Jēkabpils Radio1 ziņas 2025.gada 15.oktobrī

Valdība vakar atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti vairāk nekā 16 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – gandrīz 18 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā. Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,9 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3%, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no iekšzemes kopprodukta.

Devītajā diktātā latgaliešu rakstu valodā, kas notiks 18. oktobrī, aicinās izzināt Latgales maizes stāstu. Oktobra vidū tiek svinēta Valsts valodas diena, un, turpinot tradīciju, arī šogad ikviens interesents diktātā tiek aicināts pārbaudīt savas zināšanas un prasmes latgaliešu rakstu valodā. Lai arī šogad diktāts latviešu literārajā valodā netiek rīkots, latgaliešu diktāta rakstīšana turpinās, un, uzsverot latviešu valodas daudzveidību, ikviens gribētājs jebkur pasaulē arī šogad tiek aicināts pamēģināt spēkus rakstītprasmē latgaliešu rakstu valodā, kas ir otra normēta latviešu valodas rakstu tradīcija.

Apvienos Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Uz institūtu bāzes veidos jaunu valsts zinātnisko iestā’di -  "Nacionālais pētniecības un inovāciju institūtu". Jaunā institūta izveides mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnisko izcilību un starptautisko konkurētspēju dzīvības zinātņu jomā, veicināt resursu efektīvāku izmantošanu, zināšanu pārnesi industrijā, kā arī nodrošināt vienotu attīstības virzienu Latvijas biomedicīnas un organiskās sintēzes pētniecībā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriedusi Krievijai samaksāt Gruzijai vairāk nekā ceturtdaļmiljardu eiro par to, ka tā neļauj cilvēkiem brīvi iekļūt Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, ko Maskava pēc 2008. gada kara ar Tbilisi atzina par neatkarīgām valstīm. Jau ziņots, ka Maskava izstājās no Eiropas cilvēktiesību tiesas 2022. gadā pēc tās iebrukuma Ukrainā, taču tiesa uzskata, ka tā joprojām ir atbildīga par visiem pārkāpumiem, kas izdarīti pirms tam.

Krievija uzbrukusi ANO palīdzības autokolonnai Ukrainas Hersonas apgabalā, ziņo Kijiva, piebilstot, ka uzbrukumā neviens cilvēks nav gājis bojā. Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins pavēstīja, ka Krievijas dronu un artilērijas uzbrukums notika netālu no Bilozerkas. Viņš atklāja, ka autokolonna sastāvēja no četriem spēkratiem, no kuriem viens sadedzis, bet vēl viens pamatīgi sabojāts. Divi kravas auto palikuši neskarti. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha norāda, ka šis uzbrukums ir vēl viens brutāls starptautisko tiesību pārkāpums, kas pierāda Krievijas pilnīgu necieņu pret civiliedzīvotāju dzīvībām.

Turpinām ziņas

Prokuratūra piemērojusi probācijas uzraudzību kādam vīrietim par nobalsošanu citas personas vietā šogad notikušajās pašvaldību vēlēšanās Preiļu novada Riebiņos. Vīrietim piemērota probācijas uzraudzība uz vienu gadu, 11 mēnešiem un 26 dienām. Vīrietis, personīgu motīvu vadīts, bez personas, kas dzīvo minētajā dzīvesvietā, piekrišanas, paņēma no skapja viņa personas apliecību un devās uz vietējo pašvaldības vēlēšanu iecirkni. Iecirknī, vīrietis uzrādījis vēlēšanu komisijas loceklei citas personas apliecinošo dokumentu, un balsotāju sarakstā parakstījās viņas vietā, šādi prettiesiski iegūstot vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes tika aizpildītas un iemestas urnā.

Madonas pilsētas Sporta centrā 1. novembrī notiks lielkoncerts "Skan elpas starojums!", kurā piedalīsies 15 pūtēju orķestri. Lielkoncerts ir Dziesmu un deju svētku starplaika notikums un iezīmēs vēl vienu soli tuvāk 28.tajiem Vispārējiem Dziesmu un 18.tajiem Deju svētkiem 2028. gadā. Vērtējot mūzikas repertuāru gaidāmajiem svētkiem, programmā izskanēs latviešu, lietuviešu un igauņu komponistu darbi - klasika un populārā mūzika.

Un vēl

Jēkabpils Tautas nams aicina uz tradicionālo koncertu ciklu “Kamermūzikas dienas Jēkabpilī”, kas šoruden notiks jau piecpadsmito reizi! No šodienas, 15. oktobra līdz 7. novembrim klausītājiem būs iespēja baudīt trīs īpašus koncertus, kuros uzstāsies gan Latvijā jau atzīti mūziķi, gan talantīgi Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas topošie absolventi. Koncertu cikla idejas autors ir komponists un Jēkabpils Tautas nama vadītājs Aigars Godiņš, kurš, ikreiz “Kamermūzikas dienās” centies veidot augstvērtīgu, saturīgu un skanīgu mūziku. “Kamermūzikas dienas Jēkabpilī” ir viena no pilsētas kultūras vizītkartēm. Un šogad, svinot 15 gadu jubileju, koncertu ciklā īpaši tiks izcelti mūziķi, kuru ceļš ir sācies tieši Jēkabpilī. Plašāk par Kamermūzikas dienām lasiet protālā radio1.lv.

Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Pārskatā valūtas fonds prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1%, bet nākamgad - par 2,2%. Aprīlī valūtas prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 2%, bet 2026. gadā - par 2,5%.
Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā šogad un nākamgad gaidāma attiecīgi 3,8 un 2,6% apmērā. 

Latvija kā viena no 13 Eiropas Savienības valstīm nostiprina savas pozīcijas Eiropas digitālajā telpā, saņemot atbalstu stratēģiskas nacionāla līmeņa iniciatīvas īstenošanai, kas vērsta uz mākslīgā intelekta jaudu un kompetenču stiprināšanu. Eiropas Komisijas un Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma atbalsts piešķirts projekta "Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena - Latvija" īstenošanai no 2026. līdz 2028. gadam. Projekta mērķis ir izveidot nacionāla līmeņa kompetences centru, kas stiprinās Latvijas Mākslīgā intelekta ekosistēmu un savienos to ar Somijā izveidoto konsorciju, kurā jau darbojas Somija, Čehija, Dānija, Igaunija, Norvēģija un Polija. Plānotais projekta budžets ir 8,4 miljoni eiro. 

Valdība atbalstīja 1,4 miljoni eiro pārdalīšanu, lai iekšlietu iestādēm segtu izdevumus par pastiprinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu. Šī summa segs izdevumus par augustu un dažus izdevumus par maiju. Kopš Baltkrievijas izraisītā nelegālās imigrācijas spiediena, ko amatpersonas nodēvējušas par hibrīdkaru, Latvija vairāku gadu laikā pastiprinātai robežas uzraudzībai iztērējusi miljoniem eiro, liecina LETA iepriekš veiktie aprēķini.

Pēc tam, kad daži bloka reģioni norādījuši, ka jūtas atstāti novārtā, Eiropas Komisija rosinājusi paplašināt “lidrobotu mūra” sargāto teritoriju, un izmantot to ne vien austrumu robežai, bet gan visai Eiropas teritorijai. Rosinājums plašākai Eiropas Aizsardzības pret lidrobotiem iniciatīvai ir iekļauts aizsardzības ceļvedī, kuru plānots prezentēt rīt, 16.oktobrī. jau vēstīts, ka Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ieteica veidot “lidrobotu mūri” pēc tam, kad 10.septembrī Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Polijas gaisa telpā ielidoja vairāk nekā 20 Krievijas lidroboti. 

Uguns pārtraukšana vai ilgstoša karadarbības apturēšana Ukrainā dos Krievijai iespēju ātri pārdislocēt karaspēku uz Krievijas robežu ar NATO, atzinis ASV Kara pētniecības institūts. Tādējādi Krievija var radīt nopietnus draudus NATO agrāk, nekā sagaida daudzas Eiropas amatpersonas. Kara institūta eksperti norāda uz Vācijas ārējā izlūkdienesta vadītāja Martina Jēgera pirmdienas izteikumiem, ka Krievijas uzbrukumu skaits Eiropai sasniedzis "jaunu konfrontācijas līmeni", tādējādi Krievija cenšas graut NATO, destabilizēt Eiropas demokrātijas, šķelt sabiedrības un iebiedēt pilsoņus.  Tāpēc Eiropai jāgatavojas tālākai eskalācijai no Krievijas puses un ka jārēķinās ar iespēju, ka Krievija sāks uzbrukumu NATO agrāk nekā 2029. gadā.

Turpinām ziņas

Netradicionālās orientācijas personu jautājumi nav manā prioritārajā dienas kārtībā, tā vakar valdības sēdē sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, skaidrojot Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kāpēc pats nedosies uz Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sēdi Luksemburgā piektdien, 17. oktobrī, bet gan šajā dienā apmeklēs pasākumu Jēkabpilī.  Siliņa tomēr uzstāja, ka šī nav parasta sanāksme, bet gan ES sanāksme, kurā Latvijai ir jāiesaistās. Viņa gan atzina, ka arī vēstnieks, kas turp dosies, Latviju pārstāvēs visaugstākajā līmenī. Arī vairāki citi ministri piebilda, ka izvēle, kurā no pasākumiem piedalīties, jāatstāj ministra ziņā.

Kā vēstīts, Latviju Luksemburgā gaidāmajā sanāksmē pārstāvēs Latvijas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietnieks Reinis Brusbārdis, Labklājības ministrijas nozares padomniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Lelde Kēla un padomnieks - Maksims Ivanovs. Sanāksmē plānots runāt par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu, cīņu pret naidu un diskrimināciju, kā arī par cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un invaliditātes tiesību veicināšanu. Tajā skaitā paredzēts apmainīties viedokļiem par cīņu pret naidu, diskrimināciju un vardarbību pret lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru personām.

Un vēl

Kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina par krāpniekiem, kas informācijas sistēmas "e-veselība" vārdā izsūtījuši īsziņas un e-pastus. Krāpnieciskajās īsziņās un e-pastos iedzīvotāji tiek aicināti autentificēties saitē, lai it kā apskatītu analīžu rezultātu.Informācijas sistēma "e-veselība" un "Cert.lv" aicina iedzīvotājus neatvērt izsūtītās saites un neievadīt savus privātos datus.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas visvērtīgākā uzņēmuma statusu ieguvusi AS "Swedbank Baltics", otrajā vietā ierindojās valsts AS "Latvenergo", savukārt trešajā – valsts AS "Latvijas Valsts meži", liecina šodien publiskotais jau divdesmitais "Nasdaq Riga" biržas un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. 
Pirmais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 tapa pirms 20 gadiem, un kopš 2006. gada topā iekļuvušo uzņēmumu vērtība ir augusi vairāk nekā četras reizes.

Lai risinātu tirgus nepilnības hipotekāro aizdevumu tirgū un nodrošinātu hipotekāro aizdevumu pieejamību mājokļu iegādei reģionos, tiks ieviesta jauna "Altum" hipotekārās kreditēšanas programma. Aizdevumus izsniegs pats "Altum", tādējādi iesaistoties mājokļu kreditēšanas attīstībā reģionos. Programmā būs pieejami gandrīz 26 miljoni eiro; aizdevuma apmērs varēs būt līdz 74 tūkstoši eiro. Aizdevuma maksimālais termiņš noteikts līdz 30 gadiem; noteikts aizņēmēja vecuma ierobežojums. Programmā aizdevumi tiks sniegti mājokļu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, visos citos latvijas novados. Pieteikšanās hipotekārajiem aizdevumiem jaunajā programmā tiks atvērta oktobra beigās. Jau vairākus gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir zemākā eirozonā. 

Latvijas ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos sākusies riska grupu vakcinācija pret sezonālo gripu. Bezmaksas poti var saņemt ikviens mazulis no sešu mēnešu vecuma līdz nepilniem diviem gadiem un tie, kuri sasnieguši 60 gadus. Tāpat pote pienākas hronisko slimību pacientiem jebkurā vecumā. Ārsti iesaka negaidīt epidēmiju un vakcinēties jau tagad, jo arī pirmie gripas slimnieki jau vēruši ģimenes ārstu kabinetu durvis. 

Zviedrijas Bruņotie spēki Baltijas jūrā seko Krievijas zemūdenei. Krievu zemūdene iebrauca Baltijas jūrā vakar caur Lielo Beltu, kas ir jūras šaurums starp Dānijas Langelānas un Fīnes salām rietumos un Lollandi un Zēlandi austrumos, ziņo Zviedrijas armija. Bruņoto spēku iznīcinātāji un karakuģi satika zemūdeni Kategata šaurumā starp Dāniju un Zviedriju un tagad tai seko.  

Turpinām ziņas

Dobeles un Aizkraukles novados atrastiem mirušiem gulbjiem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa H5N1. Līdz ar to šogad Latvijā putnu gripa konstatēta trim mirušiem savvaļas putniem - septembra beigās mirušam gulbim Jaungulbenē, šonedēļ diviem mirušiem gulbjiem Dobeles un Aizkraukles novados, kā arī maija beigās vienā mājputnu novietnē Ogres novadā. Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka gājputnu migrācijas laikā putnu gripas riski ir īpaši augsti, tādēļ mājputnu turētājiem stingri jāievēro biodrošības prasības.

Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Artis Zvejnieks ir izveidojis ikvienam interesentam tiešsaistē pieejamu karti “Investīciju objekti un ceļi”. Kartē var redzēt gan rakstisku, gan vizuālu informāciju par Aizkraukles novada investīciju objektiem  - ēku, telpu, ceļu un ielu, uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma, kultūras, sporta infrastruktūras objektu, dabas izziņas, veselības, sociāliem un citiem projektiem un projektu aktivitātēm un ceļu būvdarbu hronoloģiju, kā arī kartē ir ievietota pieeja šobrīd izstrādē esošā Aizkraukles novada teritorijas plānojuma ceļu kartogrāfiskajiem datiem.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē Latvijā, ienākot vēsākam gaisam no ziemeļiem, laiks kļūs saulaināks, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien un piektdien debesis būs pārsvarā mākoņainas, tomēr piektdien, sākot no valsts ziemeļrietumiem, mākoņu kļūs mazāk. Palaikam gaidāms lietus. Valdošais būs lēns rietumu, dienvidrietumu vējš, piektdien tas iegriezīsies no ziemeļiem.
Ceturtdiena būs nedēļas siltākā diena - gaisa temperatūra sasniegs +9..+14 grādus. Piektdien gaiss iesils līdz +6..+11 grādiem, naktīs temperatūra nenoslīdēs zem +3..+8 grādiem. 

Sestdien un svētdien gaidāms samērā saulains laiks, vietām iespējami nelieli un īslaicīgi nokrišņi. Nakts un rīta stundās dažviet būs migla. Lēns līdz mērens ziemeļu vējš pāries rietumu vējā. Gaisa temperatūra naktīs lielā valsts daļā pazemināsies līdz 0..-3 grādiem, atsevišķos ceļu posmos var veidoties apledojums. Pēcpusdienas nebūs siltākas par +6..+11 grādiem. Paredzams, ka nākamnedēļ gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies, īpaši naktīs, un brīžiem līs.