Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 5.augustā

Lai arī nodomu protokolu pērn parakstīja 13 pašvaldības, pirmajā īres mājokļu programmas iepirkumā iecerējušas piedalīties deviņas. Paredzēts, ka šomēnes vai, vēlākais, septembra sākumā pašvaldībām būs jāpieņem lēmums par dalību šajā programmā. Šādu lēmu  plāno pieņemt arī Jēkabpils novada pašvaldība. Pavisam pašvaldības apņēmušās uzbūvēt vairāk nekā 2 tūkstoši zemas īres cenas mājokļus jaunajiem speciālistiem. Pirmajā iepirkumā 1100 īres dzīvokļus, tajā skaitā Jēkabpilī – 140. Tiekoties ar vietējiem medijiem novada mērs raivis ragainis sacīja, ka pirms pieņemt galīgo lēmumu notiks deputātu diskusija, esot jāizvērtē visas iespējas, jo šobrīd, provizoriski rēķinot maksa par īri šajos mājokļos būs daudz augstāka nekā sākotnēji solīts. Tāpēc esot jāizsver iedzīvotāju maksātspēja. 

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas tuvumā esošajos novados, bet mazākais - Latgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 29,6%, Ādažu novadā - 24,9% un Ķekavas novadā - 24,7%. Savukārt pašā galvaspilsētā bērnu īpatsvars bija salīdzinoši mazāks - 17,5%. Vismazāk bērnu bija Latgales reģionā - 15,9%, Krāslavas novadā - 12,6%, Augšdaugavas novadā - 13,5% un Ludzas novadā - 14,3%. Kopš pērnā gada bērnu skaits samazinājās par 8 kstoši  300 jeb 2,4%.Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, 

Atzīmējot Pasaules zīdīšanas nedēļu, kas notiek no 1. līdz 7.augustam, Dzemdību nama fonds visa gada garumā piedāvā jaunajām mātēm saņemt bezmaksas zīdīšanas konsultācijas sertificētu zīdīšanas speciālistu pavadībā Valmierā, Jēkabpilī, Rīgā, Ogrē, Kuldīgā, Jelgavā un Liepājā. Fondā skaidro, ka konsultācijas sniedz gan emocionālu atbalstu, gan praktiskus padomus, pielāgotus katras ģimenes situācijai. Kā skaidro fondā, zīdīšanas pieredze nereti tiek aizēnota ar šaubām, spriedzi un informācijas pārbagātību, tāpēc dažkārt mammas sāk šaubīties par savām spējām vai arī jūtas vienas šajā ceļā. Fondā uzsver, ka nereti vajadzīgs profesionāls un cilvēcīgs atbalsts, un grūtību risināšanā pirmais solis var būt konsultācija ar kvalificētu zīdīšanas konsultantu.

Saistībā ar premjerministra Gintauta Palucka lēmumu atkāpties no amata šodien kritusi jeb demisionēja Lietuvas valdība. Lēmums par valdības demisiju tika pieņemts ministru kabineta ārkārtas sēdē. Jau ziņots, ka Palucks nolēma atkāpties no premjera amata pēc tam, kad žurnālistu veiktās izmeklēšanas izraisīja vairākus skandālus un tiesībsargājošās iestādes sāka divas pirmstiesas izmeklēšanas. Palucks atkāpās arī no Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja amata. Konstitūcija paredz, ka, demisionējot premjerministram, jāatkāpjas visai valdībai. Prezidentam būs jāparaksta dekrēts, ar kuru viņš pieņem valdības demisiju, un jāuzdod demisionējušajiem ministriem turpināt pildīt pienākumus līdz jaunas valdības izveidošanai. 

Krievijas Tālajos Austrumos Kamčatkā svētdien, pēc 8 magnitūdu zemestrīces, sākās Krašeņiņņikova vulkāna izvirdums ar pelnu emisijām, kas sasniegušas trīs līdz četrus kilometrus virs jūras līmeņa. Lava no šī vulkāna pēdējo reizi izvirdusi 1463.gadā. Kā pavēstīja Kronoku rezervāta pārstāvji, pelnu izmeši sasniedz piecu līdz sešu kilometru augstumu, daļa rezervāta teritorijas pārklāta ar pelniem. Šis ir pirmais Krašeņiņņikova vulkāna izvirdums kopš 15.gadsimta. Pelnu izplatīšanās ceļā nav apdzīvotu vietu, ziņo Kamčatkas novada Ārkārtas situāciju ministrija.

Turpinām ziņas 

Valsts drošības dienests ir pievērsis uzmanību Jēkabpils baltkrievu biedrības "Spatkanne" dalībai festivālā Baltkrievijā. Patlaban plašākus komentārus dienestā nesniedza, taču atgādināja, ka drošības dienests veic preventīvas pārrunas gan ar baltkrievu diasporas organizāciju dalībniekiem, gan personām, kuras ceļojušas uz Baltkrieviju, brīdinot par riskiem, ko rada uzturēšanās Baltkrievijas teritorijā. 

Kā ziņots, Jēkabpils baltkrievu biedrība "Spatkanne" nesen piedalījusies "Ķiršu festivālā" baltkrievijā, kur tika pieteikti kā viesi no Latvijas. Biedrības vadītāja pārliecināta, ka kultūru ir iespējams atdalīt no politikas. Biedrība iepriekš saņēmusi arī Jēkabpils pašvaldības finansējumu atsevišķiem projektiem. Pašvaldībā norāda, ka biedrība saņēmusi tādu pašu finansējumu kā visas citas mazākumtautību biedrības. Šogad ap 4 tūkstoši eiro.

Sestdien un svētdien Esplanādes parkā norisināsies astotais Rīgas burgeru festivals. Tajā piedalīsies burgernīcu un restorānu pārstāvji no visas Latvijas, kuri cīnīsies par festivāla gardākā burgera titulu. Pasākuma laikā būs iespējams nogaršot dažādus burgerus, vērot kulinārijas sacensības, apmeklēt grilēšanas meistarklases, kā arī tradicionāli tiks noteikts "Festivāla labākais burgers". Tāpat pirms festivāla norisinās burgeru ātrēšanas sacensību dalībnieku atlase, bet festivāla laikā 12 ātrākie dalībnieki cīnīsies par titulu "Latvijas ātrākais burgeru ēdājs". 

Un vēl

Pēc vēsa maija un jūnija vidējā gaisa temperatūra jūlijā Latvijā pakāpās 1,1 grādu virs 1991.-2020.gada rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Pagājušā mēneša vidējā temperatūra sasniedza +18,9 grādus. Pērn jūlijs bija par grāda desmitdaļu siltāks nekā šogad, savukārt 2021.gada jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 grādi kļuva par karstāko novērojumu vēsturē. Kopš 2015.gada sešas reizes jūlijs Latvijā bijis vēsāks par normu, piecos gados - siltāks par to.

Zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija +5,8 grādi 5.jūlijā Zosēnos. Jūlija sākumā tika reģistrēta arī mēneša augstākā temperatūra - 3.jūlijā Mērsragā un Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +32,4 grādiem, un šajā datumā valstī tika sasniegti 23 karstuma rekordi, kas bija vienīgie jūlijā pārspētie temperatūras rekordi. Vidējais nokrišņu daudzums bija 107 milimetri jeb 141% no jūlija normas. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpilī, kur tas sasniedza 183,7 milimetrus, bet vismazāk lija Ventspilī, kur bija 55,2 milimetri nokrišņu.  Pēdējos mēnešos visvairāk lijis Latgalē, Sēlijā un daļā Vidzemes.

Par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesu organizēšanā amatā pazemināts Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa. Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka aģentūras direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu. Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pieņemts lēmums par viņa pazemināšanu amatā uz diviem gadiem, pārceļot viņu uz šo termiņu Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieka amatā. Savukārt aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktoram Oļegam Fiļipovičam par pieļautajiem pārkāpumiem nolemts izteikt aizrādījumu. Dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka šī gada 27.maijā vēlēšanu platformas vairāku komponenšu veiktspēju nevarēja atzīt par apmierinošu, un komisijas rīcībā nav ziņu, ka līdz pašvaldību vēlēšanu dienai būtu veikts atkārtots sistēmas audits. Komisija secinājusi, ka aģentūras direktors Liopa pieņēma lēmumu parakstīties par Vēlēšanu platformas nodošanu ekspluatācijā, pastāvot negatīviem veiktspējas testiem.

Partiju popularitātes reitingā jūlijā līderos izvirzījusies opozīcijas partija Nacionālā apvienība, liecina SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja. Nacionālās apvienības reitings audzis no 7,8% aprīlī līdz 9,7% jūlijā. Cita opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" noslīdējusi uz otro pozīciju, un to jūlijā atbalstītu 8,9% salīdzinājumā ar 8,6% aprīlī. Tālāk seko trīs valdošās koalīcijas partijas - "Progresīvie", kas piedzīvojuši lielāko atbalstītāju pieaugumu - no 4,4% aprīlī līdz 8% jūlijā, "Jaunā vienotība" - no 6,3% aprīlī līdz 7% jūlijā, un Zaļo un zemnieku savienība - no 5,3% aprīlī līdz 6,6% jūlijā. Par "Apvienoto sarakstu" jūlijā bijuši gatavi balsot 6,3% aptaujāto, par "Suverēno varu" - 5,4%. Saskaņā ar aptauju pārējās partijas popularitātes ziņā jūlija nav pārvarējušas 5 procentu vēlētāju atbalsta slieksni.
 
Valsts budžeta finansētajās studiju vietās 2024./2025.akadēmiskā gada sākumā studēja 30 tūkstoši 790 studenti jeb 43% no kopējā studējošo skaita, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.  Augstākais budžeta vietu īpatsvars bijis grupā "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība" - 6 tūkstoši 167 studenti jeb 65%. Savukārt straujākais īpatsvara pieaugums budžeta vietās novērots tematiskajā grupā "Izglītība", kur tas kāpis no 31% līdz 55%. Pieaugumu ietekmējis papildu finansējums valsts budžeta vietām nepilna laika studijās šajā jomā. Visaugstākais valsts budžeta finansēto studentu īpatsvars ir doktora līmeņa studijās - 75% no visiem doktorantūras studentiem mācās par valsts līdzekļiem.
  
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņojis, ka NATO apsver iespēju izvietot Vācijas un Nīderlandes sabiedroto spēku korpusu Igaunijā. Ja šis lēmums tiks pieņemts, korpusa bāze varētu tikt izveidota Pērnavā. Paredzams, ka galīgais lēmums tiks pieņemts šā gada laikā. Vācijas–Nīderlandes korpuss ir viens no NATO augstās gatavības spēku komandcentriem, kas ir svarīga NATO plašākā stratēģiskā plāna daļa, kura atbildības jomā ietilpst arī Baltijas reģions. Korpusa izvietošana paredz izveidot bāzes kompleksu no 100 līdz 200 cilvēkiem, tostarp štāba ēkas, tehniskās telpas, infrastruktūru un nepieciešamās komunikācijas.
 
ANO pirmdien paziņoja par jaunas drošības stratēģijas ieviešanu aviopasta jomā, reaģējot uz pērn uzņēmuma "DHL" Lielbritānijas un Vācijas noliktavās notikušajiem ugunsgrēkiem, ko izraisīja sūtījumu pakās ievietotie spridzekļi. Eiropas specdienesti uzskata, ka aiz šiem incidentiem varēja stāvēt Krievija. Jaunā iniciatīva, ko izstrādājušas divas ANO specializētās aģentūras — Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un Pasaules Pasta savienība — ir vērsta uz efektīvāku draudu atklāšanu starptautiskajā pasta sistēmā.
ANO izstrādātā ilgtermiņa stratēģija paredz obligātu speciālu apmācību visam aviopasta apstrādē iesaistītajam personālam, kā arī pastiprinātu datu apmaiņu starp pasta tīkla un aviācijas jomas struktūrām. 
 
Turpinām ziņas
 
Ata Kronvalda fonda apkopotajā skolu reitingā līdera pozīcijas saglabā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola, taču punktu starpība starp skolām ir trīskārša, liecina reitings. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija noturējusi pirmo pozīciju ar 225,25 ballēm ģimnāziju grupā. Savukārt Jēkabpils valsts  ģimnāzija ar 7,79 punktiem ierindojusies 19.vietā.  

RTU Inženierzinātņu vidusskola līderpozīcijas ar 69,6 ballēm noturējusi mazo skolu grupā sesto gadu pēc kārtas. Ceturtajā vietā ierindota Jaunsilavas pamatskola, bet piektajā - Līvānu 1.vidusskola. Tikmēr 11.vieta - Riebiņu vidusskola, 12.vietā - Pļaviņu vidusskola, bet 20.vietā Salas vidusskola ar 4, 69 punktiem.  Tikmēr Rubenes pamatskola - 30.vietā, Preiļu 1.pamatskola - 40.vietā, Jēkabpils 2.vidusskola - 50.vietā ar 1, 26 punktiem, Antūžu pamatskola - 82.vietā ar 0, 23 punktiem, bet Aizkraukles vidusskola - 85.vietā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas notikušas lielo skolu grupā. Pirmo vietu ar 40,96 ballēm ieņēmusi Rīgas 64.vidusskola, tikmēr iepriekšējā līdere Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs nokritusies līdz 12.vietai, savukārt Jēkabpils 3.vidusskola šajā grupā ierinojudies 41.vietā ar 2, 20 punktiem.

No Jēkabpils novada vidusskolām punktus nav ieguvušas un reitinga topā nav iekļuvušas Visītes, Aknīstes un Zasas vidusskolas, ka arī lielākā daļa pamatskolu. 2024./2025. mācību gada skolu reitingā iekļautas 30 ģimnāzijas, 58 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēni, un 88 mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 vidusskolēni vai kurās nemācās vidusskolēni. Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski - pētniecisko darbu konkursā.
 
Un vēl
 
Pēc pagājušās nedēļas lietavām lielā daļā Latvijas upju, sevišķi Lielupes baseinā, saglabājas vasarai neraksturīgi augsts ūdens līmenis.  Valsts austrumu pusē - Vidzemē, Latgalē un Sēlijā - jau vairākus mēnešus saglabājas pārmitra augsne un augsts ūdens līmenis ūdenstilpēs. Sliktākā situācija ir Augšdaugavas, Jēkabpils, Līvānu, Preiļu un Madonas novadā. Pēdējās dienās daļā Latgales un Vidzemes upju ūdens līmenis ir nedaudz krities. Šonedēļ kopumā netiek prognozēti tik stipri nokrišņi, kas varētu radīt strauju ūdens līmeņa kāpumu lielajās upēs. Gaisam kļūstot vēsākam, nedaudz pazemināsies arī ūdens temperatūra, straujāk tā kritīsies jūrā. 
 


Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils 2.vidusskolā norisinās Skolu līderu, skolotāju un vecāku atbalsta un izaugsmes konference, un 

 Latvijā šodien un rīt oficiālā vizītē uzturēsies Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs ar dzīvesbiedri Mihalu Hercogu. Plānots, ka šodien Rīgas pilī notiks Latvijas un Izraēlas delegāciju sarunas. Tāpat Izraēlas prezidenta dzīvesbiedre tiksies ar biedrības "Sievietes drošībai" pārstāvēm. Gaidāms, ka pēcpusdienā notiks Latvijas un Izraēlas prezidentu kopīgā preses konference, kurai sekos svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. 


Politiskā partija "Progresīvie" iebilst pret Izraēlas prezidenta Īzaka Hercoga oficiālo vizīti Latvijā, jo uzskata, ka tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām nav pieņemama pašreizējās situācijas kontekstā Tuvajos Austrumos, teikts politiskā spēka paziņojumā. Partija aicina Latvijas vadību pārskatīt attiecības ar Izraēlu un sekot to valstu piemēram, kas paudušas atbalstu palestīniešu pašnoteikšanās tiesībām.


Saistībā ar izraēlas prezidenta vizīti šodien divos dienā laukumā pie Rīgas pils norisināsies protesta akcija pret Latvijas sadarbību ar Izraēlu. Protesta akcijas rīkotāji skaidro, ka tā ir atbilde uz Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča un citu augstu amatpersonu tikšanos ar Hercogu, kurš šajās dienās Latviju apmeklē oficiālā vizītē. Protestētāji norāda, ka ar šo piketu vēlas signalizēt, ka Latvijas sabiedrība nepiekrīt klusēšanai un līdzdalībai, pieprasot pārtraukt politisko sadarbību ar Izraēlu, kamēr tā turpina starptautisko tiesību pārkāpumus.


Salnu, lietavu un plūdu ietekme uz lauksaimniecības kultūrām, kuras dēļ rosināts Latvijas lauksaimniecībā izsludināt ārkārtas situāciju, nozīmē to, ka vietējie pārtikas produkti būs dārgāki. Tā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze. Ministrs uzsvēra, ka salnu, lietavu un plūdu dēļ Latvijā ir ļoti daudz lauksaimniecības kultūru, kas ir vai nu bojātas, vai tās nevarēs novākt un sabojāsies. Daudziem lauksaimniekiem ražas nebūs vispār vai arī tā būs ļoti sliktas kvalitātes – tāda, ko varēs izmantot tikai lopbarībai. Krauze arī stāstīja, ka Eiropas Komisija plāno aicināt dalībvalstis veidot riska fondus, ieguldot gan Eiropas līdzekļus, gan valstu līdzekļus. Tā būtu kā viena no iespējām lauksaimnieku izdzīvošanai ilgtermiņā. 


Aizkraukles novadā vakar no dīķa izcelts bojāgājis cilvēks. Mirušais atrasts Aiviekstes pagastā un nodots Valsts policijai. Šogad kopumā glābēji no ūdenstilpēm izcēluši75 bojāgājušus cilvēkus.


Eiropas Savienības dalībvalsts Rumānija izsludinājusi ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Šāds lēmums pieņemts, lai papildinātu valsts naftas krājumus pēc tam, kad no Azerbaidžānas saņemtā jēlnafta izrādījās piesārņota. Rumānijas lielākais enerģētikas uzņēmums "Petrom" atteicās no šīs un nākamās partijas ar tikpat lielu naftas daudzumu, tāpēc uzņēmumam trūkst 184 tūkstoši tonnu jēlnaftas, ko bija paredzēts pārstrādāt. 


Ķīnas varas iestādes nolēmušas Pekinā evakuēt vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku, izskanot brīdinājumiem par spēcīgām lietavām. Pagājušajā nedēļā Pekinas priekšpilsētās plūdos gāja bojā desmitiem cilvēku. Ķīnas valsts mediji ziņo, ka vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pārvietoti uz drošākiem rajoniem. Varas iestādes brīdināja par lietavām un plūdu riskiem Pekinas ziemeļrietumos, kurus pagājušajās nedēļas plūdi skāra vissmagāk. 


Turpinām ziņas


Jēkabpils 2.vidusskolā šodien un rīt notiks Skolu līderu, skolotāju un vecāku atbalsta un izaugsmes konference. Pasākuma laikā būs koplekcijas, nodarbības un diskusijas, kas sniegšot praktisku un teorētisku atbalstu profesionālai izaugsmei un motivācijai.
Konferencē īpaša uzmanība tiks pievērsta izglītības kvalitātes jautājumiem, skolotāju profesionālajai izaugsmei, izdegšanas profilaksei, pašizaugsmei un efektīvai konfliktu risināšanai. Dalībniekiem būs iespēja klausīties nozares ekspertu lekcijas, piedalīties praktiskās nodarbībās, kā arī diskutēt par izglītības izaicinājumiem un risinājumiem.
Pirmo reizi izglītības konferencē būs īpaša sadaļa vecākiem, kas varēs iepazīties ar veiksmīgiem skolu padomju piemēriem, kā arī diskutēt par to, kā jēgpilni iesaistīties izglītības iestāžu darbā.


Latvijā pašlaik ir vērojams satraucošs skolu direktoru trūkums, uzskata Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis, Jauno līderu vidusskolas direktores vietnieks audzināšanas jomā Mārtiņš Šteins. Viņš vērtē, ka izglītības iestādes vadīšana nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par mācību kvalitāti, bet arī personālu, finanšu plūsmu, krīzes situācijām, pārmaiņu virzību, reputāciju un emocionālo klimatu. Biedrības ieskatā, skolu direktoru trūkums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešamas tūlītējas pārmaiņas. Šobrīd ir brīvas sešas direktoru amata vietas Saldū, Mārupē, Jēkabpilī, Ventspilī, Rēzeknē un Liepājā.


Un vēl


Siltais un lietainais laiks šobrīd šķietami būtu ideāls sēnēm, taču mežos ainava vēl nav tāda, kā sēņotāji cerējuši. Lielākoties grozos nonāk tikai gailenes, kas šobrīd ir visbiežāk sastopamās. Pārējās sēnes – baravikas un pat bērzlapes – pagaidām vēl retums. Pirms doties mežā, svarīgi atcerēties, ka šī vasara ir īsts pārbaudījums pacietīgajiem. Odu ir vairāk nekā pietiekami, tāpēc sagatavošanās sēņošanai ir tikpat svarīga kā grozs rokās. Runājot par drošību, mikologi norāda, ka gailenes var lasīt droši, jo mēs visi tās lielākoties ļoti labi pazīstami, bet ar pārējām sēnēm, kā vienmēr, likums ir – drīkst ņemt tikai to, ko pazīsti. Nepazīstamās sēnes tikmēr jāatstāj mežā. 


Tāpat arī pirms sēņošanas, it īpaši nepazīstamā vietā, ir jāparūpējas par savu drošību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaka informēt tuviniekus par došanos sēņot un plānoto ilgumu. Tāpat glābēji aicināja vilkt spilgtas krāsas apģērbu, nevis pelēkas vai tumšas drēbes, kas saplūst ar meža apkārtni, ņemt līdzi uzlādētu telefonu, ūdeni un šokolādes tāfelīti uzkodai, ja mežā sanāk pavadīt ilgāku laiku nekā plānots. 




Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Valsts prezidents pieņēmis zināšanai partijas "Progresīvie" viedokli par Izraēlas prezidenta vizīti Latvijā, Sērenē atjauno manteļskursteni ; un Aptauja: Latvijas iedzīvotāji sagaida aktīvāku augstskolu iesaisti jauniešu sagatavošanā darba tirgum


Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pieņēmis zināšanai partijas "Progresīvie" viedokli par Izraēlas prezidenta vizīti Latvijā, aģentūrai LETA norādīja Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas ārpolitika ir vienota. Tās veidošanā un īstenošanā piedalās Saeima, Valsts prezidents un valdība, kuras sastāvā ir arī politiskā partija "Progresīvie". Kā vēstīts, Progresīvie  iebilst pret Izraēlas prezidenta Īzaka Hercoga oficiālo vizīti Latvijā, jo uzskata, ka tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām nav pieņemama pašreizējās situācijas kontekstā Tuvajos Austrumos, teikts politiskā spēka paziņojumā.


Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji šogad 12.augustā rīkos protesta akciju saistībā ar ilgtermiņa līgumu cenu pārskatīšanu. Protesta akcija notiks o vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem pie Ministru kabineta. Pārvadātāji norāda, ka no šī gada sākuma dažādos formātos ir tikuši risināti jautājumi par nepieciešamību izdarīt grozījumus ilgtermiņa līgumos pārvadātājiem, kuri sniedz pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Grozījumi attiektos uz cenu pārskatīšanu ārpus līgumos noteiktā termiņa, lai netiktu apdraudēti sabiedriskā transporta pakalpojumi reģionos. Asociācijā uzsver, ka līdz šim nekādi reāli pasākumi situācijas uzlabošanai no atbildīgo institūciju - Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Sabiedriskā transporta padomes un Autotransporta direkcijas - nav īstenoti.


Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija aicina Zemkopības ministriju pamatot nepieciešamību ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā izsludināt visā Latvijas teritorijā, nevis tieši plūdu ietekmētajās teritorijās, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie VARAM iebildumi ministrijas sagatavotajam rīkojuma projektam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". VARAM akcentē, ka bieži dabas stihijas ietekmē tikai daļu pašvaldību teritoriju un attiecīgi tikai daļu no valsts, bet ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta anotācijā norādīta vispārīga informācija par nokrišņu daudzumu valstī kopumā un plūdu situācijām noteiktās teritorijas daļās. Tāpēc VARAM rosina zemkopības ministriju papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar skaidrojumu par kritērijiem, pēc kuriem vadoties tālākā darba procesā būs iespējams identificēt konkrētās teritorijas un to daļas, kurās cietušajām personām nepieciešams atbalsts.

Šveicē pašlaik valda liels šoks pēc ASV lēmuma piemērot 39% lielu ievedmuitu šīs valsts ražojumiem. Uz eksportu orientētās Šveices politiķi un uzņēmēji vēl cer panākt kompromisu ar ASV, taču laika ir ļoti maz, jo ievedmuitai ir jāstājas spēkā pēc dažām dienām. Sliktākā neatkarības diena. Tā viens no Šveices laikrakstiem nodēvēja 1. augustu, kad ASV paziņoja par augsto ievedmuitu. Šāds amerikāņu lēmums bija pamatīgs pārsteigums vairumam šveiciešu, kuru turību lielā mērā nodrošina preču pārdošana citām valstīm. Šveices valdība bija optimistiski noskaņota, ka izdosies noslēgt ar ASV izdevīgu tirdzniecības vienošanos, taču Vašingtona negaidīti nolēma piemērot Šveices ražojumiem vienu no lielākajiem importa nodokļiem.  Neraugoties uz to, Šveices ekonomikas ministrs Gijs Parmelins uzskata, ka vēl nav izsmeltas visas iespējas pārliecināt ASV samazināt ievedmuitu.




Turpinām ziņas

Aizvadītā sestdiena bija Sērenes pagasta svētku diena. Tā iesākās ar lentes griešanu kultūrvēsturiskam objektam — jauns “dzīves posms” sācies kādreizējās muižas manteļskurstenim.  Vēsturiskais objekts piedzīvoja atdzimšanu, pateicoties biedrībai “Sērenes ļaudis”, Aizkraukles novada domes finansiālajam atbalstam un Sērenes bibliotēkas atbalstam.  Senie manteļskursteņi jeb apvalkdūmeņi bija bieži sastopami 16.— 19. gadsimtā muižu ēkās. Tie bija ne tikai funkcionāli - apsildīja telpas un kalpoja ēdiena gatavošanai, bet bija arī daļa no reprezentatīvās muižas virtuves vai dzīvojamās zonas interjera. Atjaunotais manteļskurstenis piederējis kādreizējai Sērenes muižas ēkai, kas vairs nav saglabājusies. Tas ticis būvēts 18. Gadsimtā, kā virtuve ar nelielu platību.


Jau sesto reizi “Austras biedrība” un tās vadītāja Signe Sniedze aicina uz dziesminieku festivālu “Dziesminieku dienas Sēlijā”, kas šogad notiks mēneša garumā – līdz 24. augustam Aizkraukles novada pagastos Sērenē, Secē, Staburagā un Jaunjelgavā, kā arī Jēkabpils novada Viesītē skanēs dziesminieku balsis gan dažādos autorkoncertos, gan festivāla ietvaros notiekošajā dziesminieku dižkoncertā. Festivāls noslēgsies 24. augustā Staburaga saieta namā, kur Imanta Kalniņa un autordziesmu programmu klausītājiem dāvās mūziķu apvienība “LABUMS”.


Un vēl


Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka augstskolām ir jāveicina studentu iekļaušanās darba tirgū, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Norstat" aptauja. 38% respondentu uzskata, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi pēc iespējas agrāk iegūt darba pieredzi, bet vēl 47% tam drīzāk piekrīt. Vienlaikus 57% aptaujāto uzskata, ka augstskolām aktīvāk jāiesaista studenti reālajā darba vidē. Īpaši augstu to novērtējuši vecāki ar augstāko izglītību un ģimenes ar lielākiem ienākumiem. 89% aptaujāto atzīst, ka darba pieredze studiju laikā palīdz veiksmīgāk atrast darbu pēc studiju beigām.

Foto: jekabpils.lv