Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 16.februārī

Latvijas sportists Roberts Krūzbergs sestdien Milānā izcīnīja bronzas medaļu olimpisko spēļu šorttreka sacensībās tūkstoš 500 metru distancē. Latvijai tā ir pirmā medaļa olimpisko spēļu šorttreka sacensībās. Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu sacensībās Latvijai šī ir otrā godalga. Iepriekš sudraba medaļu kamaniņu sporta vieninieku sacensībās izcīnīja Elīna Ieva Bota. Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles norisināsies līdz 22. februārim.

Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Austrijas galvaspilsētā Vīnē šogad Latviju pārstāvēs Atvara ar dziesmu "Ēnā", kas sestdienas vakarā uzvarēja Latvijas Sabiedriskā medija rīkotajā konkursā "Supernova 2026". Atvara pārspēja pārējos deviņus pretendentus skatītāju balsojuma un žūrijas kopīgajā vērtējumā. Otrajā vietā konkursa "Supernova 2026" finālā palika "Kautkaili" ar dziesmu "Te un tagad", trešajā - Emilija ar dziesmu "All We Ever Had". Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā Vīnē uzstāsies otrajā pusfinālā 14. maijā un, ja paveiksies, tad arī finālā 16. maijā.

 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam "Dadzis" veltītu izstādi "Aplidotājs", kas būs apskatāma muzeja lasītavā. Izstādes rīkotāji norāda, ka savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla "Dadzis" vēsture nav viengabalaina - tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums "Dadzis" Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais "Dadzis". Tas iznāca - 38 gadus, līdz pat 1995. gadam. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc trīsarpus gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību, jo kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts, "Dadža" aktuālā misija bija veikta.

Itālijā notiekošajās olimpiskajās spēlēs diskvalificētais Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs paudis lielu pateicību Latvijai par atbalstu olimpiādē. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura apmeklē Minhenes Drošības konferenci, norāda, ka piedalījusies Ukrainas puses vakariņās, kurās ieradies arī Ukrainas skeletonists ar tēvu un pauduši lielu pateicību visai Latvijai gan par vērtējumu Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumam, gan trenēšanās iespējām Latvijā. Jau vēstīts, ka Itālijā notiekošo olimpisko spēļu skeletona sacensību norisi aizēnojusi Starptautiskā Olimpiskā komitejas neskaidros apstākļos piemērotā diskvalifikācija Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un ka to aizstājusi daudz nedrošāka vide, ko veido lielvaru sāncensība un atkalpievēršanās nacionālajām interesēm. Savā runā, atklājot ikgadējo Minhenes Drošības konferenci, Mercs brīdināja, ka tiesībās un noteikumos balstītā starptautiskā kārtība vairs nepastāv. Viņš norādīja, ka šī kārtība, lai cik nepilnīga tā nebija pat savās labākajās dienās, vairs neeksistē, jo ir šķērsota robeža, ieejot laikmetā, ko atkal atklāti raksturo vara un lielvaru politika.Viņš norādīja, ka visspilgtākā šīs jaunās realitātes izpausme ir Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Turpinām ziņas

Celtniecības tehnikas iznomātāja SIA "Cramo" atvēris jaunu tehnikas nomas punktu Jēkabpilī. Tas būs ceturtais "Cramo" celtniecības tehnikas nomas punkts valstī līdzās trim esošajiem nomas punktiem Rīgā. Kompānijā skaidro, ka uzņēmuma paplašināšanās reģionos ir daļa no ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas, reaģējot uz pieaugošu pieprasījumu pēc profesionāliem nomas risinājumiem ārpus galvaspilsētas. Jaunais nomas punkts Jēkabpilī ļaus uzņēmumam būt tuvāk klientiem Vidzemes un Latgales reģionā. 

"Madonas ūdens" apgrozījums pērn bija 1,9 miljoni eiro, kas ir par 14,1% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma gada pārskats. Kompānija strādāja ar vairāk nekā  41 tūkstoti eiro peļņu pretēji zaudējumiem 2024. gadā. "Madonas ūdens" apgrozījums 2024. gadā bija 1,7 miljoni eiro un zaudējumi – gandrīz 211 tūkstoši eiro. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā un pieder Madonas novada pašvaldībai.

Un vēl

Pēc piektdienas sniegputeņa Latviju klāj dziļākā sniega sega kopš 2013. gada pavasara, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Jēkabpilī kopš piektdienas sniega sega pieauga par 10 centimetriem un sestdienas rītā bija  40 – 41 centimetrs. Augstākā sniega kārta sestdienas rītā bija 62 centimetri Dagdā. Tik daudz sniega valstī nav bijis kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē sniega dziļums sasniedza 70 centimetrus. Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas - par 20 centimetriem - reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieaudzis no 38 līdz 58 centimetriem. Otrajā vietā ierindojas Gulbenes meteoroloģiskā stacija, kur sniega dziļums palielinājies par 18 centimetriem - no 28 līdz 46 centimetriem.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska rosina Latvijā ieviest pieaugušo imunizācijas programmu jeb vakcināciju visas dzīves garumā. Zavadska norādījusi, ka Latvijā bērnu imunizācijas kalendārs Eiropas vērtējumā ir viens no labākajiem, taču tajā pašā laikā ar pieaugušo imunizācijas programmu vai stratēģiju valstī ir slikti. Speciāliste aicina valstiski sākt nopietnu darbu pie pieaugušo vakcinācijas stratēģijas jeb imunizācijas programmas visas dzīves garumā.

Latvijas Mednieku savienība iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Zemessardzes likumā, aicinot paredzēt iespēju juridiskām personām iegūt Zemessardzes atbalstītāja statusu. Tādējādi tiktu nodrošināta iespēja plašākām organizāciju grupām sniegt ieguldījumu valsts aizsardzībā. Savienība arī aicina paredzēt regulējumu par Zemessardzes atbalstītāju iespējām saņemt individuālo aizsardzības ekipējumu, piemēram, 4. klases bruņuvestes un ķiveres, un iespējas piedalīties specializētās apmācībās par medicīnisko palīdzību, gatavošanos pretošanās operācijām un citās.

Kā vēstīts, Saeima janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz ieviest Zemessardzes atbalstītāja statusu.

Latvijas Metālmūzikas gada balvas "Grand Prix" šogad saņēma grupa "Skyforger", kas atzīta par gada labāko grupu. Rezultātus veidoja žūrijas vērtējums un klausītāju balsojums. "Skyforger" atzīta arī par gada koncertgrupu. Latvijas Metālmūzikas gada balvu pasniegšana šogad notika 15. reizi. Tās iniciatori ir apvienības "Zobens un Lemess" un kluba "Melnā Piektdiena" pārstāvji, kas ar smagās mūzikas pasākumu organizēšanu nodarbojas jau kopš 1996. gada.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saprot, ka šis Ukrainai būs izšķirīgs gads. Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs uzskata, ka Zelenska runa Davosas forumā, kurā viņš ļoti skarbi kritizēja Eiropu par nepietiekamu rīcībspēju pret Krieviju, bija izmisīgs sauciens pēc atbalsta pašreizējās enerģētiskās krīzes apstākļos. Ukrainas sabiedrībā parādās zināms eiroskepticisms, kas atbilst Kremļa naratīviem. Pildegovičs uzsver, ka Ukrainā parādās daži viedokļu līderi, kas mēģina stāstīt, ka patiesībā Ukraina jau nevienam nav vajadzīga, un tā nemaz nav Eiropas daļa, varbūt Ukrainai jāiet kāds trešais ceļš, kas Latvijas izpratnē ir bīstami. Vienlaikus Ukrainas tautas absolūtais vairākums vēlas Ukrainu redzēt Eiropas politiskajā kartē, un arī no Latvijas interešu viedokļa ir svarīgi, lai Ukraina būtu gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Somijā samazinās iedzīvotāju ticība NATO drošības garantijām. Par to liecina pēc mediju grupas pasūtītas aptaujas dati. Militārajai aliansei uzticas mazāk nekā puse Ziemeļvalsts iedzīvotāju. Aptaujā, kuru veica uzņēmums "Iro Research", NATO uzticas 46 % somu, bet neuzticas 32 %. Piektā daļa atteicās paust savu viedokli. Somijas Ārpolitikas institūta vecākā pētniece Iro Sarka komentārā medijiem skaidro, ka kopējo uzticību militārajai aliansei grāvusi somu neuzticība esošajai ASV administrācijai. 

Turpinām ziņas

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca  atturas no publiskiem komentāriem par konkrētu ārstu profesionālo atbildību citās ārstniecības iestādēs, vienlaikus norādot, ka tās redzeslokā saistībā ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas traumatoloģisko ārstēšanu nonākuši vairāki ārstēšanas gadījumi, kuros bijusi nepieciešama iejaukšanās. Vairākiem pacientiem pēc sākotnējās ārstēšanas bijusi nepieciešama papildu diagnostika, ārstēšanas taktikas precizēšana vai atkārtotas ķirurģiskas iejaukšanās. Visiem pacientiem ir nodrošināta nepieciešamā turpmākā ārstēšana, savukārt Jēkabpils slimnīca profesionālā kārtībā informēta par konstatētajiem gadījumiem. Traumatoloģijas slimnīca arī norāda, ka lēmumus par turpmāko darba organizāciju vai konkrētu nodaļu darbību pieņem attiecīgās slimnīcas vadība.

Kā vēstīts, Veselības inspekcija izvērtēs Jēkabpils reģionālās slimnīcas traumatologu sniegto pakalpojumu kvalitāti, balstoties uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ziņojumu. Tikmēr  Jēkabpils reģionālajā slimnīcā uz laiku apturēta traumatoloģijas nodaļas darbība un no darba uz pārbaudes laiku atstādināti divi traumatologi. Jēkabpils novada pašvaldībā informē, ka Traumatoloģijas nodaļai darbs Jēkabpils slimnīcā jāatsāk līdz jūnijam jūlijam. Patlaban notiek traumatologa meklēšana, kurš varētu nākt un strādāt uz Jēkabpils slimnīcu. Kā atzīmēja pašvaldībā, sākotnēji, kamēr atrod speciālistu pastāvīgam darbam,  nepieciešams ārsts, kurš varētu vismaz reizi nedēļā veikt traumatoloģiska profila operācijas.

Un vēl

Arī šonedēļ Latvijā saglabāsies sals, kas naktīs vietām būs ļoti stiprs, tomēr nedēļas nogalē gaisa temperatūra paaugstināsies, rietumu rajonos pietuvojoties nulles atzīmei, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās dienās anticiklona ietekmē mākoņi izklīdīs, vējš būs lēns un arī ievērojami nokrišņi netiek prognozēti, vien darba nedēļas otrajā pusē palaikam nedaudz snigs.  Naktī uz otrdienu gaiss atdzisīs līdz -13…-18 grādiem, savukārt Latvijas dienvidos, debesīm skaidrojoties, gaidāms stiprs sals ar gaisa temperatūru -20…-24 grādi, lokāli gaiss var atdzist pat līdz -25…-27 grādiem. Dienā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz -3…-8 grādiem, austrumu rajonos -6…-11 grādi.

Nedēļas vidū Latvijai pietuvosies jauns ciklons, un trešdien mākoņu daudzums debesīs pakāpeniski palielināsies. Vēl naktī uz trešdienu daudzviet gaisa temperatūra pazemināsies līdz -20…-24 grādiem, bet nedēļas otrajā pusē stiprs sals naktīs nav gaidāms. Tuvojoties brīvdienām, palaikam gaidāms arī neliels sniegs, bet nedēļas nogalē nokrišņi mitēsies. Austrumu puses vējš pakāpeniski iegriezīsies no rietumu puses un pūtīs lēni līdz mēreni. Dienās maksimālā gaisa temperatūra lielākoties būs -5…-10 grādu robežās, bet valsts galējos rietumu rajonos termometra stabiņš pietuvosies nulles atzīmei un tur iespējams pat neliels atkusnis, prognozē sinoptiķi.

Latvija ir gatava stiprināt ne tikai pati savu, bet arī ieguldīt Eiropas militārās industrijas kapacitātē, Minhenes drošības konferences laikā tiekoties ar rūpniecības un tehnoloģiju holdinga "Czechoslovak Group" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Mihalu Strnadu, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa. Jau ziņots, ka valdības vadītāja piektdien un sestdien atrodās darba vizītē Minhenē, Vācijā, kur piedalās ikgadējā Minhenes drošības konferencē. Pagājušā gada Minhenes drošības konferencē Latvijas premjere pirmo reizi tikās ar Vācijas ieroču ražošanas uzņēmuma "Rheinmetall" vadību un vienojās par sadarbību munīcijas ražotnes izveidē Latvijā. Savukārt septembrī noslēgts saprašanās memorands. Tagad esot Minhenē pārrunāta projekta tālākā virzība.

Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas 1. oktobrī plāno pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Reformas gaitā Tieslietu ministrija pārņems ar administratoru darbību saistīto uzraudzību, tai skaitā sūdzību izskatīšanu, savukārt Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija organizēs eksāmenus un izskatīs disciplinārlietas, lai stiprinātu nozares pašregulāciju. Tiesu administrācija no 1. oktobra administrēs darbinieku prasījumu garantiju fondu, nodrošinās depozītu izmaksas un uzturēs Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmu.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 11 tūkstoši 637 bērni, kas ir par 9,7% jeb tūkstoš 250 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes  provizoriskie dati. Pērn reģistrēti 25 tūkstoši 677 mirušie - par 984 jeb 3,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Negatīva dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits valstī pērn samazinājās par 14 tūkstošiem cilvēku, un 2026. gada 1. janvārī provizoriski tas bija 1,82 miljoni. Pērn reģistrētas 10 tūkstoši 683 laulības, kas ir par 4,7% jeb 478 laulībām vairāk nekā 2024. gadā. 

Lielbritānija šogad uz Arktiku nosūtīs karakuģu floti un iznīcinātājus – tā Minhenē sestdien paziņoja Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers. Operācijā piedalīsies arī NATO sabiedrotie. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad ASV izteica pretenzijas uz arktisko teritoriju – Grenlandi, apgalvojot, ka tā pati sevi aizstāvēt nevar. 

Ņemot vērā arvien pieaugošos draudus no Krievijas, Polijai ir pienācis laiks apsvērt domu par saviem kodolieročiem - tā intervijā Polijas televīzijai paziņoja valsts prezidents Karols Navrockis, raksta “Bloomberg”. Viņš uzsvēra, ka atbalsta Polijas pievienošanos kodolprojektam. Tomēr Navrockis vilcinājās pateikt, vai Polija patiešām ir gatava sākt darbu pie kodolieroču izstrādes - viņš uzsvēra, ka Polijai ir jāievēro starptautiskās tiesības attiecībā uz bruņojumu.

Jau ziņots, ka ka Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu vienošanās par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, kas pazīstama kā Jaunais START līgums, oficiāli beidzās šī gada 5.februārī un netika panākta vienošanās par jaunu vienošanos vai oficiālu pagarinājumu. Līgums noteica savstarpējus ierobežojumus attiecībā uz stratēģiskajām kodolgalviņām un to piegādes sistēmām, un tā izbeigšana pirmo reizi vairāk nekā piecu gadu desmitu laikā atstāj divas lielākās kodolvalstis bez juridiski saistošiem ierobežojumiem attiecībā uz šiem ieročiem.

Turpinām ziņas

Pēc Valsts kontroles revīzijas Preiļu novada pašvaldība plāno runāt ar valsts institūcijām par normatīvā regulējuma pilnveidi elektrotransporta izmantošanai. Pašvaldība atzīst, ka revīzijas "Vai pašvaldību elektroautobusu projekts īstenots lietderīgi?" starpziņojumā atklātās problēmas pamatā ir reālas, tomēr uzskata, ka to cēloņi lielākoties izriet no valsts līmenī noteiktā normatīvā regulējuma, nevis no pašvaldības rīcības projekta īstenošanas gaitā. Vietvara norāda, ka normatīvajos aktos noteikti šauri elektroautobusu izmantošanas mērķi, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļu noslodzi un dīkstāves rādītājus. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

"Latvenergo" plāno izbūvēt rezerves ūdens pārgāzni pie Pļaviņu hidroelektrostacijas Aizkrauklē, kas nodrošinātu iespēju pazemināt ūdens līmeni HES ūdenskrātuvē dažādos hidroloģiskajos apstākļos un papildu caurlaidības spēju iespējami maksimālo plūdu gadījumā. Būvprojekta izstrāde plānota orientējoši no 2027. gada janvāra līdz 2030. gada aprīlim, bet būvdarbi un autoruzraudzības darbi orientējoši no 2031. gada janvāra līdz 2035. gada decembrim. 

Un vēl

Katru gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem vairāk nekā 400 izsaukumu, lai dotos palīgā dzīvniekiem. Ziemā nereti tie ir uz ūdenstilpēm esoši putni, bet joprojām vairums izsaukumu ir par dažādās vietās iesprūdušiem kaķiem. Liela daļa zvanu ir nepamatoti, līdz ar to nelietderīgi tiek tērēti dienesta resursi. Visbiežāk glābēji saņem izsaukumus par kaķiem, kuri iesprūst ventilāciju šahtās, pusatvērtos logos vai uzkāpj pārāk augstu kokos un nespēj paši nokļūt lejā. Ārpus pilsētām VUGD izbrauc uz lielāku dzīvnieku glābšanu, tie ir mājlopi – zirgi, govis, kuri bieži vien iekrīt vircu bedrēs, šahtās vai akās. Ziemā bieži tiek ziņots arī par ūdensputniem uz ledus, taču glābēji aicina izvērtēt, vai ir nepieiešams izsaukt dienesta darbiniekus. VUGD norāda – katrā situācijā, saņemot zvanu ar lūgumu palīdzēt dzīvniekiem, tiek izvērtēts, vai ir pietiekami resursi un vai ir lietderīgi uz izsaukumu doties. VUGD dodas palīgā tikai tad, ja radušies reāli draudi dzīvnieka dzīvībai un veselībai.

Janvārī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar decembri, kāpis par 45% līdz 771 gigavatstundai. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada pavasara paliem. Savukārt elektroenerģijas patēriņš pieaudzis par 15% līdz 780 gigavatstundai, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada janvāra, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls"sniegtā informācija. Elektroenerģijas patēriņa pieaugumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs noteica būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas izlietots apkures nodrošināšanai. Kopumā Latvijā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 98,78% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.

Latvijas alkohola rūpniecības simbols – "Latvijas balzams" – valstij nodokļos parādā jau 28 miljonus eiro un lūdzis tiesas aizsardzību no kreditoriem. Kamēr uzņēmuma vadība situāciju skaidro ar kiberuzbrukumu un situāciju Krievijā, finanšu pārskati uzrāda apjomīgus aizdevumus citām grupas kompānijām. Dati rāda, ka kompānijai vēl pagājušajā vasarā parāda nebija, bet nu tas turpina pieaugt vairākus mēnešus pēc kārtas. Tiesas aizsardzības procesu uzsāk, kad uzņēmums vairs nespēj laikus samaksāt parādus un ar tiesas palīdzību cenšas iegūt laiku finanšu sakārtošanai, lai izvairītos no bankrota. Ekonomikas ministra Viktors Valainis norāda, ka no valsts puses šobrīd prioritāte ir nevis glābt īpašnieku neveiksmīgos biznesa lēmumus, bet gan nosargāt pašu ražotni, kas dod pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

Imunizācijas valsts padome aicina atsākt politiska līmeņa diskusiju par vakcinācijas pret ērču encefalītu iekļaušanu valsts imunizācijas kalendārā, atsaucoties uz jaunākajiem ekonomiskajiem izvērtējumiem, kas apliecina vakcinācijas izmaksu efektivitāti. Imunizācijas valsts padome atgādina, ka jau iepriekš padomes locekļi analizējuši zinātniskos pierādījumus par vakcināciju pret ērču encefalītu un secinājuši, ka tā būtu iekļaujama valsts kalendārā. Līdz šim trūcis ekonomiskā izvērtējuma, taču patlaban Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku veiktais veselības tehnoloģiju novērtējums šo trūkstošo posmu aizpildījis.

Ungārija oficiāli vērsusies pie Horvātijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krievijas naftas piegādes pa naftas vadu "Adria".  Vēstulē, ko Zagrebai nosūtījis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, teikts, ka sankciju izņēmums ļauj Ungārijai importēt Krievijas naftu pa jūru gadījumos, ja pārtrauktas piegādes pa [sauszemes] cauruļvadu. Vienlaikus vēstulē norādīts, ka enerģētiskās drošības jautājumi nedrīkst kļūt par ideoloģisku strīdu priekšmetu.

 Jau ziņots, ka naftas piegādes Ungārijai un Slovākijai no Krievijas pa naftas cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, tika apturētas janvāra beigās pēc plašiem Krievijas uzbrukumiem tās enerģētikas infrastruktūrai. 

Ilgstoša valdošā austrumu vēja dēļ Baltijas jūrā ūdens līmenis nokrities līdz 50 gados zemākajam līmenim. Šī iemesla dēļ Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas piekrastē redzams sen nogrimuša kuģa vraks. Tas parādās, kad ūdens līmenis ir ārkārtīgi zems.  Tas ir karakuģis no 17. gadsimta sākuma. Arheologi skaidro, ka tas, visticamāk, ir viens no apzināti nogremdētajiem kuģiem, kuru kopumu izmantoja kā pamatu senam tiltam. Piekrastē ūdens līmenis patlaban nokrities par vairāk nekā 69 centimetriem zem normas un senos artefaktus var iepazīt arī iedzīvotāji.

Turpinām ziņas

SIA "Madonas siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. marta samazināsies par 1,9% - līdz 69,10 eiro par megavatstundu, liecina publiskotā informācija par uzņēmuma noteiktajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nolēmusi atzīt "Madonas siltuma" noteikto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu un tā pamatojuma atbilstību metodikai. Tādējādi no 1. marta "Madonas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,27 eiro par megavatstundu apmērā būs 69,10 eiro par megavatstundu. Siltumapgādes pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar kurināmā izmaksu izmaiņām.

Finanšu ministrija šonedēļ izvērtēs Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju. Ministrija norāda, ka rūpīgi seko līdzi Rēzeknes pašvaldības finanšu situācijai. Tāpēc ceturtdien, 19. februārī, notiks Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisijas sēde, uz kuru aicināti Rēzeknes pilsētas pašvaldības pārstāvji. Sēdes laikā plānots izskatīt Rēzeknes pašvaldības iesniegtos dokumentus, arī prioritāro investīciju projektu sarakstu un domē apstiprināto vidējā termiņa budžeta prognozi 2026.-2028. gadam. Patlaban Finanšu ministrijas eksperti izvērtē pašvaldības iesniegto informāciju.

Un vēl

Jēkabpils novadā no šodienas slēgts reģionālās nozīmes maršruts Jēkabpils-Cukuriņi. Saistībā ar to maršrutā Jēkabpils-Dunava turpmāk visos reisos darba dienās autobuss brauks tikai līdz Dunavai vai no tās. Vienlaikus ir lēmums bez pašvaldības līdzfinansējuma un tikai ar valsts dotējumu turpināt nodrošināt reģionālo autobusu satiksmi posmā Rubeņi-Slate maršrutos Jēkabpils-Zasa-Slate-Rubeņi un Zasa-Ģērķēni-Slate-Rubeņi, nemainot kustības sarakstus divos līdz šim līdzfinansētajos reisos.