līgumā noteikto būvdarbu izpildi – 132 tūkstoši 122 eiro. Projektā ieplānots iežogots basketbola laukums ar sintētisko sporta segumu, volejbola, tenisa un basketbola balsti, stacionāri basketbola grozi, tīkli, apgaismojums, labiekārtojuma elementi un videonovērošanas sistēma. Projektā tiks iestrādāti risinājumi, kas izceļ teritorijas piederību vēsturisko zemju robežām.

"Latvijas pasts" publiskās izsolēs ar augšupejošu soli elektroniskajā izsoļu vietnē atkārtoti piedāvā iegādāties piecus nekustamos īpašumus, liecina kompānijas paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". To vidū ir arī īpašums Aizkrauklē, Bērzu ielā. Tā sākumcena - 34 tūkstoši 800 eiro. Izsoles solis būs 350 eiro. Pieteikties izsolēm iespējams līdz 4.jūnijam, bet izsoles noslēgsies 16.jūnijā.

Jau ziņots, ka iepriekšējās "Latvijas pasta" izsolēs, kas noslēdzās aprīļa beigās, tika nosolīti četri no piedāvātajiem deviņiem nekustamajiem īpašumiem par kopumā 597 tūkstoši 750 eiro. To vidū arī īpašums Jēkabpilī, Rīgas ielā, kas tika pārdots izsolē par 82 tūktoši 300 eiro.

Un vēl

Teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā sliktu vērtē uzņēmumu spēju reaģēt krīzes situācijā un skaidrot notikušo darbiniekiem, klientiem un partneriem, secināts sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" veiktajā aptaujā. Latvijas uzņēmumu spēju reaģēt krīzēs, demonstrējot zināšanas par to, kā rīkoties un skaidrot notikušo darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem, kā pārliecinoši labu vērtē tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju, kamēr par labu - 15%. Ceturtajai daļai respondentu nebija vērtējums par šo jautājumu. Krīzes situācijās uzņēmumi saskaras ar vairākiem komunikācijas izaicinājumiem, un 41% aptaujāto uzskata, ka vislielākais no tiem ir savlaicīga reaģēšana. Tāpat 31% aptaujāto norāda, ka lielākoties neviens uzņēmums nav gatavs krīzēm, un tās laikā tieši pārsteigums par piemeklēto krīzi ir otrs biežāk minētais izaicinājums, kas krīzē jāpārvar.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Spriež par izmaiņām Saeimas vēlēšanās; Jēkabpilī remontēs īres dzīvokļus; un Vismaz trešdaļa iedzīvotāju sociālajos tīklos dzīvo no reālās atšķirīgu dzīv
i.

Parlamentārieši tuvojas gala lēmumiem par vairākām izmaiņām Saeimas vēlēšanu kārtībā. Šonedēļ par to sagaidāms balsojums otrajā lasījumā, bet līdz gala lēmumiem vēl paredzams turpināt diskusiju, vai ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem dot iespēju balsot par Saeimas vēlēšanu kandidātiem ne tikai Rīgas sarakstos. Paredzēts, ka pēc pieciem gadiem politiskajam spēkam būs jābūt jau 1000 nevis 500 biedriem. Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt ilgāk. Izmaiņas Saeimas vēlēšanu rīkošanā paredz arī pārskatīt drošības naudas apjomu partijām. Tas nav mainīts 30 gadus. Iesniedzot kandidātu sarakstu, līdzšinējo tūkstoš 400 eiro vietā drošības nauda plānota 11 minimālo mēnešalgu apjomā, kas šobrīd būtu 8 tūkstoši 140 eiro. Tomēr vēl pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām drošības nauda paredzēta sešu minimālo mēnešalgu apjomā. Izmaiņas Saeimas vēlēšanu rīkošanā otrajā lasījumā deputāti skatīs 22. maijā, bet gala lēmumus plāno pieņemt kādā no Saeimas sēdēm jūnija vidū.

Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā īpašas budžeta vietas pamatstudiju programmās jaunajiem sporta talantiem, kuri paralēli sportošanai vēlas iegūt augstāko izglītību. RTU kopš 2015.gada atbalsta Latvijas labākos jaunos sportistus, piedāvājot studēt budžeta vietās pēc individuāla plāna, lai viņi varētu sporta treniņus un sacensības savienot ar studijām un veidot duālo karjeru. Šīs budžeta vietas uz visu studiju laiku tiek piešķirtas sportistiem, kuri uzrādījuši augstus sasniegumus konkrētā sporta veidā, kā arī guvuši labas sekmes mācībās. Topošajiem studentiem vismaz piecus gadus ir jābūt konkrēta komandu sporta veida spēlētājām vai Latvijas izlases kandidātam, vai Latvijas izlases dalībniekam individuālajos sporta veidos. Viņu vidējai gala atzīmei iepriekšējā izglītības ciklā ir jābūt vismaz septiņi.  Sportisti studijām RTU 2025./2026.studiju gadā var pieteikties līdz 10.jūnija pusnaktij. 

Katrs piektais pedagogs jeb 21,3% ikdienā izmanto jaunākās tehnoloģijas mācību procesā, savukārt gandrīz trešdaļai jeb 28,9% trūkst zināšanu par to, kā tās pielietot, liecina nodibinājuma "IT Izglītības fonds" un biedrības "RigaTechGirls" veiktais pētījums. 47,8% pedagogu uzskata, ka viņiem ir viegli strādāt ar digitālajām tehnoloģijām un ierīcēm, kamēr 12,3% norādījuši pretējo. Lielākā daļa jeb 67% pedagogu norādījuši, ka labprāt izmēģinātu jaunas digitālās tehnoloģijas, savukārt 7,6% to nevēlētos darīt. Pedagogu digitālās prasmes ievērojami atšķiras, un daļai ir nepieciešams papildu atbalsts, secināts pētījumā. Pedagogi biežāk jūtas pārliecināti par ikdienā lietojamām tehnoloģijām, piemēram, e-pasta un prezentāciju rīku izmantošanu, bet sarežģītākas digitālās prasmes, kā datu analīze, kiberdrošība un autortiesības ir mazāk zināmas.

Jaunais Romas katoļu baznīcas pāvests Leons 14.tais svētdien, 18. maijā, savā inaugurācijas misē mudināja pārtraukt dabas ekspluatāciju un nabadzīgo atstumtību. Uzrunājot tūkstošiem cilvēku Vatikāna Svētā Pētera laukumā, pāvests aicināja baznīcu būt pārveidojošam spēkam pasaulē, kurā valda šķelšanās un naids. Jaunais pāvests, kurš daudzus gadus pavadījis kā misionārs Peru, arī brīdināja, ka nedrīkst noslēgties savās mazajās grupās. Inaugurācijas misē pāvests, kurš ir ASV un Peru dubultpilsonis, runāja angļu un spāņu valodā. Latviju pāvesta inaugurācijā pārstāvēja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ņujorkā sestdienas vakarā Meksikas jūras spēku mācību burinieks Īstriveras upē ar mastiem aizķēra Bruklinas tiltu, un negadījumā visi trīs masti tika daļēji nolauzti, kā arī gāja bojā divi un tika ievainoti 19 kuģa apkalpes locekļi. Sociālajos tīklos publiskotajos video redzams, kā kuģis, pabraucis zem tilta, ar izgaismotajiem mastiem aizķer tā apakšējo daļu un masti daļēji nolūst. Uz kuģa atradās 277 apkalpes locekļi. 19 ievainotie nogādāti slimnīcās, divi no viņiem ir kritiskā stāvoklī. Pēc sākotnējās apskates konstatēts, ka tilts nav bojāts. Kuģim, kas bija pietauvots netālu no Bruklinas tilta, vajadzēja doties uz dienvidiem, lai atstātu Ņujorkas ostu, bet tā vietā tas devās nepareizajā – pretējā virzienā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome ņems 175 tūkstoši 339 eiro aizņēmumu Valsts kasē Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta «Dzīvokļu atjaunošana mājokļu pieejamības nodrošināšanai Jēkabpils novadā sociāli mazaizsargātām personām» īstenošanai. Īstenojot projektu, nodrošinās 16 pašvaldības neizīrēto dzīvokļu vienkāršotu atjaunošanu un viena dzīvokļa pārbūvi ar pilnu iekšējo apdari, vannas un tualetes, kā arī virtuves telpas aprīkojot ar primāro santehniku, bez sadzīves tehniskajām ierīcēm.  Projekts noritēs četrās daļās. Šobrīd ir noslēgušās iepirkuma procedūras trīs daļām: dzīvokļu atjaunošanai atsevišķiem mitekļiem Jēkabpilī, Ziemeļu ielā, kur līgumcena plānota 108 tūkstoši 477 eiro, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem Krasta, Ziemeļu un Ķieģeļu ielā ar plānoto līgumcenu 87 tūkstoši 589 eiro. Atsevišķi dzīvokļi mājokļu pieejamības nodrošināšanai tiks atjaunoti arī Viesītē, Aknīstē un Biržos ar plānoto līgumcenu 57 tūkstoši 344 eiro. Uz dzīvokļiem varēs pretendēt cilvēki, kam piešķirts trūcīgas vai mazturīgas personas statuss.

21. maijā pulksten 17.30 Koknesē, atpūtas kompleksā “Rancho Randevu”, norisināsies Aizkraukles novada uzņēmēju tikšanās, kurā būs iespēja iegūt zināšanas, veicināt sadarbību starp uzņēmējiem. Aizkraukles novada pašvaldība informē, ka par uzņēmuma darbību un attīstību pastāstīs “Rancho Randevu” pārstāvis Jānis Ričards Puriņš. LMT Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Renārs Omutovs un biznesa klientu centra “Jēkabpils” vadītāja Inta Eglīte runās par risinājumiem biznesa produktivitātes celšanā un kiberdrošībā. Eduards Krūmiņš iepazīstinās ar atgriezeniskās saites teorētiskajiem aspektiem.

Un vēl

Latvijā 35% iedzīvotāju atzīst, ka sociālajos tīklos viņu tēls un uzvedība atšķiras no reālās dzīves, pētījuma "Patērētāja dubulta dzīve: Konkurētspēja virtuālajā tirgū" prezentācijā sacīja Konkurences padomes padomniece ekonomiste Ilze Jankovska. Viņa uzsver, ka 2023.gadā šādu atšķirību atzina 22% respondentu, bet 2024.gadā - 33%. Biežāk minētie aspekti, kuros cilvēki atšķiras, ir attieksme pret notikumiem, uzdrīkstēšanās un viedokļu paušana, kam seko vizuālais izskats un dzīvesstils. Runājot par sociālo tīklu lietošanu, Jankovska sacīja, ka tā saglabājusies nemainīgi augsta pēdējo trīs gadu laikā - vairāk nekā 85% Latvijas iedzīvotāju trīs gadu laikā konsekventi norāda, ka lieto sociālos tīklus. Vienlaikus vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem sociālos tīklus lieto 96-98% aptaujāto.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Policijai par pusmiljonu eiro piegādās mobilā tipa konteinera šautuvi;  Aizkraukles novadā sākta autoceļa seguma atjaunošana pirms Ērberģes, un Latvijas Banka ceturtdien izlaidīs zelta kolekcijas monētu "Mūsu zeme".
 
Valsts policijai par 494 tūkstoši 500 eiro piegādās mobilā tipa konteinera šautuvi. Iepirkuma uzvarētājs ir uzņēmums "Walters", kurš iepirkumā piesaistījis apakšuzņēmēju Polijā reģistrētu uzņēmumu. Šautuve patlaban tiks uzstādīta Valsts policijas koledžas teritorijā. Tā  paredzēta šaušanai ar pistoles, mašīnpistoles munīciju un triecienšautenes munīciju, izņemot aizdedzinošu un trasējošu munīciju. Šautuve ir mobila, proti, to ir iespējams izjaukt un pārvest ar atbilstošu transportlīdzekli un atkārtoti uzstādīt.


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno Ukrainas ārkārtējo situāciju dienestam bez atlīdzības nodot 16 ugunsdzēsības autocisternas un ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu aprīkojumu kopumā vairāk kā 21 tūkstoti eiro vērtībā. Transportlīdzekļu nodošanai būs nepieciešams valdības lēmums. Iekšlietu ministrijas sagatavotais valdības lēmuma projekts paredz, ka Iekšlietu ministrijai papildus piešķiramais finansējums, kas nepieciešams ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu aprīkojuma atjaunošanai, nepārsniedz 1,5 miljoni eiro. Iekšlietu resors, tāpat kā Aizsardzības ministrija, uz Ukrainu regulāri nosūta dažāda veida ekipējumu un transportlīdzekļus.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, līdz ar to reorganizācija šogad kopumā skārusi jau vairākas Ģenerālprokuratūras nodaļas. Nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu. Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori.
Visiem reorganizētās struktūrvienības prokuroriem tiek piedāvāts amata pienākumus turpināt pildīt citās struktūrvienībās.

Rumānijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis Bukarestes mērs Nikušors Dans, pārspējot galēji labējo kandidātu Džordži Simionu. Oficiālie rezultāti pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā 99% vēlēšanu iecirkņu liecina, ka neatkarīgais kandidāts Dans ieguvis 53,9% balsu. Savukārt Simions, kurš pārstāv galēji labējo partiju "Alianse rumāņu vienotībai", saņēmis 46,1% balsu
 
ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis ieviest 100% muitas tarifu leļļu Bārbiju ražotāja "Mattel" produktiem. Paziņojums seko pēc tam, kad "Mattel" izpilddirektors paziņoja, ka uzņēmums turpinās ražošanu ārpus ASV, vienlaikus samazinot atkarību no Ķīnas piegādēm. Rotaļlietas, īpaši lelles, ir kļuvušas par jaunāko strīdu punktu notiekošajās debatēs par tarifiem un tirdzniecības politiku. Nozares amatpersonas brīdina, ka lielā atkarība no importa no Ķīnas padara rotaļlietas īpaši neaizsargātas pret 145 procentu tarifu Ķīnas precēm. Viņi aicina administrāciju atbrīvot rotaļlietas no nodokļiem, lai izvairītos no to trūkuma un cenu pieauguma svētku laikā. Taču Tramps un viņa kabinets noniecina problēmu. Viņš vairākkārt ir apgalvojis, ka meitenēm labāk, ja leļļu ir mazāk, un tagad viņš draud noteikt tarifu pasaulē lielākajam leļļu ražotājam.
 
Turpinām ziņas
  
Aizkraukles novadā uz valsts vietējā autoceļa Nereta-Grīcgale-Ērberģe sākta seguma atjaunošana septiņu kilometru garā posmā pirms Ērberģes.  No Baltceriem līdz sociālās aprūpes centra Latgale filiālei "Mēmele" atjaunos grants segumu, bet no aprūpes centra līdz reģionālajam autoceļam Vecumnieki-Nereta-Subate izbūvēs divkārtu virsmas apstrādi, izņemot Dienvidsusējas tiltu, uz kura veiks asfalta seguma virsmas apstrādi. Būvdarbu laikā izzāģēs satiksmei bīstamos kokus, veicot pasākumus, lai saglabātu aizsargājamo ķērpju un bezmugurkaulnieku dzīvotnes. Braukšanas ātruma ierobežojums būvobjektā būs 70 un 50 kilometri stundā, kā arī satiksme periodiski var tikt ierobežota pa vienu braukšanas joslu. Būvdarbus plānots pabeigt līdz augustam.
 
Pašlaik būvdarbi notiek 62 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.  Lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, un uz Daugavpils apvedceļa, kur trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes. Autoceļa Jēkabpils- Terehova posmā no Mežāres līdz pagriezienam uz Murāniem ir viens luksoforu posms, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

 Un vēl
  
Latvijas Banka ceturtdien, 22.maijā, izlaidīs zelta kolekcijas monētu "Mūsu zeme", kurā simboliski attēlots viens kvadrātcentimetrs Latvijas zemes. Monēta ir kvadrāta formā ar noapaļotiem stūriem. Tās priekšpuse jeb averss ir ar grubuļainu virsmu, kurā atveidota ieskenēta melnzeme no monētas dizaina autora vecvectēva mājām. Savukārt monētas aizmugurē jeb reversā uz gludas virsmas ir uzraksts "Latvija", zem tā gadskaitlis "2025", bet zem gadskaitļa ir uzraksts "10 eiro". Monētas dizaina autors ir Māris Upenieks. Monētas tirāža ir 2 tūkstoši 500 eksemplāru. Zelta kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no ceturtdienas, 22.maija.

Foto: Jēkabpils novads/Facebook

Atstājiet komentāru