2025.gada 17. augusts

Oļegs, Vineta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 7.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 7.augustā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Ministrs brīdina par vajadzību jau šogad "mīnusos nonākušajai" veselības nozarei meklēt papildu naudu; Madonā par 5,26 miljoniem eiro veidos industriālo zonu ; un Aicina uz bezmaksas Latgales keramikas meistarklasēm Vīpē.

Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu vakar pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību aģentūrai LETA pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri. Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri. Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka"jau tagad medicīna ir mīnusos un parādos. 

Ilgstoši un intensīvi nokrišņi šovasar Latgales reģionā kavē robežas izbūvi uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. "Valsts nekustamie īpašumi" norāda, ka laikapstākļi apgrūtina gan piekļuvi objektu vietām, gan smagās tehnikas piegādi, īpaši purvainos un attālos apgabalos. Uzņēmums, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, norāda, ka, sākot no maija, nokrišņu daudzums atsevišķos pierobežas reģionos pārsniedza mēneša normu par vairāk nekā 100%, radot lielu mitrumu, dubļus un ūdens uzkrāšanos būvlaukumos. Tādējādi darbi tiek veikti sarežģītos un izaicinošos apstākļos, kur bieži nepieciešama speciāla piekļuves infrastruktūra - piemēram, laipas, pontoni vai koka segumi. Turklāt dažviet tehnikai nav iespējams piekļūt, līdz ar to darbus bija iespējams turpināt tikai brīžos, kad laikapstākļi stabilizējas.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā vairāk kā 6 tūkstoši jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Tajā skaitā jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi. Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. 

Apvienoto Nāciju Organizācija par ļoti satraucošām nosaukusi ziņas, ka Izraēla gatavojas paplašināt militārās operācijas Gazas joslā. ANO ģenerālsekretāra vietnieks Miroslavs Jenča otrdien Drošības padomes ārkārtas sanāksmē brīdināja, ka šādai rīcībai būtu katastrofālas sekas  miljoniem palestīniešu un vēl vairāk apdraudētu Gazā esošo ķīlnieku dzīvību. Diplomāts sacīja, ka Gazā bads ir redzams visapkārt, bet cilvēki riskē ar dzīvību, lai iegūtu pašas nepieciešamākās lietas. 

Ukrainas valdība trešdien Ekonomiskās drošības biroja vadītāja amatā apstiprināja atklātā konkursā uzvarējušo bijušo Ukrainas korupcijas apkarošanas biroja izmeklētāju Oleksandru Civinski. Pirms tam Civinskis izgājis pārbaudi ar melu detektoru. Šis valdības lēmums apliecina, ka Ukraina ir gatava turpināt aizsāktās demokrātiskās reformas valsts pārvaldē, par ko pēdējo nedēļu laikā bija radušās zināmas šaubas.

Turpinām ziņas

Madonā par 5,26 miljoniem eiro tiks veidota industriālā zona. Projektā plānots izbūvēt trīs angāra tipa ražošanas ēkas un labiekārtot tām pieguļošo teritoriju, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru pilsētā. Madonas novada pašvaldības iepirkumu komisijā veikts iepirkums par ražošanas ēku un laukuma jaunbūvi īpašumā Saules ielā 71, kā rezultātā kopējā būvdarbu līgumsumma ir 5,22 miljoni eiro. Plānotās būvuzraudzības izmaksas ir 50 tūkstoši eiro. Ņemot vērā, ka projektā tiks izbūvēta infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai, projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma un priekšfinansējuma, tajā skaitā privāto attiecināmo izmaksu segšanai, pašvaldība ņems aizņēmumu Valsts kasē 3,76 miljoni eiro.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Aizkraukles novadā, pirms tam izvietojot informatīvus paziņojumus, tiks demontētas divas tradicionālās vēstuļu kastītes.  Tās noņems Kokneses pagasta “Raudās” un Ērberģē, Liepu ielā 2. “Latvijas Pasta” āra pakomāti ir piemēroti ne tikai paciņu nosūtīšanai un saņemšanai, bet tajos ir arī iestrādāta vēstuļu kastītes funkcija. Sakārtojot vēstuļu kastīšu pārklājumu, uzņēmums pakāpeniski demontē tehniski nokalpojušās tradicionālās vēstuļu kastītes, taču to vietā iedzīvotājiem pieejamas pakomātos integrētās.

Un vēl

Biedrība ,,Vīpes stils” īstenos Jēkabpils novada pašvaldības atbalstītu projektu ,,Tradīcijas, kas dzīvo līdzi laikam”. Projekta mērķis ir izzināt Latgales tradicionālo podniecību, organizējot apmācības meistarklasēs. Projektā aicina apmeklēt keramikas meistarklases ar Latgales mākslinieci un keramiķi Vēsmu Ušpeli. Nodarbības notiks 8., 9. un 10.augustā, pulksten desmitos terasē pie Vīpes amatniecības centra ,,Māzers”. Dalība meistarklasēs ir bez maksas, visas dienas garumā, tādēļ nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot 29283717.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Ašeradens aicina pašvaldības piedalīties kopējo budžeta izdevumu samazināšanā; Konkursa "Sakoptākais mežs 2025" otrajai kārtai izvirzīti deviņi īpašumi; un Likteņdārzā norisināsies ikgadējais vasaras noslēguma notikums – “Sajūtu diena”.

Arī pašvaldībām būs jāiesaistās valsts pārvaldes izdevumu samazināšanā, reizē nodrošinot, ka tas neietekmē iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādu sarežģītu uzdevumu pašvaldībām devusi Finanšu ministrija. Tās un pašu vietvaru viedoklis par iespējām taupīt gan ir visai atšķirīgs. Tiekoties ar visu Latvijas pašvaldību vadītājiem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka nākamā gada budžets būs saspringts, jo prioritāte ir aizsardzība – tai jānodrošina finansējums 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Pašvaldības rosinātas samazināt darbinieku skaitu, centralizēt administratīvos procesus un stiprināt savstarpējo sadarbību. 

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība uz iespējām taupīt tik optimistiski vis neskatās.  Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. uzsver, ka pašvaldības savus budžetus samazina jau pēdējos četrus gadus. Pašvaldību vadītāji atzina, ka taupīt var, bet tas nozīmētu atteikšanos no daļas pakalpojumu. Līvanu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens uzsver, ka norāde par to, ka jāsamazina darbinieku skaits, ir tāda ļoti pārdroša, jo, jāņem vērā, ka nav nekas samazināts arī pašvaldību funkcijās. Noņemot darbiniekus, pašvaldības netiks galā ar pienākumiem, kas tām  jāveic.

Lietavas ietekmējušas arī kāpostu audzētājus. Daudzi atzīst, ka šogad nav izdevies iestādīt līdz pat 15% no plānotā. Tagad jau redzams, ka atsevišķos laukos trešdaļa kāpostu neaug vispār vai ir bojāti. Pārmērīgā mitruma dēļ kāpostu galviņas ir arī būtiski mazākas. Nelaimju klāstam klāt nākuši arī kaitēkļi. Šis gads kāpostu audzēšanā ir viens no vissmagākajiem pēdējo gadu laikā, norāda SIA "Dimdiņi Agro" pārstāvji, prognozējot, ka raža būs uz pusi mazāka nekā pērn. Arī Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems apstiprina, ka situācija šogad ir sliktāka nekā pērn. Apstākļu kopums ietekmē gan ražas apjomu, gan kvalitāti. Var prognozēt vēlīnāku un zemāku  ražu. Tiek prognozēts, ka šāda kāpostu raža ietekmēs arī šo dārzeņu un to izstrādājumu cenas veikalos. 

Tīrot Bolderājas karjeru, vietējie nirēji tajā atraduši pamestu mazu zemūdeni, vēsta TV3.Vienvietīgā zemūdene, kuru, visticamāk, pašrocīgi izgatavojis kāds pašdarbnieks, atradusies četru metru dziļumā. Vakar nirēji atradumu izcēla krastā. Zemūdene jau bijusi pamatīgi apaugusi ar augiem. Zemūdene ir ap 1,5 līdz 2 metrus gara, darināta no plastikāta. Tai bijis elektronisks dzinējs, balasta kompensēšanas sistēma, lai var pacelties augšā. Latvijas kuģu reģistrā zemūdenes oficiāli piereģistrēt nav iespējams. Taču likums neliedz tādu izgatavot mājās un izmēģināt savā īpašumā.

Japānā un citviet pasaulē vakar pieminēja 80. gadadienu, kopš ASV nometa atombumbu virs Hirosimas. Trīs dienas vēlāk netālu esošo Nagasaki pilsētu iznīcināja otra ASV atombumba. Piemiņas pasākumā Hirosimas Miera memoriālā piedalījās aptuveni 55 tūkstoši cilvēku. Hirosimas un Nagasaki bombardēšana ir vienīgās reizes, kad karā izmantotas atombumbas. Hirosimā dzīvību zaudēja 140 tūkstoši, bet Nagasaki – vēl 70 tūkstoši cilvēku.

Turpinām ziņas

Konkursa "Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvirzīti deviņi meža īpašumi. Pēc visu saņemto pieteikumu izvērtēšanas konkursa žūrija 11 locekļu sastāvā otrajai kārtai izvirzījusi deviņus meža īpašumus, kurus paredzēts vērtēt klātienes izbraukumos. Kopumā konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies trīs izbraukumos. Pirmais klātienes izbraukums notiks šodien, 7.augustā, otrais izbraukums - 14.augustā un trešais izbraukums - 21.augustā. Pēc īpašumu apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis "Sakoptākā meža" titulu.
Konkursa otrajā kārtā iekļuvuši arī Rinalds Elksnis no Aizkraukles novada un Jāzeps Gavars no Preiļu novada.

Aizkraukles novada vasarnīcu kooperatīva “Ziedi” teritorijā, Ozolu ielā, izveidots šķiroto atkritumu konteineru punkts. Turpmāk apkaimes iedzīvotāji varēs šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasas izstrādājumus, kā arī nodot tekstilu. Pašvaldībā norāda, ka nepieciešamību pēc šķiroto atkritumu konteineriem kooperatīva “Ziedi” teritorijā apzinājušies gan vietvaras pārstāvji, gan vietējie iedzīvotāji, kuri izteikuši šādu vēlmi. Šķiroto atkritumu punkts ir nepieciešams, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas procesu. Līdz šim daļa vasarnīcu īpašnieku šķirotos atkritumus veda uz pilsētas laukumiem.

Un vēl

24. augustā no pulksten 11 līdz trijiem dienā Likteņdārzā norisināsies ikgadējais vasaras noslēguma notikums – “Sajūtu diena”. Šis ģimenes pasākums apvienos radošumu, izziņu, spēles un Latvijas skaisto dabu. Pasākuma norise koncentrēsies ap Likteņdārza Saieta namu un būs gana daudzveidīga – būs ziepju burbuļu darbnīca, seju un auduma maisiņu apgleznošana, piepūšamās atrakcijas no “Alise Brīnumzemē”, izjādes ar ponijiem no dzīvnieku sētas “Strauss”, kā arī lielformāta spēles. SIA “JINNS” virtuālās brilles ļaus ikvienam interesentam palūkoties uz Likteņdārzu no putnu lidojuma skatu punkta.Būs pieejama 22 metrus garā Sajūtu taka. Pasākumu kuplinās arī Dabas aizsardzības pārvaldes mobilā dabas klase. Likteņdārza apmeklējums ir par ziedojumu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldību vadītāji bez pielaides valsts noslēpumam darbu turpināt nevarēs; Maiznīcas "Liepkalni" apgrozījums pērn pieaudzis par 5,8%; un Nedēļas nogalē Aglonā sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku pirmie pasākumi.


Pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki, kuri neiegūs pielaides valsts noslēpumam, darbu turpināt nevarēs, šodien intervijā Latvijas televīzijai atkārtoti uzsvēra viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars. Politiķis uzstāja, ka pārbaudes process pielaides izsniegšanai ir objektīvs, jo izvērtēšanu vispirms veic atbildīgās tiesībsargājošās iestādes, bet pārsūdzēšanas iespējas pēc tam ir prokuratūrā un tiesā. Čudars atkārtoti uzsvēra - ja kādam no pašvaldību vadības pielaides valsts noslēpumam nebūs, tad vispirms pašai domei būtu jālemj par vadītāja maiņu, bet, ja tas nenotiks, tad būšot gaidāms ministra rīkojums par atstādināšanu.

Valsts kontrole aicina atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa, jo šāda pieeja nav mūsdienīga, rada lieku birokrātiju un administratīvo slogu. Tā revīzijā secinājusi, ka, atšķirībā no citām iestādēm, kur pārkāpumu lietas gandrīz vienmēr tiek izskatītas vienpersoniski, pašvaldībās vēl joprojām darbojas koleģiāls lēmumu pieņemšanas modelis administratīvajās komisijās. Šī pieeja ir laikietilpīga, dārgāka un neuzlabo lēmumu kvalitāti. Valsts kontrole aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Ietaupījums pašvaldību budžetos var sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā.

Globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad septiņos mēnešos fiksēti 774 reižu, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā skaitā šogad jūlijā fiksēti 114 GPS traucējumi, kas ir 7,6 reizes vairāk nekā pērn jūlijā, kad traucējumi tika fiksēti 15 reizes. Pēdējos gados būtiski pieaudzis Globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā – ja pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, tad 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā – vien 26 gadījumi.

Kopš Donalds Tramps janvārī otro reizi stājās ASV prezidenta amatā Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi Ukrainai ir vairāk nekā divkāršojušies, liecina "BBC Verify" analīze.Uzbrukumu skaits sāka pieaugt Džo Baidena prezidentūras laikā, bet pēc Trampa uzvaras vēlēšanās novembrī tie strauji palielinājās. Krievijas gaisa uzbrukumu skaits Ukrainai ir sasniedzis augstāko līmeni visā kara laikā. "BBC Verify" pārbaudītie dati, kas balstīti uz Ukrainas gaisa spēku publicētajiem ikdienas incidentu ziņojumiem, liecina, ka no 20.janvāra, kad Tramps stājās prezidenta amatā, līdz 19.jūlijam Krievija raidījusi 27 tūkstoši 158 munīcijas vienības, salīdzinot ar 11 tūkstoši 614 munīcijas vienībām pēdējos sešos Baidena prezidentūras mēnešos.

Lielbritānijā aizliegtas divas modes zīmola "Zara" reklāmas, jo tajās redzamās modeles bija "neveselīgi tievas", pavēstīja Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvalde. Zīmols pārmetumus izsaukušās reklāmas noņēmis, bet arī norāda, ka modelēm bijis medicīnisks apliecinājums, kas liecina, ka fotogrāfiju uzņemšanas laikā viņas bijušas veselas.  Abas aizliegtās reklāmas iepriekš bija redzamas "Zara" lietotnē un tīmekļa vietnē.  Lielbritānijā šogad jau tika aizliegtas citu mazumtirgotāju reklāmas, jo modeles bija pārāk tievas. Jūlijā tika aizliegta uzņēmuma "Marks & Spencer" reklāma, jo modele šķita "neveselīgi tieva".  Arī zīmola "Next" šauro džinsu reklāma tika aizliegta. 

Turpinām ziņas

20.septembrī Pasaules talkā, kurā piedalās ap 200 pasaules valstu talkotāju, Latvijā taps jauni Laimes koku parki Jēkabpils novada Zīlānos un Rēzeknē. Plānots, ka Jēkabpils novada Zīlānos tiks stādītas liepas, sudrabliepas, kļava, purpura ābeles, sakuras, trauslais vītols, savukārt Rēzeknē - dažādu veidu kļavas, sārtā zirgkastaņa, lapegle, nokarenais bērzs, pīlādzis. Laimes koku parku iniciatīva paredz, ka to kopīgi veido pašvaldība un iedzīvotāji, ilgtermiņā rūpējoties par savu apkārtējo vidi. Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme atgādina, ka Laimes koku stādīšana kā Latvijas iniciatīva Pasaules talkā sākās 2018.gadā.

Maiznīca SIA "Liepkalni" pagājušajā gadā strādāja ar 11,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 11% un bija 707 tūkstoši 404 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Pērn uzņēmums sāka jaunas ražotnes izveidi Valmierā, kas ļaus būtiski palielināt uzņēmuma ražošanas kapacitāti. Tāpat projekts sniegs iespēju palielināt eksporta apjomu. Kompānijas vadība atzīmē, ka, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu un tirgus tendencēm, "Liepkalni" attīsta iepriekš izceptas maizes eksporta līniju, kas ir daļēji izcepts un sasaldēts produkts, ļaujot biznesam klientiem nodrošināt svaigu maizi tirdzniecībā. Savukārt šogad plānots turpināt attīstīt funkcionālo konditorejas izstrādājumu klāstu, kas paredzēts veselīga uztura piekritējiem, īpaši Eiropas tirgos.

Un vēl

No 10.augusta Aglonā tiks gaidīti svētceļnieki un ticīgie uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Svētdien, 10.augustā, Aglonas bazilikā svētā mise notiks desmitos, divpadsmitos un sešos vakarā. Pirmdiena, 11.augusts, būs slimniekiem veltīta diena. 12.augusts būs ģimenēm veltīta diena. Savukārt 13.augustā Aglonā tiks aizlūgts par mieru. Šīs dienas vakarā parasti jaunieši un Aglonā līdz šim ienākušie svētceļnieki pulcēsies bazilikā uz lūgšanu, slavēšanas un liecību vakaru. 14.augstā tiks svinēta svētā Meinarda piemiņas diena. Šajā dienā desmitos vakarā sāksies Tautas krustaceļš, kuru vadīs priesteri Mārtiņš Klušs un Haralds Broks. 15.augustā ar vairākiem dievkalpojumiem atzīmēs Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu.









Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Bankas gatavas meklēt individuālus risinājumus laikapstākļu skartajiem lauksaimniekiem; "Vindr Latvia" Līvānu novadā plāno būvēt vēja parku "Līvāni"; un Cilvēki aizrāvušies ar nitrātu mērīšanu augļos un dārzeņos.


Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē. "Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers aģentūrai LETA pauž, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu. Savukārt "Luminor Bank" Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas norāda, ka banka apzinās, ka daļa Latvijas lauksaimnieku pašreiz atrodas ļoti sarežģītā situācijā, un vienmēr mēģina rast katrai situācijai un klientam individuālu pieeju un izvērtējumu. Tāpat arī sadarbību un risinājumus piedāvā arī Swebank.


Latvija tūrisma nozarē joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores Ievas Jāgeres plašsaziņas līdzekļos paustais viedoklis, ka drīzumā Latvija tūrisma nozarē varētu sasniegt 2019.gada līmeni, ir maldinošs un nepatiess.
Kalniņš uzsvēra, ka aģentūras vadība sabiedrībai cenšas radīt iespaidu, ka tūrisma nozare ir veiksmīgi atguvusies un viss notiek pēc plāna, tomēr nozares uzņēmēji šos "panākumus" nejūt, jo viesnīcas turpina cīnīties ar zemāku noslodzi, restorāni - ar samazinātu klientu plūsmu. Asociācijas vadītājs, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda, ka šogad pirmajos piecos mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir par 96 tūkstoši mazāks nekā 2019.gadā. Tas nozīmē, ka patlaban nozare atrodas tikai 85% līmenī no pirmspandēmijas apjoma. 


Kultūras ministre Agnese Lāce pasniegusi Kultūras ministrijas Pateicības rakstus biedrības "Šveice - Latvija" pārstāvjiem, mecenātiem Ievai un Robinam Hulliem Pateicības raksti pasniegti par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā, Latvijas un Šveices sadarbības stiprināšanā un latviešu diasporas Šveicē atbalstā, savukārt biedrībai "Šveice - Latvija" ministrijas Pateicības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā, Latvijas un Šveices sadarbības stiprināšanā un latviešu diasporas Šveicē atbalstā. 



Vismaz puse no līdzekļiem, ko Polija atvēl savai aizsardzībai, būtu jāiztērē pašmājās. Tas ir viens no galvenajiem pašreizējās Polijas valdības principiem. Nesen, tiekoties ar savas valsts aizsardzības industrijas pārstāvjiem un zinātniekiem, Polijas premjers Donalds Tusks sacīja, ka ir būtiski aizsardzības līdzekļus ieguldīt ne tikai Polijas uzņēmumos, bet arī poļu prātos. Šogad Varšava plāno atvēlēt aizsardzībai 4,7% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 30 miljardus eiro. Tas ir augstākais aizsardzībai atvēlētais procents no IKP starp visām NATO alianses dalībvalstīm. 


Internetā tiek apspriesta kārtējā pēkšņā Putina "pārvēršanās" - mākslīgais intelekts nesen publicētajos video ir pamanījis dramatiskas atšķirības Krievijas prezidenta izskatā, raksta “Focus”. Krievijas prezidents atkal tiek turēts aizdomās par dubultnieku izmantošanu. Izdevuma “Focus” žurnālisti vērsās pie mākslīgā intelekta, lai izskaidrotu notikušo, un tas pamanīja pārsteidzošas atšķirības. Mākslīgais intelekts salīdzināja Putina ārējo izskatu divos atšķirīgos video - pirmais ir no intervijas ar Aleksandru Lukašenko, kas uzņemts pirms dažām dienām, bet otrs - no tikko notikušās tikšanās ar Donalda Trampa personīgo pārstāvi Stīvu Vitkofu. Atšķirības pamanītas sejas ovālā un vaigu kaulos un citās detaļās. Jau iepriekš Ukrainas izlūkdienests runāja par veselu "dublieru" sistēmu, kas pilda Krievijas Federācijas vadītāja pienākumus īpaši bīstamos vai nestabilos gadījumos. Arī šoreiz Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Serhijs Kisļica deva mājienu, ka uz tikšanos ar Vitkofu it kā ieradusies trešā "Putina" versija.



Turpinām ziņas


Vēja parku attīstītājs SIA "Vindr Latvia" Līvānu novada Jersikas pagastā plāno būvēt vēja parku "Līvāni". Tajā plānots uzstādīt līdz 13 vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt apmēram 104 megavatus. Uzstādāmo vēja elektrostaciju modelis un tā tehniskie raksturlielumi šobrīd nav noteikti.  Pieslēguma nodrošināšanai tiks izbūvētas jaunas apakšstacijas, kuru novietojums tiks izvērtēts Ietekmes uz vidi novērtēšanas ziņojuma izstrādes procesā. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta 13.augustā pulksten 17 Līvānu novada kultūras centrā. Sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē.
Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt līdz 22.augustam.


Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrs”, uzstādīts “Swedbank” izmaksas un iemaksas bankomāts. Tas ir ceturtais bankomāts, kas atrodas tirdzniecības centrā.
Tirdzniecības centrā līdzās minētajam “Swedbank” bankomātam ir arī “SEB banka”, “Luminor” un “Citadele” bankomāti. Kopumā bankomātus cenšas izvietot tajās vietās, kur ir lielākā cilvēku plūsma, lai tas būtu pa ceļam pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam. Tā kā “IGA centrs” ir lielākais tirdzniecības centrs Aizkrauklē, tad, protams, izvēle krita par labu šai atrašanās vietai jauna bankomāta uzstādīšanai. 


Un vēl


Nitrātu daudzumu dārzeņos, augļos un gaļā iespējams noteikt arī mājas apstākļos, izmantojot speciālus testētājus, kas uzrāda, vai to daudzums pārsniedz pieļaujamo normu. Bet vai ir pamats satraukumam par to klātbūtni pārtikā, un kā to kontrolē atbildīgās iestādes Latvijā? Šobrīd par nitrātiem varam bieži lasīt sociālajos tīklos, jo cilvēki pērk dažādas mērīšanas ierīces, kas ļauj notestēt augļus, dārzeņus, arī citu pārtiku, piemēram, gaļu. Testeris ļauj noteikt nitrātu daudzumu pārtikas sastāvā uz kilogramu un to, vai tas pārsniedz veselīgo normu. Pārtikas veterinārais dienests katru gadu nosūta apmēram 60 paraugus no tirdzniecības tīkliem uz laboratorijas analīzi. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā tika konstatēts viens salātu paraugs ar nedaudz paaugstinātu nitrātu daudzumu. Pēc PVD informācijas, situācija ar nitrātiem augļos un dārzeņos Latvijā un Eiropā, ņemot vērā nelielo gadījumu skaitu, ir diezgan laba.

Atstājiet komentāru