2026.gada 13. janvāris

Aira, Ērijs, Ēris, Harijs

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu preču piegādātājiem; Pirms gadu mijas par 8,5 miljoniem eiro palielināts Aizkraukles novada 2025. gada budžets; un Kas izvēlēts par gada sēni un augu?

Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs ir radījis zināmu precedentu Latvijas tieslietu sistēmā. No vienas puses, Satversmes 28. pants sargā Saeimas deputātu par viņa izteiktām domām, pildot savus pienākumus, no otras puses – tas nenozīmē visatļautību un absolūtu vārda brīvību. Tieslietu akadēmijas direktore, tiesību zinātņu doktore Laila Jurcēna norāda, ka  šis pants nenozīmē, ka deputāts var runāt, ko viņš grib. Satversmes 28. pants noteic, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata: godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.  Šis pants dod diezgan plašas garantijas Saeimas deputātam, tādēļ tiesai, skatot Rosļikova lietu, tas būs jāinterpretē, norāda Jurcēna, piebilstot, ka līdz šim atjaunotajā Latvijā nav bijis šāda precedenta. 

Lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu preču piegādātājiem – to svaigu augļu, dārzeņu un ogu jeb ātri bojājošos produktu tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome. Pārbaudē secināts arī, ka lielie mazumtirgotāji nereti kavē maksājumus par piegādāto preci, par ko konkurences padome ir ierosinājusi vairākas pārkāpuma lietas pret iepircējiem. Daļā iepircēju sadarbības līgumu ar Latvijas piegādātājiem konkurences padome konstatējusi, ka tiem ir paredzēti augstāki līgumsodi un apdrošināšanas prasības nekā ārvalstu piegādātājiem. Tādēļ konkurences padome aicinājusi iepircējus pārskatīt līgumsodu apmērus, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju visiem piegādātājiem, jo atšķirīgu sankciju piemērošana līdzvērtīgos apstākļos neatbilst labticības un godprātības principiem.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 64% ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina "Luminor Bank" veiktā aptauja. Bankā norāda, ka ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa preču un pakalpojumu grupās joprojām saglabājas cenu pieaugums. Vienlaikus augusi iedzīvotāju daļa, kurai regulāro maksājumu segšana ir izaicinoša, īpaši gada aukstajos mēnešos. Salīdzinot ar 2024. gadu, nemainīgi 64% iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā finansiālas problēmas. Šādu atbildi visbiežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kas varētu būt saistīts ar to, ka šajā vecuma grupā nereti jau ir izveidots stabilāks ienākumu līmenis. Lai gan vairums iedzīvotāju ikmēneša saistības spēj segt bez grūtībām, pieaudzis to respondentu skaits, kuriem rēķinu savlaicīga apmaksa sagādā izaicinājumus - 2024. gadā šo problēmu norādīja 7%, bet pērnā gada nogalē šis īpatsvars pieaudzis līdz 13%.

Grenlande ir neatņemama Dānijas daļa, uzsvēruši Baltijas valstu ārlietu ministri pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē kārtējo reizi izteicās, ka Grenlandei būtu jānonāk Savienoto Valstu kontrolē. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norāda, ka Dānijai un Grenlandei pašām ir jārisina tām būtiskie jautājumi. Arī Lietuvas ālietu ministrs Ķēstutis Budris uzsver teritoriālās integritātes nozīmii. Tāpat arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna uzsver, ka Igaunija pilnībā solidarizējas ar Ziemeļvalstu un Baltijas sabiedroto - Dāniju.

Jau ziņots, ka Trampa atkārtotie izteikumi, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par Savienoto Valstu daļu, izpelnījušies starptautisku nosodījumu. Tramps ir vairākkārt teicis, ka vēlas anektēt Dānijai piederošo Grenlandi tās stratēģiskā novietojuma dēļ. Svētdien Tramps prezidenta lidmašīnā "Air Force One" ceļā no Floridas uz Vašingtonu atkal sacīja, ka Grenlande ASV ir nepieciešama no nacionālās drošības skatupunkta.

Īlona Maska uzņēmums "Tesla" zaudējis līderpozīcijas elektroauto tirgū. Tomēr eksperti uzskata, ka šos zaudējumus kompensēs darbība robotikā un citu jauno tehnoloģiju jomās.  Elektroauto ražošana īpaši strauji attīstās Ķīnas Tautas Republikā, un tieši šīs valsts uzņēmums "Byd" kļuvis par jauno tirgus līderi. Tas pērn pārdeva 2,26 miljonus transporta līdzekļus, bet "Tesla" – 1,64 miljonus jeb par 9 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Turpinām ziņas

Pirms gadu mijas par 8,5 miljoni eiro palielināts Aizkraukles novada pašvaldības 2025. gada budžets. Līdz ar grozījumu veikšanu pašvaldības 2025. gada pamatbudžeta ieņēmumi ir 62,5 miljoni eiro, bet izdevumi – 74,9 miljoni eiro. Pašvaldības ieņēmumi palielināti vairākās pozīcijās, tajā skaitā par 3,8 miljoniem eiro valsts budžeta transfertu ieņēmumos pedagogu atlīdzībai, tajā skaitā Kokneses pamatskolas - attīstības centra uzturēšanas mērķdotācija. 919 tūkstoši 266 eiro saņemti projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta veicināšana Aizkraukles novada funkcionālajā teritorijā" īstenošanai. Tas paredz Skrīveru stacijas laukuma, Vērenes ielas Koknesē, Dārza-Rūpniecības ielas Aizkrauklē pārbūvi. Ievērojama summa – 775 tūkstoši 906 eiro - paredzēta projektam "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Aizkraukles novadā".

Šogad finansējums pašvaldībām par personām, kuras ievietotas veco ļaužu pansionātos un centros līdz 1998. gada 1. janvārim, būs 948 eiro mēnesī par vienu personu. Līdz šim pašvaldības par šādām personām saņēma finansējumu 798 eiro mēnesī. Likumā par nākamā gada valsts budžetu noteikta naudas 602 tūkstoši 928 eiro apmērā piešķiršana par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, nosakot, ka viena iemītnieka finansējums gadā ir 11 tūkstoši 376 eiro.

Un vēl

Latvijas Botāniķu biedrība par 2026. gada augu izvēlējusies purvā augošo lāceni. Šis ogu krūms ir daudzgadīgs, 5-30 centimetrus augsts rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem, staraini daivainām lapām un baltiem ziediem. Tā zied no maija līdz jūnijam. Augļi sākumā ir sārti, bet jūlijā nogatavojoties tie kļūst zeltaini dzelteni un sulīgi. Latvijā dažviet lācenes sauc arī par mīklenēm, šķomenēm vai - tuvāk Igaunijai - par murakām. Madonas apkārtnē tās sauc arī par spradzenēm. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par lācenēm portālā "Dabasdati.lv".

Latvijas mikologi par 2026. gada sēni izvēlējuši ametista bērzlapeni. Tā ir neliela koši violeta sēne, kas meža klājumā izskatās kā mazs ametists - juvelierizstrādājumos lietots kvarca kristāls. Būdama mitra, ametista bērzlapene ir violeta, tumši sarkanbrūna vai violeti tumšzila, bet pēc izžūšanas tā kļūst gandrīz balta. Cepurītes diametrs parasti ir 2-5 centimetri, kātiņš - slaids, violetbrūns, lapiņas - zilganvioletas, retas. Ametista bērzlapene ir ēdama, taču mazo izmēru dēļ grūti ievācama. 
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: EK pārstāvniecība: Pērn ES finansējuma pienesums Latvijas IKP sasniedza 9,1%; Pieaug maksa par sadzīves atkritumiem; un Kam piešķirts gada gļotsēnes un gliemja tituls?

Pērn Eiropas Savienības finansējuma uzkrātais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktam sasniedza 9,1% salīdzinājumā ar 8,7% 2024. gadā, lēš Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 2027. gadā noslēgsies trešais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods, kurā finansējumu saņem arī Latvija. 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjoms Latvijā pārsniedzis vienu miljardu eiro, sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni. Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no ES saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro. Lielāko finansējumu - vairāk nekā septiņus miljardus eiro - saņēmusi lauksaimniecība, bet, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākais ES finansējums nonācis Latgalē. ES finansējums veicinājis arī Latvijas eksporta pieaugumu vidēji par 4,8%, turklāt eksports audzis straujāk nekā imports.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina ievērot drošību, nodarbojoties ar ziemas priekiem, tajā skaitā braucot ar ragaviņām no kalna. Šajās dienās dienesta mediķi palīdzējuši četriem bērniem vecumā no trīs līdz vienpadsmit gadiem, kuri guva nopietnas un arī smagas traumas, laižoties ar ragaviņām pa kalnu un ietriecoties kokos. Šajos gadījumos gūti sejas kaulu lūzumi, mugurkaulu skriemeļu bojājumi un citas traumas. Mediķi iesaka vecākiem pārrunāt drošības aspektus ar bērniem, kuri uz kalna dodas kopā ar saviem draugiem vai vecākiem brāļiem un māsām. Pirms laišanās ar ragavām ieteicams izvēlēties drošu kalnu, pārbaudot, vai tā pakājē apkārt nav koki vai kādi citi šķēršļi, kā arī vai nav ceļš uz kura varētu izbraukt.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā šogad saņems postfolkloras grupa "Iļģi". Grupa dibināta 1981. gadā Rīgā un jau 45 gadus darbojas Ilgas Reiznieces vadībā. Grupas radošās darbības pamatā ir latviešu tradicionālā mūzika, kas izmantota gan autentiskā, gan mūsdienīgā skanējumā. Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" ceremonija norisināsies 28. februārī olimpiskajā centrā "Ventspils".

Vakar ar īpašu braucienu atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Ņemot vērā, ka šis maršruts sākas Tallinā, šī ir pirmā reize vairāku desmitu gadu laikā, kopš atsāksies vilcienu satiksme maršrutā Tallina – Tartu – Rīga bez pārsēšanās. Tā kā vilciens Latvijas pusē pieturēs arī Valmierā, Cēsīs un Siguldā, plānots, ka tas sekmēs tūrisma pieaugumu no Igaunijas. Regulārā satiksme šajā maršrutā sāksies no 12. janvāra. Portāls "Delfi.ee" ziņo, ka biļete no Tartu uz Rīgu maksās 19 līdz 22 eiro, no Tallinas uz Rīgu – 29 līdz 32 eiro.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vakar Drošības padomes sēdē, kas sasaukta pēc Venecuēlas lūguma, aicināja respektēt valstu politisko neatkarību. Sēdē apspriesta ASV sestdien īstenotā operācija Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanai. Maduro un viņa sieva nogādāti tiesā Ņujorkā un kur viņiem  nolasītas apsūdzības saistībā ar narkotiku kontrabandu. Gutērrešs aicināja ievērot valstu suverenitātes, politiskās neatkarības un teritoriālās integritātes principus. Savukārt Latvijas vēstniece ANO Ņujorkā Sanita Pavļuta-Deslandes sēdē sacīja, ka Latvija aicina nodrošināt deeskalāciju un stabilitāti Venecuēlā, balstoties uz dialogu un plašu sabiedrības atbalstu, vienlaikus uzsverot, ka jebkuros apstākļos ir jāievēro starptautiskās tiesības un ANO Statūti.

Turpinām ziņas

No janvāra pieaug Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktie tarifi, ko atkritumu apsaimniekotāji maksā par nešķirotu sadzīves atkritumu nodošanu apstrādei vai apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos. Galvenais tarifu pieauguma iemesls ir dabas resursu nodokļa par atkritumu apglabāšanu izmaksu komponentes pieaugums apstiprinātajos tarifos. Dabasresursu nodokļa noteiktā likme paaugstināsies no 120 eiro par tonnu līdz 130 eiro par tonnu. Regulators norāda, ka SIA "Vidusdaugavas SPAAO" tarifs par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksām saglabāsies nemainīgs - 73,23 eiro par tonnu. Uzņēmuma dabas resursu nodokļa izmaksas par apglabāto atkritumu daudzumu palielināsies par 8,3% - no 67,8 eiro par tonnu līdz 73,45 eiro par tonnu.

Rīga un Rīgas reģions 2023. gadā nodrošināja kopumā 65,8% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Centrālajā statistikas pārvaldē norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 2023. gadā bija 39,5 miljardi eiro. 2023. gadā starp valsts pilsētām vislielākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - 34 tūkstoši 400 eiro - bija Rīgā, otrajā vietā bija Valmiera ar 28 tūkstoši, bet trešajā vietā - Liepāja ar 17 tūkstoši 800 eiro. Jēkabpils ar 15 tūkstoši 200 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojas septītajā vietā, aiz sevis atstājot Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Novados lielākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija Mārupes, Ropažu un Ķekavas novados. Pirmajā desmitniekā ir arī Līvānu novads.

Un vēl

Latvijas mikologi par 2026. gada gļotsēni izvēlējušies vīnogķekaru dzelksnīti. Jau ceturto gadu gada simbolu saimei pievienojas arī gada gļotsēne, un šogad tā ir vīnogķekaru dzelksnīte - gļotsēne, kas barojas ar koksnes sēnēm, veido krāšņus un pamanāmus vīnogu ķekariem līdzīgus augļķermeņus un diennaktī spēj pieveikt pat 20 centimetru attālumu. Visbiežāk atrodama jauktu koku mežos uz nedzīviem dažādu sugu kokiem, kurus apaugušas sēnes. Svarīgākais šīs gļotsēņu sugas augšanai ir sēņu klātbūtne.

Latvijas Malakologu biedrība par 2026. gada gliemi iecēlusi Atlantijas maktrgliemeni. Pēdējos trīs gadus par gada gliemi bija izraudzītas sauszemes gliemežu sugas, tāpēc tagad atkal kārta ūdens videi. Atlantijas maktrgliemene Baltijas jūrā ir sveša suga, kas nu jau kļuvusi invazīva. Šo sugu nominējot par "Gada gliemi 2026", malakologi vēlas vērst uzmanību svešajām un invazīvajām sugām Baltijas jūrā. Biedrība aicina dabas draugus pievērst uzmanību gliemenēm Baltijas jūrā un vietnē "Dabasdati.lv" ziņot gan par Atlantijas maktrgliemeņu novērojumiem, gan par citām gliemenēm.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Mākslīgā intelekta rīks palīdzēs vērtēt psihiatriskās palīdzības steidzamību pacientiem; Jēkabpilī un Aizkrauklē pieaug maksa pae siltumu; un Par gada sūnu izraudzīta īssetas nekera.

No šodienas ikvienam iedzīvotājam ir pieejams Nacionālā psihiskās veselības centra digitālais rīks "Palīdzības anketa", kas palīdzēs pacientu pierakstu pie psihiatra organizēt pēc stāvokļa smaguma un riska, ļaujot akūtajiem pacientiem ātrāk saņemt psihiatra palīdzību. Nacionālā psihiskās veselības centrā skaidro, ka līdz šim praksē ilgstoši veidojusies situācija, kur vienā rindā gaida gan cilvēki ar akūtiem stāvokļiem, tajā skaitā smagu depresiju vai psihotiskām epizodēm, gan pacienti ar vieglākām psihoemocionālām sūdzībām. Anketas aizpildīšana palīdzēs ārstam ātrāk saprast situācijas nopietnību un izvēlēties atbilstošāko palīdzības sniegšanas ceļu.

Aizsardzības ministrija no pērnā gada novembra līdz šī gada 14. janvārim aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam. Ministrijas dati liecina, ka dienestam pieteikusies nedaudz vairāk nekā puse no nepieciešamo jauniešu skaita. 11 mēnešu militārajam dienestam nepieciešami tūkstoš 470 jaunieši, kuri dienesta pienākumus pildīs Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Savukārt piecu gadu dienestam Zemessardzē brīvprātīgi var pieteikties līdz 700 jauniešiem.  Ja brīvprātīgo skaits būs nepietiekams, tad 21. janvārī notiks atlase pēc nejaušības principa.

Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu mērķiem 2026. gadam. Aptaujas dati rāda, ka jaunajā gadā Latvijas iedzīvotāji daudz biežāk domās par stabilitāti un papildu ienākumu iespējām, nevis ceļojumiem vai dzīvesstila pirkumiem, iezīmējot piesardzīgu attieksmi pret personīgajām finansēm. Aptauja rāda, ka 22 % respondentu vēlas palielināt jau esošos uzkrājumus, 17 % iecerējuši sākt krāt, savukārt 18 % meklēs iespējas palielināt ienākumus vai atrast papildu ienākumu avotu. 

Turpinot pārkārtojumus augstākajos amatos, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iecēlis Jevhenu Hmaru par Ukrainas Drošības dienesta vadītāju. Līdz šim to vadīja Vasiļs Maļuks, kurš atkāpies no amata. Maļuka vadībā dienests īstenoja vairākas ļoti sekmīgas operācijas pret Krieviju, arī operāciju "Zirnekļtīkls", kuras laikā koordinētos triecienos četrām gaisa bāzēm tika sabojāta vai iznīcināta 41 Krievijas militārā lidmašīna. 

Lielbritānijā stājās spēkā regulējums, kas paredz, ka ātro ēstuvju ēdienu un citu neveselīgu pārtikas produktu reklāmas uz britu televīzijas ekrāniem būs redzamas tikai pēc pulksten deviņiem vakarā. Jaunie noteikumi arī nosaka šādu reklāmu aizliegumu tiešsaistē. Kā vēsta laikraksts "The Guardian", britu valdība šos ierobežojumus ieviesa, reaģējot uz bērnu aptaukošanās problēmu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kuru ievērošanu uzraudzīs Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvalde, 13 pārtikas produktu kategorijas vairs nedrīkst reklamēt televīzijā pirms deviņiem vakarā vai jebkurā laikā tiešsaistē. Runa ir par produktiem, kas satur daudz tauku, cukura un sāls.

Turpinām ziņas

SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs no  janvāra pieaudzis par 4% - līdz 80,71 eiro par megavatstundu bez PVN. Savukārt no šī gada 1. oktobra "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas gala tarifs atkal tiks paaugstināts un būs 84,21 eiro par megavatstundu. Tāpat regulators piešķiris "Jēkabpils siltumam" atļauju pašam noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņu gadījumā.

No šī gada pieaudzis arī SIA "Aizkraukles siltums" siltumenerģijas tarifs par 1% - līdz 77,08 eiro par megavatstundu. Tajā skaitā siltumenerģijas ražošanas, siltumenerģijas pārvades un sadales, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifi nemainīsies. Savukārt dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente pieaugs no 1,4 eiro par megavatstundu - līdz 2,19 eiro. 

Un vēl

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2026. gada sūnu izvēlējusies īssetas nekeru. Šī sūna ir nozīmīga dabisko meža biotopu indikatorsuga, kas Latvijā sastopama samērā bieži lapu koku un jauktos mežos dažādos mitruma apstākļos. Visbiežāk tā aug uz lapu koku stumbriem. Pašlaik īssetas nekera vēl ir izplatīta visā Latvijas teritorijā un atrodama samērā vecos, cilvēka saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Tomēr tai piemērotas vides kļūst arvien mazāk, jo turpinās veco mežu izciršana. Īssetas nekera veido dzeltenzaļas velēnas pie koka stumbra. Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa aicina sabiedrību ziņot par īssetas nekeras atradnēm portālā "Dabasdati.lv", lai papildinātu zināšanas par sugas izplatību.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu ministrs: Iekšējās drošības jomā lielākie draudi ir iespējami sabotāžas akti; Preiļu novada Pensionāru biedrības valde izsludina Preiļu novada senioru literārās jaunrades prozas un dzejas darbu konkursu par tēmu “Manas lielākās vērtības” un Jēkabpilī norisināsies Barikāžu atceres pasākums – “Laiks, kas mainīja Latvijas vēsturi”.

Iekšējās drošības jomā pašlaik lielākie draudi ir iespējami sabotāžas akti, intervijā Latvijas televīzijai vērtēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Politiķis sprieda, ka šis gads Latvijā lielā mērā aizies vēlēšanu un priekšvēlēšanu aktivitāšu zīmē, kas radīs zināmu spriedzi, kad visiem iesaistītajiem svarīgi saglabāt veselo saprātu. Runājot par žogu uz Latvijas austrumu robežas, ministrs atgādināja, ka tas pamatā ir pabeigts, bet vēl jāpabeidz patruļtaku izveide un jāturpina inženiertehnisko risinājumu ieviešana. Kozlovskis atzina, ka žogu nereti bojā, piemēram, pērn bija vairāk nekā 200 šādu gadījumu. Tas bieži notiek ar Baltkrievijas iestāžu atbalstu.

Satiksmes ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt papildu finansējumu 9,19 miljonu eiro apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 2026. gadā, liecina informācija Tiesību aktu portālā. Finansējumu plānots piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Autotransporta direkcijas aplēses liecina, ka, šogad saglabājot maršruta tīklu 2025. gada apmērā un ievērojot spēkā esošos sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu nosacījumus, valsts budžeta finansējumu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem nepieciešams palielināt vismaz par 9,19 miljoniem eiro.

Tiesībsardzes Karinas Palkovas darbs šogad primāri būs vērsts uz cilvēktiesību aizsardzību ikdienas situācijās, kur iedzīvotāji visbiežāk saskaras ar prettiesisku, nesamērīgu vai nepamatotu valsts vai pašvaldību rīcību vai bezdarbību. Tajā skaitā darbs tiks vērts uz bērnu tiesību aizsardzību, tai skaitā bērna tiesībām uz drošu un emocionāli labvēlīgu vidi izglītības iestādēs, bērnu aizsardzību pret vardarbību un kibervardarbību, kā arī uz savlaicīgu un pieejamu veselības un psihiskās veselības aprūpi. Tāpat plānots, ka Palkova savu darbu šogad veltīs arī pacientu tiesību aizsardzību, stiprinot cieņpilnu attieksmi, saprotamas informācijas sniegšanu pacientiem un cilvēktiesībām atbilstošus efektīvus pacientu tiesību aizsardzības mehānismus.

Briselē viena no lielākajām politiskajām cīņām šogad būs par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Kā zināms, Eiropas Komisija rosina pamatīgi reformēt līdzšinējo budžeta uzbūvi un apvienot līdz šim atsevišķi esošās programmas vienā lielā fondā. Tas skar arī lauksaimniekus, kuriem šobrīd tiek lauvas tiesa no Eiropas Savienības budžeta. Gan lauksaimnieki, gan daudzi Eiropas Parlamenta deputāti ar šo ieceri nav apmierināti un uzskata, ka zemniekiem nevajadzētu konkurēt ar pašvaldībām par naudu. Jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par naudu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam, būs asa. No Eiropas Savienības arvien vairāk tiek prasīts ieguldīt ne tikai, piemēram, zinātnē un infrastruktūrā, bet arī tādās jaunās jomās kā aizsardzībā. No tā varētu ciest tā dēvētās tradicionālās politikas, tajā skaitā lauksaimniecība un kohēzija jeb reģionu izlīdzināšana. 

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdina, ka Amerikas Savienoto Valstu centieni sagrābt Dānijai piederošo Grenlandi sagrautu gandrīz 80 gadus senās transatlantiskās drošības saites. Frederiksena vakar intervijā Dānijas sabiedriskajai televīzijai sacīja, ka ASV militārs uzbrukums citai NATO dalībvalstij nozīmētu beigas pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei un drošības arhitektūrai, kas ir bijusi spēkā pēc Otrā pasaules kara. Frederiksenas brīdinājums sekoja Grenlandes premjerministra Jensa Frederika Nīlsena aicinājumam Trampam atteikties no fantāzijām par Grenlandes aneksiju. Nīlsens sacīja, ka Grenlande ir atvērta dialogam ar ASV, taču tam esot jānotiek atbilstošā veidā un ievērojot starptautiskās tiesības.

Turpinām ziņas

Noslēdzies Aizkraukles novada Bebru pagasta biedrības “Bites” izsludinātais projektu konkurss topošajiem ainavu arhitektiem, kas bija veltīts Vecbebru muižas parka revitalizācijai jeb atjaunotnei. Biedrība sazinājās ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti  Jelgavā ar priekšlikumu topošajiem ainavu arhitektiem izstrādāt kursa vai projekta darbus par muižas parka attīstību. Konkurss ir noslēdzies un drīzumā visi konkursa darbi būs apskatāmi Bebru pagasta bibliotēkā, un iedzīvotāji varēs nobalsot par sev tīkamāko projektu.

Preiļu novada Pensionāru biedrība organizē nu jau par tradīciju kļuvušo literāro darbu konkursu. Šogad seniori aicināti iesniegt radošos darbus par tēmu “Manas lielākās vērtības”. Konkursa mērķis ir atbalstīt un aktivizēt senioru sociālās integrācijas procesu, veicināt pensijas vecuma iedzīvotāju aktivitāti un dot iespēju novada senioriem izteikt savu viedokli par mūsdienu aktualitātēm. Darba veids: īsā proza. Darba apjoms: ne lielāks par vienu lapaspusi datorrakstā. Jaunrades darbi jāiesniedz līdz 2026. gada 30. janvārim elektroniski pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājai Marijai Briškai, sūtot uz e-pasta adresi marija2501@inbox.lv.

Un vēl

Šogad aprit 35 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību. Jēkabpilieši, novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti 18.janvārī pulksten četros pēcpusdienā pulcēties Jēkabpils Tautas nama pagalmā, lai atcerētos tā laika dienas Jāņa Lāča fotogrāfijās un stāstos. Ikviens varēs padalīties ar kādu savu stāstu par šo Latvijas vēsturē nozīmīgo dienu. Pasākums noritēs ar ugunskuru, cienastu, stāstiem un fotogrāfijām uz lielā ekrāna. Ieeja bez maksas!


Foto: Velta Lāce

Atstājiet komentāru