Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 23.maijā

Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, nepieciešami 2,9 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Savukārt lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā. Satiksmes ministrija izvirzījusi mērķi palielināt Valsts autoceļu fondam piešķirtos līdzekļus, kas esot izdarāms, pakāpeniski nodrošinot likuma "Par autoceļiem" noteikto nodokļu un nodevu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem.

Katru gadu valstī vidēji 8% no visiem nelaimes gadījumiem darbā notiek naktī. Valsts darba inspekcija norāda, ka nakts laiks Darba likuma izpratnē ir no pulksten desmitiem vakarā līd sešiem rītā. Darba inspekcija vērš uzmanību, ka pagājušajā gadā, veicot darba pienākumus naktī, notika 176 nelaimes gadījumi darbā jeb gandrīz katru otro nakti Latvijā kāds darbinieks cieta. Nozaru griezumā visvairāk - 79 - nelaimes gadījumi notikuši apstrādes rūpniecībā. Nelaimes gadījumi darbā notikuši krītot un pakrītot, kā arī iespiežot dažādas ķermeņa daļas iekārtās. 

"Valsts nekustamie īpašumi" vadībā būvuzņēmējs maija beigās sācis darbus noslēdzošajā Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves posmā gar Daugavu. Būvdarbu laikā plānots veikt patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā un uzstādīt piecus tiltus, lai nodrošinātu robežsargu kustību visā posma garumā, arī pāri upītēm, strautiem un gravām. Būvdarbus plānots paveikt līdz nākamā gada janvārim. Darbu veikšanai noslēgts līgums ar SIA "Vianova" par aptuveni 4,82 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. 

ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Eiropas līderiem atzinis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs izbeigt karu Ukrainā, jo uzskata, ka tajā uzvar, vēsta laikraksts "The Wall Street Journa. Laikraksts, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo, ka šī ir pirmā reize, kad Tramps atzinis to, ko Eiropas līderi jau sen norādījuši. 

Aviokompānijas nedrīkst prasīt samaksu par rokas bagāžu, pat ja tas ir neliels čemodāns. Tā uzskata Eiropas patērētāju aizsardzības organizācija BEUC, kas šonedēļ vērsās ar sūdzību Eiropas Komisijā un Eiropas Patērētāju centru tīklā. Organizācija īpaši izceļ septiņas aviokompānijas, kas pamatbiļetes cenā iekļauj tikai mazu mugursomu, piemēram, arī "Ryanair", "Wizzair" un "Norwegian Airlines", kas lido no Rīgas. Eiropas patērētāju sargu organizācija ir pārliecināta, ka daudzas zemo cenu aviokompānijas klaji ignorē Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Sūdzība Eiropas Komisijai ir iesniegta pret aviokompānijām "EasyJet", "Norwegian Airlines", "Ryanair", "Transavia", "Volotea", "Vueling" un "Wizzair".

Turpinām ziņas

 Ekonomikas ministrs Viktors Valainis šodien dosies reģionālajā vizītē uz Aizkraukles un Jēkabpils novadiem. Vizītes mērķis ir stiprināt sadarbību ar reģioniem, uzklausīt vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības, kā arī veicināt ekonomiskās attīstības iespējas reģionā. Plānots, ka vizīte sāksies Aizkraukles novadā ar Sēlijas poligona apmeklējumu. Sekos tikšanās ar ražošanas uzņēmumiem "MV Tara" Jaunjelgavā un "Pakavs" Aizkrauklē. Pēc tam ministrs tiksies ar Aizkraukles pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem. Vizītes otrajā daļā ministrs dosies uz Jēkabpils novadu, kur Salas pagastā apmeklēs maiznīcu "Dona", kā arī ražošanas uzņēmumus "Armiks" un "Jēkabpils PMK". Tāpat plānotas tikšanās ar Jēkabpils novada pašvaldību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Šonedēļ Salas ciema iedzīvotāju ērtībai uzlikts un nostiprināts pontonu tilts gājējiem pār Sakas upi. Tilts savieno ģeogrāfisko Sakas salu ar Salas ciemu un to uzstāda  katru gadu, bet uz ziemas un palu laiku tas tiek izņemts no upes. Jēkabpils novada pašvaldības budžetā katru gadu ir paredzēts finansējums, lai šo pontona tiltu gan izņemtu rudenī no upes, lai neiesalst, gan arī pavasarī uzliktu atpakaļ. Saskaņā ar līgumu, pontona tilts šogad bija jāuzstāda līdz 26.maijam. Darbs izdarīts vēl ātrāk par līgumā noteikto termiņu, darbus veica SIA "GOBA-A".

Un vēl

Svētdien, 25.maijā, īpašajā datumā "25.05.2025.", Jēkabpilī laulāsies šogad lielākas pāru skaits. Jēkabpils novada Dzimtsarakstu nodaļā šajā dienā laulību reģistrēs 20 pāri no dažādām Latvijas vietām - Jēkabpils novada, Aizkraukles novada, Augšdaugavas novada un Rīgas. Šis būs lielākais pāru skaits, kas šogad laulājas vienā dienā Jēkabpils Dzimtsarakstu nodaļā. Tās darbinieki sola parūpēsies par to, lai laulību diena būtu aizkustinoša un prieka pilna ne tikai jaunlaulātajiem, bet arī viņu ģimenēm un draugiem, kuri būs liecinieki šiem skaistajiem mirkļiem.

Šodien laikā no pulksten 10. līdz plkst. 10.10 visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā. šodien iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. 

Sagaidāms, ka 2025.gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte varētu pakāpeniski atjaunoties, prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienestā. Tomēr līdz šim vērojamās tendences liecina par ļoti mērenu izaugsmi, un nodarbinātības pieaugums, visticamāk, būs ierobežots un atkarīgs no konkrētu nozaru attīstības. Ekonomikas ministrija gan norāda, ka nodarbinātības situāciju turpina ietekmēt lēnā ekonomiskā atveseļošanās un ierobežots darbaspēka piedāvājums, ko pastiprina izteikta reģionālā nesabalansētība - darbaspēka trūkums un vakanču koncentrācija, galvenokārt, novērojama lielajās pilsētās.

Saeimā ceturtdien, skatot iedzīvotāju iniciatīvu par Latviju bez vēja parkiem, deputāti aktīvi diskutēja par to, vai un kādos apmēros valstī ir nepieciešami vēja parki. Pašas iniciatīvas tālāka virzība gan atbalstīta netika. Par iniciatīvas apturēšanu balsoja 47 deputāti no "Progresīvajiem", "Jaunās vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības  un "Apvienotā saraksta". Savukārt "pret" bija 21 deputāts no "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", kā arī vairāki deputāti no Apvienotā saraksta un ZZS. Nacionālā apvienība un vēl atsevišķi deputāti no balsojuma atturējās, bet neatkarīgā deputāte Viktorija Pleškāne nebalsoja.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Armands Krauze, ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par "Latvijas valsts meži" īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, uzdeva uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu.

Eiropas Parlamenta deputāti vakar vienojās par muitas tarifu un nodevu paaugstināšanu Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslojumam. Šis solis pakāpeniski tuvāko trīs gadu laikā padarīs Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslojumu dārgāku, liekot lauksaimniekiem izvēlēties Eiropas produkciju. Eiroprlaments apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 50% paaugstināt Eiropas Savienības tarifus lauksaimniecības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, kam vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi. Regula nosaka arī 6,5% tarifu mēslošanas līdzekļiem, kas importēti no abām valstīm, kā arī muitas nodevas no 40 līdz 45 eiro par tonnu atkarībā no mēslošanas līdzekļu veida laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam. Šie tarifi līdz 2028. gadam pieaugs līdz 430 eiro par tonnu.

Krievijas militārā izlūkdienesta vienība APT 28 jeb "Fancy Bear" Eiropā uzlauzusi 10 tūkstoši novērošanas kameru, lai izsekotu Rietumu palīdzības sūtījumus Ukrainai, konstatējuši Lielbritānijas un sabiedroto izlūkdienesti. Saskaņā ar ziņojumu, kas sagatavots ar ASV un Eiropas līdzdalību, hakeri kopš 2022.gada veikuši kiberuzbrukumus valdības aģentūrām un privātiem uzņēmumiem NATO valstīs. Piekļūts gan privātām kamerām, gan pašvaldību videonovērošanas sistēmām pie robežām, militārajos objektos un dzelzceļa stacijās. No 10 tūkstoši uzlauzto kameru 80% atradās Ukrainā, bet pārējās - Rumānijā, Polijā, Ungārijā un Slovākijā.

Turpinām ziņas

Lietotnē “112 Latvija” ieviesta jauna funkcija – iespēja apskatīt sev tuvākās un arī citviet Latvijā pieejamās patvertnes. VUGD informē, ka lietotnē redzamas vietas, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne vai nav, kā arī saņemt skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē.

Jau ziņots, ka VUGD amatpersonas kopumā ir apsekojušas 3 tūkstoši 286 valsts un pašvaldību īpašumā esošos pagrabstāvus un pazemes stāvus. Atbilstoši vadlīnijām par minimālajām prasībām trešās kategorijas patvertnes ierīkošanai ir atzīti 395 objekti, savukārt tūkstoš 277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība ir 532 tūkstoši 863 cilvēkiem.

Vidusdaugavas NVO centra pārstāve Madara Borisova šajās dienās piedalās starptautiskās brīvprātīgā darba veicēju apmācībās Larissā, Grieķijā. Apmācības pulcē dalībniekus no dažādām Eiropas valstīm, lai kopīgi mācītos, dalītos pieredzē un attīstītu jaunas idejas par brīvprāt īgo darbu, kā arī tā nozīmi ekoloģisko katastrofu skartajos reģionos. Apmācības notiek ES programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Mācību mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību, dalīties ar labās prakses piemēriem un veidot kvalitatīvus brīvprātīgā darba projektus Eiropā. Kā zināms, Vidusdaugavas NVO centrs jau ilgstoši veicina brīvprātīgā darba attīstību reģionā.

Un vēl

Nākamndēļ, 31. maijā un 1. jūnijā Aizkrauklē, Daugavas akvatorijā, pludmalē pie Aizkraukles kultūras centra notiks GT15 Pasaules čempionāts un Latvijas čempionāta 1. posms ātrumlaivām “Lotāra Millera piemiņas sacensības“. Šī būs pirmā reize, kad Aizkrauklē notiks šāda mēroga sacensības, kurās pulcēsies labākie jaunie sportisti no vairākām valstīm, lai cīnītos par 2025. gada Pasaules čempiona titulu. GT15 klase ir starptautiski atzīta ātrumlaivu klase, kurā startē jaunie sportisti no 10 līdz 16 gadu vecumam. Paralēli norisināsies arī Latvijas čempionāta 1. Posms “Lotāra Millera piemiņas sacensības”, kurā uz starta līnijas stāsies Latvijas spēcīgākie ātrumlaivu piloti, 13 dažādās ātrumlaivu klasēs. Ieeja sacensībās – bez maksas.

Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas paredz valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības paātrināšanu. Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā. Aizsardzības ministrija skaidro, ka iepirkumu centram nav atbilstošas kapacitātes, lai savlaicīgi nodrošinātu visu plānoto valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību. Tāpat trūkst resursu militāro objektu efektīvai apsaimniekošanai. Tāpēc turpmāk iecerēts atsevišķos gadījumos būvniecības organizēšanu uzticēt "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram".

Eiropas Žurnālistu federācija pievienojas Latvijas Žurnālistu asociācijai, paužot bažas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzdotajiem jautājumiem medijiem, prasot skaidrot redakcionālus lēmumus. Eiropas Žurnālistu federācija  aicina KNAB sniegt paskaidrojumus par veikto izmeklēšanu un pieprasa, lai KNAB atturas no turpmākām darbībām, kas skar plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus. Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Rikardo Gutjeress norāda, ka KNAB ir ļoti nepiedienīgi nākt un pieprasīt šāda veida informāciju priekšvēlēšanu laikā. Ja žurnālistu publikācijas tiek uzskatītas par "aģitācijas" avotu, tad ir nopietna problēma ar izpratni par plašsaziņas līdzekļu lomu. KNAB vēstules ir iebiedēšanas veids, kas apdraud ne tikai plašsaziņas līdzekļu redakcionālo brīvību, bet arī sabiedrības uzticību, radot aizdomas.

Jau vēstīts, ka Latvijas žurnālistu asociācija vērsusies KNAB, aicinot to skaidrot rīcību, mediju organizācijām nosūtot pieprasījumus atklāt redakciju plānus un nosaukt atbildīgo redaktoru uzvārdus vēl topošām publikācijām.

Aprīļa beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija brīva 461 vakance lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejas nozarē. Graudu audzētāji un lopkopji darbiniekus aizstāj ar modernu tehniku un slaukšanas robotiem, bet lielie zemeņu, melleņu un aveņu audzētāji bez viesstrādnieku palīdzības ogas nolasīt nespēj. Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte stāsta, ka lauksaimniekam jāsamaksā par katru viesstrādnieku 112 eiro, vēl nezinot, vai viņam atļaus ierasties Latvijā. Ja nepieciešami 50 darbinieki, tas nozīmē, ka lauksaimniekam jāsamaksā 5 tūkstoši 600 eiro. Tāpat arī viesstrādniekiem jāmaksā vidējā Latvijas alga, kas šogad līdz 1. aprīlim bija tūkstoš 368 eiro mēnesī. Bet attiecībā uz algu vietējam cilvēkam nav šādas prasības, var maksāt minimālo algu. Rudzāte atzīmē, ka tiek maksātas vienādas algas. Taču noteikums obligāti maksāt valsts vidējo algu diezgan zema ranga strādniekiem, neesot nevienā no blakus kaimiņvalstīm.

Jau ziņots, ka pērn uzturēšanās atļaujas augkopības, lopkopības un medniecības nozarēs tika izsniegtas 256 viesstrādniekiem, visvairāk no Uzbekistānas. Tai seko Indija, Ukraina, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Armēnija.

Krievija un citas valstis, kas atbalsta tās militāro agresiju, nevarēs gūt finansiālu labumu no plašajiem Ukrainas atjaunošanas darbiem, paziņojuši G7 grupas valstu jeb pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu valdību sadarbības foruma finanšu ministri. G7 valstu līderi vienojušies sadarboties ar Ukrainu, lai nodrošinātu, ka neviena valsts vai juridiska persona, kas finansējusi vai apgādājusi Krievijas kara mašinēriju, nevarpiedalīties un gūt peļņu no Ukrainas atjaunošanas. Vienlaikus dokumentā uzsvērts, ka privātā sektora mobilizēšana būs izšķirīgi svarīga Ukrainas atjaunošnā. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka Ukrainas atjaunošanai pēc kara būs nepieciešami vismaz 500 miljardi ASV dolāru jeb 442 miljardi eiro. Jau ziņots, ka G7 valstis ir Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija.

Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā uzsprāgusi automašīna, kurā atradās četri Krievijas karaspēka čečenu vienības virsnieki. Sprādzienā visi gājuši bojā. Pēc pirmā sprādziena sekojis vēl viens, kurā eksplodējusi Krievijas armijas vestā munīcija. Par virsnieku bojāeju pavēstīja Ukrainas izlūkdienests. Lai gan ukraiņi atklāti neuzņēmās atbildību par notikušo, dienests piebilda, ka par katru noziegumu pret Ukrainas tautu pienākas taisnīga atmaksa. Jau ziņots, ka aprīļa beigās Ukrainas operācijā Kurskā tika nogalināts vēl kāds čečenu vienības komandieris. Pēc čečenu līdera Ramzana Kadirova teiktā, Krievijas pusē Ukrainā karo 55 tūkstoši čečenu karavīru.

Turpinām ziņas

Svētdien, 25.maijā brīvdabas estrādē “Mārdadzis” Zīlānos norisināsies pavasara darza svētki. Pasākumā darbosies amatnieku un stādu audzētāju tirdziņš. Šogad kultūras programmu papildinās ar sporta aktivitātēm. Sadarbībā ar Jēkabpils sporta centru norisināsies pludmales volejbola mači, zolītes turnīrs un Baibas Kaļvas vadītā smieklu joga, lai tajā piedalītos līdzi jāņem savs paklājiņš.  Bērniem Atrakcijas Sēlijā  piedāvās piepūšamo boulingu, lēkājamo ūdens pasauli un divus slidkalniņus, bet  brīnumu pasaulē aizvedīs iluzionists Jānis.  Teātra mīļiem savu stāstu par “Pavasara neprātu” izrādīs Pļaviņu amatierteātris “AINA”. Visu dienu darbosies Zīlānu Tautas nama amatierteātris “Patapa”, bet svētku dienu noslēgs  Tautas deju kolektīvi.  

Turpinot pirms četriem gadiem aizsākto tradīciju Rubenes pagasta svētki šogad notiks no 29. līdz 31. maijam, aptverot trīs pagasta ciemus – Kaldabruņu, Slati un Rubeņus. Svētkos būs iespēja piedalīties dažādas aktivitātēs un baudīt kultūras norises – padomāts ir gan par lieliem, gan maziem svētku apmeklētājiem. 29.maijā pulksten septiņos vakarā Kaldabruņā brīvdabā Rubenes amatierteātris izrādīs savu jauno iestudējumu – Māras Hornas izrādi “Bābu mednieki”.  Savukārt Slates sabiedriskajā centrā 29.maijā pulksten septiņos vakarā viesosies Leimaņu Tautas nama amatierteātris ar Andra Niedzviedza izrādi “Būšu tavs salmiņš”.

Sestdien, 31. maijā no pulksten trijiem dienā Rubeņu parkā notiks dažāds sportiskas un jautras aktivitātes, kas organizētas sadarbībā ar Jēkabpils sporta centru.  Interesentiem būs iespēja šaut ar loku, mazajiem piedāvājumā izjādes ar ponijiem, kā arī piepūšamās atrakcijas un rotaļu programma. Svētku koncerts estrādē  sāksies septiņos vakarā. Koncertā piedalīsies pašmāju amatiermākslas kolektīvi, kā arī viesi. Svētku noslēgumā zaļumballe.

Un vēl

Tuvākajās dienās Latgalē, Sēlijā un Vidzemē bieži līs, brīžiem gaidāms stiprs lietus, bet sausākais laiks saglabāsies Kurzemē, prognozē sinoptiķi. Biežo un ilgstošo nokrišņu rezultātā gaidāma zemāko vietu applūšana un ūdens līmeņa paaugstināšanas ūdenstilpēs, par ko ir izsludināts dzeltenas pakāpes brīdinājums. Stipri nokrišņi gaidāmi arī Baltkrievijā, tādēļ nākamnedēļ ievērojami kāps ūdens līmenis Daugavā.

Nedēļas nogalē nokrišņi gaidāmi valsts lielākajā daļā, tomēr ilgstošs lietus būs novērojams lielākoties valsts austrumu rajonos, kur iespējamas arī stipras pērkona lietusgāzes. Sestdien plašā Latvijas austrumu daļā ilgstoši līs, vietām gaidāms stiprs lietus. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +6..+10 grādiem un dienā pakāpsies līdz +9..+14 grādiem. Svētdien laiks būs sausāks un saulaināks, Latgali var sasniegt jauni lietus mākoņi no Baltkrievijas. Saglabāsies lēns vējš. Naktī gaisa temperatūra noslīdēs līdz +2..+8 grādiem, dienā tā paaugstināsies līdz +14..+19 grādiem. Pirmdienas naktī austrumu novados līs, vietām gaidāms stiprs lietus, dienā un naktī uz otrdienu nokrišņi iespējami Latvijas lielākajā daļā.

Maija pēdējā nedēļa iesāksies ar siltu laiku, termometra stabiņam diennakts gaišajās stundās daudzviet pietuvojoties vai pat pārsniedzot +20 grādu atzīmi, tomēr tāpat kā šonedēļ, vairākas nokrišņu zonas sasniegs un šķērsos Latvijas teritoriju - sagaidāmas gan sausākas, gan arī nokrišņiem bagātākas dienas. Laika apstākļi saglabāsies līdzīgi visas darba nedēļas garumā. Salnas nav gaidāmas.

Foto: Jēkabpils novads/Facebook