
Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 30.jūnijā
- Radio1.lv --
- 30 junijs 2025 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Drīzumā varētu lemt par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu robežsardzē, policijā un VUGD; Radžu ūdenskrātuvē atrasti beigti ķīri; un Celtnieku ielas mikrorajonā šodien nebūs nodrošināta karstā ūdens piegāde.
Valdība drīzumā varētu lemt par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu iekšlietu dienestos - Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Ideja par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu iekšlietu resorā nav jauna, un tika rosināta jau 2022.gadā ziņojumā valdībai. Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas rezultātā pieaugs iekšlietu iestāžu cilvēkresursu kapacitāte. Pēc dienesta beigām prognozējams, ka provizoriski ap 20% no dienesta iekšlietu iestādēs nodarbinātajiem vēlēsies turpināt dienestu iestādē.
Lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu, kas radušies, uzņemot kara bēgļus no Ukrainas, valdība plāno piešķirt papildu 11,8 miljonus eiro. Ņemot vērā iepriekš piešķirto finansējumu 11,7 miljonus eiro, kopā šim mērķim no 2024.gada decembra līdz 2025.gada novembrim tiks atvēlēti 23,5 miljoni eiro. Minētie līdzekļi paredzēti, lai kompensētu izdevumus pašvaldībām, kas radīsies, nodrošinot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, tai skaitā arī izmitināšanas un ēdināšanas, sociālā atbalsta un izglītības pakalpojumus.
Piektdien Ņujorkā ANO iesniegts dokuments par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Ārlietu ministrija vēlreiz uzsver, ka kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija. Krievija ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tajā skaitā ANO Statūtu principus. Izstāšanās no Otavas konvencijas dos Latvijai rīcības elastību, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību.
Visas hipotēzes par to, kā sākās Covid-19 PVO pēc tam, kad publicēja četrus gadus ilgās izmeklēšanas secinājumus. 27 ekspertu sagatavotais ziņojums uzskatāms par nepilnvērtīgu, jo izmeklēšanu kavēja svarīgas informācijas slēpšana. Saskaņā ar organizācijas datiem, pandēmija nogalināja aptuveni 20 miljonus cilvēku, vienlaikus sagraujot ekonomiku, kropļojot veselības aprūpes sistēmas un apgriežot cilvēku dzīvi kājām gaisā. ANO veselības aģentūras uzsāktajā ilgstošajā izmeklēšanā secināts, ka trūkstošo papildu datu dēļ, kas joprojām tiek gaidīti no Ķīnas, atbildes par kovida izcelsmi un to, kā tas sākotnēji izplatījās, paliks nepārliecinošas.
Spānijā gaidāms pirmais šā gada karstuma vilnis, kad maksimālā temperatūra pārsniegs 40 grādus, liecina valsts meteoroloģijas dienesta prognozes. Šajās dienās 75% visu valsts pašvaldību tiek prognozēts zems, vidējs vai augsts veselības apdraudējums. Visaugstākā temperatūra, kas sasniegs 43 grādus, gaidāma Andalūzijā, valsts dienvidos. Tomēr arī Saragosā, valsts ziemeļaustrumos, iedzīvotājiem jāgatavojas augstām temperatūrām. Cilvēkiem ieteikts, ja iespējams, neiziet no mājas karstākajā dienas laikā. Karstuma vilnis varētu ilgt līdz ceturtdienai.
Turpinām ziņas
Piektdien par Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais mēra vietnieks Vitālijs Aizbalts, kura pārstāvētā Latgales partija vēlēšanās ierindojās trešajā vietā. Aizbalts amatā apstiprināts ar 11 balsīm par un četrām balsīm pret. Viņa kandidatūru neatbalstīja deputāti no partijas "Sarauj Latgale!". Vēlēšanās lielāko balsu skaitu guvušās Daugavpils novada partijas kandidāts Jānis Proms ievēlēts par mēra pirmo vietnieku. Par otro mēra vietnieku ievēlēts Reinis Līcis no Latvijas Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības kopīgā saraksta. Savukārt par trešo mēra vietnieku vienbalsīgi ievēlēta Olesja Ņikitina no Daugavpils novada partijas.
Pagājušajā nedēļā Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvē ir konstatēti miruši ķīri. Jēkabpils novada pašvaldība ir informējusi Pārtikas un Veterināro dienestu, kā arī Veselības inspekciju. Pašvaldība aicina iedzīvotājus izvērtēt minētās teritorijas apmeklēšanu un neaiztikt mirušos putnus, lai neapdraudētu savu veselību. Tāpat arī iedzīvotāji aicināti neļaut mājdzīvniekiem piekļūt šai teritorijai vai izvēlēties citu vietu to pastaigām. Iedzīvotāji aicināti arī neaiztikt beigtos putnus un nenest tos mājās, uz dzīvnieku patversmēm vai veterinārajām klīnikām.
Jau ziņots, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana un citas pazīmes. Cilvēku inficēšanās risks ar putnu gripu ir zems.
Un vēl
SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka šodien sakarā ar remonta darbiem, būs pārtraukta karstā ūdens padeve Jēkabpilī, Celtnieku ielas katlu mājas mikrorajonam. Ja rodas jautājumi, iedzīvotāji aicināti zvanīt 29212702.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Labklājības ministrija budžeta izdevumu samazinājumu sola īstenot, neskarot pabalstu saņēmējus; Saeimas deputāte Līga Kļaviņa pērn atalgojumā saņēmusi 83 000 eiro; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Labklājības ministrija budžeta izdevumu samazinājumu īstenos, neietekmējot pabalstu un pensiju saņēmēju intereses, taču samazinājumu daļēji plāno segt arī no prognozētā ietaupījuma izdienas pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksā. Kā skaidroja ministrijā, šis izmaksu samazinājums tiek lēsts, ņemot vērā prognozēto bezdarbnieka pabalsta vai izdienas pensijas saņēmēju skaita vai vidējā apmēra samazināšanos. Jau ziņots, ka ministrijai nākamajā gadā uzdots atrast izdevumu samazinājumu 4,4 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 2,2 miljonu eiro apmērā no pamatbudžeta un 2,2 miljonu eiro apmērā no speciālā budžeta.
Ādažu un Šķēdes poligonos tirgus izpētē veiktas pirmās Latvijā izstrādāto attālināti vadāmu sauszemes un jūras sistēmu praktiskās demonstrācijas, lai pārliecinātos par platformu veiktspēju un potenciāli nepieciešamajiem uzlabojumiem. Testi organizēti Ādažu un Šķēdes militārajos poligonos. Paralēli plānots pakāpeniski pielāgot testēšanas norisi, ievērojot pirmajās pārbaudēs gūtās ekspertu atziņas, kā arī industrijas pārstāvju novērojumus un sniegtos ierosinājumus.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par skolēnu brīvlaiku izlīdzināšanu un sabalansēšanu visa gada garumā. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīta Dace Vītola. Viņa skaidro, ka patlaban skolēniem ir īss brīvlaiks rudenī, ziemā un pavasarī, savukārt vasarā ir trīs mēnešu brīvlaiks, kas, pēc autores domām, saistās ar dažādiem riskiem. Piemēram, viņasprāt, bērni var netikt pienācīgi pieskatīti, jo vecākiem jāstrādā, var rasties traumas un atkarības, bērni aizmirst ko iemācījušies iepriekš. Līdztekus Vītola uzskata, ka īsajos mācību gada brīvlaikos bērni nespēj pilnvērtīgi atpūsties, bet mācību gada noslēgumā bērniem draud "izdegšana". Vītola vēlas panākt vasaras brīvlaika samazināšanu līdz sešām nedēļām, savukārt attiecīgi pagarināt pārējos brīvlaikus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien parakstījis dekrētu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Dekrēta teksts publicēts prezidenta oficiālajā tīmekļa vietnē. Tagad lēmums par Ukrainas izstāšanos no konvencijas jāpieņem parlamentam.
Kruīza kuģu pasažieriem, kas apmeklē Grieķijas salas, turpmāk būs jāmaksā nodeva, paziņojusi Grieķijas Tūrisma ministrija. Nodevas apmērs būs pieci eiro, taču tūristu īpaši iecienītajās salās Mīkonā un Santorīni tā būs 20 eiro. No 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kad nav tūrisma sezonas maksimums, nodeva tiks samazināta. Iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti projektos, kas atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, tostarp ostu un citas infrastruktūras modernizēšanā.
Turpinām ziņas
Saeimas deputāte Līga Kļaviņa, kas ievēlēta no ZZS pērn atalgojumā saņēmusi 83 tūkstoši eiro, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu. Tāpat Kļaviņa saņēmusi ienākumus 60 eiro apmērā no Rīgas Tehniskās universitātes. 2024.gada beigās Kļaviņai kopīpašumā bija zeme Jēkabpilī, kā arī citi nenorādīti nekustamie īpašumi Ābeļu pagastā. Tāpat deputātei pērn valdījumā bija 2016.gada izlaiduma "Toyota RAV4" automašīna. Deputātei pērn piederēja 43 finanšu instrumenti, kuru kopējā vērtība bija 354 eiro. Kļaviņai bija uzkrājumi privātajos pensiju fondos, kā arī dzīvības apdrošināšana.
Ar Radio1 sazinājās iedzīvotāji no Jēkabpils, Nameja ielas mikrorajona un ziņoja par magoņu lauku teritorijā starp Nameja un Neretas ielām. Iedzīvotāji izteica bažas vai tādā veidā netiek audzētas magones narkotisko vielu ieguvei. Radio1 sazinājās ar valsts policiju, informējot par iedzīvotāju novēroto un bažām un lūdzot sniegt atbildi. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova skaidro, ka atbilstoši Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 6. panta pirmajai daļai Latvijā aizliegts audzēt miega magoni, kokaīnkrūmus un Indijas kaņepi. Šajā gadījumā magoņu laukā aug tā dēvētā lauka magone, kas nesatur narkotiskās vielas. Savukārt iedzīvotāji, ja ir aizdomas, ka tiek audzētas aizliegtās magones, kokaīnkrūmi vai kaņepes, aizināti ziņot Valsts policijai, zvanot pa tālruņa numuru 112.
Un vēl
īs nedēļas vidū gaisa temperatūra Latvijā var pakāpties līdz +30 grādiem, bet no piektdienas kļūs vēsāks, liecina pašreizējās laika prognozes. Otrdien, trešdien un ceturtdien galvenokārt gaidāms sauss un saulains laiks, vējš lēni līdz mēreni stipri pūtīs no rietumu puses. Gaisa temperatūra trešdien paaugstināsies līdz +25..+29 grādiem, ceturtdien - līdz +26..+31 grādam. Vietām piekrastē, vējam pūšot no jūras, termometra stabiņš svārstīsies ap +20 grādiem. Atbilstoši pašreizējām prognozēm piektdien būs vairāk mākoņu un, vējam mēreni pūšot no ziemeļrietumiem, gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +17..+23 grādus. Nedēļas izskaņā iespējams lietus.
Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem jūlija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma nedaudz zem normas, mēneša otrajā pusē un augustā - virs normas. Nokrišņu daudzums prognozēts mazāks par daudzu gadu vidējo rādītāju, vienīgi nākamnedēļ varētu līt vairāk. Jūnija otrajā pusē un jūlijā ir gada augstākais ultravioletais starojums. Plkst.11-16 jāizvairās no ilgstošas atrašanās tiešos saules staros vai jāvalkā nosedzošs apģērbs, vai jālieto aizsargkrēms. Vēlams arī nēsāt galvassegu un saulesbrilles.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas četru lielāko banku klientiem piecos mēnešos izkrāpts par 49,2% mazāk nekā gadu iepriekš; Operatīvie dienesti likvidē vēja postījumus; un Kas jāņem vērā atpūšoties vasarā?
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos piecos mēnešos izkrāpti kopumā 4,28 miljoni eiro, kas ir par 49,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Šī gada pirmajos piecos mēnešos īstenoti kopumā 2 tūkstoši 493 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šogad pirmajos piecos mēnešos novērsti 7 tūkstoši 74 krāpšanas gadījums par kopumā 4,4 miljoni eiro.
Tikai salīdzinoši nesen sabiedrībai un likumsargiem pavērās plašāks skatījums uz vardarbību ģimenē. Leona Rusiņa pastrādātā bijušās dzīvesbiedres slepkavība atvēra acis uz to, ka izteiktie draudi un ilgstoša vajāšana var būt nāvējoša un ir jāuztver nopietni. Lai gan krimināllikums, kam vardarbības upuri būtu jāpasargā, jau vairākus gadus paredz arī atbildību par vajāšanu, izrādās, ka tā piemērošanā ir būtiskas problēmas. Piemēram, Augstākā tiesa uzskatīja, ka ir jānoskaidro vajātāja nolūks – iedvest bailes. Saeimas Juridiskās komisijas deputāti norāda – tas nav pareizi, jo nepierādot šo nolūku vajātais paliek bez aizsardzības, tāpēc likums ir jālabo. Kā risinājumu Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja vēstules sagatavošanu atbildīgajām institūcijām, kurā būs uzsvērts, ka piemērojot atbildību par vajāšanu, nav pamata pieprasīt, lai vajātāja rīcībai būtu bijis īpašs nolūks – iedvest bailes. Savukārt, pēc vasaras pārtraukuma plānots ar Saeimas lēmumu noteikt aicinājumu likuma normu piemērot neatkarīgi no tā, kāds ir bijis vajātāja nolūks.
No rītdienas, 1.jūlija, elektroskrejriteņiem civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana jeb OCTA būs obligāta. Šāda prasība ieviesta, lai rūpētos par ceļu satiksmes drošību un aizsargātu ceļu satiksmes negadījumos cietušos. Gadā negadījumu skaits, kuros iesaistīti šie braucamrīki, pārsniedz vairākus simtus, un līdz šim cietušie bieži vien palika bez finansiālas palīdzības. Dati rāda, ka polises iegādājas kūtri, patlaban iegādātas vairāk nekā 40% no visiem valstī reģistrētajiem elektroskrejriteņiem. Nereģistrēt tos nedrīkst. Iedziļinoties datos, redzams, ka lielākoties elektroskrejriteņus paguvuši apdrošināt uzņēmumi, kam tie pieder. Privātpersonas pagaidām nesteidzas ar OCTA iegādi.
Mākslas mīļotāji Londonas ziemeļos pašlaik var baudīt Latvijas mākslinieces Indras Lauras Lazdiņas gleznu personālizstādi "Cover 2", ko latviski varētu tulkot kā "Aizsegs 2". Popularizēt mākslinieces darbus un organizēt izstādes palīdz Londonā dzīvojošā latviete Aija Miranda. Šī ir jau trešā reize, kad sadarbības rezultātā gleznas no Latvijas ceļo uz Londonu. Indras Lauras Lazdiņas personālizstāde iekārtota nelielā kultūras centrā Svētās Trīsvienības baznīcas parkā, kur apmeklētājus gaida ne tikai no Latvijas atvestās gleznas, bet arī pati māksliniece.
Turpinām ziņas
Svētdien operatīvie dienesti steidza daudzviet Latvijā likvidēt vēja postījumus. Jēkabpils novada Viesītes, Ābeļu un Variešu pagastā - divās vietās - ugunsdzēsēji glābēji sazāģēja uz ceļa braucamās daļas nokritušu koku un atbrīvoja brauktuvi.
Tikmēr Sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" nakts laikā novērsis 206 brāzmainā vēja radītus elektrotīkla bojājumus. Pirmdienas rītā elektroapgāde atjaunota 96% klientu. Elektroapgāde pirmdienas rītā vēl traucēta apmēram 200 kompānijas klientu. Bojājumus elektrotīklā galvenokārt radīja vēja lauzti koki un zari. Kompānijā arī atzīmē, ka nakts gaitā "Sadales tīkls" turpināja saņemt bojājumu pieteikumus no klientiem. Pie bojājumu novēršanas vēja skartajos rajonos svētdien, 29.jūnijā, un naktī uz pirmdienu strādāja apmēram 150 tehniskie speciālisti. Plašākie bojājumi tika fiksēti valsts centrālajā un austrumu daļā. Meteorologi brīdina, ka brāzmains vējš Latvijā būs novērojams arī šodien.
Un vēl
Vasarā ierasti ir lielāks bērnu traumatisms, tomēr lielākā daļa traumu ir tādas, kuras ir iespējams novērst. Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe intervijā Latvijas Televīzijā aicināja vecākus brīvlaikā vairāk uzmanības pievērst bērnu drošības un veselības pratības uzlabošanai. Traumu sadalījums nav mainījies, bet šogad pirmajā pusgadā ir par 150 nelaimes gadījumiem mazāk, nekā bija iepriekš; iespējams, to var skaidrot ar sliktajiem laika apstākļiem, bērni vairāk laiku pavada telpās. Joprojām bērni cieš no velotraumām, kas nemazinās. Arī batutu traumas šogad nedaudz mazāk nekā pērn. Šogad bijuši vairāki slīkšanas gadījumi. Mediķe uzsver, ka visu cauru gadu bērnam ir jāmāca peldēt, tas jādara treneru uzraudzībā. Pie ūdens bērnu jāpieskata, jāpeld kopā, jo noslīkt var īsā laikā. Ārste akcentēja, ka joprojām ir suņu kodumu gadījumi, to skaits nemainās, aicinot mazus bērnus neatstāt vienatnē ar dzīvniekiem.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Vasaras laikā cer rast skaidrību par problēmām un risinājumiem vēlēšanu IT sistēmās; Jēkabpilī turpinās zāles pļaušana daudzdzīvokļu māju mikrorajonos; un Tapusi filma par pirmajiem skolēnu Dziesmu svētkiem.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vasaras laikā cer rast skaidrību par problēmām un risinājumiem Latvijas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmās. Ministrs Raimonds Čudars atzīmē, ka pirmais būtiskais darbs amatā viņam ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu nakts problēmu vērtēšanu un notikušā apstākļu skaidrošanu. Pārbaudes notiekot divos virzienos. Pirmkārt, Valsts digitālās attīstības aģentūrā tiek veikts darba vērtējums no juridiskā viedokļa par iepirkumu procedūrām, kur izvērtējums tiek gaidīts līdz 7.jūlijam. Otra ir aģentūras nodrošināto vēlēšanu procesu vērtēšana no tehniskās puses, kur vēl iepirkumā meklē neatkarīgus trešās puses ekspertus, kas vērtēs sistēmu, lai varētu pēc tam veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Ekonomikas ministrija nākamā gada budžetā plāno ietaupīt vairāk nekā 9,5 miljonus eiro, tajā skaitā samazinot štata vietas par 40 vienībām. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis informē, ka ministrijā arī plānots optimizēt izdevumus atlīdzībai, komandējumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī saimnieciskiem pakalpojumiem. Tāpat tiks izvērtēta iespēja atteikties no atsevišķiem statistikas pārskatiem, pārskatīt apmācību un informatīvo pasākumu apjomu, kā arī samazināt iemaksas dalībai starptautiskajā organizācijā, izstājoties no Starptautiskā Svaru un mēru biroja. Ministrija plāno arī pārskatīt uzņēmējdarbības atbalsta programmu un atbalsta pasākumu efektivitāti un veikt citus līdzekļus ekonomējošus pasākumus.
Izmitināšanas nozaru pārstāvjus uztrauc lielais ēnu ekonomikas apjoms nozarē. Viņi uzskata, ka valsts no savas puses varētu daudz vairāk kontrolēt uzņēmējus, kas savus pakalpojumus reklamē tiešsaistes platformās, bet nodokļus nemaksā. Atverot "Booking.com" mājaslapu, redzama informācija par vairāk nekā 100 viesnīcām Rīgā, kam jākonkurē ar tūkstoš 183 īres dzīvokļiem. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzsver, ka lielākā daļa tūristu naktsmītnes rezervē tiešsaistes platformās, kuras naudu nopelna ar komisijas maksām par reklāmu, bet nav atbildīgas par to, vai uzņēmēji samaksā nodokļus. Kalniņš norāda, ka viesmīlības nozarē patlaban ēnu ekonomika ir 30-40 procentos. Lai to mainītu – jāmaina likumdošana.
Francija, Vācija un Lielbritānija šodien nosodīja Irānas izvirzītās apsūdzības pret Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un tās vadītāju Rafaelu Grossi, kā arī kritizēja Teherānu par valsts medijos izskanējušajiem draudiem fiziski vērsties pret aģentūras vadību. Irāna asi kritizējusi aģentūru, apgalvojot, ka Grossi nav izpildījis savus pienākumus, jo nav nosodījis Izraēlas un ASV triecienus valsts kodolobjektiem. Tāpat Irānas likumdevēji nobalsojuši par sadarbības pārtraukšanu ar Atomenerģijas aģentūru. Pret šādu soli stingri iebilda Francija, Vācija un Lielbritānija. Kopīgā paziņojumā tās aicināja Irānas varasiestādes atturēties no jebkādām darbībām, kas apdraudētu sadarbību ar kodolenerģijas uzraudzības struktūru.
Dānijas armija sākusi testēt robotizētas un ar dažādām novērošanas sistēmām aprīkotas jūras izlūklaivas. Tās nākotnē varētu regulāri patrulēt valsts teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Dānijas armijas pārstāvji norāda, ka drošības situācija Baltijas jūrā ir būtiski pasliktinājusies. Fiksēti zemūdens infrastruktūras bojājumi, cilvēku, ieroču un narkotiku kontrabandas gadījumi un nelegāla zvejniecība, bet jūras spēku iespējas kontrolēt plašo teritoriju ir ierobežotas un izmaksā ļoti dārgi. Tāpēc sākts četru 10 metrus garu robotizēto laivu izmēģinājumi, kas ilgs trīs mēnešus.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada domes deputāts Gatis Gūtmanis nesen notikušajās pašvaldības vēlēšanās saņēma lielu vēlētāju atbalstu — 2 tūkstoši 728 balsis. Drīz pēc vēlēšanām no drošiem avotiem kļuva zināms, ka Gatim Gūtmanim ir atšķirīgs viedoklis no pārējiem partijas biedriem, un viņš plāno izstāsies no partijas, ziņo “Staburags”. Dienā, kad notika deputātu balsojums par jauno novada domes vadītāju, Gatis Gūtmanis laikrakstam “Staburags” jau personīgi apstiprināja, ka 20. jūnijā oficiāli izstājies no partijas. Gatis Gūtmanis norāda, ka no “Nacionālās apvienības” izstājies viedokļu nesakritības dēļ ar pārējiem partijas biedriem un turpmāk Aizkraukles novada dome strādās, ka neatkarīgais deputāts.
Jēkabpilī turpinās zāles pļaušana pie JK Namu pārvaldes apsaimniekojamām mājām. Šajās dienās tiek appļautas teritorijas pie ēkām Nameja, Viesītes un Viestura ielas mikrorajonā, pēc tam plānots pļaut Bebru, Auseklīša un Mežrūpnieku mikrorajonā. Zāle tiek pļauta darba dienās laikā no pulksten 8 līdz darba dienas beigām. Pļaušanai tiek izmantots traktors, trimmeri un nulles pagrieziena pļāvēji. Namu pārvalde lūdz iedzīvotājus pļaušanas laikā pārvietot transportlīdzekļus drošā attālumā, lai pasargātu tos no nejaušu akmeņu radītiem bojājumiem un noklāšanas ar zāli! Tāpat arī jāņem vērā, ka laikapstākļu dēļ pļaušanas grafikā iespējamas izmaiņas.
Un vēl
Sagaidot 13.tos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, šonedēļ ceļu pie skatītājiem sāks jauna dokumentālā filma "Dziesmu avoti 1866". Tā vēsta par kādu līdz šim maz zināmu, bet ļoti nozīmīgu vēsturisku notikumu – pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, kas 1866. gada 18. jūlijā tika sarīkoti Lazdonas draudzē. Lai arī par oficiālo skolēnu dziesmu svētku aizsākumu uzskata 1960. gadu, svētki Lazdonā gandrīz 100 gadus agrāk bija ļoti būtisks atspēriena punkts skolēnu koru kustībai, tāpēc no jauna ierakstāmi mūsu dziesmu svētku vēsturē. Filma pirmizrādi piedzīvos ceturtdien Nacionālās mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzālē, savukārt sestdien tā būs skatāma Latvijas Televīzijā.