
Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 19.jūnijā
- Radio1.lv --
- 19 junijs 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents un premjere aicina Saeimu pilnībā neatteikties no amatpersonu atalgojuma publiskošanas, Ekonomists: Pateicoties sekmīgai investīciju piesaistei, pērn lielākā ekonomiskā izaugsme bija Smiltenes un Alūksnes novadiem, un Kāds laiks gaidāms svētku brīvduenās?
Amatpersonu atalgojuma publiskošana ir laba prakse, bet būtu atbalstāms samērīgāks risinājumu, trešdien pēc tikšanās preses konferencē atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa. Premjere atzina, ka patlaban spēkā esošie grozījumi no tehniskās puses nebija īsti izprotami, tādēļ, iespējams, ap tiem tika sacelta ažiotāža. Viņasprāt, parlamentārieši šobrīd meklē veidu, kā pieņemt lēmumu par algu publiskošanu, to samērojot ar iebildumiem, kas no dažādām institūcijām. Arī Rinkēvičs aicināja atbildīgo Saeimas komisiju meklēt šai problēmai saprātīgu risinājumu, kas no vienas puses dod iespēju saglabāt amatpersonu privātumu, bet no otras puses - sabiedrībai tiesības zināt šādu informāciju.
Jau ziņots, ka 1.februārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasība iestādes tīmekļvietnē katru mēnesi publiskot amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tai aprēķināto atalgojumu.
Valsts policija Jāņu brīvdienās pastiprināti uzraudzīs kārtību uz ceļiem. Plānojot darbus svētku laikā, tiek paredzēts reidos iesaistīt plašus policijas resursus. Policija laikā no 20. līdz 25.jūnijam pievērsīs pastiprinātu uzmanību dzērājšoferiem, kā arī būs masu pasākumu tuvumā. Šoferiem jārēķinās ar masveida reibuma pārbaudēm, kā dēļ paredzēti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi gan pilsētās, gan uz mazākiem ceļiem reģionos. Pārbaudes notiks visā Latvijas teritorijā, un policija mainīs savu atrašanās vietu, lai efektīvāk uzraudzītu satiksmes kārtību.
Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3 tūkstoši 732 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 600 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Aprīlī Latvijā reģistrēti 976 jaundzimušie, kas ir par 10,9% jeb 120 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tajā skaitā reģistrēti 517 zēni un 459 meitenes. Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā sesto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 8 tūkstoši 945 mirušie, kas ir par 6,1% jeb 586 mazāk nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 5 tūkstoši 213 pārsniedza dzimušo skaitu.
Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrētas tūkstoš 974 laulības, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir par 21,6% jeb 350 laulībām vairāk. Šogad 1.maijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,8 miljoni.
Kanādā noslēdzies septiņu pasaules industriāli attīstītāko jeb G7 valstu līderu samits. Tajā panāktas vairākas vienošanās par aktuālu pasaules problēmu risināšanu, taču ASV nobloķēja vienotu spēcīgu paziņojumu par Ukrainu. ASV bloķēja kopīga paziņojuma pieņemšanu, kurā būtu nosodīta Krievija. Sešas G7 dalībvalstis vienojās par spēcīgu valodu, bet kopīga paziņojuma pieņemšanai būtu vajadzīga ASV piekrišana. Vašingtona pamatojusi savu nostāju ar vēlmi saglabāt vidutāja lomu sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu.
Mainīgais klimats sācis mainīt ziedputekšņu un sporu ražošanu un izplatību, un tas varētu saasināt alerģiju simptomus, norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Meteoroloģijas organizācija. ANO organizācija norādījusi, ka mainīgā klimata dēļ cilvēkiem, kuriem ir alerģijas, iesnas, niezošas acis, šīs problēmas varētu saasināties. Eksperti brīdinājuši par alerģiju eksploziju, jo klimata pārmaiņas pagarina un pastiprina ziedputekšņu sezonas. Eksperti arī norādīja, ka cilvēku jutību pret alergēniem palielina arī gaisa piesārņojums, savukārt jaunus alerģiju viļņus izraisa invazīvo sugu izplatība jaunos reģionos. Apmēram ceturtdaļa pieaugušo Eiropā cieš no alerģijām, tajā skaitā smagas astmas, savukārt bērnu vidū šī proporcija ir 30 līdz 40%. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem paredzams, ka šis skaitlis līdz 2050. gadam pieaugs līdz pusei eiropiešu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada vēlēšanu komisija aicinājusi jaunievēlētos deputātus piedalīties pirmajā jaunā sasaukuma Jēkabpils novada domes sēdē. Tā notiks pēc svētku brīvdienām 26.jūnijā pulksten 10. pašvaldības ēkā Jēkabpilī, Rīgas ielā 150A.
Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja mēra Raivja Ragaiņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija. Tā ieguva 7 vietas un 29,15% vēlētāju atbalstu. Četras vietas domē ieguva Latvijas Reģionu apvienības/Jaunās konservatīvās partijas/"Vienotības" kopīgais saraksts jeb 15,75% vēlētāju atbalsta, trīs deputāti pārstāvēs partiju "Latvija pirmajā vietā", iegūstot 13,81%, divi domnieki – Nacionālo apvienību, kas ieguva 7,96% vēlētāju atbalsta, 2 vietas – Jēkabpils reģionālā partija jeb 6,92%, bet viena deputāta vieta būs "Platformai 21", kurai bija 6,71% vēlētāju atbalsta.
Pērn, pateicoties sekmīgai investīciju piesaistei, kā arī iepriekš paveiktajam ražošanas jaudu palielināšanā, vislielākā ekonomiskā izaugsme Latvijā bija Smiltenes un Alūksnes novadiem, prezentējot reģionu ekonomikas pētījumu, teica "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš. Reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad viedojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Starp reģioniem kopumā pērn veiksmīgākais gads bijis Zemgalei. Kā skaidroja Strautiņš, to veicināja gan sekmīgais Zemgales austrumu puses novadu -Jēkabpils un Aizkraukles - sniegums kokapstrādē, gan pārtikas nozaru attīstība.
Un vēl
Jāņu brīvdienās laikapstākļus Latvijā ietekmēs gan anticiklons, gan ciklons un atmosfēras frontes, tādēļ būs svārstīga gaisa temperatūra, saulaini periodi mīsies ar lietainiem un vējainiem brīžiem, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien uzspīdēs saule, daudzviet īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, vietām gaidāmas intensīvas lietusgāzes ar krusu, negaisa laikā iespējama arī vētra. Lielākais spēcīga negaisa risks prognozēts valsts dienvidaustrumu daļā. Savukārt naktī uz piektdienu Latvijas austrumu un centrālo daļu no ziemeļiem sasniegs plaša nokrišņu zona, piektdien gaidāms arī stiprs ziemeļrietumu vējš. Rīgā iespējamas vēja brāzmas līdz 22 metriem sekundē un koku lūšana.
Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei sestdien, gada garākajā dienā, laikapstākļi uzlabosies, vējš pierims un tikai vietām - galvenokārt valsts austrumos - iespējams īslaicīgs lietus. Gada īsākajā naktī gaiss atdzisīs līdz +6..+11 grādiem, daļā piekrastes temperatūra nenoslīdēs zem +12..+14 grādiem, bet saulgriežu dienā temperatūra pakāpsies līdz +17..+22 grādiem.
Arī svētdien īslaicīgs lietus prognozēts tikai vietām un gaisa temperatūra var sasniegt +25 grādus. Savukārt Līgo dienā, kā arī Jāņu naktī un dienā daudzviet iespējams lietus, var līt stipri un dārdēt pērkons, iespējams arī brāzmains vējš. Gaisa temperatūra 23.jūnijā var pakāpties līdz +27 grādiem, pēc tam gaidāms vēsāks laiks.
Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem jūnija beigās un jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā saglabāsies nedaudz zem normas, turpretī "Global Forecast System" pieļauj varbūtību, ka jūlija pirmajās dienās termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz pat +35 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Uzsver Latvijas mērķtiecīgu virzību uz ieguldījumu aizsardzībā kāpināšanu, Nākamajā piektdienā vēlēs Preiļu novada domes priekšsēdētāju, un Krustpils Brīvdabas estrādē šovakar notiks vasaras saulgriežu koncerts.
Nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta, vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa norādīja, ka valdība virzās nospraustā mērķa virzienā, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību NATO spējām un lai iedzīvotāji būtu drošībā. Premjere atgādināja, ka Ministru kabinets jau iepriekš konceptuāli vienojies, ka Latvija virzās uz aizsardzības izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Viena no lietām, kas ar to saistīta, ir vēl 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" iegāde. Tās paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai. Siliņa skaidroja, ka tas nozīmē, ka Latvija strauji palielina aizsardzības spējas un atbilst NATO prasībām.
Pašvaldību vēlēšanu norisē ticis izmantots arī SIA "ZZ Dats" izstrādātais pārvaldības portāls, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publiskotā informācija. Kopumā vēlēšanu norisē izmantoti trīs uzņēmumu risinājumi - jau pieminētais pārvaldības portāls, vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma, elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs un publiskās tīmekļa vietnes, ko nodrošināja AS "RIX Technologies", kā arī vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma, ko nodrošināja SIA "Baltic Software Factory". Vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana, kā arī citas ar to saistītās nianses Valsts digitālās attīstības aģentūrai līdz šim izmaksājušas 1,81 miljonu eiro.
Galvaspilsētas domes vēlēšanās uzvarējusī partija "Latvija pirmajā vietā" vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā ar prasību atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par Rīgas domes vēlēšanām un uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas. Politiskā spēka ieskatā Rīgas domes vēlēšanās ir noticis tik ievērojams vēlēšanu norises pārkāpumu kopums, kā rezultātā vēlēšanas nevar atzīt par tiesiskām un leģitīmām.
Pieaugot iespējamībai, ka konfliktā starp Izraēlu un Irānu iesaistīsies arī ASV, Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei trešdien brīdinājis ASV administrāciju par neatgriezeniskām sekām, ja tā militāri iejauksies. Līderis arī uzsvēris, ka irāņi nav tā tauta, kas padodas. Vairāki ASV mediji norāda, ka prezidents Donalds Tramps arvien vairāk atbalsta ASV militāro resursu izmantošanu, lai uzbruktu Irānas kodoliekārtām, un ir noraidījis ideju par diplomātisku risinājumu eskalācijas izbeigšanai. Viņš paziņojis, ka ASV pagaidām nenogalināšot Irānas augstāko līderi, bet brīdināja ajatollu Ali Hamenei neveikt turpmākus uzbrukumus Izraēlai un mudināja Irānu uz beznosacījumu padošanos.
Krievija paplašina militāro klātbūtni pie Somijas robežas, atsaucoties uz satelīta attēliem, trešdien ziņo somu sabiedriskā raidorganizācija "Yle". Satelīta attēlos redzami artilērijas brigādes garnizona celtniecības darbi Kandalakšā, Murmanskas apgabalā, vēsta raidorganizācija. Medijs norādīja, ka tā ir pirmā pazīme, kas liecina par pastāvīgu karavīru skaita palielināšanu pie robežas ar Somiju. Varasiestādes Murmanskā apstiprināja, ka pilsētā, kas atrodas aptuveni 150 kilometrus no robežas, tiek būvēta jauna kara pilsētiņa un tiek atjaunoti vecie dzīvojamie bloki. Raidorganizācija ziņo, ka, spriežot pēc satelīta attēliem, veiktas izmaiņas arī citās Krievijas armijas bāzēs netālu no robežas.
Turpinām ziņas
Nākamajā piektdienā, 27.jūnijā, pulksten 10, vēlēs Preiļu novada domes priekšsēdētāju, liecina pašvaldības Vēlēšanu komisijas paziņojums. Jaunievēlētās domes pirmajā sēdē plānots izskatīt tikai šo jautājumu. Kā vēstīts, Preiļu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējis Latgales partijas, "Jaunās vienotības" un "Latvijas attīstībai" kopīgais saraksts, iegūstot deviņus no 15 deputātu mandātiem. Saraksta līderis ir bijušais domes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Viņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir vienošanās par to, ka domes priekšsēdētāja amatam tiek virzīta viņa kandidatūra. Adamovičs informēja, ka viņš domē aicinās kopā strādāt arī trīs pārējos ievēlētos politiskos spēkus.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi SIA "Vidusdaugavas SPAAO" iesniegto nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa projektu, kas stājās spēkā no 1.jūnija. Tarifu projekts aprēķināts atbilstoši Regulatora lēmumam. Mainoties nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifam sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā “Dziļā Vāda”, mainās arī maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu SIA "Vidusdaugavas SPAAO" apkalpotajās administratīvajās teritorijās, kas no 1.jūnija ir 27,81 EUR par kubikmetru bez PVN, kopā ar PVN 33,65 EUR par kubikmetru.
Jau ziņots, ka 29.maijā Jēkabpils novada pašvaldīb ir apstiprinājusi nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, kas paredz, ka no 1. jūlija Jēkabpils novada teritorijā ārpus Jēkabpils valstspilsētas maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek palielināta uz 28,23 eiro par kubikmetru bez PVN, kopā ar PVN 34,16 eiro par kubikmetru.
Un vēl
Šodien pulksten astoņos vajarā Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē notiks Raimonda Tigula un Jēkabpils novada koru vasaras saulgriežu koncertu “Lec, saulīte”. Par muzikālo noformējumu koncertā rūpēsies pavadošā grupa. Līdzās Raimondam Tigulam un pavadošajai grupai uz skatuves kāps un skaistākos skaņdarbus izdziedās Jēkabpils novada kori – Jēkabpils Tautas nama sieviešu koris “Unda”, Krustpils kultūras centra jauktais koris “Noskaņa”, Sēlpils Tautas nama jauktais koris “Sēlpils”, Viesītes kultūras centra jauktais koris “Viesīte”, kā arī Zasas Tautas nama jauktais koris “Putni”.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Siliņa aicina iesaldēt algas ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Civilās aizsardzības speciālistu algošanai pašvaldībām nepieciešami papildu 885 tūkstoši eiro, un
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Siliņa sociālajā tīklā "X" norādījusi, ka aicina lemt koalīciju par algu iesaldēšanu, uzsverot, ka budžeta finansējums 2026.gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm. Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7 tūkstoši 670 eiro, bet nākamgad, neieviešot premjeres rosinātās izmaiņas, tā būtu 8 tūkstoši 89 eiro pirms nodokļu nomaksas.
No Jordānijas uz Bratislavu vakar ar Slovākijas militāro reisu izbraukuši 17 Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturējās Izraēlā. Tāpat uz Viļņu devies Lietuvas evakuācijas reiss ar 11 Latvijas valstspiederīgajiem. Kopš situācijas eskalācijas Tuvo Austrumu reģionā Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā saņemtas ziņas par 95 valstspiederīgajiem Izraēlā un trim valstspiederīgajiem Irānā. Savukārt pēc oficiālajiem datiem Izraēlā rezidē 6 tūkstoši 62, bet Irānā trīs Latvijas valstspiederīgie.
Lielu daļu krievvalodīgo iedzīvotāju neapmierina vairāki Latvijas pieņemtie lēmumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tomēr tā vietā lai politiski mobilizētos, var novērot šo cilvēku politiskās līdzdalības mazināšanos un ciniskuma palielināšanos, kas ne vien ietekmē demokrātijas kvalitāti, bet arī draud ar izolēšanos un piesliešanos populistiskiem spēkiem, izriet no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku īstenotās aptaujas. Pētījumā secināts, ka trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas rusofono iedzīvotāju vidū samazinājies atbalsts Ukrainai un palielinājusies nenoteiktība attieksmē pret karu. Šāda nepozicionēšanās šobrīd raksturīga 55% krievvalodīgo respondentu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno apmeklēt NATO samitu Hāgā, kas notiks 24. un 25.jūnijā, ziņu aģentūrai AFP atklāja avots Ukrainas prezidenta birojā. Sagaidāms, ka samitā tiks panākta vienošanās par NATO aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, paredzot 3,5% tiešiem aizsardzības izdevumiem un 1,5% ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai. Avots Zelenska birojā norādīja, ka galīgais lēmums par prezidenta došanos uz samitu tiks pieņemts samita priekšvakarā, bet brauciens ir ieplānots.
Austrijas Tiroles Alpos, pērkona negaisa laikā, zibens spēriena rezultātā gāja bojā trīs pārgājiena dalībnieki, tajā skaitā divi brāļi un sieviete, kas bija precējusies ar vienu no vīriešiem, vēsta aģentūra “Reuters”. Alpu policijas pārstāvis Landekas pilsētā Vācijā sacīja, ka, visticamāk, 60 gadus vecais pāris un 62 gadus vecais brālis miruši no viena un tā paša zibens spēriena. Policija paziņoja, ka retais incidents noticis svētdienas pēcpusdienā, kad trio kāpis lejup pa Mittagspitze kalnu netālu no Fliršas ciema.
Turpinām ziņas
Civilās aizsardzības speciālistu algošanai pašvaldībām nepieciešami papildu 885 tūkstoši eiro, vakar pēc tikšanās ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienībā. Ņemot vērā izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas pieņemtas šī gada maijā, pašvaldībām jāizveido krīzes vadības struktūrvienība vai jānorīko atbildīgie darbinieki krīzes vadības pasākumu īstenošanai. Šie grozījumi ir daļa no plašākas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvāku un centralizētāku pārnozaru sadarbību krīžu situācijās.
Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests līdz 2026.gada maijam plāno izstrādāt veterināro zāļu aprites digitalizācijas projektu, izstrādājot vienotu dzīvnieku veselības datu sistēmu, kura būs pieejama gan dzīvnieku īpašniekiem, gan veterinārārstiem. Projekta kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 2,2 miljonus eiro, ko veidos Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums. Projektā paredzēts izstrādāt divas savstarpēji saistītas informācijas sistēmas - veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu "Vezirs", kas nodrošinās datu apmaiņu ar Eiropas Zāļu aģentūras zāļu datubāzi, un veterinārās e-veselības informācijas sistēmu "eVetis", kurā būs informācija par dzīvnieku ārstēšanas procesu.
Un vēl
Pirmdien, 23.jūnijā pulksten desmitos vakarā sāksies Līgo nakts zaļumballe ar grupu “Laimes rats” Jēkabpils Kena parkā! Pasākuma organizatori aicina uz jautru līgošanu un dancošanu. Līgo nakts zaļumballes Kena parkā kļuvušas par jauku tradīciju un katru gadu tiek kupli apmeklētas.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:Rinkēvičs: Arī šajā Saeimā zūd vēlētāju cerības par atbildīgu politiku, Saeima vērtēs ieceri ļaut staltbriežu medības arī teritorijās ar kombinētu zemes struktūru, un Daļā Latvijas sākusies meteoroloģiskā vasara.
Katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, šodien norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka mūsu valsts galvenās prioritātes ir un paliek nemainīgas - Latvijas valsts aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. Rinkēvičs atzina, ka arī nesenās pašvaldību vēlēšanas notika "kā pa celmiem". Un, lai arī amatpersonas uzņēmušās atbildību, ar to vien nepietiek un gūtās mācības ir arī jāliek lietā, uzsvēra prezidents. Vienlaikus paliek arī daudzi jautājumi par plašāku valsts attīstību. Rinkēvičs uzdeva vairākus retoriskus jautājumus gan par laikā neuzbūvētiem slimnīcu korpusiem, gan "Rail Baltica" projektu un citus.
Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.
Čudara vietu Saeimā ieņems Jānis Zariņš.Čudaru ministra amatam izvirzīja "Jaunā vienotība". Valdības vadītāja Evika Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.
Lietuvā izcēlies skandāls pēc tam, kad no evakuācijas reisa, ar kuru mājās no Izraēlas atgriezās Baltijas valstu pilsoņi, tika izsēdināts lietuviešu žurnālists Marjus Laurinavičs. Iemesli, kādēļ tas noticis, tiek skaidroti, bet versijas šobrīd pamatā ir divas un tās ir krasi atšķirīgas. Vēl izkāpjot no lidmašīnas, žurnālists paspējis pateikt, ka šāda situācija acīmredzot radusies tādēļ, ka uzņēmējs Gedimins Žiemeļis, kura kompānija veikusi lidojumu, vēlas atriebties žurnālistam par viņa kritiku, viņš kritizējis Žiemeļa biznesa saiknes ar Krieviju. Šī ir žurnālista versija, bet savu versiju, pilnīgi pretēju, ir sniedzis pats uzņēmējs. Viņš sociālajos medijos ierakstījis, ka saskaņā ar sākotnējo secinājumu incidents bija saistīts ar draudiem uzspridzināt lidmašīnu. Notikušo ir komentējis arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutus Budris. Sociālā medija "Facebook" ierakstā viņš norāda, ka Lietuva nepametīs ne savu pilsoni, ne šo situāciju šādi.
Lielāko slimnīcu Izraēlas dienvidos šodien skārusi Irānas raķete. Amatpersonas ziņo, ka "tiešais trāpījums" nodarījis plašus postījumus.Sorokas Medicīnas centrā Beerševā, kas apkalpo apmēram miljonu valsts dienviddaļā dzīvojošo cilvēku, ir vairāk nekā tūkstoš gultasvietu. Viens no karavīriem, kas palīdz sakopt teritoriju, britu raidsabiedrībai BBC stāstīja, ka izskatās slikti, taču cietušo nav. Pacienti no triecienā cietušās nodaļas tikai vakar tika pārvietoti uz drošu pazemes telpu. Valsts premjerministrs Benjamins Netanjahu ceturtdien paziņoja, ka Irāna dārgi samaksās par šo triecienu slimnīcai.
Turpinām ziņas
Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva grozījumus Medību likumā, kas paredz ļaut staltbriežu medības teritorijās ar kombinētu zemes struktūru. Patlaban staltbriežu medības ļautas teritorijās, ieskaitot tikai meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus, krūmājus un purvus. Deputāti rosina staltbriežu medības ļaut arī lauksaimniecībā izmantojamā zemē, mežā, krūmājā, purvā, ūdensobjektu zemē, izņemot ezerus, un pārējā zemē, izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība. Tādējādi uzlabojot populācijas regulāciju un mazinot postījumus.
Meža zemju darījumu skaits šogad pirmajā ceturksnī ir sarucis, bet zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas, informēja nekustamo īpašumu kompānija "Latio". Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā pirmajā ceturksnī bija 188 eiro par hektāru. "Latio" norāda, ka pieauguša skujkoku meža cena pirmajā ceturksnī bija 24 tūkstoši eiro par hektāru, bet pieauguša lapu koku meža cena - 17 tūkstòsi500 eiro par hektāru. Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos pirmajā ceturksnī bija 3300 eiro par hektāru.
Un vēl
No 25 novērojumu stacijām meteoroloģiskās vasaras sākums līdz šim reģistrēts tikai desmit, pārējās turpinās meteoroloģiskais pavasaris, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Meteoroloģiskā vasara sākas, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz +15 grādus, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Daugavpilī un Rēzeknē meteoroloģiskā vasara iestājās jau 17.aprīlī, Dagdā un Rīgā - 3.jūnijā, savukārt Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Madonā un Skrīveros - 13.jūnijā. Arī valstī kopumā meteoroloģiskā vasara sākusies 13.jūnijā. Pārējās 15 novērojumu stacijās šogad vēl nav bijis piecu secīgu dienu ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 grādi.
Jau ziņots, ka sestdien, 21.jūnijā, būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara. 21.jūnijs būs gada garākā diena. Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus. Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22.septembrim