Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 12.augustā

Pēdējos 15 gados būtiski sarucis izglītības iestāžu skaits Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja 2010./2011.mācību gada sākumā bija 999 izglītības iestādes, tajā skaitā 858 vispārizglītojošās skolas, tad 2024./2025.mācību gadā darbojās 684 iestādes, no kurām 596 ir vispārizglītojošās skolas. Profesionālās izglītības iestāžu skaits ir samazinājies no 83 līdz 40, bet augstskolu un koledžu - no 58 līdz 48. 

Latvijā turpina sarukt arī skolēnu un studentu skaits. 2010./2011.mācību gada sākumā vispārizglītojošajās skolās mācījās 229 tūkstoši bērnu, bet 2024./2025.mācību gadā to skaits bija 224 tūkstoši. Profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits šajā laikā sarucis no 35 tūkstoši 800 līdz 28 tūkstoši 600, bet augstskolās un koledžās - no 103 tūkstoši 900 līdz 74 tūkstoši 800.

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās koplietošanas platformas izvēršanu un uzturēšanu par 1,2 miljoniem eiro veiks SIA "E-Synergy", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Par Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās koplietošanas platformas uzturēšanas pakalpojuma sniegšanu finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta, bet par sistēmas izvēršanas pakalpojuma sniegšanu - no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļiem.

Kijivā ir bažas, ka var tikt lems par Ukrainu bez Ukrainas un to nostādīt nepieņemamu izvēļu priekšā.  Nedrīkst pieļaut, ka Krievijas vadonim Vladimiram Putinam ļauj sadalīt pasauli, tā Latvijas Televīzijai Kijivā teica Viktors Šļinčaks – starptautiskās politikas eksperts, kurš dibinājis vienu no vadošajiem Ukrainas ārpolitikas institūtiem. Viņš arī nesaskata nopietnas pazīmes, ka pamiers varētu būt tuvu, jo tas atkarīgs no Krievijas. 

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālās saziņas vietnē "Truth Social" ir paziņojis, ka tiksies ar Putinu 15. augustā Aļaskas štatā. Tramps neminēja sīkākas detaļas, taču vairāki mediji, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka tiek izstrādāta vienošanās, kas ļautu Maskavai saglabāt kontroli pār Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu un pārņemt visu Donbasa reģionu, proti, Doneckas un Luhanskas apgabalu. 

Čehijas zoodārzā nesen publiski debitējuši četri berberu lauvu mazuļi. Šī īpaši retā lauvu suga tās dabiskajā vidē vairs nav sastopama, tomēr Čehijas speciālisti nenogurstoši strādā, lai kādu dienu atjaunotu sugu tās dabiskajā vidē gadu desmitiem pēc tam, kad tā izmira savvaļā, vēsta “CBS News”. Majestātiskais ziemeļu lauvas pasugas pārstāvis, berberu lauva, savulaik brīvi klejoja savā dzimtenē Āfrikas ziemeļos, tostarp Atlasa kalnos, tomēr tas gandrīz pilnībā izzuda cilvēku darbības dēļ. Romiešu laikos daudzus nogalināja gladiatori, savukārt pārmērīgas medības un dzīvotņu zaudēšana vēlāk veicināja to izmiršanu mūsdienās. Pašlaik tiek lēsts, ka nebrīvē dzīvo mazāk nekā 200 berberu lauvu.

Turpinām ziņas

SIA “Vindr Latvia” plāno veidot vēja parku “Kūkas” Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastā. Iedzīvotāji aicināti uz ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kas notiks 21. augustā pulksten 17 Vīpes Tautas namā. Apspriešanas sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Vēja parkā “Kūkas” ir plānots uzstādīt līdz 23 vēja turbīnām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt apmēram 184 megavatus. Uzstādāmo vēja elektrostaciju modelis un tā tehniskie raksturlielumi šobrīd nav noteikti. Saražotā elektroenerģija tiks nodota pārvades tīklā, izmantojot esošo augstsprieguma elektropārvades kabeļu līniju. Pieslēguma nodrošināšanai tiks izbūvētas jaunas apakšstacijas, kuru novietojums  izvērtēts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādes procesā.

Portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana iniciatīvai par Pļaviņu publiskā āra peldbaseina atjaunošanu. Iniciatīvas autore Elīna Vērdiņa uzsver, ka baseins 33 gadus kalpoja kā nozīmīga vieta Pļaviņu iedzīvotāju sportiskai un drošai atpūtai, taču jau četrus gadus tas ir slēgts un pamazām pārvēršas degradētā vidē. Vērdiņa uzsver, ka daudzi pļaviņieši savas pirmās peldēšanas iemaņas apguvuši tieši šajā baseinā. Iniciatīva aicina Aizkraukles novada pašvaldību iesaistīties baseina renovācijā, atjaunojot iespēju pilsētā piekļūt peldvietai, kas būtu gan sabiedrības veselības, gan drošības jautājums. Ņemot vērā Latvijā zemo peldētprasmi un augsto noslīkušo skaitu, šāda infrastruktūra tiek uzskatīta par būtisku.

Un vēl

Jēkabpils pilsētas svētku laikā noteikti satiksmes ierobežojumi. No piektdienas, 15. augusta astoņiem vakarā līdz 16. augusta sešiem vakarā transporta kustībai slēgts Vecpilsētas laukums un stāvlaukums Viestura ielā 1. Sestdien 16. augustā no pulksten astoņiem rītā līdz sešiem vakarā satiksmei slēgta Dambja iela posmā no Brīvības līdz Filozofu ielai, Filozofu iela un Pasta iela posmā no Akmeņu līdz Brīvības ielai.  Svētku gājiena “Svētki sākas ar kopābūšanu” laikā no pulksten 10.20 līdz 11.40 satiksmei slēgtas Katoļu, Pasta, Brīvības ielas, Vienības iela posmā no Brīvības ielas līdz Kļavu ielai, kā arī Kļavu iela. 

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūlija beigās, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,2%, kas ir samazinājums par 0,1 procentpunktu. Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās, tāpat kā jūnija beigās, bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē - 4,5%, kas ir palielinājums par 0,1 procentpunktu.

Reaģējot uz Augstākās tiesas paustajām bažām par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādās tieši tiesai adresējamas izziņas par veselības stāvokli formu. Lai novērstu turpmāku tiesas procesu novilcināšanu, pieļaujot personu neierašanos tiesas sēdēs, par attaisnojumu izmantojot nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas, Tieslietu ministrija jūnijā organizēja diskusiju, kurā pārstāvji no Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, prokuratūras un tiesas vienojās, ka darbnespējas lapa nevar būt neapstrīdams iemesls, lai attaisnotu lietas dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdi.

Satiksmes ministrija publiskajai apspriešanai ir iesniegusi grozījumus Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām. Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Grozījumi arī paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem, kā arī paplašināt ceļu tīklu, uz kuriem attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.

Somijā apsūdzības par piecu zemūdenes kabeļu bojāšanu Somu līcī decembrī izvirzītas Krievijas tā dēvētās ēnu flotes tankkuģa "Eagle S" kapteinim un diviem apkalpes locekļiem, pirmdien paziņoja Somijas prokuratūra. Kuka salās reģistrētā naftas tankkuģa "Eagle S" kapteinim, viņa pirmajam un otrajam palīgam izvirzītas apsūdzības par kuģa enkura vilkšanu pa jūras dzelmi apmēram 90 kilometrus, radot bojājumus pieciem zemūdens kabeļiem Somu līcī. Viņus apsūdz par noziedzīgu nodarījumu atbildību pastiprinošos apstākļos un sakaru traucēšanu atbildību pastiprinošos apstākļos.Prokuratūra neatklāja apsūdzēto valstspiederību.

Ar piekāpšanos Krievijai neizdosies Maskavu pārliecināt izbeigt karu, pirmdien platformā "Telegram" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pirms piektdien gaidāmajām Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām norādot, ka nav pieļaujama kapitulācija Putina prasību priekšā. Arī Eiropas Savienības ārlietu ministri pirmdien rīkoja sarunas, lai apspriestu piektdienas samitu, un daudzi no viņiem bažījas, ka ar vienošanos, kas noslēgta bez Ukrainas, Kijivai varētu tikt uzspiesti nepieņemami kompromisi.

Turpinām ziņas

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā no trešdienas, 13.augusta, līdz piektdienai, 15.augustam, būs nodrošināti papildu reģionālo autobusu un vilcienu reisi. Reģionālās nozīmes maršrutā Rīga-Preiļi no 13. līdz 15.augustam rīta reisus pulksten 10.25 pagarinās līdz Algonai, bet atpakaļ no Aglonas autobuss izbrauks pulksten 16.30. Vienlaikus Aglonas dzelzceļa stacijā vilcienam pielāgos vairākus reģionālo autobusu reisus - 14.augustā no Preiļiem uz Aglonu autobuss izbrauks pulksten 17.15 un 20 un pa ceļam uz svētku vietu apstāsies arī Aglonas stacijā. Savukārt pēc svētkiem, 15.augustā, no Aglonas uz Preiļiem autobuss izbrauks pulksten 1 un 1.05, kā arī tiks nodrošināts reiss pulksten16, kas apstāsies arī Aglonas stacijā.

Savukārt dzelzceļa līnijā Rīga-Daugavpils svētku laikā nodrošinās divus papildu vilcienu reisus. 14.augustā svētku apmeklētāji no Rīgas uz Aglonu varēs izbraukt pulksten 14.01, bet 15.augustā no Aglonas uz Rīgu - pulksten 16.40. Jau ziņots, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenais dievkalpojums Aglonā notiks 15.augustā.

Pastāvīgo lietavu rezultātā AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavā "Podiņi" Madonas novadā applūdušas vairākas stādījumu platības, kurās aug pagājušā gada rudenī un šī gada vasarā uz lauka pārstādītie selekcionētie meža koku stādi. Ap kokaudzētavu ir atsevišķas zonas, kur vērojams stāvošs ūdens. Viena no lielākajām šādām platībām sasniedz 18 hektārus. Uz lauka augošie egļu, melnalkšņu un bērzu stādi ir applūduši, būtiski ietekmējot to kvalitāti un samazinot iespējas tos izmantot mežu atjaunošanai. Pirmās prognozes liecinot, ka applūdušo platību dēļ apmēram 80 tūkstoši stādu neatbildīs kvalitātes kritērijiem.

Un vēl

SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka saistībā ar skaitītāju nomaiņas darbiem īslaicīgi tiks pārtraukta karstā ūdens padeve no šodienas, 12. augusta pulksten 12. līdz 14. augustam pulksten 13.00. Karstā ūdens nebūs šādās daudzdzīvokļu ēkās - Celtnieku ielā mājām numur 3, 7, 11a un 13. Savukart Dārzu ielā mājām numur 1, 5, 6 un 10. Nepieciešamības gadījumā papildu informācijai lūdz zvanīt uz informatīvo tālruni:  29282031.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas. Viņš uzsver, ka mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams. Krūzītis atzīmēja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Bijusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa nav apmierināta ar jaunās amata vietas izveidi Dabas aizsardzības pārvaldē, lai tajā varētu strādāt par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesos amatā pazeminātais līdzšinējais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa. Viņa uzskata, ka Liopa bija vai nu jāatbrīvo no aģentūras direktora amata, vai arī jāatstāj amatā un jāuzdod labot vēlēšanu procesa tehniskās kļūdas. Līdz ar to jauna amata izveide nav īsti labas pārvaldības lēmums.

Jau ziņots, ka pēc atgriešanās no atvaļinājuma Liopa pienākumos būs Dabas aizsardzības pārvaldes procesu un pakalpojumu elektronizācijas un digitalizācijas vadība, projektu īstenošana dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" attīstīšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības politikas uzraudzība un ieviešana pārvaldes uzturētajās datu bāzēs.

Pērn pieauga gadījumu skaits, kad ārvalstnieki nenomaksā sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Šie gadījumi fiksēti, apturot transportlīdzekli, kā arī fotoradaru pārkāpumos. Ja 2023. gadā lēmumu skaits bija vairāk nekā 79 tūkstoši un neapmaksāto sodu skaits – 32 tūkstoši, tad pērn gandrīz 90 tūkstoši un katrā trešajā gadījumā sods netika apmaksāts. Viens no galvenajiem pārkāpumu veidiem ir ātruma pārsniegšana ceļu satiksmē, bet daudz pārkāpumu ir arī attiecībā uz stāvēšanu vai transportlīdzekļu novietošanu. 

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi šodien kopīgā paziņojumā atzinīgi novērtējuši ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt kara izbeigšanu Ukrainā, bet uzsvēruši, ka ceļu uz mieru nevar noteikt bez Ukrainas. Ukraiņiem jābūt iespējai brīvi lemt par savu nākotni, un nozīmīgas sarunas var notikt tikai pamiera vai karadarbības samazināšanas kontekstā, teikts paziņojumā, ko atbalstījuši visu ES dalībvalstu līderi, izņemot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Paziņojumā uzsvērts, ka taisnīgam un ilgstošam mieram, kas nodrošina stabilitāti un drošību, ir jāievēro starptautiskās tiesības. Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un piemērot ierobežojošus pasākumus Krievijai, paziņoja ES līderi.

Jau ziņots, ka piektdien Aļaskā plānota ASV prezidenta un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, un joprojām nav skaidrs, vai tajā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Eiropā, turpinoties karstuma vilnim, Itālijā no karstuma dūriena vakar miris četrus gadus vecs zēns. Savukārt savvaļas ugunsgrēki Spānijā apdraudējuši UNESCO objektu, bet Francijas pilsētas pieredzējušas gaisa temperatūras rekordus. Ugunsgrēki skāruši arī bieži vien lietaino Skotiju. Daudzās pilsētās Francijā, Itālijā un Balkānu valstīs ir izsludināts sarkanais brīdinājums karstuma dēļ. Stipru vēju uzkurināti savvaļas ugunsgrēki lika evakuēt tūkstošiem cilvēku un apdraudēja populāras tūrisma vietas Turcijā un Spānijā. Liesmas apņēmušas arī tūristu iecienītu apskates punktu – Artūra kalnu – Skotijas galvaspilsētas Edinburgas sirdī. Ugunsgrēks, visticamāk, izcēlies cilvēku darbības rezultātā, pavēstīja glābēji. Taču vēl tik izmeklēts, vai tā bijusi tīša darbība.

Turpinām ziņas

Septiņas pašvaldības prasa valdībai vairāk nekā 400 tūkstoši eiro kompensācijas par lietus nodarītajiem postījumiem. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka atbalstīti un saskaņošanai Finanšu ministrijā nodoti trīs pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūlija lietavu postījumiem. Preiļu novada pašvaldība prasa 53 tūkstoši eiro, Ludzas novada pašvaldība - 19 tūkstoši 714 eiro, un Augšdaugavas novada pašvaldība - 251 tūkstoti 385 eiro. Savukārt ministrijai izvērtēšanā ir četru pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūnija un jūlija lietavu postījumiem. Alūksnes novada pašvaldība prasa 24 tūkstoši 674 eiro, Rēzeknes novada pašvaldība - 14 tūkstoši 431 eiro, Krāslavas novada pašvaldība - 30 tūkstoši 880 eiro, un Balvu novada pašvaldība - 73 tūkstoši 689 eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi deviņas Eiropas Savienības fondu projektu atlases ar kopējo finansējumu 266,1 miljona eiro. Tajā skaitā jūlija nogalē sākta projektu pieņemšana Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas programmas "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" otrajā kārtā. Tajā pieejams viens miljons eiro, lai nomainītu vai pielāgotu ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām. Finansējums paredzēts Līvānu un Preiļu novada pašvaldībām.

Un vēl

Tiesībsarga birojs aicinājis Zemkopības ministriju līdz 1.novembrim rast risinājumu mājdzīvnieku radītai traucējošai riešanai, gaudošanai un radītajām smakām. Tiesībsargs  norāda, ka par mājas dzīvnieka riešanu, gaudošanu un radītajām smakām, kas nav saistītas ar labturības prasību neievērošanu, bet apkārtējiem cilvēkiem ir traucējošas, jau gadu dzīvnieku īpašniekiem vairs nav paredzēta administratīvā atbildība, vienlaikus tā vietā nav radīts arī cits efektīvs traucējuma novēršanas ceļš. Birojā arī atzīmē, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai dzīvnieks netraucē un neapdraud cilvēkus vai citus dzīvniekus. Par šā likuma pārkāpumiem dzīvnieka īpašnieks saucams pie likumā noteiktās atbildības.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas. Viņš uzsver, ka mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams. Krūzītis atzīmēja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Bijusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa nav apmierināta ar jaunās amata vietas izveidi Dabas aizsardzības pārvaldē, lai tajā varētu strādāt par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesos amatā pazeminātais līdzšinējais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa. Viņa uzskata, ka Liopa bija vai nu jāatbrīvo no aģentūras direktora amata, vai arī jāatstāj amatā un jāuzdod labot vēlēšanu procesa tehniskās kļūdas. Līdz ar to jauna amata izveide nav īsti labas pārvaldības lēmums.

Jau ziņots, ka pēc atgriešanās no atvaļinājuma Liopa pienākumos būs Dabas aizsardzības pārvaldes procesu un pakalpojumu elektronizācijas un digitalizācijas vadība, projektu īstenošana dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" attīstīšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju drošības politikas uzraudzība un ieviešana pārvaldes uzturētajās datu bāzēs.

Pērn pieauga gadījumu skaits, kad ārvalstnieki nenomaksā sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Šie gadījumi fiksēti, apturot transportlīdzekli, kā arī fotoradaru pārkāpumos. Ja 2023. gadā lēmumu skaits bija vairāk nekā 79 tūkstoši un neapmaksāto sodu skaits – 32 tūkstoši, tad pērn gandrīz 90 tūkstoši un katrā trešajā gadījumā sods netika apmaksāts. Viens no galvenajiem pārkāpumu veidiem ir ātruma pārsniegšana ceļu satiksmē, bet daudz pārkāpumu ir arī attiecībā uz stāvēšanu vai transportlīdzekļu novietošanu. 

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi šodien kopīgā paziņojumā atzinīgi novērtējuši ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt kara izbeigšanu Ukrainā, bet uzsvēruši, ka ceļu uz mieru nevar noteikt bez Ukrainas. Ukraiņiem jābūt iespējai brīvi lemt par savu nākotni, un nozīmīgas sarunas var notikt tikai pamiera vai karadarbības samazināšanas kontekstā, teikts paziņojumā, ko atbalstījuši visu ES dalībvalstu līderi, izņemot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Paziņojumā uzsvērts, ka taisnīgam un ilgstošam mieram, kas nodrošina stabilitāti un drošību, ir jāievēro starptautiskās tiesības. Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un piemērot ierobežojošus pasākumus Krievijai, paziņoja ES līderi.

Jau ziņots, ka piektdien Aļaskā plānota ASV prezidenta un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, un joprojām nav skaidrs, vai tajā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Eiropā, turpinoties karstuma vilnim, Itālijā no karstuma dūriena vakar miris četrus gadus vecs zēns. Savukārt savvaļas ugunsgrēki Spānijā apdraudējuši UNESCO objektu, bet Francijas pilsētas pieredzējušas gaisa temperatūras rekordus. Ugunsgrēki skāruši arī bieži vien lietaino Skotiju. Daudzās pilsētās Francijā, Itālijā un Balkānu valstīs ir izsludināts sarkanais brīdinājums karstuma dēļ. Stipru vēju uzkurināti savvaļas ugunsgrēki lika evakuēt tūkstošiem cilvēku un apdraudēja populāras tūrisma vietas Turcijā un Spānijā. Liesmas apņēmušas arī tūristu iecienītu apskates punktu – Artūra kalnu – Skotijas galvaspilsētas Edinburgas sirdī. Ugunsgrēks, visticamāk, izcēlies cilvēku darbības rezultātā, pavēstīja glābēji. Taču vēl tik izmeklēts, vai tā bijusi tīša darbība.

Turpinām ziņas

Septiņas pašvaldības prasa valdībai vairāk nekā 400 tūkstoši eiro kompensācijas par lietus nodarītajiem postījumiem. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka atbalstīti un saskaņošanai Finanšu ministrijā nodoti trīs pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūlija lietavu postījumiem. Preiļu novada pašvaldība prasa 53 tūkstoši eiro, Ludzas novada pašvaldība - 19 tūkstoši 714 eiro, un Augšdaugavas novada pašvaldība - 251 tūkstoti 385 eiro. Savukārt ministrijai izvērtēšanā ir četru pašvaldību pieprasījumi par šī gada jūnija un jūlija lietavu postījumiem. Alūksnes novada pašvaldība prasa 24 tūkstoši 674 eiro, Rēzeknes novada pašvaldība - 14 tūkstoši 431 eiro, Krāslavas novada pašvaldība - 30 tūkstoši 880 eiro, un Balvu novada pašvaldība - 73 tūkstoši 689 eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi deviņas Eiropas Savienības fondu projektu atlases ar kopējo finansējumu 266,1 miljona eiro. Tajā skaitā jūlija nogalē sākta projektu pieņemšana Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas programmas "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" otrajā kārtā. Tajā pieejams viens miljons eiro, lai nomainītu vai pielāgotu ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām. Finansējums paredzēts Līvānu un Preiļu novada pašvaldībām.

Un vēl

Tiesībsarga birojs aicinājis Zemkopības ministriju līdz 1.novembrim rast risinājumu mājdzīvnieku radītai traucējošai riešanai, gaudošanai un radītajām smakām. Tiesībsargs  norāda, ka par mājas dzīvnieka riešanu, gaudošanu un radītajām smakām, kas nav saistītas ar labturības prasību neievērošanu, bet apkārtējiem cilvēkiem ir traucējošas, jau gadu dzīvnieku īpašniekiem vairs nav paredzēta administratīvā atbildība, vienlaikus tā vietā nav radīts arī cits efektīvs traucējuma novēršanas ceļš. Birojā arī atzīmē, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai dzīvnieks netraucē un neapdraud cilvēkus vai citus dzīvniekus. Par šā likuma pārkāpumiem dzīvnieka īpašnieks saucams pie likumā noteiktās atbildības.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, pārstāvot daļu ģimenes ārstu un prakšu, ar Nacionālo veselības dienestu konceptuāli vienojusies par pagaidu līguma pagarināšanu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vēl uz gadu, līdz 2026.gada 30.septembrim. Asociācijā. skaidro, ka tikai pēc vienošanās teksta saskaņošanas varēs apstiprināt vienošanos un sākt nākamā pagarinājuma parakstīšanu. Pagaidām vienošanās teksts no veselības dienesta vēl neesot saņemts.

Jau vēstīts, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ģimenes ārstu un prakšu vārdā pārsūdzēs Administratīvās rajona tiesas spriedumu apvienotajā lietā, ar kuru noraidīta daļa prasījumu par Nacionālā veselības dienesta piedāvātajiem līguma noteikumiem par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Latvijas eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, ir samazinājies par gandrīz 17%, bet uz Ukrainu – par vairāk nekā 50%. Tāpat sarucis imports no abām šīm valstīm. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju šogad par 7,2% pieaudzis Latvijas preču eksports uz Krieviju. Taču imports no Krievijas nokrities būtiski – par vairāk nekā 86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 111 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 58 valstīm.

Ņemot vērā satelītnavigācijas traucējumu sistemātisko raksturu un apmēru Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā, SIA "Elektroniskie sakari" sadarbībā ar vairākām citām Eiropas valstu sakaru administrācijām ir iesniegusi starptautiskajām organizācijām pierādījumos balstītu ziņojumu par globālās navigācijas satelītu sistēmas traucējumiem, kuru izcelsme nepārprotami identificēta Krievijas teritorijā. Ziņojuma pamatā ir precīzi radiofrekvenču spektra mērījumi un analīze. Mērījumu rezultāti liecina par vismaz trīs pastāvīgiem "karstajiem punktiem"- Karaļauču jeb Kaļiņingradas, Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu. Zināms, ka šajos apvidos izvietotas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes, tajā skaitā vienības, kas specializējas radioelektroniskajā karā, kas, visticamāk, ir atbildīgas par konstatētajiem signālu traucējumiem.

Igaunijas trīs robežpunktos ar Krieviju uzstādījusi vārtus un barjeras, lai vajadzības gadījumā varētu acumirklī apturēt cilvēku un transportlīdzekļu kustību. Barjeras izveidotas Narvas robežpunktā valsts ziemeļos, kā arī Koidulas un Luhamas robežpunktos valsts dienvidos. Darbi pie šķēršļiem tika uzsākti pagājušajā mēnesī un to kopējās izmaksas ir ap trīs miljoniem eiro. Jaunie drošības pasākumi uz abu valstu robežas tika pieņemti pēc tam, kad 2023. gada decembrī Krievija atļāva aptuveni 30 cilvēkiem izbraukt no valsts un mēģināt ieceļot Eiropas Savienībā caur Narvas robežpunktu bez atbilstošiem dokumentiem. Līdzīgi notikumi, tikai plašākā mērogā tobrīd notika arī uz Krievijas un Somijas robežas. 

Izraēla pēdējo pāris dienu laikā izpelnījusies plašu nosodījumu par medija "Al Jazeera" darbinieku nogalināšanu aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā uzlidojumā Gazas joslā. Izraēla norādījusi, ka viens no žurnālistiem bijis terorists un darbojies teroristiskā grupējuma "Hamās" labā. Kritiķi uzskata, ka Izraēlas sniegtie pierādījumi nav pārliecinoši.. Nogalināti pieci darbinieki – divi korespondenti un trīs operatori. Vēlāk raidorganizācija precizēja, ka nogalināti ir arī vēl divi citi cilvēki, tajā skaitā viens ārštata žurnālists. Kopš kara sākuma Gazā ir nogalināti vismaz 242 žurnālisti. ANO Cilvēktiesību birojs "Al Jazeera" darbinieku nogalināšanu nodēvējis par smagu starptautisko tiesību pārkāpumu, un uzbrukumu žurnālistiem nosodījušas arī mediju tiesību aizstāvības grupas un vairākas valstis. 

Turpinām ziņas

Pirmdien ugunsgrēkā Salā kādam uzņēmumam nodarīti vismaz 2 tūkstoši 500 eiro zaudējumi. Vakar no rīta kāds vīrietis konstatēja, ka izcēlies ugunsgrēks Jēkabpils novada Salā, kāda uzņēmuma teritorijā. Pie noliktavas ēkas dega kokmateriāli un plastikāta caurules. Ugunsgrēka laikā bojāta arī ēkas siena, durvis un ieejas platforma. Kopumā ugunsgrēka dēļ nodarīti materiālie zaudējumi vairāk kā 2 tūkstoši 500 eiro apmērā.  Par notikušo policijā sākts kriminālprocess un tiek noskaidroti visi notikušā apstākļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šī ugunsgrēka dzēšanai netika piesaistīts, ugunsnelaime likvidēta pašu spēkiem. 

Jau ziņots, ka kopumā pagājušajā diennaktī dienests saņēma 53 izsaukumus - 18 uz ugunsgrēku dzēšanu, 24 uz glābšanas darbiem, bet 11 izsaukumi bija maldinājumi.

Pļaviņu Bārukalna kapos svinīgi atklātas divas piemiņas vietas — 1941. gadā vācu fašistu nošautajiem pļaviņiešiem un Pļaviņu dzelzceļa stacijas bombardēšanas laikā bojāgājušajiem. Abas ieceres biedrība “Laime Saimē” īstenoja sadarbībā ar Latvijas Ebreju kopienu un Latvijas Restitūcijas fonda finansiālu atbalstu. Abās vietās izvietoti piemiņas akmeņi, izveidotas akmens bruģa taciņas, informatīvas plāksnes ar QR kodu, ko noskenējot var gūt plašāku informāciju par šiem notikumiem. Projektu īstenošanai piesaistīti vietējie uzņēmēji, un arī akmeņi sameklēti Pļaviņu apkārtnē. 

Un vēl

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šovakar notiks Perseīdu meteoru plūsmas jeb zvaigžņu lietus vērošana. Šeit nav ielu apgaismojuma, tāpēc te iespējams netraucēti novērot Perseīdu plūsmu. Pasākums sāksies deviņos vakarā un turpināsies līdz diviem naktī. Vakara garumā astronoma pavadībā varēs vērot zvaigžņu lietu un debesu ķermeņus arī caur teleskopu, tajā skaitā arī Saturnu, kura gredzeni pašlaik nav redzami. Pasākumā ar laikmetīgā džeza improvizāciju uzstāsies ģitārists Matīss Čudars un saksofonists Kārlis Auziņš.