Jēkabpils Radio1 ziņas 2025. gada 14.augustā

Priekšlikumos nākamā gada budžetam gandrīz visi ministri bijuši disciplinēti un nākamā gada budžetu varēs izveidot, taču sarežģīti ir ar 2027. un 2028.gada budžetiem un viss norāda, ka publiskajam sektoram būs jādomā par izmaksu samazināšanu, tā latvijas televīzijai atzinis finanšu ministrs  Arvils Ašeradens. Ministrs sacīja, ka visas indikācijas norāda, ka būs jādomā par taupību un būtisku modernizāciju, publiskajam sektoram jābūt mazākam un labākam. Viņš arī piebilda, – visas pazīmes rāda, ka Latvijai ir iespēja strādāt efektīvāk, var darīt labāk ar mazākiem resursiem.

Valsts drošības dienests pirmajiem pašvaldību vadītājiem jau izsniedzis pielaides valsts noslēpumam, savukārt no vienas pašvaldības likumā paredzētajā termiņā iesniegums izsniegt pielaidi pašvaldības domes priekšsēdētājam nav saņemts. Drošības dienests norāda, ka lielākā daļa pašvaldību ir iesniegušas pieprasījumus par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu to priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Vienlaikus no vairākām pašvaldībām saskaņā ar Pašvaldību likumu pieprasījumiem nepieciešamās informācijas pieņemšana vēl turpinoties. Patlaban drošības dienests ir izsniedzis piecas speciālās atļaujas, un nav pieņemts neviens lēmums atteikt pielaidi.

Jau ziņots, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības  ministrs Raimonds Čudars ir paudis, ka pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki, kuri neiegūs pielaides valsts noslēpumam, darbu turpināt nevarēs.

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti 5 tūkstoši 660 jaundzimušie, kas ir par 13,2% jeb 863 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Vislielākais dzimušo skaits bija maijā - 985 bērni, vismazākais - februārī - 881. Šī gada sešos mēnešos reģistrēti 13 tūkstoši 77 mirušie, kas ir par 4,8% jeb 661 mirušo mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Pirmajā pusgadā šogad reģistrētas 4 tūkstoši 137 laulības, kas ir par 23,9% jeb 797 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Šogad 1.jūlijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,83 miljoni.

Igaunijas Ārlietu ministrija trešdien pasludināja Krievijas vēstniecības Tallinā pirmo sekretāru Dmitriju Priļepinu par nevēlamu personu un pieprasīja, lai diplomāts atstāj valsti. Par lēmumu informēts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis, kuram iesniegta nota. Krievijas diplomāts ir tieši un aktīvi iesaistīts Igaunijas konstitucionālās iekārtas un tiesiskās sistēmas graušanā, sabiedrības šķelšanā, kā arī veicinājis pret valsti vērstus nodarījumus, to vidū vairākus sankciju režīma pārkāpumus, norādījusi Igaunijas Ārlietu ministrija. Krievijas vēstniecības pastāvīgā iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās ir jāpārtrauc, uzsvēris Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. 

Analītiķi secinājuši, ka Krievijas līdera Vladimira Putina rezidences tuvumā Valdajā, kas atrodas aptuveni 300 kilometru attālumā no Maskavas, izvietotas divpadsmit "Pantsir-S1" pretgaisa aizsardzības sistēmas, apliecina internetā publicētie satelītattēli. Dati no šīs rezidences trešdien publicēti lietotnē "X". Dažās fotogrāfijās arī redzami novērošanas torņi.  Tiek uzskatīts, ka straujā aizsardzības stiprināšana var būt saistīta ar pieaugošajiem ukraiņu dronu uzbrukumu draudiem un citiem Krievijas vadības drošības apsvērumiem.

Turpinām ziņas

Šodien 14.augustā Jēkabpils pilsētas pasākumu programmā – Teātra diena. No pulksten 18.30  septiņās vietās pilsētvidē norisināsies - Teātris tavā pagalmā! Dodoties uz teātra izrādēm aicina līdzi ņemt sedziņu vai saliekamo krēslu ērtākai pasākuma baudīšanai. Jēkabpils Vēstures muzeja āra pagalmā plkst.18.30 Mežāres amatierteātris “Efekts”. Skečs latgaliešu valodā “Matildes šuri muri”, režisore Aija Rancova. Pulksten  19. Dunavas amatierteātris “Sateka” izrāde  “Alfreda leigova” , režisore Silvija Krēsliņa.
 
Krasta ielas 61  pagalmā pulksten 19.15 Viesītes amatierteātris “Vēris” ar izrādi  “Gadsimta lapsu medības”, režisore Aija Rancova. Savukārt Palejas ielas strūklakas skvērā  pulksten 19.00 Spunģēnu amatierteātris “Savējie”  ar izrādi “Laulību treniņu aģentūra”, režisore Aija Vetere.  Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta”  pulksten 19. Sēlpils amatierteātris “Ore” ar izrādi  “Čaukstenes”, režisore Anita Gerasimova . Pulksten 19.40 Aknīstes amatierteātris ar izrādi “Gadsimta lapsu medības”, režisore Veronika Papaurele .

Jēkabpils Tautas nama iekšpagalmā pulksten 19. Ābeļu amatierteātris “Cerība” ar  viencēlienu “Kāzas”, režisors Pēteris Draņevičs. Viesītes ielas 47 iekšpagalmā 
Pulksten 19.00 Dignājas amatierteātris “ Madagurči”, ar izrādi “Sausā lapa”,  režisors Ainis Mikulāns. Savukārt Viesnīcas Daugavkrasti pagalmā  pulksten 19. Asares amatierteātris “Ķēdes reakcija” ar izrādi “Pīļu medības”, režisore Laura Traine.

Un vēl

Sestdien, 16. augustā, Jēkabpilī norisināsies jau piektais iedzīvotāju forums par prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu. Forumu rīko juristu biedrība “Tiesiskums.lv”, un tā laikā jēkabpiliešiem būs iespējams klātienē tikties ar juristiem un uzzināt vairāk par iespējām atgūt prettiesiski iekasēto OIK. Visi interesenti laipni gaidīti uz forumu Krustpils kultūras centrā, sākot no pulksten 12. Iepriekšējie četri forumi par OIK atgūšanu notika Liepājā, Valmierā, Jūrmalā un Ventspilī. Ar katru iedzīvotāju sapulci interese par OIK atgūšanu palielinās un atbilstoši pieaug arī parakstīto līgumu skaits.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmums, kuram periodā no 2005. gada līdz 2023.gadam bijis noslēgts līgums ar kādu no Latvijā strādājošajiem elektrības tirgotājiem, līdz šā gada 1. oktobrim var pieteikties prettiesiski iekasētā OIK atgūšanas procesa uzsākšanai.

Latvijā 2023. gadā bija īsākais veselīgā mūža ilgums Eiropas Savienībā, liecina statistikas biroja "Eurostat" publiskotā informācija. Dati par veselīgas dzīves gadu skaitu dzimšanas brīdī atspoguļo to mūža daļu, ko paredzēts nodzīvot bez slimību apgrūtinājuma un bez aktivitāšu ierobežojumiem. 2023.gadā Eiropas savienībā vidēji šis rādītājs bija 63,1 gads līdz 63,3 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem. Veselīgas dzīves gadu īpatsvars no kopējā dzīves ilguma ir attiecīgi 75% sievietēm un 80% vīriešiem. Proti,vairumā valstu  vīrieši dzīvo īsāku mūžu, bet lielākā daļa ir bez aktivitātes ierobežojumiem.  Tikai deviņas ES valstīs vīriešiem ir ilgāks mūžs nekā sievietēm.Lielākais veselīgās dzīves gadu skaits fiksēts Maltā  - sievietēm -  71,1 gads, vīriešiem - 71,7 gadi. Savukārt Latvijai ir viszemākais veselīgas dzīves gadu skaits -  sievietēm - 54,3 gadi, vīriešiem – 51,2 gadi. 

Valsts līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vajadzētu novirzīt ilgstošo lietavu sabojātās infrastruktūras atjaunošanai, uzsver biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa atzīmē, ka organizācijas aicinājušas pašvaldības neiekasēt soda naudas no lauksaimniekiem, kuriem būs grūtības nomaksāt nākamā ceturkšņa nekustamā īpašuma nodokli. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka lauksaimnieki gaida Eiropas Savienības atbalstu, jo šādās situācijās zaudējumus kompensē no krīzes fonda. Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka valdībai ir jāstrādā pie tā, lai summa, ko aprēķinās Latvijas lauksaimniekiem, būtu pienācīgi liela.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šī gada pirmajā pusgadā strādājusi ar līdz 1,7 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, kas ir par 87 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā laika posmā 2024. gadā. Uzņēmumā uzsvēra, ka pusgada rezultāti liecina par izaugsmi un stabilitāti, bet starptautisks eksperts norādījis uz būtiskiem riskiem. 2025. gada pirmajā pusgadā lidsabiedrības ieņēmumi bija 349,6 miljoni eiro – gada izteiksmē, kā norādīja uzņēmumā, tas ir 3% pieaugums un visu laiku augstākais rezultāts pirmajā pusgadā. Pieaugums vērojams arī pasažieru plūsmas datos, sasniedzot 3,9 miljonus – par gandrīz 9% vairāk nekā pērn.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti tūkstoš 388 civiliedzīvotāji, kas ir lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija, liecina ANO rīcībā esošie dati. Salīdzinot ar pērnā gada jūliju, nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits pieaudzis par 22,5%, secinājis ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs.  Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos tādām lielajām pilsētām kā Kijiva, Dņipro un Harkiva. 

Lietuvas valdība lietavu nodarītā kaitējuma lauksaimniekiem dēļ vakar izsludināja valsts mēroga ekstremālo situāciju. Zemkopības ministrija norādījusi, ka ekstremālās situācijas izsludināšana ļaus nepiemērot sankcijas lauku saimniecībām, kuras ārkārtējo apstākļu dēļ nespēj izpildīt savas saistības. Līdz šim šādu pašu iemeslu dēļ ekstremālo situāciju bija izsludinājušas 13 Lietuvas  pašvaldības. Jau ziņots, ka arī Latvijas Ministru kabinets pagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.

Turpinām ziņas

Vakar notika Latvijas pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas sēde, kurā par tās priekšsēdētāju ievēlēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, bet par vietniekiem – Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču un Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieku īpašumu jautājumos Didzi Jēriņu. Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejā skata pašvaldības komunālo pakalpojumu, pašvaldību ceļu un sabiedriskā transporta, īpašumu apsaimniekošanas, ārkārtas situāciju, informātikas, enerģētikas, būvniecības uzraudzības un citus jautājumus. Šajās jomās pašvaldību savienība sadarbojas ar Satiksmes, Iekšlietu, Ekonomikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

CSDD šodien oficiāli atklās jauno tehniskās apskates staciju Līvānos Ceļu satiksmes drošības direkcija šodien oficiāli atklās jauno tehniskās apskates staciju Līvānos. Pasākuma laikā CSDD iepazīstinās ar jaunās stacijas iespējām, tās tehnisko nodrošinājumu un sniegto pakalpojumu spektru, kā arī būs iespēja satikt nozares pārstāvjus un viesus no ārvalstīm. Klientu apkalpošana un vieglo transportlīdzekļu tehniskā apskate Līvānos tiks nodrošināta ar iepriekšēju pierakstu "e-CSDD" vai zvanot pa tālruni 67 025 777, kā arī rindas kārtībā. Jau ziņots, ka jaunā vieglo transportlīdzekļu tehniskās apskates stacija Līvānos darbu sāka šī gada 17.jūlijā.

Un vēl

Aglonas svētku laikā aktuāls visā apkārtnē kļuvis naktsmītņu jautājums. Apkārtnes uzņēmēji nenoliedz, ka lielā pieprasījuma dēļ cēlušās naktsmītņu cenas.  Naktsmītņu piedāvājums ir dažāds – kāds izmanto bazilikas teritoriju, pašvaldības piedāvātās guļasvietas kultūras namos un skolās, savukārt citi izvēlas nakšņot teltīs. Lietotnē "Booking.com" novērojams, ka brīvu naktsmītņu Aglonā un tās tuvumā gandrīz vairs nav. Viena brīvdienu māja uz svētku nakti izmaksā 100 eiro, bet ikdienā tie būtu 65 eiro. Cenu kāpums vidēji ir 10–20 procenti. Vietējie uzņēmēji norāda, ka vairums tūristu rezervē naktsmājas jau gadu iepriekš. Piemēram, viesu mājā "Aglonas Cakuli" tie ir pastāvīgie viesi, kas Aglonas svētkus apmeklē ik gadu. Preiļu novada pašvaldībā norāda, ka jebkuram svētku apmeklētājam ir iespēja bez maksas uzsliet telti Cirīša ezera pludmalē, kas arī ir Aglonas bazilikas pārziņā.  

Esošā Saeimas sasaukuma darba vērtējums ir viens no zemākajiem šajā gadsimtā, liecina pētījumu kompānijas SKDS veiktā aptauja. Šogad martā veiktā aptaujā vien 13% respondentu pauduši vērtējumu, ka esošā Saeima darbojas labāk nekā iepriekšējā, 66% bijis pretējs viedoklis, bet 22% nav spējuši noformulēt viedokli. 66% respondentu ar kritisku Saeimas darba vērtējumu ir augstākais rādītājs šajā gadsimtā. Salīdzinoši 2022.gadā 63% aptaujāto, 2009.gadā - 62%, 2021.gadā - 61%, bet 1999.gadā - 60% aptaujāto pauduši vērtējumu, ka esošais Saeimas sasaukums strādā sliktāk par iepriekšējo. Vismazāk kritisko vērtējumu bijis ap "treknajiem gadiem", laikā no 2003. līdz 2006.gadam, kad kritiski parlamenta darbu vērtēja vien 34% līdz 43% aptaujāto. 

Rīgā dibināta Latvijas Gastrointestinālo slimību asociācija, apvienojot dažādu specialitāšu ārstus, ārstu palīgus, māsas, uztura speciālistus, fizioterapeitus, farmaceitus, pētniekus un sadarbības partnerus, kuru darbs saistīts ar gremošanas sistēmas veselību, gastroenteroloģiju un zarnas mikrobiomu. Asociācijas mērķis ir sekmēt speciālistu sadarbību un profesionālo izaugsmi, attīstīt zinātnē un pierādījumos balstītu medicīnu gremošanas sistēmas veselības jomā, kā arī veicināt sabiedrības informētību par veselīgu uzturu, profilaksi, zinātniski pamatotām terapijas pieejām un mikrobiotas nozīmi cilvēka kopējā veselībā.

Lidosta "Rīga" savā "Facebook" kontā publicējusi brīdinājumu. Tajā pasažierus aicina uzmanīties no krāpniekiem.  Rīgas lidosta ir saņēmusi informāciju par viltus SMS ziņām, kurās lidostas vārdā aicina pasažierus sazināties un saņemt it kā konkursā laimētu balvu. Lidosta Rīga brīdina neatsaukties uz šādiem ziņojumiem, jo tā neorganizē šādu konkursu un nesūta šāda veida SMS. Lidosta Rīga norāda, ka šādi uzdarbojas krāpnieki un aicina neuzķerties uz viltus īsziņām.

Klimata pārmaiņas rada ne vien izaicinājumus, bet arī iespējas. Tā piemēram, siltāki laikapstākļi pavēruši iespējas pavisam jaunam Skandināvijas un ziemeļvalstīs ražotam vīnam. Dānijas lielākajā salā Zēlandē – tālu no ierasti siltajiem vīna reģioniem Spānijā un Francijā – šobrīd aug vairāk nekā 50 tūkstoši vīnogulāju. Pēdējos gados komerciāli vīna dārzi ir parādījušies arvien tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.  Saskaņā ar Dānijas Vīna asociācijas datiem, šajā Ziemeļvalstī ir aptuveni 100 komerciāli vīnogu audzētāji, kamēr Zviedrijā tādu ir ap 200 – galvenokārt valsts dienvidos. No šeit audzētajām ogām biežāk top dzirkstošais, baltais, rozā un deserta vīns.

Eiropas dienvidos vakar pieņēmušies spēkā savvaļas ugunsgrēki un tika ziņots par trim nāves gadījumiem Spānijā, Turcijā un Albānijā. Grieķijā liesmas apdraud Patru, kas ir trešā lielākā pilsēta valstī. Vismaz 15 ugunsdzēsēji hospitalizēti ar apdegumiem vai citām traumām. Grieķija lūgusi Eiropas Savienībai atsūtīt ugunsdzēsības lidmašīnas, lai atbalstītu vairāk nekā 4 tūkstoši 800 ugunsdzēsēju, kas cīnās ar vairāk nekā 20 ugunsgrēkiem visā valstī. Albānijā, kur arī plosās aptuveni 20 ugunsgrēku, uz dienvidiem no Tirānas gājis bojā viens cilvēks un evakuēti četru ciematu iedzīvotāji. Varasiestādes ziņo, ka valsts vidienē liesmas nopostījušas desmitiem māju. 

Savukārt Spānijas Kastīlijas un Leonas apgabalā ugunsgrēkā trešdien gājis bojā brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Valsts meteoroloģijas aģentūra brīdināja, ka gandrīz visā Spānijas teritorijā pastāv ārkārtējs vai ļoti augsts ugunsbīstamības risks. Paredzams, ka karstuma vilnis ilgs līdz pirmdienai. Šogad Spānijā 199 ugunsgrēki nopostījuši gandrīz 99 tūkstoši hektārus, kas ir divreiz vairāk nekā pērn līdz augusta vidum. Tikmēr Portugālē tūkstoš 800 ugunsdzēsēju ir iesaistīti cīņā ar pieciem lieliem ugunsgrēkiem. Turcijā cīņā ar liesmām gājis bojā mežstrādnieks. Turcijā kopumā gājuši bojā jau 18 cilvēki. Francijā, kas vēl atgūstas no nesenajiem ugunsgrēkiem dienvidu apgabalos, pēdējās dienās atkal valda svelme, gaisa temperatūrai vietām pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija. Eiropas Savienība sniedz palīdzību visām ugunsgrēku skartajām valstīm.

Turpinām ziņas

Pašvaldībai ir svarīgi, lai vasarnīcu ciematos dzīvojošie iedzīvotāji deklarētos Augšdaugavas novadā, tiekoties ar iedzīvotājiem, aicināja novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Domes vadība organizēja tikšanos ar dārzkopības kooperatīvu un biedrību pārstāvjiem, kuru vasarnīcas atrodas Augšdaugavas novada teritorijā, lai izrunātu aktuālos jautājumus par ceļu infrastruktūru, atkritumu apsaimniekošanu un citas svarīgas tēmas. Šāda veida tikšanās līdz šim nav notikušas, un, pēc Aizbalta teiktā, to nozīme ir liela. Augšdaugavas novadā ir reģistrēti 30 dārzkopības kooperatīvi ar 5 tūkstoši 120 zemes vienībām, bet šajās zemes vienībās ir deklarējušies tikai 299 iedzīvotāji. Viņš atzina, ka pašvaldību satrauc pašreizējā situācija, jo Latvijā darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, no kura līdzekļi tiek piešķirti atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam. Tāpēc viņš aicināja sadarboties un deklarēties Augšdaugavas novadā. Tas dotu pašvaldībai iespēju saņemt nepieciešamos resursus un kvalitatīvāk atrisināt aktuālās problēmas arī vasarnīcu ciematos.

Šonedēļ par naudas un dokumentu zādzību no kādas iestādes telpām Augšdaugavas novadā aizturēts vīrietis. Policijas amatpersonas saņēma informāciju, ka 9.augustā Augšdaugavas novada Demenes pagastā nezināma persona ir iekļuvusi kādas iestādes telpās, uzlaužot logu, un no seifa nozaga 7 tūkstoši 700 eiro, kā arī 38 personu apliecinošus dokumentus, kas tur atradās. Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas operatīvi reaģēja uz saņemto informāciju un tās pašas dienas laikā noskaidroja iespējamās vainīgās personas identitāti. Savukārt 11.augustā 1976.gadā dzimušo vīrieti aizturēja.Likumsargi, veicot izmeklēšanas darbības, atguva daļu nozagtās naudas – 5 tūkstoši 100 eiro. Sāktajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Un vēl

Šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā tiek svinēta svētā Meinarda piemiņas diena. Pulksten 15.15 bazilikas kriptā notiks Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta rīkotā katehēze, pēc tās bazilikā notiks svētā Meinarda dienas svētā mise. Savukārt ar vesperēm pulksten 18.30 sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku vigīlija. Septiņos vakarā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pie pāvesta altāra svinēs vigīlijas svēto misi. Vesperu un svētās mises laikā dziedās Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes koris "Credo". Savukārt pulksten desmitos vakarā būs Tautas krustaceļš, kuru vadīs priesteri Mārtiņš Klušs un Haralds Broks. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies Latgales draudžu apvienotais koris. Pēc krustaceļa būs svētā mise, kuru vadīs Jelgavas diecēzes emeritētais bīskaps Edvards Pavlovskis, dziedās - Preiļu draudzes koris.

Valsts iespējas palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, pret kurām kara laikā aizmuguriski vēršas Krievija, ir ierobežotas, izriet no Tieslietu un Ārlietu ministriju aģentūrai LETA sniegtajām atbildēm. Kontekstā ar Krievijas vēršanos pret Latvijas labdarības organizāciju "Ziedot.lv" aicinātas skaidrot, kādu valsts atbalstu var saņemt Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, kas turpinot valsts politikas līniju sniedz atbalstu Ukrainai, bet pret kuriem šī iemesla dēļ aizmuguriski kriminālprocesuālas darbības veic Krievija, abu ministriju pārstāvji praktiskus atbalsta mehānismus nepiedāvāja, lai arī Ārlietu ministrija atzīmēja, ka iestādes var sniegt konsultatīvu padomu un iedot advokātu kontaktus. Valstij neesot iespēju iejaukties Krievijas procesos vai praktiski aizstāvēt iedzīvotāju vai organizāciju intereses šajā valstī.

Latvija līdz šim ir sniegusi militāro atbalstu Ukrainai vismaz pusmiljarda eiro vērtībā, bet precīzāka summa būs zināma gada nogalē. 2022. un 2023.gadā kopā sniegts atbalsts 370 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 134,81 miljonu eiro apmērā, bet šogad Ukrainai plānots atvēlēt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Latvija Ukrainai ir nosūtījusi dažādu militāro palīdzību - bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ieročus un individuālo ekipējumu, munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", bruņutransportierus "Patria", radarus, pārtikas uzturdevas, informācijas tehnoloģiju iekārtas, sauszemes transportlīdzekļus, degvielu un citu bruņojumu.

Likumsargi nodevuši kriminālvajāšanas sākšanai pirmo kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Valsts policija ir nodevusi kriminālprocesu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu pēc Krimināllikuma panta par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības. Vēl vienā iepriekš uzsāktā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana. Policija plašākus komentārus nesniedz, taču LETA noskaidroja, ka prokuratūrai nodotā lieta ir par gadījumu Preiļu novada Riebiņos, kur kāda persona veica balsojumu divas reizes, savā un kādas citas personas vārdā izmantojot citas personas apliecinošus dokumentus.

Lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, Polija uz laiku ir atjaunojusi pārbaudes uz robežas ar Vāciju un Lietuvu. Varšava apgalvo, ka tas dod rezultātus, bet pierobežā dzīvojošie nav apmierināti ar to, ka tiek ierobežota brīva pārvietošanās starp valstīm, jo daudzi poļi dodas uz darbu Vācijā. Atjaunotās robežkontroles dēļ katru dienu ilgs laiks jāpavada garās rindās pie robežas. Robežkontroles dēļ tiek kavēts arī Latvijas autopārvadātāju darbs. Polija ieviesa pagaidu kontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu jūlija sākumā. Pārbaudēm vajadzēja ilgt līdz 5. augustam, taču dažas dienas agrāk Polijas valdība paziņoja, ka tās tiks pagarinātas līdz 4. oktobrim. 

Zinātnieki ir atklājuši saikni starp smadzeņu attīstības anomālijām un seno hominīnu DNS, kas izskaidro, kāpēc daļa cilvēces ir vairāk pakļauta hroniskām migrēnām. Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā "Evolution, Medicine, and Public Health", atklāj, ka dažiem cilvēkiem galvassāpes var izraisīt no neandertāliešiem mantoti gēni. Novērots defekts, kurā smadzenes izvirzās mugurkaula kanālā, izraisot galvassāpes, kakla sāpes un smagos gadījumos neiroloģiskus traucējumus. Šāds defekts pārsvarā novērots Āzijā dzīvojošajiem. Autori pētīja 103 mūsdienu cilvēku galvaskausu 3D modeļus, kā arī neandertāliešu, mirstīgās atliekas. Izrādījās, ka cilvēku ar minēto defektu galvaskausa forma ir tuvāka neandertāliešu galvaskausiem nekā citu seno cilvēku senču galvaskausiem.

Turpinām ziņas

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Jēkabpils novada Sociālais dienests atgādina, ka atbilstoši Jēkabpils novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem mājsaimniecības, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas Jēkabpils novadā var saņemt: pabalstu 50 eiro par izglītojamo, kurš uzsāk mācības Jēkabpils novada pašvaldības izglītības iestādes 1. klasē vai par izglītojamo, kurš uzsāk mācības speciālās izglītības iestādes 1. klasē; pabalstu 40 eiro apmērā trūcīga, maznodrošināta mājsaimniecība un daudzbērnu ģimene par izglītojamo, kurš uzsāk mācību gadu pašvaldības vispārējās izglītības iestādes vai speciālās izglītības iestādes 2.–12. klasē vai profesionālās izglītības iestādes pilna laika klātienē, kurš nestrādā un nav sasniedzis 20 gadu vecumu. Pabalstu var pieprasīt no 1. jūlija līdz 30. novembrim.  

Jau sesto reizi “Austras biedrība” un tās vadītāja Signe Sniedze aicina uz dziesminieku festivālu “Dziesminieku dienas Sēlijā”. Lielākā dziesminieku pulcēšanās un muzicēšana gaidāma 15. – 16. augustā. Piektdien, 15. augustā, pulksten 19 Jaunjelgavas brīvdienu mājā “Daugavas Vītoli” notiks sadziedāšanās latviešu tautasdziesmās kopā ar Inesi Muižnieci no Liepājas un Anitu Ostrovsku no Aizkraukles. Klausītāji aicināti līdzi ņemt sedziņas sēdēšanai zālītē, mūziķi – arī savus instrumentus. Būs pieejami dziesmu vārdi ar akordiem. Savukārt, 16. augustā galvenā norises vieta būs Staburags. Pulksten 16 Staburaga saieta namā notiks Dzejas stunda kopā ar dzejnieci un rakstnieci Janu Egli, pēc tam pulksten 18 Vīgantes parka estrādi pieskandinās “Dziesminieku dižkoncerts”.

Un vēl

Ūdens temperatūra jūrā, kā arī lielā daļā upju un ezeru ir 17..20 grādi, liecina informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un pašvaldībām.
Valdot lēnam vējam un saulainam laikam, ūdens temperatūra jūrā visā Latvijas piekrastē ir līdzīga - galvenokārt nepilni 20 grādi. Piektdien mazliet pastiprināsies dienvidu vējš, tādēļ dažviet piekrastē ūdens var kļūt vēsāks. Šodien ūdens temperatūra Lielupē un Ventā, kā arī lielā daļā Daugavas ir 19..20 grādi, Aiviekstē un Salacā tā svārstās ap 19 grādiem, Gaujā ūdens ir 17..19 grādus silts. Ūdens līmenis upēs galvenokārt turpina pazemināties.