Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 5.jūnijā

Meklējot veidus, kā ietaupīt un mazināt birokrātiju, Ekonomikas ministrija plāno reorganizēt un apvienot mazās kapitālsabiedrības, kā arī apvienot uzņēmumu līdzīgas funkcijas. Reorganizācija pirmajā posmā skartu trīs uzņēmumus, bet otrajā posmā – sešus. Lai reorganizāciju varētu sākt īstenot, valdībā jāpieņem Ekonomikas ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums. Pirmajā posmā apvienotu trīs saturiski līdzīgus uzņēmumus - SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" un SIA "Latvijas standarts", kā arī SIA "Latvijas Proves birojs". 

Otrajā posmā apvienotu dažādu kapitālsabiedrību līdzīgas funkcijas. Paredzēts, ka tas skartu "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru", "Latvijas Valsts ceļi" Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratoriju, AS "Sadales tīkls" Metroloģijas laboratoriju, AS "Augstsprieguma tīkls" Tehniskās ekspertīzes dienestu, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" vides trokšņa mērījumu laboratoriju un "Latvijas Valsts meži" minerālo materiālu testēšanas laboratoriju. Ekonomikas ieskatā, šādā veidā tiks novērsta valstij tieši vai pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību funkciju dublēšanās, samazinātas to uzturēšanas izmaksas.

Aptuveni piektdaļa iedzīvotāju jeb 22% neseko un neplāno sekot līdzi pašvaldību vēlēšanām, šis īpatsvars kopš aprīļa sākuma gan nedaudz samazinājies. Centrālā vēlēšanu komisija optimistiska par gaidāmo aktivitāti, eksperti – ne tik ļoti. CVK preses relīzē medijiem pauda, ka pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties līdz 73% no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Par šo prognozi skepsi pauda pētniece Kažoka, norādot, ka tas būtu Latvijas pašvaldību vēlēšanām īpaši netipiski. Politologa Jāņa Ikstena ieskatā galvenie iemesli, kāpēc cilvēki nepiedalās vēlēšanās, ir saistīti ar vilšanos politikā un politiķos, ar to, ka cilvēki neredz un nejūt, ka viņi var ietekmēt notikumu gaitu it īpaši, ja notikumi attīstās ne tajā virzienā, kurā pilsoņi to gribētu. Ikstens uzskata, ka tas ir iemesls, kādēļ daļa iedzīvotāju pret vēlēšanām ir vienaldzīgi. 

Slimnīca Skaržisko-Kamennā Polijas dienviddaļā būs viena no pirmajām vietām, kur tiks izmantoti valsts jaunās Civilās aizsardzības programmas līdzekļi. Pazemes infrastruktūras modernizācija pielāgos jau esošu objektu, lai kara gadījumā slimnīca pirmo palīdzību ievainotajiem varētu sniegt pazemē, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl". Pazemes slimnīcas būvniecību pilnībā finansēs no valsts budžeta kā daļu no jaunās Civilās aizsardzības programmas. Slimnīca Skaržisko-Kamennā ir viena no pirmajām iestādēm, uz kurām attiecas Civilās aizsardzības programma. Valdības pārstāvji novērtēja, ka tas varētu būt paraugs esošās infrastruktūras izmantošanai, lai palielinātu iedzīvotāju drošību.

Apvienoto Nāciju organizācija 3. jūniju pasludinājusi par Starptautisko velosipēdu dienu. Zīmīgajā datumā šī ekoloģiskā transporta infrastruktūras attīstības problēmas aktualizēja arī Itālijas galvaspilsētā Romā. Šeit, līdzīgi kā citās lielpilsētās, šī transporta veida izmantotāji saskaras ar vairākām problēmām. Pirmkārt, jāattīsta infrastruktūra, bet nepieciešams arī nodrošināt satiksmes noteikumu ievērošanu un cilvēku paradumu maiņu. Velosipēdistiem visvairāk traucē ielu malā novietotās automašīnas, bet lielākos draudus drošībai rada viedtālruņu izmantošana pārvietošanās laikā. Tomēr riteņbraucēji norāda, ka pilsētā, it īpaši sastrēgumu laikā, velosipēda vidējais ātrums ir lielāks nekā automašīnām.

Turpinām ziņas

Absolūti lielākajā daļā Latvijas pašvaldību gan tagad, gan pēc vēlēšanām būs jārūpējas par naudas plūsmu jeb uzņēmumu piesaisti, kas radītu darbavietas un iedzīvotājiem maksātu labas algas.  "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka situācija Latvijas pašvaldību ekonomikā pašlaik ir ļoti atšķirīga. Blakus pašvaldībām, kas ir veidojušas pragmatiskas attiecības ar uzņēmējiem un rūpējušās par investīciju piesaisti, ir pašvaldības, kuras atgādina kūstošus ledus gabalus, un tur investīciju piesaiste ir degošs jautājums. Viņš arī norādīja, ka ir vairākas pašvaldības, kurām ir izdevies lauzt iepriekšējo ne visai labvēlīgo attīstības gaitu, un tagad tajās sekmīgi strādā uzņēmumi un aug iedzīvotāju ienākumi. Piemēram, tā iepriekš ir noticis Kuldīgas un Līvānu novadā, kā arī tagad pozitīva dinamika ir vērojama Alūksnes novadā. 

Kartupeļu audzētājiem šis pavasaris izvērsies sarežģīts. Daļu agros tupeņus izdevies iestādīt laicīgi, bet tam sekojošais vēsais laiks un lielais mitrums, visticamāk, ietekmēs arī gaidāmo ražu. Turklāt daļa audzētāju kartupeļus nav pabeiguši stādīt, jo nevar tikt uz lauka. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle norāda, ka pagaidām nav precīzu datu, cik kartupeļu audzētāju joprojām nav spējuši sastādīt laukus. Taču jau tagad varot prognozēt, ka būs ražas zudumi. Pēdējos gados tupeņu platības Latvijā gājušas mazumā. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, pērn bija iedēstīti 5 tūkstoši 353 hektāri kartupeļu, kas ir aptuveni par 500 mazāk nekā gadu iepriekš. Sarukušas arī sēklas un cietes kartupeļu platības.

Un vēl

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra laika periodā no jūnija līdz decembrim veiks topogrāfisko karšu sagatavošanu Jēkabpils novada teritorijai, tas nozīmē - veiks teritorijas apsekošanu dabā.  Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs nedrīkst ierobežot ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā. Aģentūras darbiniekiem ir darba apliecības, kuras nepieciešamības gadījumā var uzrādīt. Lauka apsekošana var notikt jebkurā vietā Jēkabpils novada teritorijā.

Trešdienas vakarā tika ziņots, ka ir konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai. Par to  aģentūrai LETA apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars, atsaucoties uz Valsts digitālās attīstības aģentūru. Vēlāk viņš paziņoja, ka tomēr ārējs apdraudējums Latvijas vēlēšanu sistēmai nav noticis. Pulksten 17 atbildīgās iestādes konstatēja, ka, ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma, nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru. Vēlēšanu iecirkņiem sākot darbu, pieprasījumu apjoms bija būtiski lielāks nekā iepriekšējās dienās. Ievērojot drošības procedūras, tika ierobežota piekļuve sistēmai līdz apstākļu noskaidrošanai.

Trijās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 7,59% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 104 tūkstoši 470 jeb 7,59% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur trijās dienās nobalsojuši 9,57% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 7,82%, Latgale ar 6,26% un Zemgale ar 6,02% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Kurzemē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 5,69% vēlētāju. Jēkabpils novadā trijās iepriekšējās balsošanas dienās kopumā nobalsojuši 1988 vēlētāji jeb 6,60% balsstiesīgo vēlētāju.

Līdz šim iepriekšējo balsošanu pavadījušas tehniskas problēmas, kas ietekmēja procesam nepieciešamo sistēmu un reģistru darbu. iepriekšējās balsošanas laikā iespējams nobalsot šodien no pulksten astoņiem līdz 11 un rīt no pulksten 12 līdz trijiem dienā. Savukārt sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena.

 Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka vairums Latvijas pilsoņu piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, pirms tam izvērtējot politisko spēku sarakstus, izvēloties piemērotu kandidātu, lai valstī būtu spēcīgas pilsētu un novadu domes. Valsts prezidents vakar Jūrmalas rezidencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu uzsvēra, ka cilvēkiem nepatīk pamācības, ko viņiem darīt vai nedarīt. Viņš turpināja, ka katrs ir pieaudzis un cilvēki lems atbilstoši savām sajūtām, vai piedalīties vēlēšanās, par ko balsot atbilstoši piedāvājumam, ko vēlētājs grib redzēt īstenotu savā pilsētā vai novadā. Rinkēvičs dosies vēlēt Jūrmalā, kurš viņš ir deklarēts. 

Tikmēr ministru prezidente Evika Siliņa nepiedalīšanos pašvaldību vēlēšanās salīdzina ar kāda cita izvēlēta ēdiena ēšanu brokastīs. Ministru prezidente uzsver, ka cilvēks pats izvēlas, ko ēdīs, un domā, ka nākamreiz varētu gribēt kaut ko citu. Cilvēks, piemēram, dabū auzu putru, lai gan būtu gribējis zaļo kokteili - šo izvēli būs izdarījis kāds cits un būs jāēd to, kas būs nolikts priekšā. Tāpēc esot  svarīgi, lai ikviens balsstiesīgais iedzīvotājs piedalās Latvijas veidošanā. Pašvaldību vēlēšanas ir veids, kā mēs piedalāmies, kā katrs pilsonis, kurš deklarēts, dzīvo Latvijā un ir piederīgs valstij, var ar savu balsi izdarīt izvēli.

Turpinām ar citām aktualitātēm

Latvijas budžeta plāni ir novērtēti kā atbilstoši Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem, kas ir pozitīvs signāls investoriem, jo, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvija īsteno pārdomātu budžeta politiku, uzsver Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis. Viņš atzīmēja, ka Eiropas Komisija ir atbalstījusi Latvijas pieteikumu izmantot elastību Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos, lai ievērojami palielinātu aizsardzības izdevumus. Taču vienlaikus jāsaglabā valsts parāda ilgtspēja, tādēļ budžeta izdevumu elastība paredzēta tikai drošības stiprināšanai un tiks ierobežota līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta katru gadu līdz 2028. gadam. 

Briselē, Eiropas Parlamenta ēkas priekšā, lasot deportēto vārdus, vakar pieminēja padomju masu deportāciju upurus. Laikā no 1939. gada līdz 1945. gadam padomju režīms uz Sibīriju izsūtīja 2,7 miljonus cilvēku. Kā norāda pasākuma organizatori – nekas vēl nav beidzies, jo no Krievijas okupētajām teritorijām uz Krieviju tiek deportēti bērni. 

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija. Pēc aģentūras novērtējuma, Latvijas finanšu un ekonomikas izaugsmes galvenie izaicinājumi vidējā termiņā būs saistīti ar ģeopolitiskās situācijas attīstību reģionā, taču to ietekmi mazinās Latvijas ekonomikas atveseļošanās, ko veicinās pieprasījuma kāpums un investīciju pieaugums. Aģentūra pauž uzskatu, ka Latvijas valdība, ņemot vērā 2025.-2028.gadā plānoto aizsardzības izdevumu pieaugumu, turpinās ievērot stingru fiskālo politiku, kontrolējot valsts budžeta deficīta un parāda līmeni.

Un vēl

Saistībā ar prognozēm par pērkona negaisu AS "Sadales tīkls" speciālisti pastiprināti seko līdzi situācijai elektrotīklā un vajadzības gadījumā ir gatavībā novērst elektroapgādes traucējumus. Kompānijā atzīmē, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis oranžo brīdinājumu par pērkona negaisu valsts centrālajos un austrumu rajonos šodien no rītā un dienā. To varētu pavadīt ļoti stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas ar spēku 15-19 metri sekundē, dienvidaustrumos līdz 20-23 metriem sekundē. Negaisa laikā "Sadales tīkla" speciālisti pastiprināti sekos līdzi meteorologu prognozēm un situācijai elektrotīklā un vajadzības gadījumā būs gatavībā novērst elektroapgādes traucējumus. Pamanītos elektrotīkla defektus "Sadales tīkls" aicina pieteikt mājaslapas "sadalestikls.lv" sadaļā "Pieteikt bojājumu". Savukārt par paaugstinātas bīstamības situācijām, kas varētu apdraudēt apkārtējo drošību, piemēram, pārrauts, dzirksteļojošs elektrolīnijas vads, uzņēmums aicina ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 112.

Pašlaik nav iespējamas lielas izmaiņas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda struktūrā vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, par ko pirms pašvaldību vēlēšanām daudz diskutē deputātu kandidāti, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Luminor Bank" ekonomists, "Luminor" reģionu eksporta pētījuma autors Pēteris Strautiņš. Jautāts par to, vai ir iespējams samazināt turīgo pašvaldību iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, par ko aktīvi aģitē Rīgas politiķi, Strautiņš uzsvēra, ka pašlaik nav redzami citi resursi, kā sniegt atbalstu tiem novadiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tāpat Strautiņš atgādināja, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds ir tikai daļa un pat mazākā daļa no visiem naudas pārvedumiem Latvijas robežās, kas ir no ekonomiskā centra uz visu pārējo Latviju.

Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu parlamentāriešu vairākums šodien izraidīja no parlamenta sēžu zāles. Rosļikovs, runājot par deklarāciju "par rusifikācijas seku novēršanu", no Saeimas tribīnes izmantoja krievu valodu, kas ir pārkāpums. Viņš Saeimas tribīnē paaugstinātā balss tonī pauda, ka krievvalodīgie arī ir stāvējuši barikādēs kopā ar latviešiem. Uzrunas beigās Rosļikovs krieviski izsaucās "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!". Par to tika pieņemts lēmums viņu izslēgt uz šo sēdi un izraidīt no zāles. Pēc Rosļikova izslēgšanas uz vienu Saeimas sēdi tika izsludināts desmit minūšu pārtraukums, bet pašam deputātam Saeimas sēžu zāle bija jāpamet.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pēc gandrīz divu gadu darba nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas nostiprina deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu.

"Darba alga par 2025. gada jūniju tiks iesaldēta, līdz tiks sniegti paskaidrojumi," šādas īsziņas sākušas klejot Latvijā. Sūtītājs it kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet patiesībā tie ir krāpnieki, kas vēlas patukšot cilvēku banku kontus. Sociālā aģentūra brīdina par krāpnieciskām īsziņām iestādes vārdā par it kā iesaldētu darba algu, kur jāatver saite. Ja to izdara, jāpieslēdzas internetbankai. Aģentūrai nav saistības ar personu darba algām! Šādu krāpniecisku īsziņu saņēmēji aicināti NEATVĒRT saites un neievadīt internetbankas pieslēgšanās paroles un kodus! 

Savienotās Valstis uzlikušas veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā tika pieprasīts tūlītējs un pastāvīgs pamiers Gazas joslā, jo tas netika sasaistīts ar palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. Rezolūcijā nebija arī nosodīts "Hamās" 2023.gada 7.oktobrī veiktais uzbrukums Izraēlai, kas izraisīja Izraēlas un "Hamās" karu Gazas joslā. Dokumentā arī netika pieprasīta "Hamās" atbruņošanās un atkāpšanās.

Rietumeiropa kopš 2022.gada piedzīvo lielāko difterijas uzliesmojumu pēdējo 70 gadu laikā, secināts trešdien publiskotā pētījumā. Difterija ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem nevakcinētiem cilvēkiem aptuveni 30% gadījumu tā var beigties letāli, un bērniem tā ir vēl bīstamāka. Kopš 2022.gada sākuma Eiropā kopumā reģistrēti 536 saslimšanas gadījumi, tostarp trīs nāves gadījumi. Precīza difterijas uzliesmojuma skartā teritorija joprojām nav noteikta. Tomēr ģenētiskā saikne starp 2022.gada celmu un šogad Vācijā atklāto celmu norāda, ka baktērija turpina mierīgi cirkulēt Rietumeiropā. Vakcinācija ir ļoti efektīva difterijas apkarošanā.

Turpinām ziņas

No 10. līdz 14.jūnijam Latvijā notiks Asinsdonoru nedēļa, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par asins ziedošanas nozīmi un akcentēt donoru kustības stratēģisko lomu sabiedrības veselības nodrošināšanā. Šajā periodā īstenos informatīvo kampaņu, kuras kulminācijas pasākums notiks pie tirdzniecības centra "Origo", Rīgā, radot platformu jaunu donoru piesaistei un pateicības izteikšanai esošajiem atbalstītājiem. Pasākums notiks 13.jūnijā.

Jau ziņots, ka Jēkabpilī Asinsdonoru dienas norisināsies 9. un 30.jūnijā no pulksten deviņiem dienā līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona telpās. Aicina Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājus būt aktīviem, piedalīties pašiem un uzrunāt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un darba kolektīvus kopā doties uz Donoru dienām, lai sniegtu tik nepieciešamo atbalstu līdzcilvēkiem. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Un vēl

Pagājušais mēnesis Latvijā kļuva par vēsāko maiju šajā gadsimtā, tā vidējā gaisa temperatūra bija divus grādus zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Mēneša vidējā gaisa temperatūra zem normas noslīdēja pirmo reizi kopš 2024.gada janvāra. Kopš 2020.gada tikai vienu reizi - pagājušajā gadā - maijs Latvijā bijis siltāks par normu jeb 1991.-2020.gada vidējo rādītāju. Zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija -4,8 grādi 9.maijā Daugavpils novērojumu stacijā, savukārt visaugstāk - līdz +23,0 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 28.maijā Rucavā. Maijā tika pārspēts viens siltuma rekords un četri aukstuma rekordi, kā arī reģistrēts pirmais aukstuma vilnis kopš 2023.gada.

Vidējais nokrišņu daudzums valstī bija 84,7 milimetri jeb 168% no normas, un šā gada maijs kļuva par sesto mitrāko novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada. Lielākais nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī bija 194,3 milimetri Madonā, bet vismazāk lija Kolkā, kur reģistrēti 24,8 milimetri nokrišņu. Gulbenē, Madonā un Jēkabpilī maijā bija 18 dienas, kurās nokrišņu daudzums sasniedza vismaz vienu milimetru, turpretī Pāvilostā un Ventspilī bija tikai četras šādas diennaktis. Tikmēr saules spīdēšanas ilgums bija mazāks nekā parasti maijā, vietām Latgalē pat uz pusi mazāks.







Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadā iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās ir zemāka aktivitāte kā vidēji valstī; Preiļos četras uzņēmējas stāstīs par ilgtspējīgām izvēlēm iepirkšanās laikā; un Botāniskajā dārzā Salaspilī uzziedējis sniegpārsliņu koks.

Četrās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 10,18% balsstiesīgo iedzīvotāju, tajā skaitā Jēkabpils novadā – 9,46% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir zemāks rādītājs kā vidēji valstī.  Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija liecina, ka pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 140 tūkstoši 185 jeb 10,18% balsstiesīgo iedzīvotāju. Jēkabpils no vadā – 2 tūkstoši 850 vēlētāji jeb 9,46% no balsstiesīgo vēlētāju skaita. Vēl iepriekšējās balsošanas laikā iespējams nobalsot rīt no pulksten 12 līdz trijiem dienā. Savukārt sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena.

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 21 tūkstotis 500 brīvu darbavietu, kas ir par 3 tūkstošijeb 12,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā privātajā sektorā bija 11 tūkstoši 900 brīvu darbavietu, bet sabiedriskajā sektorā – 9 tūkstoši 600 brīvu darbavietu. Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 4,2%, vienkāršo profesiju pamatgrupā - 2,9% un kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9%. No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 6,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē - 3,3%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 2,7%.

Šodien militārajā bāzē Ādažos ar svinīgu kapsulas iemūrēšanas ceremoniju sākta piektās kazarmas būvniecība. Topošā kazarma paredzēta valsts aizsardzības dienesta karavīru izmitināšanai, un tajā varēs izvietot 450 cilvēku. Kazarma būs 7 tūkstoši 860 kvadrātmetru liela četru stāvu ēka. Tās pirmajā stāvā paredzētas dažādas glabātavas un apmācību zona, tajā skaitā mācību telpas. Kazarmas otrais, trešais un ceturtais stāvs paredzēti karavīru izmitināšanai.  Būvdarbu apjomā ietilpst ne tikai kazarmas būvniecība, bet arī nepieciešamo ārējo inženiertīklu izbūve, ap ēku būs uzbūvēts piebraukšanas un manevrēšanas laukums ar pievedceļu, kā arī tiks labiekārtota piegulošā teritorija. Kopējās izmaksas vairāk kā 9,9 miljoni eiro.

Nākamnedēļ, 12.jūnijā, prezentēs jaunāko Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs pērn. Pētījumā arī analizētas ēnu ekonomikas attīstības tendences no 2009. līdz 2024.gadam. Prezentācijai sekos paneļdiskusija, kurā piedalīsies politikas veidotāji, uzņēmēji un eksperti. Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs tiek aprēķināts kopš 2009.gada. Saskaņā ar pērnā gada datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023.gadā bija 22,9% no iekšzemes kopprodukta, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Eiropas Komisija ir piespriedusi prāvu naudas sodu diviem ēdienu piegādes lieluzņēmumiem, kuri pārkāpa Eiropas Savienības konkurences noteikumus. Šī lieta ir zīmīga, jo Eiropas Komisija pirmo reizi ir piemērojusi sankcijas kompānijām par dalību kartelī, kas ietvēra vienošanos nepārvilināt vienam otra darbiniekus. Eiropas Komisija šonedēļ paziņoja par 329 miljonu eiro lielu sodu diviem lielākajiem ēdienu piegādes uzņēmumiem Eiropā – Vācijā bāzētajai kompānijai "Delivery Hero" un Spānijas uzņēmumam "Glovo". Trīs gadus ilgušā izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmumi ir pārkāpuši Eiropas Savienības konkurences noteikumus, izveidojot karteli, kas ierobežoja konkurenci ēdienu piegādes tirgū.

Kanādā turpinās vairāk nekā 200 savvaļas ugunsgrēku un līdz šim izdegusi apmēram 2,2 miljonus hektārus plaša teritorija. Ugunsgrēki būtiski pasliktinājuši gaisa kvalitāti arī vairākos kaimiņvalsts ASV štatos.  Ugunsdzēsības dienestos visā Kanādā izsludināta trauksme, bet vissmagāk cietušas Saskačevanas un Manitobas provinces, kur izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Par upuriem pagaidām netiek ziņots, bet varas iestādes izsniegušas evakuācijas rīkojumu vairāk nekā 31 tūkstotim cilvēku. Ugunsgrēku dūmi sasnieguši arī ASV. Amatpersonas ieteikušas cilvēkiem ar elpošanas un cita veida veselības problēmām samazināt aktivitātes brīvā dabā. 

Turpinām ziņas

Šodien piecos pēcpusdienā Preiļu restorānā "Levaž" sievietes tiek aicinātas uz sarunu ar uzņēmējām par ilgtspējīgām izvēlēm, veicot pirkumus un izvēloties apģērbu, kosmētiku, pārtiku. Pasākuma rīkotāji stāsta, ka sievietes ir aktīvas kosmētikas un modes preču patērētājas, kā arī galvenokārt nosaka toni virtuvē - ko ēdīs ģimene, kādus pārtikas produktus pirkt. Pasākumā uz diskusiju uzaicinātas četras uzņēmējas, kuras savā darbībā pieturas pie ilgtspējīga dzīvesveida principiem un atbildīga patēriņa - kosmētikas uzņēmuma "Vegan Fox" dibinātāja Maija Rieksta-Riekstiņa , ilgtspējīgas modes darinātāja - Egija Žihare, nākotnes pārtikas ražotāja Lienīte Litavniece.

19. jūnijā skrīverietim, izcilam ainavu fotogrāfam Jānim Tālbergam apritētu 95 gadi. Atzīmējot viņa jubileju, ikviens aicināts piedalīties īpašā fotoakcijā “Gaismas mirkļi Skrīveros” — lai fiksētu šodien to, ko mākslinieks visu mūžu dokumentējis ar savu fotoaparātu. Šajā dienā ikviens aicināts ar fotokameru vai telefonu fotografēt skaistākās Skrīveru ainavas un 1—3 fotogrāfijas iesūtīt epastā muzgrafika@inbox.lv.  Šī akcija ir gan radošs koprades projekts, gan cieņas apliecinājums cilvēkam, kurš savu mūžu veltījis Skrīveru skaistuma ikdienas apliecinājumam. Pēc šīs akcijas fotogrāfijas tiks digitalizētas un no labākajiem darbiem veidota izstāde.

Un vēl

Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī uzziedējis sniegpārsliņu koks. Sniegpārsliņu koks savvaļā sastopams Ziemeļamerikā un Ķīnā, kur var sasniegt 10 metru augstumu. Botāniskajā dārzā augošais ir no Ziemeļamerikas. Šis augs ir liels retums un sastopams lielākoties tikai kolekciju stādījumos, tomēr ir pielāgojies Latvijas augšanas apstākļiem. Nosaukumu koks ieguvis pateicoties ziediem - pilnziedā tas izskatās kā piebiris smalkām, baltām sniegpārslām. Ziedu vainaglapas ir ļoti šauras un garas. Pēc tam ienākas arī iespaidīgas sēklas ķiršu kauliņa lielumā, kam apkārt ir mīkstums tumši zilā krāsā. Arī koka lapas ir dekoratīvas - ādainas, neparasti lielas, astoņus līdz 20 centimetrus garas, rudenī tās krāsojas dzeltenas. Botāniskajā dārzā šis koks pašlaik ir apmēram trīs metrus augsts.

Foto: Jēkabpils novads/Facebook