Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 28.maijā

Pārtikas cenu samazinājums reālās cenās varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, vakar memoranda par pārtikas cenu samazināšanu parakstīšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vienlaikus pārtikas cenu salīdzināšanas rīka ieviešana prasīs ilgāku laiku. Ekonomikas ministrijā vakar  parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Tas paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka 10 preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, vakar vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā. Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā. Modeli "Programma skolā" ieviešanu sāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gadā un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem šajā mācību gadā.

Valdība vakar apstiprināja kopējās valsts pārvaldē auditējamās prioritātes 2025. un 2026.gadam, tajā skaitā arī aizsardzības, satiksmes un izglītības nozari, kā arī publisko iepirkuma sistēmu. Lai noteiktu prioritātes 2025. un 2026.gadam, tika analizēta situācija par valstij nozīmīgajām jomām, iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem un to sekām. Iekšējais audits ir plānojams un uzsākams 2025.gadā, bet, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai, noslēdzams 2026.gadā.

Šoruden gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās mācības "Zapad 2025" salīdzinājumā ar manevriem, kas notika pirms četriem gadiem, nebūs "plašākas vai draudīgākas", paziņojis Lietuvas Bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālleitnants Remiģijus Baltrēns. Kā norādīja Baltrēns, publiski ir paziņots, ka "Zapad 2025" piedalīsies 13 tūkstoši karavīru. Ņemot vērā situāciju Ukrainā, Krievija un Baltkrievija vienkārši nevar atļauties plašāka mēroga mācības. Jau ziņots, ka mācības "Zapad", kas kopš 2009. gada notiek reizi divos gados, plānotas septembrī. 2023. gadā tās nenotika.

Turpinām ziņas

Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas sagatavoto objektu sarakstu, kuru īpašnieki varēs saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu trešās kategorijas patvertņu izveidei, kopumā saņemot atbalstu 22,19 miljonu eiro apmērā. Valdība rīkojumā iekļauti 570 objekti, no kuriem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā. No pašvaldību īpašumā esošajiem objektiem Kurzemes plānošanas reģionā paredzēts finansējums 65 patvertņu ierīkošanai, Latgales - 60, Vidzemes - 66, Zemgales - 55 un Rīgas plānošanas reģionam - 207 patvertņu ierīkošanai.

Šogad līdz 26.maijam Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegti 13 paziņojumi par plānotām darbinieku kolektīvajām atlaišanām, kas kopumā skārušas 520 cilvēkus. Pieci paziņojumi iesniegti Rīgas reģionālajā filiālē, četri - filiālē Jelgavā, bet pa vienam - filiālēs Jūrmalā, Siguldā, Talsos un Ventspilī. Četri paziņojumi iesniegti apstrādes rūpniecības nozarē, trīs - transporta un uzglabāšanas nozarē, divi paziņojumi iesniegti būvniecības nozarē. Pa vienam iesniegumam saņemti tādās nozarēs kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, izdevējdarbība, apraide un satura producēšanas un izplatīšanas darbības, izglītība, kā arī sadaļā "citi pakalpojumi".

Un vēl

Pirms pašvaldību vēlēšanām sekmīgi veikti vēlēšanu ģenerālmēģinājumi. Tajos pašvaldību vēlēšanu komisijas locekļi un vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļi veica identiskas darbības, kādas būs jāveic iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienā. Divos ģenerālmēģinājumos jau ir piedalījušies 4 tūkstoši 595 lietotāji, trešais ģenerālmēģinājums notiks šodien. Jau ziņots, ka šogad pirmo reizi vēlētāji varēs nobalsot katru dienu, sākot no 2.jūnija līdz 7.jūnijam. 

Ministrijām meklējot, kā samazināt savus tēriņus, pensijas un pabalsti, visticamāk, netiks aiztikti, vakar pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Jūnija laikā Finanšu ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai. Pēc Siliņas teiktā, šobrīd Finanšu ministrija veic aktīvas pārrunas ar ministrijām, lai rastu ietaupījumu. Tomēr naudu ir plānots meklēt administratīvajos resursos, nevis, piemēram, pensijās vai pabalstos. Vairāk tiekot domāts par to, kā var atsevišķas iestādes konsolidēt un centralizēt. 

Valsts pilnībā kompensēs medikamentus vai medicīniskās ierīces iedzīvotājiem neatliekamos un īpašos gadījumos, ja par to būs lēmis trīs universitāšu slimnīcu kopīgs konsilijs, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā". Tam tiks rezervēta daļa no valsts zāļu kompensācijai paredzētiem budžeta līdzekļiem ne vairāk kā viena miljona eiro apmērā. Tie būtu gadījumi, kad iedzīvotājam pēkšņi nepieciešami dzīvību glābjoši medikamenti, bet šobrīd valsts attiecīgos medikamentus nesedz vai sedz daļēji. Vienlaikus kompensācija būs paredzēta ne vairāk kā 12 mēnešu ārstēšanas kursam.

Latvijas sportistu dalībai 2026.gada Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs nepieciešami vēl 1,93 miljoni eiro, izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē. Lielāko daļu finansējuma - 1,27 miljoni eiro - plānots novirzīt sagatavošanās atbalsta programmai organizatorisko, loģistikas un personālresursu izdevumu segšanai šogad. No tiem 568 tūkstoši eiro nepieciešami šī gada pirmajai pusei, bet vēl 702 tūkstoši 444 eiro - otrajam pusgadam. Jau ziņots, ka ziemas olimpiskās spēles norisināsies no 6. līdz 22.februārim, bet paralimpiskās spēles tiks aizvadītas no 6. līdz 15.martam.

ANO dalībvalstis nākamnedēļ, 3.jūnijā, balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē 2026.-2027.gadam. ANO Drošības padome ir viena no galvenajām struktūrām ANO sistēmā. Tā pieņem ANO dalībvalstīm saistošus lēmumus par sankciju ieviešanu, militāru rīcību un miera uzturēšanu. Padomē katru gadu jūnijā tiek ievēlētas piecas dalībvalstis uz divu gadu termiņu. Latvija vēlēšanās kandidēs pirmo reizi.ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēde Ņujorkā notiks pulksten 17 pēc Latvijas laika.

Zviedrijas valdība uzdevusi valsts bruņotajiem spēkiem iemaksāt 4,8 miljardus kronu jeb aptuveni 440 miljoni eiro dažādos fondos militārajai palīdzībai Ukrainai. Pēc Zviedrijas valdības preses dienesta sniegtajām ziņām, vairāk nekā viens miljards kronu jeb apmēram 90 miljoni eiro paredzētas pretgaisa aizsardzības aprīkojuma un tāldarbības dronu iegādei, bet vēl 300 miljoni kronu jeb 28 miljoni eiro - dažādu veidu dronu ražošanai. 1,1 miljards eiro jeb 100 miljoni eiro atvēlētas artilērijas šāviņu iegādei. Par vairāk nekā vienu miljardu kronu jeb apmēram 900 miljoni eiro tiks veiktas piegādes Ukrainas militārajai rūpniecībai.Par 418 miljoniem kronu jeb 39 miljoni eiro tiks iepirktas bruņumašīnas un cita tehnika. Pārējais finansējums paredzēts atmīnēšanas aprīkojumam un citiem mērķiem.

Turpinām ziņas

Piektdien, 30. maijā pulksten septiņos vakarā Atašienes Tautas namā “Annas sāta” norisināsues folkloras kopas “Vīraksne” 40. gadskārtas svētki. Folkloras kopa “Vīraksne” darbojas no 1985. gada maija. Ansambļa nosaukums izvēlēts saistot ar pagasta ģeogrāfisko atrašanās  vietu - Teiču purvu, kura malā atrodas Atašiene. Purva pļavās lielās platībās aug ārstniecības augs –  vīgrieze jeb vīraksne.  Ansambļa repertuārā pārsvarā ir savā novadā savāktās dziesmas, rotaļas un danči. Folkloras kopa daudzkārt ir piedalījusies folkloras festivālā “Baltica”, gan arī Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos. Šobrīd kolektīvā darbojas četru paaudžu dalībnieki: vecākā paaudze - kolektīva zelta fonds, vidējā paaudze un jaunieši un bērni.

Sestdien, 31. pulksten sešos vakarā Dignājas estrādē notiks Daugavas svētki “Mūžam Daugavas krastos mēs mītam”. Pasākumā paredzēta plaša kultūras programma, dažādas sportiskas aktivitātes. Daugavas svētki ir ikgadēja tradīcija – iespēja izrauties no ikdienas darba un kopā ar ģimeni atpūsties un jauki pavadīt laiku. Daugavas svētki Dignājā ir pasākums ar vairāk nekā 30 gadu senu vēsturi. Jau tradicionāli tie noslēdzas ar balli. Šogad muzicēs gupa “Pipariņi”.

Un vēl

Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas mājas lapā skatāma virtuāla izstāde - 10. jūnijā Krustpils pilsētai būtu 105. gadadiena. Virtuālās izstādes informācija liecina, ka pirmo reizi rakstītos avotos Krustpils pieminēta 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla Krusta pili. Nosaukumu tā ieguva no krustveidā izvietotām telpām. 1920. gada 10. jūnijā Krustpilij piešķīra pilsētas tiesības. No 1950. līdz 1962. gadā tā bija Krustpils rajona centrs. Savukārt 1962. gadā Krustpili pievienoja Jēkabpilij, tomēr arī mūsdienās pilsētas iedzīvotāju ikdienas runā ir saglabājies stingrs abu Daugavas krastu dalījums – Krustpils labajā krastā un Jēkabpils kreisajā.
 

Latvijā veidos Autonomo sistēmu jeb Dronu kompetences centru. To plānots atklāt rudenī, dronu samita laikā Rīgā šodien paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. "Dronu armijas" jeb dronu spēju stiprināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos ir viena no aizsardzības nozares prioritātēm. Lai veicinātu bezpilotu sistēmu plašāku izmantošanu NBS un attīstītu to ražošanu Latvijā, kā arī stimulētu inovācijas un dronu tehnoloģiju ražošanu Latvijā un attīstītu starptautiskās partnerības, tiks veidots Dronu kompetences centrs. Topošais centrs būs atbildīgs par gaisa, zemes un jūras droniem, kā arī dažādiem pretdronu risinājumiem.

Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta grozījumus Iesniegumu likumā, kuru pamatmērķis ir birokrātijas mazināšana, tomēr vienlaikus 10 darba dienu atbildes termiņš var būt atbalstāms un attiecināms tikai uz daļu iesniegumu. Pašvaldību savieniba norāda, ka plānotās izmainās nav piemērotas visiem gadījumiem, jo daudzi iesniegumi ir sarežģīti un prasa ilgāku izskatīšanas laiku, piemēram, detālplānojumu, īpašumu jautājumu vai būvniecības sūdzību gadījumos. Tāpēc pašvaldību savienība rosina noteikt gan desmit dienu termiņu vienkāršiem gadījumiem, gan arī iespēju noteikt ilgāku termiņu sarežģītākām situācijām, bez obligātas starpatbildes prasības. Tas ļautu saglabāt līdzsvaru starp efektivitāti un kvalitatīvu, pamatotu atbildi. 

Neraugoties uz pārtikas ražotāju, tirgotāju un Ekonomikas ministrijas parakstīto memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, patlaban nav pamata domāt, ka Latvijas veikalu plauktos pārtikas cenas samazinās. To Latvijas Televīzijas televīzijai sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.  Eksperte vērtēja, ka ražotāju un tirgotāju paustā apņemšanās memorandā samazināt pārtikas cenas ir pozitīva. Gulbe sacīja, ka par pārtikas cenām "neviens nevar zināt, kā būs", taču patlaban indikācijas rāda, ka cenas Latvijas pārtikas veikalu plauktos nesamazināsies. Viņa uzskata, ka pārtikas cenas varētu samazināt lielāka konkurence jeb vairāk pārtikas veikalu ķēžu, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. 

Berlīnē otrdien iepazīstināja ar piedāvājumu 2036. gadā uzņemt olimpiskās spēles, kas iezīmētu tieši simt gadu, kopš Vācijas galvaspilsētā olimpiskais pasākums notika vēl nacistiskā režīma laikā. Uzņemot olimpiskās un paraolimpiskās spēles, Berlīnei būs iespēja parādīt, kā tā ir mainījusies pēdējos simt gados, paskaidroja Berlīnes mērs Kajs Vegners. Viņš piebilda, ka Ādolfa Hitlera laikā notikušās spēles neizbēgami tiks pieminētas, lai kur olimpiskās spēles risinātos 2036. gadā. Berlīne būtu gatava uzņemt olimpiskās spēles arī 2040. vai 2044. gadā. Ja Berlīne iegūs tiesības uzņemt olimpiskās spēles, daļa sacensību notiks gan pilsētvidē, gan Vācijas ziemeļos un austrumos, pārņemot 2024. gada Parīzes spēļu veiksmīgo pieredzi. 

ASV varas iestādes apturējušas studentu vīzu noformēšanu. Lēmums nav negaidīts, jo prezidenta Donalda Trampa administrācija jau iepriekš aizliedza Hārvarda Universitātei uzņemt un apmācīt ārvalstniekus. Rīkojumu par studentu vīzu izsniegšanas apturēšanu parakstīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Tas liek vēstniecībām un konsulātiem nepieļaut papildu studentu vai apmaiņas vīzu noformēšanu līdz tiks izdotas vadlīnijas, kas paredz paplašinātu pārbaudi sociālos medijos. Rīkojumā vienlaikus izteikts pieņēmums, ka tā darbības laiks varētu būt īss, jo vēstniecības jaunās vadlīnijas saņemšot tuvāko dienu laikā. 

Turpinām ziņas

Līvānos policija pagājušajā nedēļā pie diviem vīriešiem atradusi vairāk nekā 900 gramu narkotisko vielu. Pagājušajā sestdienā  Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas, pārbaudot operatīvo informāciju, saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti Līvānos aizturēja divas personas - 1999.gadā un 2003.gadā dzimušus vīriešus. Kratīšanas laikā likumsargi atrada 718 gramu amfetamīna un 220 gramu marihuānas. Tāpat likumsargi atsavināja arī trīs psihotropo vielu saturošas tabletes, kā arī mobilo telefonu un automašīnu. Abi aizturētie jau iepriekš bija nonākušas policijas redzeslokā. Pret abām personām ir sākts kriminālprocess un draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem.

Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiski audzētās upenes, kas ir ļoti populāra kultūra bioloģiskajā lauksaimniecībā. Upeņu raža būs, bet ievērojami mazāka, kā pērn. Krūmi cietuši daļēji, apakšējie zari cietuši vairāk, bet augšējie - mazāk. Tāpat salnu ietekme atšķiras dažādām augļu koku un ogu krūmu kultūrām, tajā skaitā sausseržus, sals ietekmējis mazāk, jo tā ir salizturīgāka kultūra. Bioloģiskie lauksaimnieki lielās platībās audzē arī ābeles. Arī tās salnas ir negatīvi ietekmējušas, bet kopējos bojājumu apjomus un ietekmi uz ražām vēl nevar prognozēt. 

Un vēl

Nedēļas vidū Latvijas austrumu daļā pamatīgi līs, bet šīs nedēļas nogale valstī aizritēs bez lieliem nokrišņiem, liecina jaunākās laika prognozes. No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienas rītam daudzviet Austrumlatvijā gaidāms ilgstošs lietus, dažviet līs stipri. Savukārt ceturtdienas pēcpusdienā un vakarā valsts austrumos augs negaisa mākoņi, kas vietām sagādās intensīvas lietusgāzes. Latvijas austrumu daļā iespējama zemāko vietu applūšana.

Ceturtdien lietus gaidāms daudzviet Latvijā, nedēļas atlikušajās dienās palaikam spīdēs saule un vietām īslaicīgi līs. Sestdien rietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 9-14 metriem sekundē. Gaisa temperatūra tuvākajās naktīs pazemināsies līdz +5..+14 grādiem, dienas laikā temperatūra sasniegs +13..+21 grādu.

Foto: Jēkabpils novads/Facebook